Raksts

LC: mēs zinām, kā


Datums:
05. maijs, 2004


Autori

Jānis Ikstens


Foto: A. Jansons

Nevarētu teikt, ka LC piedāvā kaut ko oriģinālu, kompetences apgarotu. Un nepavisam nevarētu teikt, ka LC piedāvājums organiski saskanētu ar Eiropas liberāļu, demokrātu un reformistu (ELDR) politiskās grupas uzskatiem, kaut veiksmes gadījumā LC ir cieši nolēmis iesaistīties tās darbā.

Savienību “Latvijas ceļš” bieži mēdz dēvēt par Eiropas partiju Latvijā, un tās pārstāvji ir daudz darījuši, lai sociāldemokrāti, zaļie zemnieki un bezpartejiskie Doma laukumā varētu teikt iedvesmojošas runas par perspektīvām, ko mūsu valstij paver dalība Eiropas Savienībā. Šī partija savā karogā arvien ir pašpārliecināti likusi profesionalitāti un kompetenci, par ko netieši liecina tās biedru līdzdarbošanās dažādu laiku valdīšanās. Tomēr 8.Saeimas vēlēšanu trieciens izrādījies tik spēcīgs, ka partijas radošais potenciāls ir sabirzis sīkās druskās.

Tieši 2002.gada priekšvēlēšanu kampaņu “Latvijas ceļš” būvēja uz miglainām nākotnes vīzijām par pārtikušo dzīvi Eiropas Savienībā, mēģinot spert šķietami loģisku soli uz priekšu pēc tam, kad jautājums par Latvijas dalību tajā bija faktiski izšķirts. Izrādījās, ka Latvijas vēlētājiem šie stāsti šķita pārāk attālināti no viņu ikdienas. Tagad savā priekšvēlēšanu programmā partija uzsvaru liek uz atsevišķu labi zināmu personāliju slavēšanu, tādējādi provocējot iespaidu, ka saturiski LC vairs nav ko teikt.

LC programmas stūrakmens ir vēlme panākt Latvijas interešu uzklausīšanu 25 valstu konkurencē. Tas ļautu ES trūcīgākajai dalībvalstij 10 gados sasniegt vidējos pārticības rādītājus (piemēram, 500 eiro lielu pensiju), jo resursi tiktu ieguldīti iedzīvotāju izglītībā, zinātnē un modernajās tehnoloģijās, pa burzmu neaizmirstot arī Latvijas atpalikušāko reģionu attīstību. Īpaši iedarbīgas šīs zāles būs tad, ja netiks īstenota pārmērīga uzņēmējdarbības reglamentēšana un ja tiks panākta Latvijas sabiedrības vienotība.

Nevarētu teikt, ka LC piedāvā kaut ko oriģinālu, kompetences apgarotu. Nevarētu teikt, ka pastiprinātas investīcijas Latgales reģiona attīstībā vai mistiskā sabiedrības integrācija būtu Eiropas Parlamenta kompetences jautājumi. Nevarētu teikt, ka viena LC pārstāvja Eiropas Parlamentā spēja pērkondimdoši un neatvairāmi iezīmēt Latvijas intereses izklausās ticami. Un nepavisam nevarētu teikt, ka LC piedāvājums organiski saskanētu ar Eiropas liberāļu, demokrātu un reformistu (ELDR) politiskās grupas uzskatiem, kaut veiksmes gadījumā LC ir cieši nolēmis iesaistīties tās darbā.

Kaut ELDR pārstāvji arī aši noskaitītu liberālo mantriņu par demokrātiju, cilvēktiesībām un brīvo konkurenci, viņu nostāja dažos Latvijai būtiskos jautājumos ir diametrāli pretēja LC paustajiem uzskatiem. ELDR ļoti strikti iestājas par centralizētu un federālu Eiropas Savienību, kurā pārvaldes efektivitātes labad izšķirošais vārds piederētu lielajām dalībvalstīm. ELDR nosoda tādus “izlēcienus”, kādus pirms neilga laika ES konstitucionālā līguma apspriešanas laikā atļāvās Polija vai Spānija, un nav skaidrs, kā šīs politiskās grupas ietvaros LC domā panākt “tādu nākotnes Eiropu, kur mazās valstis savās tiesībās un pienākumos ir līdzvērtīgas lielajām”. Arī Eiropas liberāļu vēlme unificēt daudzus ES dzīves aspektus, t.sk. nodokļu sistēmu nekādi nesaskan ar jauno dalībvalstu centieniem saglabāt tautsaimniecības dinamisko izaugsmi.

Tomēr nevar noliegt, ka ELDR pozīcijai tuvāka ir LC platforma, nevis ZZS nostāja. Droši vien “Latvijas ceļam” nebūtu nekādu problēmu ar kopējās lauksaimniecības politikas revidēšanu, iecietīgāku izturēšanos pret imigrāciju vai multikulturālisma atbalstīšanu. Arī ELDR atbalstītajā valstij piederošo uzņēmumu privatizācijā LC ir ieguvusi milzīgu pieredzi. Tāpēc partijai atliek vien cerēt, ka Latvijā ir gana daudz tāda liberālisma atbalstītāju.


ZZS: kā lemsiet, tādi būsim


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!