Atslēgvārdi:

Lejuplāde: 57% pabeigti

Lisabonas līguma ratifikācija nav tik gluda, kā bija gaidīts, tomēr vissvarīgākais ir referendums Īrijā, kas būs eksāmens līgumam.

Iesaki citiem:
Gaidisana 255x203
Foto:Dilip Nair

Teksts angļu valodā

Domājams, ka Lisabonas līguma ratifikācija tiks pabeigta 2009.gada janvārī un jaunais līgums stāsies spēkā Jaunā gada sākumā. Šis ir pats paredzamākais plāns, kas, sagatavojot līgumu, ir paredzēts. Taču problēmu gadījumā jaunais līgums spēkā stāsies vēlāk par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas ir ieplānotas 2009.gada jūnijā. Tā kā jau ir 2008.gada jūnijs un Eiropas Savienībai (ES) tuvojas maģiskais 2009.gada 1.janvāris, ir vērts pavērtēt, kā veicas ar Lisabonas līguma ratifikāciju.

Lai līgums iegūtu likumīgu spēku, ir nepieciešams to ratificēt 27 ES dalībvalstīs. Katrai dalībvalstij ir sava ratifikācijas procedūra. Visbiežāk izmantotā metode ir referendums vai parlamentārais balsojums. ES konstitūcija netika apstiprināta divos no četriem 2005.gadā organizētajiem tautas balsojumiem. Francijas un Nīderlandes referendumi pierādīja, ka Eiropas līguma ratifikācija ir ļoti riskanta un briesmām pakļauj visu politisko procesu. Tāpēc ES līderi nolēma, ka no referendumiem jāizvairās, kur vien tas ir iespējams. Šī lēmuma konsekvence ir tāda, ka Lisabonas līgumu galvenokārt ir ratificējuši dalībvalstu parlamenti, un ir paredzēts vairs tikai viens referendums, kas šā gada 12.jūnijā notiks Īrijā.

Līdz šim Lisabonas līgumu ir ratificējuši 15 nacionālie parlamenti un vēl Eiropas Parlaments. Piecpadsmit valstis ir: Ungārija, Malta, Slovēnija, Rumānija, Francija, Bulgārija, Polija, Slovākija, Portugāle, Austrija, Dānija, Lietuva, Latvija, Vācija un Luksemburga. Līgumu jau ir apstiprinājuši arī 6 no 10 Beļģijas reģionālajiem parlamentiem, Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palāta un viena no Nīderlandes parlamenta palātām. Izskatās, ka pusceļš ir noiets un puse darba ir padarīta. 28 no 49 parlamentiem[1], kuru balsojums ir nepieciešams, lai līgums stātos spēkā, tas jau ir pieņemts. Tātad parlamentārais balsojums ir pabeigts 57% gadījumu.

Tomēr šis gludais process sastopas ar dažiem izaicinājumiem. Pirmais no tiem ir referendums Īrijā. Pašreizējās socioloģiskās aptaujas nesola vieglu „jā” kampaņas uzvaru, tāpēc visus 49 parlamentāros balsojumus varēs iesviest atkritumu tvertnē, ja piecdesmitā (Īrijas referenduma) balss būs negatīva. Īrijas balsojuma rezultāti būs zināmi piektdien, 13.jūnijā, un tikai tad mēs redzēsim, vai tā būs laba vai slikta zīme Eiropas integrācijai.

Līdztekus ir bijušas vai arī joprojām ir ēnas pār referendumu Lielbritānijā, Dānijā, Nīderlanē vai kā nesen — Itālijā. Britu gadījums jau ir gandrīz droši atrisināts, jo Pārstāvju palāta ir nobalsojusi par Lisabonas līgumu. „Gandrīz” tāpēc, ka nezinām britu reakciju uz iespējamo „nē” balsojumu Īrijā. Ir vērts pieminēt, ka Lordu palāta, domājams, par līgumu lemtu nākamajā nedēļā pēc Īrijas referenduma. Savukārt Dānijas referenduma ēna ir atrisināta, jau strādājot ar Lisabonas līgumu. Dānijas eksperti monitorēja līguma teksta rakstīšanu, lai izvairītos no formulējumiem, kas Dānijā referendumu padarītu obligātu. Tas radīja situāciju, ka Dānija kopā ar Nīderlandi ir viena no ļoti nedaudzajām ES valstīm, kas ir cieši pārliecinātas, ka jaunajā līgumā nav iekļauta jebkāda suverenitātes nodošana ES līmenī. Dānijas parlaments līgumu ratificēja 24.aprīlī, bet 29.maijā līdz ar ratifikācijas spēkā stāšanos Dānija šo procesu pabeidza pilnībā.

Nīderlandes un Itālijas gadījumi ir citā svaru kategorijā. Pirmkārt, šīs valstis vēl nav pabeigušas līguma ratifikācijas procesu. Abās valstīs ar daži politiķi, kas pieprasa referendumu, tomēr atšķirībā no Apvienotās Karalistes un Dānijas tautas balsojuma iespējas katrā no minētajām valstīm izskatās niecīgas.

Toties otrais izaicinājuma veids ir saistīts ar tiesiskumu. Divās valstīs — Čehijā un Vācijā — konstitucionālā līmenī ir izvirzīts jautājums par to, vai Lisabonas līgums neiedragās valstu nacionālās suverenitātes principus. Vācijā lieta ir iesniegta Konstitucionālajā tiesā. Patlaban nezināms ir, pirmkārt, vai tiesa šo sūdzību pieņems, otrkārt, vai tiesa līgumu atzīs par pretkonstitucionālu un, treškārt, vai Vācijas prezidents līguma apstiprināšanu atliks līdz tiesas lēmumam. Vēl arī ir iespējams, ka tiesa lietu nepieņem izskatīšanā vai arī nolemj, ka līgums nav antikonstitucionāls, tomēr nezināma ir Vācijas prezidenta reakcija. Kopumā visa situācija briesmām nepakļauj līgumu kā tādu, bet apdraud ratifikācijas procesa gludumu. Tāpēc iespējamība, ka līgums stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī, ir zema, jo no Vācijas vēl atbildes nav.

Arī Čehijas gadījums ir līdzīgs, jo nav zināms, kad jāpieņem ar līgumu saistītie lēmumi. Tomēr čehu gadījumam ir divas atšķirības. Pirmā — ja Čehijas konstitucionālā tiesa līgumu atzīst par antikonstitucionālu, čehi var mainīt savu konstitūciju, lai tā būtu līgumam atbilstošāka. Kas tāds nav iespējams Vācijā. Otrais — Čehijai 2009.gada pirmajā pusgadā ir ES prezidentūra. Viena no Lisabonas līguma reformām ir ierobežot rotējošās ES prezidentūras lomu. Tāpēc izskatās, ka čehu nacionālajās interesēs ir atlikt Lisabonas līguma spēkā stāšanos, lai Prāgas valdība varētu izbaudīt pilnu ES prezidentūru.

Citi līguma izaicinājumi vēl joprojām nav zināmi. Tie vienmēr parādās, kad ratifikācija notiek konkrētajā dalībvalstī. Piemēram, par līgumu Somijas Ālandu salās diskutēja saistībā ar ekonomiskajām tiesībām. Saskaņā ar Somijas likumiem Ālandu salu vietējam parlamentam arī ir jāpiekrīt Lisabonas līgumam. Ja tas tā nenotiek, tad Somijā līguma ratifikācija rada problēmas, tādējādi apdraudot visu procesu Eiropā. Tomēr varbūtība, ka tā tiešām notiks, ir diezgan zema.

Kopumā Lisabonas līguma ratifikācija nav tik gluda, kā bija gaidīts. Tomēr vissvarīgākais drīzumā notiekošais izaicinājums ir Īrija. 12.jūnija referendums ir eksāmens līgumam. Var prezumēt — ja Īrijas balsojums būs pozitīvs, līgums stāsies spēkā kaut kad 2009.gadā, tomēr droši vien ne 1.janvārī. Taču, ja Īrijas balsojums būs negatīvs, viss process būs jāiziet no jauna vai nu ar pārbalsojumu Īrijā vai arī kādu citu risinājumu, ko šā gada vēlā jūnijā piedāvās Īrijas valdība un Eiropas Komisija.
__________________

[1] Autors skaita visus parlamentāros līmeņus (arī valstu reģionālos un parlamentu palātas), kam jābalso par Lisabonas līgumu.




Projekts 'Publiskās diskusijas veicināšana par Lisbaonas līguma ietekmi' tiek realizēts ar valsts aģentūras "Eiropas Savienības informācijas aģentūra" atbalstu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti

Debate Europe europa.eu

Citi autora darbi