Atslēgvārdi:

Lēnā Eiropa 0

Vai Mēness nav laba vieta, kur uzlikt lēnu Eiropas moving logo? Vai vēl intriģējošāk – varbūt veikt Eiropas brendingu ģenētiskā koda programmēšanas līmenī, „informācijas” pārejai no ķermeņa uz ķermeni izmantojot spermu un olšūnas vai, ja vīrusa formā – iesnas un asins pilieniņus?

Iesaki citiem:
Menes 255x203
Foto:A. Jansons

Ekonomikas teorijā ir zināma kāda formula, kuras atklāšanu piedēvē itāļu zinātniekam Vilfredo Pareto. 80/20 likums. Vai citiem vārdiem, 80% no pasaules naudas nopelna 20% iedzīvotāju.

Paradoksālā veidā, Pereto atklājumu citi pētnieki attiecina uz dažādām cilvēciskās aktivitātes jomām.

80% no uzņēmuma peļņas ienes 20% darbinieku. 80% lēmumu tiek pieņemti, patērējot 20% apspriežu laika. 80% no mūsu runātā, izprot 20% klausītāju. 80% no baravikām salasa 20% sēņotāju. Un tādā garā. (Ļoti daudz kas notiek pa tukšo, vai ne?)

Pareto likumu papildina britu zinātnieka Zifa atklājums. Pirmais visbiežāk lietotais vārds (piemēram, angļu valodā – „the“) ir 10 reižu populārāks par desmito visbiežāk lietoto vārdu un 100 reižu populārāks par simto visbiežāk lietoto vārdu.

Rezumējot, ko tas nozīmē? Ka svarīgi ir „būt vairāk”. It īpaši tad, ja vēlies uzvarēt šī vārda dažādās nozīmēs. Gan Pareto, gan Zifa atklājumi skaidri parāda, ka uzvarēt nozīmē iegūt gandrīz visu. Ja runājam par brendu, tā ir lieta, kas jāsaprot – 80% brenda raksturojošās kvalitātes tiek radītas vienīgi tādēļ, lai brendu attīstītu kvantitatīvi.

Izdzīvo stiprākais. Tas, kas spēj vairoties, izplesties, atkārtot un kopēt sevi vairāk nekā konkurents. Izdzīvo vienīgi tās idejas, kas spēj iekarot visvairāk prātus, nevis skaistākās vai patiesākās.

Ja veramies no brendinga pozīcijām, Eiropas situācija ir līdzīga. Eiropa kā masu auditorijai domāts brends būs spēcīgs vienīgi tad, ja tas attīstīsies, augs un vairosies, iekarojot aizvien jaunus un jaunus prātus, kas likumsakarīgi noved arī pie jaunu ģeogrāfisko teritoriju apgūšanas. Pastāv dažādi kritēriji, pēc kuriem varētu vērtēt Eiropas spēku. Taču brenda vērtējums no, piemēram, ekonomiskās izaugsmes rādītāju apkopojuma, atšķiras ar to, ka mēs galvenokārt Eiropu aplūkojam kā ideju, kā šī „Eiropas projekta” emocionālo virsvērtību.

Domājot par politiskiem veidojumiem (par lietām, kuras ir radījusi varoša vara) nāk prātā fakts, ka šo projektu brendi eksistē daudz ilgāk, nekā projekti paši. Piemēram, Romas impērija. Šodien klimstot pa Romas ielām, vērojot tūkstošgadīgos vēstures un kultūras pieminekļus gan drupu, gan vēl nesabrukušu celtņu formā, protams, ir skaidrs – nekādas impērijas vairs nav un nevar būt, tā sen jau ir izbeigusies. Bet Romas impērijas brends joprojām ir dzīvs. Un pat spējis izkarot sev vietu Rietumu civilizācijas pirmskolas vecuma bērnu izglītojošās programmās kā viena no pamatlietām, kas ir jāzina. Tā ir augstākā brenda pilotāža – kļūt par obligāto literatūru.

Es domāju, ka Eiropai kā brendam ir gaidāma vēl gaišāka nākotne, nekā Romas impērijai, ja vien „Tā” nopietni padomās kādos medijos glabās idejas un emocijas, kas saistās ar šo brendu. Var jau ironizēt par drupām, bet tās kā medijs, kā vides reklāmas forma ir izdzīvojušas līdz mūsdienām un perfekti spēlē savu lomu brendingā.

Kas paliks pāri no „mūsdienām”? Acīmredzot – tie nebūs mediji, kas patlaban izpilda informācijas glabāšanas un translēšanas funkcijas.

Pēdējo 10 gadu laikā nomainījās vismaz 3 datordiskešu paaudzes, kamēr tās izmira pa visam. (Savu maģistra darbu, kas glabājas disketē, es vairs nevaru atvērt ne uz viena no datoriem, kas atrodas man tuvākajā apkārtnē…) Tāpat tuvāko 2 – 3 gadu laikā arī CD-R pārstās eksistēt, arī BetaCam un DV videokasetes tiks aizstātas ar kaut ko jaunāku un progresīvāku... Ēkām, kuras būvē mūsdienās, garantijas laiks nav lielāks par 60 – 80 gadiem un visbiežāk tās tiek nojauktas jau ātrāk, lai to vietā uzbūvētu kaut ko lielāku vai attiecīgā laika vajadzībām atbilstošāku.

Mūsu laiks iet ātri. Un arī mediji iekļaujas šai ritmā – laikraksti (vidējais mūža ilgums 20 minūtes), TV (vidējais mūža ilgums 30 minūtes), radio, vides reklāma, grāmatas, gleznas, fotogrāfijas… Mūsdienu mediju produktīvais dzīves ilgums ir ļoti, ļoti īss. Lai informāciju saglabātu gadsimtiem ilgi un nodrošinātu tās translāciju nākošajās paaudzēs, ir jāizmanto lēnāki mediji. Un mums, latviešiem, jau nav divreiz jāmāca, ja ir runa par to, kas ir lēni – akmeņu krāvumi, uzbērti kalni, iestādītas ozolu birzis, izaustas jostas – šie mediji darbojas daudz ilgāk, nekā datordisketes. Pat šur tur Briselē mēs varētu kādu pamācīt šajos jautājumos, bezmiega naktīs paslepus no mājiniekiem veroties Mēnesī. Kā jums šķiet, vai Mēness nav laba vieta, kur uzlikt lēnu Eiropas moving logo? Vai vēl intriģējošāk – varbūt veikt Eiropas brendingu ģenētiskā koda programmēšanas līmenī? Būtu drošāk, ja šis brends un ar to saistītās emocijas nākošās paaudzēs tiktu pārmantots ģenētiskā veidā, „informācijas” pārejai no ķermeņa uz ķermeni izmantojot spermu un olšūnas vai, ja vīrusa formā – iesnas un asins pilieniņus.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti

Uzlaikot Eiropu politika.lv