Raksts

Lēmumu pieņemšana rīt uz brokastu laiku?


Datums:
16. novembris, 2015


Foto: PROVIDUS

Pētījums skaidri norāda uz nepieciešamību stiprināt pārvaldes un Saeimas analītisko kapacitāti, lai Latvijā varētu iedzīvoties zināšanās balstīta lēmumu pieņemšana.

Ilgtspējīgas pārvaldības rādītāji jeb Sustainable Governance Indicators (SGI) ir vērtējums par 41 OECD un ES valstīm, ko veic Bertelsmana fonds sadarbībā vietējām domnīcām un ekspertiem. Vērtējums notiek jau ceturto reizi, bet Latvija piedalās pēdējos divos pētījumos. Šobrīd sagatavošanā ir jau nākamais, 2016.gada ziņojums.

Veidojot šo salīdzinošo vērtējumu, ekspertu mērķis ir censties identificēt strukturālos un procesuālos izaicinājumus politikas veidošanā un īstenošanā. Tāpat SGI projekts salīdzina pārvaldības kompetences un trūkumus, identificē arī veiksmes un inovācijas, palīdzot OECD un ES valstīm pārņemt labāko praksi.

Latvijas kopējais vērtējums gan 2014.gadā, gan 2015.gadā ir salīdzinošs labs. Vērtētajā laika posmā „iekrita” Latvijas atkopšanās no ekonomiskās krīzes un iestāšanās Eiro zonā, ko raksturoja skaidras valdības prioritātes un spēja īstenot savus politiskos mērķus. Šis bija arī laiks, kad izveidoja Pārresoru koordinācijas centru, ar cerību stiprināt stratēģisko kapacitāti valdības centrā.

Tā laika vērtējumā ar labām atzīmēm novērtēta izpildvaras kapacitāte un demokrātijas rādītāji, adekvāti novērtējumi rīcībpolitikās ekonomikā un vides aizsardzībā, bet nedaudz zemāks novērtējums sociālajā politikā. Zemākas atzīmes ir arī izpildvaras pārraudzībā – tā ir Saeimas kapacitāte pārraudzīt izpildvaru, kā arī nevalstiskā sektora kapacitāte īstenot pārraudzību.

Tomēr Latvija uz citu valstu fona „neizlec” – var redzēt, ka izpildvaras kapacitāte salīdzinoši labi novērtēta, demokrātijas kvalitātē neatpaliekam, bet sociālajā politikā un izpildvaras pārraudzībā esam novērtēti zemāk par citām valstīm ES.

Šajā rakstā izcelšu izpildvaras un Saeimas vērtējumu, jo šo lēmumu pieņēmēju un izpildītāju kapacitāte ir svarīga, lai Latvijā stiprinātu zināšanās balstītu lēmumu pieņemšanu.

Izpildvaras vērtējums

Latvijai – salīdzinoši arī ar citiem – ir laba stratēģiskā kapacitāte, tomēr jaunākajā salīdzinājumā, vērtējot pret 2014.gada datiem, stratēģiskā kapacitāte ir par mata tiesu vājāka.

2010.gadā veidotais Pārresoru koordinācijas centrs pēc veiksmīga starta sāk iemantot kritiku – tā vietā lai sasniegtu stratēģisko lidojumu, to sāk daļēji uztvert kā ministriju lomu dublējošu.

Pozitīvās izpildvaras iezīmes ir gan anotāciju izmantošana normatīvo aktu sagatavošanā, procesa atklātība, kā arī līdzdalības iespējas. Savukārt, negatīva iezīme izpildvaras kapacitātē ir joprojām lielais īpatsvars to jautājumu, kas valdībā nonāk steidzamības kārtā, apejot lēmumu pieņemšanas procesā iebūvētās kvalitātes garantijas. Tāpat negatīvi vērtējama nespēja konsekventi un kvalitatīvi izmantot anotācijas kā reālu instrumentu, kas atļautu novērtēt lēmumu ietekmi, sekas, ilgtspēju.

Līdz ar to Latvija, salīdzinājumā ar citām valstīm, dala 8.vietu 41 valstu salīdzinājumā, kas ir salīdzinoši augsta atzīme. Īpaši labi tiek novērtēta izpildvaras fleksibilitāte – spēja pielāgoties situācijām, pielāgot savas struktūras un procedūras jauniem izaicinājumiem. Tātad, mēs spējam mainīties, radīt jaunas lietas jaunām vajadzībām – vai tā būtu Reformu padome ekonomiskās krīzes pārvarēšanas laikā, valsts pārvaldes spēja veidot struktūras un procesus, lai nodrošinātu ES prezidentūru, vai arī regulāri pārvērtējot trūkumus lēmumu pieņemšanas procesā un tos labojot.

Salīdzinoši zemas atzīmes ir arī par to, vai lēmumu pieņemšana ir balstīta uz zināšanām un pierādījumiem. Te galvenais trūkums ir nekonsekvence.

Mums ir laba sistēma, kas spēj piedāvāt ļoti labas lietas – normatīvo aktu anotāciju sistēma, ministriju savstarpējā koordinācija, Pārresoru koordinācijas centra stratēģiskais skats. Bet mēs šos kvalitatīvos resursus nekonsekventi pielietojam, neuzturam augstas kvalitātes prasības.

Tā rezultātā mums ir gan izcila pieredze, gan ne tik diža pieredze, kur mēs pie lēmumiem nonākam citu apsvērumu dēļ, nevis balstoties, bet gan par spīti zināšanām un pierādījumiem.

Saeimas vērtējums

Ja izpildvara ieguvusi salīdzinoši labu vērtējumu, Saeimas spējas veikt izpildvaras pārraudzību tikušas novērtētas kā zemas. Augstas atzīmes ieguvusi spēja interesentiem iegūt dokumentus un sekot lēmumu pieņemšanas procesiem – caurspīdīgums un atvērtība ir ļoti laba. Tāpat Saeimas rīcību arsenālā ir daži mehānismi, kā īstenot izpildvaras pārraudzību, piemēram, ministru iztaujāšana. Saeimā ir arī labas tradīcijas ar ekspertu viedokļu uzklausīšanu savā darbā.

Saeimas novērtējumā, salīdzinājumā ar citiem parlamentiem OECD un ES valstīs, izcelti vairāki pozitīvie momenti, tomēr dominē zemi novērtējumi, norādot uz kapacitātes trūkumiem Saeimā.

Kādi ir galvenie identificētie trūkumi?

• Analītiskā dienesta un/ vai analītiskās kapacitātes trūkums: nav paša dienesta un nav arī finansu resursu, kas atļautu kompensēt dienesta neesamību ar pasūtījumiem no ārpakalpojuma sniedzējiem.

• Nespēja neatkarīgi nodrošināt analīzi – Saeima ir spiesta paļauties uz izpildvaras sniegumu, bez iespējas to kontrolēt, apstrīdēt, vai veidot zināšanās un pierādījumos balstītu dialogu.

Nenoliedzami Saeimā ir analītiskā kapacitāte indivīda līmenī atsevišķās jomās, bet paļaušanās uz atsevišķiem konsultantiem atsevišķās komisijās neveido adekvātu institucionālo kapacitāti.

Arī spēja izmantot ekspertus ir riskanta, jo Saeimas komisijas var aicināt, bet var arī neaicināt ārējos ekspertus dalīties ar savām zināšanām pirms lēmumu pieņemšanas. Tomēr pieejamie eksperti/ pieejamā ekspertīze ir atkarīga no paša eksperta ieinteresētības un iespējas līdzdarboties pro bono brīvprātīgā (bez Saeimas apmaksāta konsultācijas līguma) režīmā.

Secinājumi un ieteikumi

Izpildvaras kapacitātē Latvijā neatpaliek no citām OECD un ES valstīm. Tajā pat laikā izpildvaras kapacitāte nav bez problēmām un bez draudiem nākotnē.

Stratēģiskā kapacitāte valdības centrā ir vārīga vieta, kur labi uzsāktas inovācijas var aiziet „pa skuju taku”.

Labā ziņa ir tā, ka Latvijas valsts pārvaldei piemīt fleksibilitāte un spēja adaptēties, tātad, ja šis jautājums paliek uzmanības centrā, ir labas izredzes turpināt ceļu uz stratēģiskās kapacitātes uzlabošanu.

Latvijas augstais reitings daļēji ir pateicīgs laikam, kurā vērtējums tika veikts. Pēc-krīzes laikā tika mobilizēti spēki ļoti konkrētam mērķim un konkrētām rīcībām. Latvija šajā laikā pierādīja, ka valdība var izvirzīt lielus politiskus mērķus un tos arī sasniegt. Tomēr daudz grūtāk veicas, kad nav krīzes pārvarēšanas uzdevuma, bet jāveic ikdienišķākas rīcības, kas tomēr ir nepieciešamas ilgtspējīgai izaugsmei ilgtermiņā. Tamdēļ nedrīkstētu zaudēt modrību, jo turpmākajos SGI ciklos joprojām tiks meklētas atbildes uz jautājumu: vai Latvijas izpildvara var nodrošināt savu izvirzīto mērķu sasniegšanu? Tā kā nav vairs viens, visu citu prioritāšu izspiedošs mērķis (kā bija ekonomiskās krīzes pārvarēšana un eiro ieviešana), kā arī tāds izpildvaru mobilizējošs pasākums kā ES prezidentūra, prioritāšu nosaukšana un mērķu sasniegšana ir daudz sarežģītāka. Turklāt izglītība, inovācijas, ekonomiskais izrāviens, nevienlīdzības mazināšana – tā ir tikai daļa no tā, kas ir šodienas valdības dienas kārtībā.

Saeimas spējā pārraudzīt izpildvaru Latvija diemžēl būtiski atpaliek no citām OECD un ES valstīm.

Lai gan ir arī gaišie „cerību stariņi”, piemēram, procesa atklātība, Latvijas Saeima paliek kā vienīgais parlaments šo valstu grupā, kam nav savs analītiskais dienests vai sava menedžmenta un finanšu kapacitāte, lai analītiskos resursus iepirkt ārpakalpojumā.

Lai arvien vairāk pieņemtu kvalitatīvus lēmumus, nepieciešams:

• izpildvarai stiprināt Pārresoru koordinācijas centra lomu kā spēlētāju, kurš nodrošina stratēģisko, augstā lidojuma, makro līmeņa redzējumu, un par to atgādina visiem lēmuma pieņemšanā iesaistītajiem – ministrijām, deputātiem, pilsoniskajai sabiedrībai un ieinteresētajām pusēm, kā arī (ar mediju starpniecību) – plašākajai sabiedrībai,

• Uzturēt normatīvo aktu anotāciju kvalitāti, jo tas ir kvalitatīvs instruments tikai tad, ja tos reāli lieto, nevis atļauj tam kļūt par ‘’atrakstīšanās’’ šedevru,

• Nezaudēt modrību attiecībā uz sabiedrības līdzdalību tiešajā un tiešsaistes režīmā,

• Nodrošināt, ka lēmumi iet paredzētu gaitu, nevis nonāk steidzamības kārtā uz valdības galda, apejot visas kvalitāti nodrošinošās procedūras,

• Saeimai jāstiprina sava analītiskā kapacitāte, ko var darīt dažādi – tas var būt iekšējais dienests, ārpakalpojumi, vai abu modeļu kombinācija. Bet ir skaidrs, ka ir nepieciešama vadība un resursi, lai Saeimas darbā varētu iedzīvoties uz zināšanām balstīta lēmumu pieņemšana.

P.S. Raksta pamatā ir (prezentācijapdf), ko izmantoju sarunā “Ko darām, lai deputāti un ierēdņi spētu pieņemt zināšanās balstītus lēmumus”, ko PROVIDUS rīkoja 2015.gada 17.novembrī.

Sustainable Governance Indicators ziņojuma interneta versija piedāvā plašu interaktivitāti, kas ļauj salīdzināt jebkuras valstis pēc jebkuriem parametriem, mainīt īpatsvarus dažādiem parametriem, lai iegūtu salīdzinājumus par būtiskiem un nebūtiskiem elementiem kāda jautājuma izgaismošanā. Tāpat SGI mājas lapa arī ļauj gūt ieskatu, kā citas valstis risina jautājumus jomās, kur Latvijai nepieciešami uzlabojumi.

Aktivitāti atbalsta ES programma “Eiropa pilsoņiem”. Par saturu atbild Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.


Sustainable Governance Indicators 2015, Bertelsmann Stiftung

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!