Foto: Ieva Keire
ZZS kampaņa liek mums apšaubīt plaši izplatīto viedokli, ka 9.Saeimas vēlēšanas atšķiras ar spilgta jauna politiskā spēka neesamību. Arī šoreiz mums ir Saulvedis, ko piedāvā ZZS. Un nav svarīgi, vai gaismas nesējs partiju veidojis paša rokām, vai nopircis par sūri grūti pelnītajiem līdzekļiem.
Šogad Latvijas pilsoņiem jau piekto reizi pēc neatkarības atjaunošanas ir iespēja doties pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētu nacionālos likumdevējus. Tas liecina par zināmu otrās republikas brieduma pakāpi, jo starpkaru periodā šāda iespēja bija dota tikai četras reizes. Vienlaikus vēlēšanas kļuvušas par rutīnu, un varam vērot pastiprinātu pagurumu un apnikumu gan vēlētāju, gan politiķu rindās. Arī politisko partiju piedāvātās programmas apliecina jau tā ne visai iecienītā žanra krīzes padziļināšanos, ko, domājams, nespēj novērst arī politiskās reklāmas ierobežojumi. Viens gan ir acīmredzams – politiķi priekšvēlēšanu reklāmas ierobežojumus kompensē ar skandāliem. Vērojama arī tā saukto parasto partiju izmiršana, jo tagad katrai partijai ir spārniņi – zemnieku partija, pensionāru partija, strādnieku un dzīves pabērnu partija, latviešu vai krievu partija, pretkorupcijas partija, Dieva partija u.c. Paralēli šim procesam politisko partiju programmas kļūst arvien apolitiskākas un universālākas – visu visiem! Tomēr, ja reiz kāds šīs programmas ir uzrakstījis, tad kādam tās arī ir jālasa, un šoreiz tie būsim mēs… Šajā rakstu sērijā aplūkosim to astoņu politisko spēku programmas, kuriem saskaņā ar socioloģisko aptauju rezultātiem ir vislielākās cerības iekļūt 9. Saeimā. Kā pirmo apskates objektu esam izvēlējušies[1] Latvijas Zemnieku Savienības (LZS) programmu.
***
ZZS kampaņa liek mums apšaubīt plaši izplatīto viedokli, ka 9. Saeimas vēlēšanas atšķiras ar spilgta jauna politiskā spēka neesamību. Mūsuprāt, iepriekšējo Saeimu vēlēšanas iezīmēja nevis kāda līdz šim nebijušas partijas parādīšanās uz skatuves, bet jauna Saulveža (Zīgerists, Šķēle, Repše) vadīta spēka atnākšana. Arī šoreiz mums ir Saulvedis, ko piedāvā ZZS. Un nav svarīgi, vai gaismas nesējs partiju veidojis paša rokām, vai nopircis par sūri grūti pelnītajiem līdzekļiem. Visticamāk, ka arī šoreiz elektorāts būs tas pats, kas iepriekšējiem glābējiem. Tomēr atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām situācija ZZS gadījumā ir zināmā mērā divdabīga, jo šoreiz maizes devējs ir vairāk atkarīgs no ēdājiem, nevis otrādi. Izvirzot par premjera kandidātu personu, kas nav partijas biedrs un, visticamāk, nekvalificēsies kabineta vadītāja amatam, partija atradusi veiksmīgu iespēju finansēt savu priekšvēlēšanu kampaņu ar trešās puses līdzekļiem. Ja ņem vērā arī antilemberga nometnes aktivitātes, tad ZZS ieguvums ir divkāršs. Savukārt pēc veiksmīgas iekļūšanas 9. Saeimā ZZS oportūnisti vajadzības gadījumā var sakost roku, kas to baro.
Divdomīgā situācija ar līderi atspoguļojas arī ZZS 4000 zīmju programmā, kuras moto varētu būt – divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ, vai otrādi! Ja iepazīstas ar ZZS 4000 zīmju programmu, tad tas nav tik uzkrītoši, jo tā ir tradicionālā nu kā var nesolīt? programma – lielāku finansējumu izglītībai, medicīnai, sociālajam nodrošinājumam, zemniekiem, infrastruktūrai, pašvaldībām utt., protams, vienlaikus samazinot arī nodokļus. Pats par sevi saprotams, ka norādes uz mehānismiem, kā tas panākams, tajā nav atrodamas. Izvērstajā LZS programmā papildus visam jau minētajam ar budžeta finansējumu paredzēts apveltīt arī ģimeni un kultūru, kā arī visas citas neminētās sfēras, taču šeit LZS cenšas norādīt arī uz ceļiem, kā nodrošināt “tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un tādā veidā panākt visas valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos”.
Kā jau minēts, valsts izdevumu palielināšanu nav paredzēts segt no nodokļu paaugstināšanas. LZS nesola arī sociālās nodrošināšanas sistēmas strukturālas izmaiņas. Acīmredzami, ka ceļš uz labklājību tiek saskatīts IKP pieaugumā, taču šeit arī sākas partijas solījumu problēmas. Cenšoties izpatikt visiem, LZS spiesta nonākt pretrunās. Ja vienā vietā tiek paziņots: “rūpnieciskā ražošana kā nacionālā kopprodukta avots”, tad citviet: “lauki – vizītkarte valstij un laikmetam”.
LZS uzskata, ka “jāsekmē jaunu uzņēmumu veidošanās un jāatbalsta to darbība visā valsts teritorijā”, tajā pašā laikā to neapmierina “pārmērīgi straujā un nesabalansētā attīstība Rīgā”. Arī runājot par attīstību reģionos, partiju biedē iespēja, “ka veidojas centri ar modernu infrastruktūru”, bet nomales tiek pamestas “ar degradētu vidi”. Acīmredzami, LZS nolēmuši vērsties pret kapitāla koncentrāciju un iestājas par finansiālu entropiju. Ja LZS satrauc pārlieku aktīvā Latvijas iedzīvotāju izceļošana, kā to var spriest no programmas, varbūt prātīgāk būtu radīt dabīgus reģionālos gravitātes centrus kā alternatīvu Īrijai, nevis līdzekļus vienmērīgi izkliedēt neperspektīvas eksistences uzturēšanai.
Partijas varonīgā pagātne, protams, liek tai akcentēt zemnieku problēmas un solīt “valsts finansiālu atbalstu visiem zemniekiem neatkarīgi no saimniecības lieluma”. Lai gan LZS sludina nepieciešamību ražot produkciju “ar lielāku konkurētspēju un pievienoto vērtību”, tomēr partija arī apgalvo, ka “lauksaimnieciskā ražošana ir un būs galvenais nodarbošanās veids laukos”. Tajā pašā laikā programma atzīst, ka Latvijas lauksaimniecībā “vēl ir zems darba ražīgums un ražošanas intensitāte”. Šis atzinums it kā paver iespējas lauksaimniecisko ražošanu modernizēt un optimizēt. Tomēr nezin kāpēc, pēc programmas autoru domām, lauksaimniecības intensifikācija radīs papildus darba vietas tieši lauksaimniecībā, ko tā vietā, lai brauktu uz Īriju, acīmredzot, aizpildīs tie inženierzinātņu, būvniecības, dabas un vides zinātņu bakalaura, maģistra un doktora grādus ieguvušie, kas par LZS solītajiem budžeta līdzekļiem būs pabeiguši Latvijas augstskolas. Diemžēl šī vīzija ir neloģiska, jo, no vienas puses, intensificējot lauksaimniecību, darba vietu skaits šajā nozarē neizbēgami samazināsies, no otras puses, samazinoties darba vietu skaitam, lauksaimniecība nevar palikt par primāro nodarbinātības jomu lauku reģionos, bet, no trešās puses, meklējot jaunu nodarbošanos, lauku rajonu iedzīvotājiem būs jāmaina dzīves vieta – pārceļoties uz attīstības centriem. Visbeidzot, jāšaubās vai vairumam mūsdienīgi izglītotu jauniešu ZZS pastorālā paradīze – celšanās ar gaiļiem un gulētiešana ar vistām – varētu šķist pievilcīga.
LZS kā jebkura sevi cienoša partija savā programmā runā arī par drošību. Diemžēl, īsajā programmā valsts iekšējai drošībai atvēlēta tikai visai dīvaina rindkopa: “Cīnīsimies pret valsts iestāžu politizāciju [..]. Tas īpaši nav pieļaujams tādu tiesībsargājošo iestāžu darbā kā prokuratūra, KNAB, SAB, policija un tiesa.” Skaidrojums nav rodams arī izvērstajā programmā, kura papildus nepolitizēto spēka struktūru nostiprināšanai, tik vien kā piesola apkarot noziedzību un attīstīt probācijas dienestu, šajā gadījumā pat nesolot papildus līdzekļus. Taču atceroties ZZS Saulveža, kā arī pašas partijas funkcionāru nedienas ar politizētajiem prokuroriem un korupcijas apkarotājiem, šīs frāzes politiskais svars visiem vēlētājiem kļūst acīmredzams. Turpmāk visādiem knābjiem un sābjiem būs sekot tiem neapzinīgajiem pilsoņiem, kas nav stājušies tautas avangardu rindās, tas ir, Saeimā un valdībā pārstāvētajās partijās. Jebkura pie varas vai opozīcijā esošas politiskās partijas biedra tiesiska vajāšana a priori taču uzskatāma par politisku. Tāpēc iesakām tiem nobarotajiem rīdziniekiem, kuri nevēlas, lai reģionālās izlīdzināšanas ietvaros viņu mersedesi tiktu pārkalti zaļajos lemešos, laikus tā vai citādi pieslieties tai vai citai partijai.
__________________________
[1] Šādu izvēli noteica tas, ka ZZS bija viena no tām partijām, kas līdz šim internetā bija publiskojusi gan 4000 zīmju, gan izvērsto programmu. Te gan jāpiebilst, ka Latvijas Zaļās partijas (LZP) mājaslapā atrodamā programma, šķiet, rakstīta vēl 8.Saeimas vēlēšanām, jo viena no zaļo prioritātēm joprojām ir “iestāšanās Eiropas Savienībā, panākot Latvijai atbilstošus labvēlīgus iestāšanās nosacījumus”. Tomēr spriežot pēc LZP mājaslapas aktualitāšu sadaļas, informācija tajā ir atjaunota pavisam nesen, kas liek domāt, ka šī programma vēl ar vien ir spēkā vai arī LZP ir visprogresīvākā no visām Latvijas partijām un atteikusies katrām Saeimas vēlēšanām rakstīt jaunu programmu.
Latvijas Zemnieku savienības programma
Nr 8. Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksts 9. Saeimas vēlēšanām