Foto: © AFI
Jau kopš 1997. gada 27. jūnija Latvijas iedzīvotāji var vērsties ar sūdzībām par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas pelnīti tiek uzskatīta par efektīvāko cilvēktiesību aizsardzības institūciju pasaulē...
Jau kopš 1997. gada 27. jūnija Latvijas iedzīvotāji var vērsties ar sūdzībām par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas pelnīti tiek uzskatīta par efektīvāko cilvēktiesību aizsardzības institūciju pasaulē. Kopš tā iedibināšanas 1950.gadā, Strasbūras institūcijas ir saņēmušas vairāk nekā 60 000 sūdzības. Izpildot ECT spriedumus, vairākās Eiropas Padomes dalībvalstīs ir pieņemti jauni likumi vai arī grozīti spēkā esošie, kā arī pārskatīta valsts institūciju prakse, piemērojot un iztulkojot likumus.
Patlaban no ECT ir saņemta informācija un lūgums komentēt 21 sūdzību, kas iesniegtas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Kopumā no Latvijas saņemto sūdzību ir daudz vairāk un to skaits tuvojās 200, bet lielākā daļa šo sūdzību tiek atzītas par nepieņemām un komentāru sniegšanai Latvijai sūtītas netiek.
Vairums sūdzību, par kurām ECT ir lūgusi Latviju sniegt komentārus, ir par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) 6.pantā paredzēto tiesību uz taisnīgu tiesas procesu iespējamu pārkāpumu vai par ECK 8.pantā garantēto tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību iespējamu pārkāpumu. Sūdzības par tiesību uz taisnīgu tiesas procesu parkāpumiem ir visdažādākās – sūdzību iesniedzēji uzskata, ka tiesa, skatot lietu, nav bijusi neatkarīga un objektīva, ka lieta nav izskatīta saprātīgā laikā, ka nav ievērotas personu procesuālās tiesības. Savukārt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību sūdzības iesniedzēju ieskatā tiek pārkāptas, atsakot reģistrēt šīs personas Iedzīvotāju reģistrā kā nepilsoņus, atsakot izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, izsniedzot izbraukšanas rīkojumus.
Fakts, ka 7 no saņemtajām sūdzībām ir par iespējamu tiesību uz taisnīgu tiesas procesu pārkāpumu, tai skaitā par pārāk ilgu tiesas procesu, apliecina gan Valsts cilvēktiesību biroja, gan nevalstisko organizāciju pausto viedokli, ka patlaban nopietnākā Latvijas problēma cilvēktiesību jomā ir valsts grūtības nodrošināt efektīvu tiesas procesu saprātīgā laikā. Nepieciešamā finansējuma trūkums, diemžēl, ECT skatījumā nav pietiekams attaisnojums personas cilvēktiesību neievērošanai. Tādēļ ir vērts padomāt, kādi līdzekļi būs nepieciešami, lai nodrošinātu Latvijai nelabvēlīgu ECT spriedumu izpildei, ja šie spriedumi būs saistīt ar kompensāciju izmaksu par tiesību uz taisnīgu tiesas procesu pārkāpumu.
Tai pat laikā kopumā no Latvijas iesniegto sūdzību tendence sakrīt ar to, kas ir vērojama visās ECT saņemtajās sūdzībās, t.i., visvairāk ir sūdzību par ECK 6.pantā garantēto tiesību pārkāpumu. Par šo tendenci liecina kaut vai tas, ka no gandrīz 2000 spriedumiem, ko Tiesa ir pieņemusi laika posmā no 1955.gada līdz 1999.gadam, aptuveni 1300 spriedumi ir bijuši lietās, kurās persona sūdzas par 6.panta pārkāpumiem.
Vēl nav neviena ECT sprieduma lietā par sūdzību pret Latviju, tādēļ šāda sprieduma iespējamās sekas var modelēt tikai teorētiski. Ja ECT atzīst, ka cilvēktiesību pārkāpums noticis tādēļ, ka spēkā esošais kāda jautājuma tiesiskais regulējums nav atbilstošs ECK, valsts pienākums ir darīt visu, lai novērstu identiskus pārkāpumus nākotnē, kas būtībā nozīmē grozījumus tiesību aktos. Ja ECT atzīst, ka cilvēktiesību pārkāpums ir noticis nepamatotas valsts institūciju darbības rezultātā, valstij ir pienākums kompensēt personai tādējādi nodarīto kaitējumu. Kompensāciju nosaka ECT, un jāuzsver, ka ne vienmēr tā ir finansiāla. Ir spriedumi, kuros ECT konstatē, ka cilvēktiesību pārkāpuma atzīšana vien ir pietiekama kompensācija.
Gandrīz visām Eiropas Padomes dalībvalstīm ir bijis pienākums grozīt spēkā esošos likumus vai pieņemt jaunus, lai izpildītu ECT spriedumus. Spilgtākie piemēri ir Lielbritānija, kas 1987.gadā atcēla skolās piemērojamos miesas sodus, kuru ECT atzina par neatbilstošiem konvencijai, Bulgārija, kas 1999.gadā būtiski grozīja kriminālprocesu regulējošos tiesību aktus, lai nodrošinātu ECK paredzētās tiesības pārsūdzēt lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu. Tādēļ ir skaidrs, ka ka lai kāds arī būtu pirmais ECT spriedums lietā par sūdzību pret Latviju, šis un tam sekojošie spriedumi, nenoliedzami, ietekmēs Latvijas likumus un to piemērošanas praksi.
Intas Lases Intervija ar ECT prezidentu Luciusu Vildhāberu
Kristīnes Plamšes raksts "Cilvēktiesību tiesa rada Latvijai noderīgu precedentu"