Atslēgvārdi:

Latvijas post-koloniālās identitātes problēmas 53

Lai arī mūsu politiskā sistēma ir balstīta uz ilūziju par 1918. gada neatkarības nepārtrauktību, mūsdienu post-koloniālā Latvija ir etniski radikāli atšķirīga, un tās problēmu izskaidrojums un risinājums jāmeklē postkoloniālajā teorijā.

Iesaki citiem:

Pāris mēnešus pirms iestāšanās ES mēs nevaram turpināt dzīvot fantāzijā, ka mūsdienu Latvija ir 30-to gadu Ulmaņlaiku turpinājums, vai cerēt atdzīvināt idealizēto pirmās Atmodas zemniecisko Latviju. Lai arī mūsu politiskā sistēma ir balstīta uz ilūziju par 1918. gada neatkarības nepārtrauktību, mūsdienu post-koloniālā Latvija ir etniski radikāli atšķirīga, un tās problēmu izskaidrojums un risinājums jāmeklē postkoloniālajā teorijā.

Es nevēlos, lai Latvijā konflikts starp etniskajām grupām jebkad līdzinātos tam, kas notiek post-koloniālajā Īrijā, Kiprā, Šrilankā, Fidži vai Zimbabvē. Ja no kļūdām ir jāmācās, tad šajā jomā labāk mācīties no citu kļūdām.

Šis raksts nemēģina sašķelt Latvijas sabiedrību divās daļās, bet izskaidrot esošo etnisko situāciju, izmantojot divus vienkāršus, bi-polārus identitāšu arhetipus.

Šajā rakstā par kolonizatoriem tiek saukti Latvijas iedzīvotāji un viņu bērni, kuri Latvijā ieradās no PSRS 1940. – 1991. gada okupācijas laikā. Pašreiz pastāvošās kolonizatoru definīcijas ir nepilnīgas. Saucot viņus par krievvalodīgajiem, mēs ne tikai ignorējam citu tautību kolonizatorus, bet arī aizmirstam faktu, ka Latvijā pirms okupācijas pastāvēja krievvalodīgo minoritāte. Saucot kolonizatorus par nepilsoņiem, mēs aizmirstam, ka daudzi no viņiem ir pilsoņi. Latviski runājošs un pilsonību ieguvis kolonizators var būt valstij daudz naidīgāks par krieviski runājošu nepilsoni.

Mana kolonizatoru definīcija balstās nevis uz valodu, pilsonību vai reliģiju, bet uz viņu koloniālā pārākuma sajūtas radīto identitāti.


Divi kolonizācijas cikli

Latvijas vēsturē ir divi kolonizācijas periodi. Pirmais sākās XIII gadsimtā un turpinājās līdz XX gadsimta sākumam, kad Latvijas teritorijas lielāko daļu pārvaldīja vācu izcelsmes kolonizatori. Līdzīgi Zimbabvei un Indijai, neliela, elitāra aizjūras kolonizatoru grupa kontrolēja kolonijas dzīvi. 1918.gadā Latvijas neatkarība nozīmēja vācu politiskās un kulturālās kundzības beigas. Agrārā reforma izbeidza baronu lielsaimniecības, un Hitlera organizētā "tautas vāciešu" emigrācija nozīmēja to, ka neilgi pirms neatkarības zaudēšanas Latvija bija atbrīvojusies no saviem vēsturiskajiem kolonizatoriem.

Vācieši (un poļi Latgalē) kontrolēja Latviju politiski, kulturāli un ekonomiski, taču nepārvērta to par kolonizatoru masveida apmešanās vietu. Savukārt PSRS okupāciju raksturo tās masveida imigrācijas koloniālā politika, līdzīga tai, kas notika Austrālijā un Kanādā. PSRS ātri sāka pārveidot Latviju par migrantu koloniju, kurā kolonizatori, iznīcinot un izspiežot okupētos pamatiedzīvotājus, kļūst par kolonijas iedzīvotāju vairākumu. Drīz pēc 1940 gada latviešu tautas aktīvākā un attīstītākā daļa tika vai nu iznīcināta, vai atstāja Latvijas teritoriju, sekojošā PSRS kolonizatoru imigrācija nopietni izmainīja Latvijas etnisko sastāvu.

Pēc PSRS sabrukuma Latvijā dzīvojošo kolonizatoru stāvoklis ir tik labs, ka tie ne tikai nebēg prom, bet pat neizjūt sevišķu nepieciešamību pielāgoties jaunajiem apstākļiem.


Kolonizatoru problēma

Latvijā, atšķirībā no daudzām citām post-koloniālajām valstīm, ir viena vēsturiska pamatnācija, kura ir saglabājusi savu valodu un nelielu iedzīvotāju vairākumu. Valsts lielākā etniskā problēma ir nevis vienota pilsoņu kopuma izveidošana no daudzām atšķirīgām un naidīgām ciltīm, bet kolonizatoru atšķirīgās identitātes pārvarēšana.

Latvijā ir pagājis pirmais pēcneatkarības periods, kad tika cerēts, ka kolonizatori labprātīgi atgriezīsies mātes zemē vai asimilēsies. Pašreizējā valsts etniskā politika balstās uz pamatnācijas valodas pārākuma garantēšanu.

Latvijas kolonizatori nav apmetušies lielās zemnieku saimniecībās, vai koncentrējušies vienā valsts rajonā. Viņi ir pārsvarā urbanizēti kolonizatori, kuri ir izkaisīti pa Latvijas teritoriju, un ir vairākumā valsts lielākajās pilsētās. Mūsu mazskaitlīgās valsts ekonomikai viņi var būt izdevīgāki par subsidējamiem latviešu zemniekiem.

Tā kā abu dominējošo etnisko grupu kulturālās saknes ir svešas, ir praktiski neiespējami cerēt uz kolonizatoru asimilāciju. Arī modernie mediji garantē to, ka kolonizatori, fiziski atrodoties Latvijas teritorijā, var dzīvot pilnvērtīgu kultūras dzīvi savā nacionālajā kultūrtelpā.

Koloniālās mātes zemes tuvums un atbalsts kolonizatoros pastiprina gan drošības sajūtu, gan dod enerģiju pretoties Latvijas “naturalizācijas” politikai. Viņiem ir skaidrs, ka Latvija nekad neatkārtos Idi Amina veikto sveštautiešu deportāciju vai Ruandas genocīdu. Tas nenotiks ne tikai tāpēc, ka būtu pretrunā ar mūsu valsts demokrātiskajiem principiem, vai tāpēc, ka tas sagrautu ekonomiku, bet arī tāpēc, ka šāda politika garantētu ātru "miera uzturēšanas spēku" parādīšanos Latvijas teritorijā.

Tā kā kolonizatori nebaidās no savas kultūras iznīcināšanas, fiziskas deportācijas, īpašuma nacionalizācijas vai masu slaktiņa, tad viņiem nav sevišķu iemeslu atstāt Latviju, vai arī iekļauties tās pamatnācijas kultūrā. Valsts mēģinājumi ar likumu kolonizatoriem uzspiest latviešu valodu tikai rada saasināti naidīgu pretreakciju un centienus saglabāt "cietēja" un "lielā brāļa" identitāti.

Latvijas īpatnējo situāciju pastiprina fakts, ka demokrātijas attīstībā tā ir apsteigusi savu bijušo koloniālo saimnieku, kura ietekme uz iekšpolitisko situāciju ir traucējoša. Tas, ka Krievija kā PSRS mantiniece nav ne atzinusi, ne nosodījusi okupāciju, ne arī veicinājusi kolonizatoru atgriešanos etniskajā dzimtenē, neveicina saskaņu Latvijā. Saprotot, ka militāro vai Maķedonijas variantu Latvijā īstenot neizdosies, Krievija kolonizatorus ir pasludinājusi par dabīgu vēsturisko minoritāti, un, uzmetoties par viņu nesavtīgu aizstāvi, izmanto tos kā ieroci savā neo-imperiālās ārpolitikas spēlē.


Novecojusī latviešu nacionālā identitāte

Ja latviešu radītā idealizēti mītiskā identitāte bija nepieciešama mūsu anti-koloniālo Atmodu laikā, tad pašlaik tā ir kļuvusi bremzējoša. Koncentrējoties uz šauri latvisku sabiedrības modeli un valsts identitāti, mēs ne tikai atgrūžam potenciālos jaunpilsoņus, bet arī ierobežojam savas spējas pilnvērtīgi darboties multikulturālās ES sastāvā.

Mēs varam izlikties, ka 50 okupācijas gadi bija kā nepatīkama dienasgrāmatas lapa, kuru varam izraut un aizmirst. Varam turpināt numurēt prezidentus un Saeimas, it kā to darbībā nebūtu bijis pusgadsimta pārtraukums. Varam sevi mānīt, ka kolonizatoru problēma atrisināsies pati no sevis - kā nekā, jau vairāki desmiti tūkstoši esot naturalizējušies. Bet, vai varam cerēt, ka šie jaunpilsoņi balsos tā, kā mēs to vēlamies? Vai esam gatavi akceptēt Saeimu, kurā PCTVL līdzīgas partijas iegūst vēl lielāku balsu skaitu?

Anti-koloniālā nacionālā identitāte labi formulē savu opozicionāro stāvokli pret kolonizētāju, uzsverot mūsu atšķirības, taču post-koloniālajā periodā tā nevis piedāvā jaunu nākotnes vīziju, bet turpina stutēt un apjūsmot mūsu bankrotējušo zemkopju kultūru. Koloniālie stereotipi tiek akceptēti un turpināti – strādīgie un godīgie latviešu zemkopji, un ekonomiski aktīvie, taču noziedzīgie, urbanizētie kolonizatori. Ar nacionālajiem mītiem tiek piesegtas mūsu īstās problēmas.

Trūkst izpratnes, ka starp PSRS laikos Latvijā iebraukušu fabrikas strādnieku un mūsdienu latviešu kartupeļu vācēju Īrijā nav lielas atšķirības. Latvieši nosoda ekonomiskos imigrantus savā zemē, bet par normāliem uzskata latviešu ekonomiskos emigrantus uz ES.


Jaunas identitātes problēmas

Trīs faktori paildzina etniskās problēmas Latvijā:


  1. Latviešu bailes modernizēt savu mītisko identitāti un nespēja atteikties no sapņa par monokulturālu valsti.

  2. Nevēlēšanās atzīt sevi par kolonizatoriem, “cietēja” un “lielā brāļa” identitāte, Krievijas destruktīvā darbība traucē jaunas identitātes attīstīšanos starp kolonizatoriem.

  3. Jaunas valstiskas identitātes piedāvājuma trūkums.


Vai mums ir ideja par to, kas tad ir XXI gadsimta Latvija, latvieši, kolonizatori? Vai vispār ir iespējama un vajadzīga jauna, kopēja identitāte?

Mēs nevaram šizofrēniski atjaunot Ulmaņlaiku idilli un vienlaikus iekļauties globālajā ekonomiskajā apritē. Eiropas realitāte ir tāda, ka tradicionālās nacionālās valstis kļūst multietniskas un multikulturālas.

Taču latviešu un kolonizatoru starpā joprojām pastāv uzskats, ka pārāk ciešs kontakts ar atšķirīgu kultūru kaut kādā veidā deģenerē, pazemo un piesārņo viņu pašu tīro kultūru.

Atšķirībā no kolonizatoriem, latviešiem nav savas spilgtas vēstures, tā ir svešu virskungu radīta. Vēsturiska un kulturāla pārākuma sajūta ne tikai uztur dzīvu kolonizatoru identitāti, bet arī traucē latvietības pieņemšanu, kura tiem asociējas ar kultūras līmeņa pazemināšanu un ierobežošanos provinces kultūrtelpā. Ja latvieši Latviju uzskata par savas pasaules centru, tad kolonizatoru vairākumam tā ir tikai neliels piedēklis pie mātes zemes robežas. Skaļākie kolonizatoru protestētāji praktiski neuzskata Latviju par savu dzimteni, un nevis mēģina radīt jaunu identitāti, kura harmoniski iekļautos Latvijas sabiedrībā, bet visiem spēkiem cenšas saglabāt savu koloniālo identitāti un attiecību modeli.

Savukārt latviešu naids pret kolonizatoriem ir proporcionāls latviskas vēstures un kultūras trūkumam. Latviešiem ir tik maz savu institūciju, ap kurām apvienoties, ka jebkāds drauds jau eksistējošajām tiek uztverts ļoti sāpīgi. Reliģija daudziem ir neko neizsakoša fasāde. Civilās institūcijas vēl tikai dzen saknes. Bez latviešu valodas, anti-koloniālajiem dziesmu svētkiem un kaut kāda mītiska dainu laikmeta latvietiskuma mums nekā daudz nav.

Latviešu valodas zināšana ir tas, kas gan latviešu, gan valsts acīs Svešinieku/Kolonizatoru pārvērš par Savējo. Trūkstot izteiktām rasu, šķiru un reliģiskajām atšķirībām, valoda ir vispamanāmākā barjera starp kopienām, tāpēc tā tiek visrūpīgāk sargāta.

Situācija, kurā valoda ir kļuvusi par vislielāko konfliktu iemeslu, bija neizbēgama. Gan latvieši, gan kolonizatori uzskata, ka, pārņemot otra valodu, viņi pilnībā zaudēs savu oriģinālo identitāti. Daudzi kolonizatori to uztver par pazemojošu padošanos nesvarīgākai valodai. Katru reizi ignorējot latviešu valodu un runājot krieviski, tiek uzsvērts un atgādināts kolonizatora un kolonizējamā attiecību modelis.

Ja valstij var pārmest nemākulīgu rīcību krievu skolu jautājumā, tad no kolonizatoru aktīvistu uzvedības nav skaidrs, vai tie vispār vēlas racionālu sadarbību. Tā vietā, lai iemācītos latviešu valodu, viņi piemin Maķedoniju, taibokserus un Pleskavas divīziju. Protams, ka rodas jautājums, vai šo cilvēku vēlme ir integrēšanās Latvijā, vai sabiedrības šķelšana.


Binārie konstrukti

Binārisms ir absolūto pretpolu hierarhijas un dominances sistēma, kura nepieļauj un ignorē jebko atšķirīgu vai neskaidru. Binārā loģika par tabu pārvērš jebko, kas atrodas starp pretpoliem. Atrašanās šajā pelēkajā viduszonā noved pie kulturālās šizofrēnijas, apsēstības ar identitāti un koncentrēšanās uz vienas binārā vienādojuma puses apstiprināšanu (Ashcroft et al, 2000).

Latvijā dominējošo identitāšu binārie konstrukti ir palieka no koloniālisma ēras, kad bija nepieciešams pretstatīt latviešus un kolonizatorus. Tieši tāpēc, ka Latvijas nākotnes identitāte atrodas šajā pašlaik tabu pilnajā pelēkajā zonā, latviešu un kolonizatoru attiecības ir iestrēgušas imperiālisma radītajā binārismā – starp pretstatu pāriem primitīvs/civilizēts, atpalicis/attīstīts, ļauns/labs, dzīvniecisks/cilvēcisks, svešais/savējais.

Daudzas no mūsu lielākajām nesaskaņām ceļas no nespējas atteikties no šīm binārajām identitātēm, kurām bieži nav nekāda sakara ar realitāti. Diemžēl šīs koloniālās, pseido-autentiskās identitātes ir savstarpēji tik naidīgas, ka traucē saprātīgus kompromisus un jaunas identitātes attīstību. Novecojušie binārie konstrukti mūs visus padara par savu baiļu un aizspriedumu cietumniekiem.


Jaunu identitāte meklējot

Francis Fanons (Frantz Fanon) uzskatīja, ka kolonizēto vardarbība pret kolonizatoriem atjauno pašcieņu un attīra tos no mazvērtības un nespējas sajūtas (Childs 1997). Latvijā šādas vardarbības nebija. Dziesmotā revolūcija to aizstāja, radot latviešos zināmu eiforiju, taču neatrisinot kolonizatoru problēmu. Šīs vardarbības trūkums nelika kolonizatoriem ne bēgt, ne pārvērtēt savu attieksmi pret jauno valsti. Svarīgi arī tas, ka neatkarība netika formāli pasniegta. Nenotika neatkarības ceremonijām tik raksturīgā koloniālās varas karoga nolaišana un jauna pacelšana. Neatkarības dienas katarses vietā koloniālā vara vienkārši izčākstēja.

Lai līdz ar neatkarības atgūšanu kopēji radītu jaunu post-koloniālo identitāti, Latvijas iedzīvotāji vienkārši apgrieza otrādi koloniālā laikmeta bināro attiecību modeli.

Uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas latvieši centās atjaunot savu mītisko nacionālo valsti, taču nespēja to izdarīt. Ir pienācis laiks jaunas identitātes konstruēšanai uz šīs nespējas bāzes.

Ja latviešiem ir grūtības atzīt kolonizatorus par līdzvērtīgiem Latvijas iedzīvotājiem, tad kolonizatori joprojām nevēlas atzīt faktu, ka ir kolonizatori. Lai no svešinieku diasporas kļūtu par dabīgu šīs valsts etnisko grupu, ir jābeidz slēpties no patiesības, un šī valsts jāpieņem pilnībā. Vienreiz jāizbeidz mīts, ka visi kolonizatori ir cēlušies no reiz Daugavpilī dzīvojoša, acīmredzot ļoti enerģiska vectētiņa, kurš Ulmaņlaikos pat esot gājis latviešu skolā.

Kolonizatoriem ir jāakceptē fakts, ka viņu koloniāli mesiāniskā misija ir beigusies un cīņai ar nacistiem un gansiem vairs nav jēgas. Viņi Latvijai ir noderīgi un nepieciešami, bet kā cilvēki, kuriem šīs valsts intereses ir svarīgākas par koloniālās impērijas interesēm.

Diemžēl, ne valsts vadība, ne kolonizatoru pārstāvji nav spējuši piedāvāt jaunu un pievilcīgu nākotnes vīziju. Trūkstot jaunas identitātes piedāvājumam, neviena no pusēm nav ieinteresēta atteikties no pašreizējā attiecību modeļa, jo potenciālie zaudējumi neatsver iespējamos ieguvumus.

Tā vietā, lai nepārtraukti uzsvērtu pagātnes atšķirības, mums ir jākoncentrējas uz to, kas mūs var vienot nākotnē. Latvijas jauno identitāti ir jābalsta uz kaut ko citu, un nevis piederību etniskajai grupai.

Pāreja no Latvijas divkopienu modeļa uz multikulturālu valsti varētu būt viena no interesantākajām izejām. Pašreizējo divkopienu līdzsvaru varētu izjaukt, pretpolu vienādojumā iepazīstinot trešo vai ceturto spēlētāju, kuram nav nekāda sakara ar iepriekšējo koloniālo vēsturi.

Latvijai aizvien vairāk iekļaujoties ES, šeit neizbēgami parādīsies jaunas etniskas minoritātes, kuras būs brīvas no koloniālo identitāšu aizspriedumiem. Parādoties jaunai un aktīvai minoritātei, gan latvieši, gan kolonizatori būs spiesti pārdomāt savu savstarpējo attiecību modeli un meklēt jaunu, lai risinātu valsts sociālās un politiskās problēmas.

Grūtības var radīt fakts, ka gan latviešiem, gan kolonizatoriem bez savstarpējām nesaskaņām ir raksturīga rasistiska neiecietība pret atšķirīgām minoritātēm.

Latvijā gan latviešiem, gan kolonizatoriem ir nepieciešama jauna nacionāla pašuztvere un identitāte, piemērojoties gan iekšējām, gan ārējām realitātēm. Diemžēl, Latvijas virzība uz ES un NATO lielā mērā notiek nevis tāpēc, lai sasniegtu ko jaunu, bet lai aizbēgtu no Krievijas un šo organizāciju aizsegā beidzot sasniegtu mītisko latvisko identitāti. Nespēja formulēt un radīt jaunu Latvijas identitāti ne tikai traucēs mūsu pilnīgai dalībai šajās organizācijās, bet arī paildzinās mūsu etnisko nesaskaņu fāzi.


Raksta veidošanā izmantotā literatūra:

"Post-Colonial Studies, The Key Concepts" Bill Ashcroft, Gareth Giffiths and Helen Tiffin. London, Routledge, 2000.
“An Introduction tp Post-colonial Theory”, Peter Childs and R.J. Patrick Williams. London, Prentice Hill, 1997.
Internal Conflict and Governance, editor Kumar Rupesinghe, New York, St. Martin's Press, 1992.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (53) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 05.04.2004 12:29
Kāpēc gan auzās? Man domāt, nošaušanas procedūra tradicionāli tiek veikta pie sienas, nevis auzās. Īsts letiņš būdams es ij nedomāju par pretošanos, bet padevīgi piekrītu ļauties eksekūcijai, pat šautenīti varētu piepalīdzēt ielādēt. Nu kas i, edis - šāvēja kungs, šausim nost neizdevušos Pol Potu, vai lai vēl kādu laiku ļausim tam palielināt metāna procentu Latvijas atmosfērā? :-)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 31.03.2004 12:05
Nu sabraucāt auzu seminārā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 22.03.2004 12:54
edis'am: še es esmu. Šauj tik nost, lai man nav lemts ieraudzīt stalto mošeju, kas pacelsies tagadējā grausta Elizabetes un Marijas ielu stūrī vietā :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edis 20.03.2004 14:09
palasot Ingar Rudzīša sacerējumu kļūst uzskatāmi skaidrs ka pateicoties tādiem Rudzīšīem arī Latvijā bija iespējama tik masveidīgs sovjetu pieplūdums. Tagad viņi lien d**sā visai tai ES inter-salašņai.



<2004-03-17 17:45:55latvis, 12. marts, 2004 10:56

……Manis pēc, lai ir kaut vai Ziemeļkorejas modelis, bet lai LATVIEŠU VALODA te ir vienīgā!!!

2004-03-17 17:45:55latvis, 12. marts, 2004 14:34

To GD: dikti šaubos, vai Kopehnāgenā tagad nu ir tā, ka neviens dānis vairs nekādi nevar iztikt bez svahili valodas. Manis pēc, lai kauču vai visas pasaules pārstāvji sabrauc dzīvot Latvijā, un lai te dara, ko grib - būvē mošejas, pagodas, piramīdas, staigā gurnu apsējos utt. - tas viss ir tīrais štrunts. Bet vienīgā, toties pilnīgi neapstrīdama un negrozāma prasība būtu: akceptējiet, ka latviešu valoda ir vienīgā lingua franca Latvijā, un rīkojieties attiecīgi. Un viss! >

latvis - tevi vajag šaut nost kamēr vēl no tevis nav sanācis Ļeņins, Staļins, Hitlers, Polpots un tamlīdzīgi , nu labi varbūt tagad vēl nē, bet uz grauda jātur noteikti.

Cynic – ar to “okupāciju” vairumam latviešu ir tā: ka kaunoties atzīt savu patreizējo mazspēju šādi tie cer uz pažēlošanu, tā ka mazs bērns kas dabūjis kāvienu no kaimiņpuikas, kaut gan pats neko nav darījis lai spētu pretoties kaut vai simboliski. šādi viņi grib ieriebt Krievijai, bet kļūst smieklīgi rietumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 16.03.2004 22:49
Ingarixam:

raksts Vestijos: http://rus.delfi.lv/news/press/vesti/article.php?id=7740241

Bet, manuprat, nav verts teret laiku lasishanai. Ar shito aviziti viss ir skaidrs. Diemzhel'.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 16.03.2004 22:43
Protams, Danija bija okupeta, un turklat klasiski: ar brunotu pretistibu un formalu kapitulacijas aktu. Tomer taja bija ipasha atruna, ka Vacija atteicas no militarparvaldes izveidoshanas un Danija saglabas visas suverenas tiesibas sava teritorija, bet starpvalstu attiecibas tiek kartijami pa arlietu ministrija kanaliem. Rezultata de fakto Danija izvedojas divains stavoklis, kursh bijis tuvak protektoratam, nevis klasiskai okupetajai teritorijai. Vacu karaspeks san'ema bazu statusu, valsti stradaja parlaments utt. 1943. g,. valsti pat notikusi veleshanas, kuri vel shobaltdien tiek uzskatiti par brivajiem un demokratiskajiem. Pilnmeroga Danijas okupacija notikusi 1943. vai 1944. (neatceros) gada, kad nacistvacieshi likvideja dan'u civilparvaldes virsstrukturas.

Ar Chehoslovakiju viss bija brutalak un vienlaicigi viltigak: vienu dienu pec nacistu karaspeka ievieshanu uz Chehiju, Slovakija deklareja neatkaribu un shi Chehoslovakijas dal'a tolaik netika okupeta. Chehoslovakijas Chehijas dal'a bija okupeta, neskatoties uz to, ka vacieshu pasludijnaja tur protektorata rezhimu. Chehoslovakijas Rutenijas dal'u anekteja Ungarija, bet vel mazu gabalin'u - Polija.

Nu un?

Pretjautajums: kas noticis Islande 1940. g. pavasari? Okupacija vai kas cits?

PS Esmu pilnigi labprat runatu ij par tumso pagatni, ij gaisho nakotni, ij vispar par jebko. Bet ultimativais ton'is un Auksta kara retorika man galigi nepatik, jo esmu parliecinats, ka it takes to stage a conflict un ka conflict tikai ar vienu dalibnieku (jeb "bad guy") nav iespejams pec noklusejuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 16.03.2004 21:43
Vai kads varetu sikak apstastit Vesti rakstu, jeb ari iekopet seit saiti uz rakstu? Paldies.

Cinikim - velreiz ludzu atbildet - vai vacu karaspeka ieiesana Danija un Cehoslovakija juridiski ir uzskatama par okupaciju vai nav?

Un vispar - zel, ka ari diskusijas, ta vieta lai runatu par nakotni, joprojam skaldam matus par pagatni. Ari daudzas no Tresas Pasaules kolonijam imperijam pievienojas "labpratigi", visadi valdniecini parakstija papirus, ludza ievest karaspeku, utt.

Varbut kadam ir kas interesants sakams?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 16.03.2004 21:04
Aleksim:

Okupacija, tomer, no starptautisko tiesibu viedokl'a ir juridiska kategorija, vai, precizak, stavokl'is, kursh veidojas svesha karaspeka ievieshana kada valsti (vai teritorija) gadijuma. Bet ne katrs karaspeka ievieshanas gadijums ir okupacija, that's the point. Un, manuprat, visproduktivakais butu izanalizet 1940. g. notikumi tieshi no starpautisku tiesibu viedokl'a. Jo Latvijas gadijuma lidz klasiskai okupacijas definicijai, imho, trukst dazhos l'oti butiskos elementos. Piemeram, vieteja civilparvaldes struktura netika aizvietota ar militarparvaldes strukturu (komendaturu un virskomendaturu tikls). Pie tam viss kas noticis Latvija lidz t.s. "Tautas Saiemas" ieveleshanai noticis ar valsts augstakas varas piekrishanu vai pat uz tas rikojumu pamata un turklat shi vara (Vadon'a persona) starptautiski bija atzita par leg'itimu. Un Satversme netika parkapta, jo jau 6 gadus ka bija aptureta. Utt. utl.

Incorporacija ir isti labs vards, jo procesa rezultata Latvija tiesham tika iekl'auta cita valsts (proti, PSRS) sastava. Tomer incorporacija nav juridiskais jedziens un der tikai lai procesu aprakstitu, bet neder procesa tiesiskai klasifikacijai. Ne katra okupacija beidzas ar inkorporaciju un ne katra inkorporacija ir okupacijas rezultats.

Un nav isti pareizi runat par rezhima main'u - jaruna par valsts pastaveshanas partraukshanu.
Un es pilnigi piekritu, «ka tieši jurispudencē viss ir no postulātiem jeb pamatpieņēmumiem atkarīgs», bet esmu pret savu postulatu un\vai pamatpieņēmumu izgudrojumu par spiti tam, ka starptautisko tiesibu sistema tos jau sen eksiste.

Ļaužam:

First thing first. Pirms jebkuras diskusijas sakshanai javienojas par terminolog'iju, citadi diskusija vispar nebus iespejama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 16.03.2004 18:26
"pirms kada fakta atzishanas prasishanai nebutu slikti pieradit fakta eksistenci"

Nu jā, raksts savā ziņā ir labs ar to, ka lieto diezgan izaicinošus apzīmējumus tā nosacītajiem "varoņiem". Mēs varam ilgi diskutēt par juridiskiem aspektiem, atstājot vezumu tur, kur tas atrodas. Patiesībā šis raksts nav par to.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.03.2004 18:16
To Cynic:

Un tieshi tapec es piedavaju galu galam uzsakt runat juridiskas, nevis politskas&populistiskas kategorijas.

Okupācija, manuprāt, ir politiska kategorija: tā ir politiskās varas maiņa, un iespēja runāt par okupāciju vai atzīt/neatzīt okupāciju arī ir atkarīga no politiskiem nosacījumiem. Ingarix ir izvirzījis būtisku problēmu: Vai iebraucēji atzīst to pašu valsts varu, ko latvieši - t.i. vai viņi atzīst, ka pašreizējais politiskais režīms te ir likumīgs? (Manuprāt, nevajag pat izmantot vārdu "okupācija", lai atšķirtu avis no āžiem Latvijas iedzīvotāju vidū - vienkārši jāpajautā, vai cilvēks ir gatavs atzīt to, ka tagadējā Latvijas valsts pastāv likumīgi ar savu pašreizējo Satversmi un pilsoņu kopumu.)

Juridiskās kategorijas, runājoties par okupāciju, nepalīdzēs - pēc kuras valsts likumiem tad vajadzētu vērtēt 1940.gada notikumus Latvijā? Juridiski var gan pamatot gan noliegt jebkuru režīma maiņu - jo tieši jurispudencē viss ir no postulātiem jeb pamatpieņēmumiem atkarīgs. (4.maija deklarācija par neatkarību, ko pieņēma Latvijas PSR Augstākā Padome arī var tikt uzskatīta par nelikumīgu, jo PSRS likumdošanai bija prioritāte pār jebkuras savienotās republikas likumdošanu.)

Vai Cynic gribētu analizēt okupācijas fakta esamību/neesamību no starptautisko tiesību viedokļa? Būtu interesanti uzzināt arī šādu analīzi (it īpaši, ja tā balstīta uz tiem starptautisko tiesību nosacījumiem, kuri Padomju Savienībai tolaik bija saistoši).

Un Cynic atgādinātais vārds "inkorporācija" (iekļaušana) arī ir derīgs, runājot par Latvijas vēsturi 1940.gadā. Inkorporācija un okupācija šai situācijā neizslēdz viena otru, bet papildina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 16.03.2004 16:44
Ingarix'am:

Atkal' 25... :-)

...okupacijas un kolonizacijas fakta atzisana...

pirms kada fakta atzishanas prasishanai nebutu slikti pieradit fakta eksistenci. (Jo citadi sanaks, ka anekdote: "vai tu joprojam nodarbojas ar trisgadigu bernu izvaroshanu?" un jebkura atbilde, ij "ja", ij "ne" ir slikta. ) Un tieshi tapec es piedavaju galu galam uzsakt runat juridiskas, nevis politskas&populistiskas kategorijas.

Es pilnigi piekritu, ka katras teorijas pamata obligati jabut noteikto jedzienu klastam, kuri tiek pien'emti bez pieradijuma - ar vienvardu sakot, postuleti. Bet tieshi "okupacijas" (vai "socialistiskas revolucijas", kas butiba ir tas pats, tikai ar pretejo zimi) postulacija novedusi situaciju Latvija pashreizeja strupcel'a. Un jebkura teoretezeshana par jebko ir un paliek tikai un vienigi tuksha muldeshana lidz tam bridim, kamer netiek mainiti nederigie postulati. Protams, mits par okupaciju (vai socrevoluciju, vienalga) ir nu dikti erts, jo visu saliek pa "baltajiem" un "melnajiem" plauktin'am.

Bet ir diezgan divain'i un pat sirreali noverot, ka klasiskais bipolarais melnbalts model'is tiek postulets, lai itka atbrivoties no ieprieksheja (un pec autora atzinuma neveikla) bipolaras konstrukta. :-)))))

PS Ja kas, tad Latvijas eksilvaldibas ieksheja sarakste (starp sutniecibam Londona, Vashingtona un B-Airesa) vards "okupacija" attieciba uz Latviju paradijas tikai pec Cherchila runas Fultona. Pirms tam lietoshana bijis vards "inkorporacija". Ta luk.

PPS Zhel vecais Andersons paragri no mums aizsaule aizgaja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

janisl 16.03.2004 16:26
Jā, "nevaram šizofrēniski atjaunot Ulmaņlaiku idilli"- skarbi vārdi, skarbi. Tomēr domāju, ka jau visai sen šāds nodoms nav sastopams populārāko Latvijas politisko partiju programmās. Bet kāpēc gan cilvēkam liegt iespēju dzīvot dziļi laukos un saimniekot ar sentēvu metodēm-ja viņš tā vēlas. "Ekoloģiski tīrs"- taču visai pazīstams un arī populārs sauklis -gan multietniskiās, gan monoetniskās sabiedrībās. Un Latvijas lauki ir visai piemērota vieta šīs "nišas" produktu ražošanai :)

Šaubos, vai pozitīva nozīme varētu būt tam, ka vietējie "kolonizatori" atzītu sevi par tādiem (ko , kāds es vēl te kolonists- labāku dzīvi jums palīdzēju nodrošināt, industrializāciju utt.)- būtu jāatsakās no totalitārā , komunistiskā režīma idejas , ka pasaulē visdemokrātiskākā un taisnīgākā iekārta valdīja PSRS un krievu tautas īpašo lomu, rādot arī citām tautām ceļu uz "saulaino tāli". Totalitārais režīms ir izkropļojis gan latviešu, gan krievu identitāti -par "cietējiem " var uzskatīt gan tos, kuri valdīja , kolonizatorus, viņu vietējos sabiedrotos un protams,arī, pakļautos. Un tas zināmā mērā varētu būt kā atskaites punkts -šī ideja ir kļūdaina, abas puses ir cietušas un vēlas dzīvot savādāk. Droši vien to var uzskatīt par utopiju, bet tas varētu būt viens no soļiem, lai uzlabotos savstarpējās attiecības (varbūt vieglāk ir panākt, lai EP nosoda totalitāro komunismu, nekā šī jautājuma izpratni noteiktā Latvijas sabiedrības daļā -nostaļģija pēc vecajiem laikiem ir sastopama gan starp latviešiem, gan krieviem ).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 16.03.2004 08:57
Latvim:

Tu gan esi iebuksējis uz šito "Vācijā tā, Amērikā šitā.." - nu nav šīm valstīm ne tāda pati vēsture, ne demogrāfija, ne sociopolitiskais, ne arī ģeopolitiskais stāvoklis. Mums visiem vajag labu risinājumu, kas ir saistīts ar realitāti, iespējamību, nevis kurlu demagoģiju. Visu cieņu.

Starp citu šodien "Vesti" nobuldõzēja autoru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 15.03.2004 16:22
Domāju, ka okupācijas fakta atzīšana (tāpat kā plašā nozīmē jebkura cita atvainošanās vai jebkurš katarses pārdzīvojums)

Aleksim - ja, viena no idejam kuru meginaju izteikt raksta, bija tiesi ta, ka si fakta atzisanas trukums gan no Krievijas, bet visvairak jau kolonizatoru puses, ir viens no iemesliem kapec esam iestregusi pasreizeja modeli.

Pat ja Krievija to nespej, tad domaju, ka okupacijas un kolonizacijas fakta atzisana butu loti veseliga tiesi kolonizatoriem. Jo japarstaj dzivot nerealitate. Jebkads progress var notikt tikai pec tam, kad ir atzita realitate.

Man tiesam nav liela pieredze ar eiropiesu kolonizatoriem Afrika un Azija, bet cik saprotu, tad vini no kolonizacijas fakta neslepjas, un ir kluvusi par cilvekiem kuri dzivo minetaja zeme, un ja nepatik, tad parcelas uz mates zemi, un nevis stasta, ka anglu/francu/portugalu valoda minetaja valstina ir skanejusi jau kops 1523 gada.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 15.03.2004 16:11
Autors izlemis uz neertiem jautajumiem neatbildet vispar.

Cinikim - neesmu jurists, un juridiski korekti jums pieradit nevaru pilnigi neko. Man ari nav ne velesanas, ne interese kaut ko juridiski pieradit. Vienigi zinu, ka gan Danija, gan abas reizes Cehoslovakija, vacu karaspeks iegaja pilnigi legali. Varbut paprasiet kadam danim vai ceham - bija vai nebija ta okupacija.

Bet ASV Rev. Kara

Atvainojos - bet man si tema neliekas interesanta. Ja jutaties laimigs tapec, ka esiet atradis iemeslu pasludinat Revolucijas Karu par pilsonkaru, tad esiet vien laimigs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 15.03.2004 14:43
To Aleksandrs:

Ar savu mēģinājumu ieviest apritē un sadzīvē vārdu "kolonists" autors cenšas piespiest krievus un pasauli atzīt okupācijas faktu. Jo viņš tomēr vēlas, lai šis vārds no sarunvalodas un Gardas valodas tiktu pārcelts oficiālajā apritē.

Kolonizācija un okupācija nav tas pats. Autors pastiprināti (un, manuprāt, nepamatoti) runā par kolonizāciju. Līdzīgi par to runā arī Aivars Garda un DDD avīze - tur izvirza prasības par "dekolonizāciju".

Par okupāciju toties var pamatoti runāt. Normālie Latvijas politiķi, ieskaitot Tautas Saskaņas partijas pārstāvjus (J.Jurkāns, M.Vulfsons), par to arī runāja. Vienīgais sakarīgais arguments pret vārda "okupācija" lietošanu ir tāds, ka 1940.g. pēc 16.jūnija ultimāta PSRS karaspēks ir ielaists bez pretošanās. Ka tā, lūk, esot bijusi tikai abpusēji saskaņota karaspēka papildinājumu ievešana bez mērķa iedibināt PSRS pārvaldes režīmu (bet Latvijas sociālistiskā revolūcija pēc tam situāciju esot izmainījusi). Tas ir visai amizants arguments un nesaskan ar vēstures faktiem, jo PSRS armija un tai līdzi atnākušās amatpersonas jau kopš ievešanas brīža 1940.g. 17. jūnijā neievēroja savu uzturēšanās mandātu, kuru noteica tā laika divpusējie līgumi.

Arī Čehoslovākija 1938.gadā nepretojās Vācijas karaspēka ievešanai. Vai tad tāpēc nevar runāt, ka Čehoslovākija tika okupēta? Tas pats arī jautājumā par Austrijas "anšlusu" - vai tur notika "nacistiska revolūcija", vai tomēr vācu karaspēks bija izšķirošais faktors, kurš izmainīja valsts varas režīmu šajā valstī?

Pavisam cits jautājums ir par to, vai Krievijas vēsturnieki ir jāspiež atzīt okupācijas faktu. Domāju, ka tā nav mūsu darīšana. Ja Krievijā cilvēki grib ticēt mītos balstītiem vēstures izskaidrojumiem un atrodas vēsturnieki, kuri šo vēlmi apmierina, tad tās ir viņu pašu problēmas. Kā jau minēju agrākā komentārā, oficiālā kontekstā vārdu "okupācija" Krievijas diplomāti gluži pamatoti izvairās minēt, un tā tas varētu būt vēl ilgi. Tur nepalīdzēs ne naftas un gāzes tirgus izmaiņas, ne siltais gadalaiks.

Argumenti ir ļoti vienkārši -
(1) vārds "okupācija" skan slikti un var aizskart Krievijas iedzīvotāju lielākās daļas jūtas, jo viņi ir pieraduši, ka tieši viņu pusei ir vēsturiskā taisnība (okupanti var būt tikai vācieši, japāņi u.c. agresīvi ārzemnieki).
(2) okupācijas oficiāla atzīšana, pat ja tā nav saistīta ar kaut kādām kompensāciju izmaksām, tomēr var uzlikt Krievijai nevēlamas saistības. Kaut vai tāpēc, ka daudzi no Krievijas oficiālajiem pārstāvjiem nav raduši nevienam atvainoties (pat arī saviem iedzīvotājiem, kur nu vēl nedraudzīgām ārvalstīm).

Domāju, ka okupācijas fakta atzīšana (tāpat kā plašā nozīmē jebkura cita atvainošanās vai jebkurš katarses pārdzīvojums) varētu palīdzēt Krievijai skaidrāk apjaust savu vēsturisko lomu jaunā demokrātiskā pasaulē - t.i. varētu lieliski noderēt pašai Krievijai. Bet ja viņi to negrib, tad ir stulbi pieprasīt no viņiem šādu atvainošanos vai pārdzīvojumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 15.03.2004 13:20
Aleksandram: man domāt, Krievijas gāze plūda uz Eiropu gan 1988., gan 1991. gadā, tomēr, par spīti šim faktam, mēs šobrīd esam tur, kur esam. Un kā tad Jūs prognozējat iespējamos notikumus - Krievijas prezidents vai kurināmā ministrs expressis verbis paziņo Eiropai: ja jūs līdz pusdienlaikam neatdosiet mums Latviju saplosīšanai resp. pārtaisīšanai par Krievijas guberņu, tad gatavojiet skalus un žagarus? Šķiet, ka Krievija sūta Eiropai gāzi ne jau tikai aiz labas sirds, bet arī pati kaut ko pretī saņem. Un vēl: kā zināms no anekdotes, Brežņevs bija ieplānojis sūtīt padomju kosmonautus uz Sauli naktī, lai tie nesadegtu. Nu tad skaidrs, ka arī mums tās lielās prasības jāizvirza vasarā! :-)

To GD: vai nu tiešām tik traki būs, ka asimilācija ir vienīgā izeja? Nedomāju, ka simtiem tūkstošu krievu Vācijā, Čehijā, ASV, Kanādā utt. būtu asimilējušies, taču tas nenozīmē, ka attiecīgajās valstīs krievu valoda būtu ieguvusi lingua franca statusu. Es esmu pret asimilāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 15.03.2004 13:11
Latvim:

Lai panāktu, lai latvju valoda kļūtu par vienīgo lingua franka Latvijā ir jāasimilē krievvalodīgie - that's a rough proposal. Varbūt tu zini, kā to dabūt gatavu...es nē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 15.03.2004 12:28
Atgvainojos par manu nepaklausīgo kompi, kas ieprēkšējo ziņu mēģināja publicēt vēlreiz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 15.03.2004 12:28
Veiksmīgi uzrakstīts. Ļoti vesi, analitiski.

Ir viens "bet" vai "un". Ar savu mēģinājumu ieviest apritē un sadzīvē vārdu "kolonists" autors cenšas piespiest krievus un pasauli atzīt okupācijas faktu. Jo viņš tomēr vēlas, lai šis vārds no sarunvalodas un Gardas valodas tiktu pārcelts oficiālajā apritē.

Mans novērojums, ka latviešu politiska elite ir pārāk gļēvulīga, lai ko tādu panāktu. Iestāstīt par okupāciju Eiropai?.. Man šķiet, neviens to īsti nav mēģinājis darīt. Eiropai ir svarīga Krievijas gāze, bet Lat.politiskai elitei -- Eiropas nauda. Secinājumus dariet paši. Bet autoram tomēr lai veicas. Vismaz šis raksts ir bijis interesants neformāls leciens uz nekurieni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 15.03.2004 12:20
Uhu. Skaidrs. Autors izlemis uz neertiem jautajumiem neatbildet vispar. Ari pozicija, ne sliktaka par jebkuru citu :-)

Bet ASV Rev. Kara no abas puses karojas cilveki, kuriem bija viena un ta pasha etniska, religioza, pavalstnieciska piederiba. Tatad - vai civilkarsh? ;-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

korman 15.03.2004 10:47
Vēlreiz atkārtošu tiem, komentētājiem, kas piesienas autora izraudzītajiem vārdiem - šī ir slidena tēma, kurā politkorektus vārdus atrast ir grūti. Taču diskutējot par tiem jūs aiz kokiem (vārdiem) nesaskatat mežu (ideju). Nebūt nav teikts, ka vienojoties par to kāda ir Ulmaņa loma vēsturē (vai par jebkuru citu no šeit skatītajiem jautājumiem) mēs spēsim rast risinājumus tālākai sabiedrības integrācijas problēmas risināšanai.

Tas pats sakāms komentētājiem, kuri iebilst par bināra modeļa vienkāršotību. Jums taisnība - modelis ir vienkāršs, taču nepietiek pateikt, ka realitāte ir daudz sarežģītāka, multikulturālāka, daudzpolārāka. Neizvirzot alternatīvu, labāku modeli jūs neizdarat nekādu ieguldījumu konstruktīvas diskusijas attīstībā. Teorētisks modelis ir nepieciešams, ja mēs vēlamies izdarīt kādus secinājumus un rast potenciālos risinājumus. Vienkārši uztverams teorētiskais modelis plus aktuāla problēma ir tas, kādēļ šim rakstam ir tik daudz komentāru - pie rakstiem, kas vienkārši apraksta esošo situāciju nav ko piebilst.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 14.03.2004 07:03
Interesants raksts ,"aizķertas " problēmas par kurām labi būtu padiskutēt.

Bet viens gan jāsaka Ulmanis un Meirovics&co nebūtu tā īsti pretnostatāmi ,kā to reizēm dara,jo Ulmanis pats no šīs vides ir nācis,bet ja pretnostatītu,tad visi tie "demokrātijas apustuļi",gan toreiz ,gan tagad-ir niecība pret vienu pašu K.Ulmaņa personības veikumu.Cita lieta,ka viņš darbojās reālā ,nevis teorētiskā pasaulē.Reāla demokrātija praksē nav tas pats ,kas teorētiski sludinātais.

Vērtīgi ir autora pārspriedumi par kolonizācijas aspektiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 14.03.2004 02:11
subjektīvisma un liberālisma rosolu

Hmm, izklausas garsigi. Beidzot zinu, kas es esmu.

Varbut neapvainojietes, bet izklastiet sikak savu viedokli. Cik saprotu, jums neliekas, ka multikulturalisms klust par normu. Nevaru garantet intelektualu vai juridiski korektu atbildi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svikla 13.03.2004 22:51
Atvainojos autoram par viņa laika tērēšanu. Nebiju ņēmusi vērā, ka viņa argumentācija ir tikai un vienīgi "man šķiet". Tāpēc jebkuras tālākas diskusijas ar subjektīvisma un liberālisma rosolu zaudē jebkādu intelektuālu vērtību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 13.03.2004 17:26


1. Vai autors ir spejigs juridiski korekti pieradit, ka 1940. g. notikumi bijushi tieshi "okupacija"

Vai esiet juridiski korekti spejigs pieradit, ka PSRS juridiski korekti eksisteja? Juridiski korekti var pieradit un apgazt pilnigi jebko.

Jaatzist, ka lasot atsauksmes esmu izbrinits, ka tik daudzi no atsauksmju rakstitajiem acimredzot nav pilniba sapratusi tekstu, vai ari censas taja ieraudzit to, ka tur nav.

Par ASV Revolucijas Karu - tas ta ari tiek saukts - Revolucijas Kars.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 13.03.2004 17:15
multietniskums nav sinonīms multikulturālismam,

Hmm, man liekas, ka ir gan, ja vien protams, etniskas minoritates neizvelas pilnigi aizmirst savu kulturu, un pilniba parnemt pamatkulturu. Cik esmu redzejis - arabi Francija turpina lietot savu valodu, alfabetu, piekopj savu religiju, un klausas savu muziku. Tatad - viniem ir sava, no franciem atskiriga kultura. Un ja valsti ir vairak par vienu kulturu, tad jau varam runat par multikulturalu valsti, vai ne? Piemers Latvija - ludzu apskatieties sakumlapu - afrikanis raksta par dzivi Latvija, un uz organizacijas logo uzraksts ir angliski.

nopietnāku argumentāciju, kas iet tālāk par "man tā šķiet un tāpēc tas tā ir"

Man ta skiet vislabaka argumentacija. Domas un viedoklu briviba ir briniskiga. Ja nepatik, nelasiet, nav tacu spiesta lieta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 13.03.2004 15:33
Interesants pan'emiens - veidot jaunu sabiedribas mitolog'iju uz vecas (un itka pec pasha veidotaja apgalvojumiem nederigas) mitolog'ijas pamata. Apnicis jau lasit to pasho visur...

1. Vai autors ir spejigs juridiski korekti pieradit, ka 1940. g. notikumi bijushi tieshi "okupacija", nevis kada cita "...acija"? (Es nemaz nerunaju par tas, vai 1940. notikumi bija labas, sliktas, pareizas jeb nepareizas. Es runaju tikai un vienigi par striktu juridisku definiciju. Un ludzu neapelet pie visadu parlamentu, asambleju&saietu deklaracijam&proklamacijam, jo tie ir tirs politiskais vertejums, nevis juridiska ekspertize.)

2. Vai autors ir spejigs juridiski korekti pieradit, ka 1944-91. g. notikumi bija tieshi "kolonizacija", nevis kada cita "...acija"? (Un atkal, es nemaz nemeginaju tikt pie kvalitativa novertejuma - labs, slikts, utt. utml. - bet es galu galam gribu redzet juridisku pamatojumu tik skal'a varda lietoshanai).

3. Vai autors ir spejigs juridiski korekti pieradit, ka Latvija ir tikai viena pamattauta - latvieshi? Vai autors ir spejigs juridiski korekti pieradit, ka (lietojot 1918.g. terminolog'iju), liel- balt-krievi, pol'i, zhidi, lietavieshi, vacieshi & igaun'i nav pieskaitami pie Latvijas pamattautam? (Pie politdeklaracijam velreiz ludzu neapelet.)

4. Vai autors ir spejigs atzit, ka puse no visiem nelatvieshiem Latvija (un taja skaita 340 tsk. liel-, maz- un baltkrievu, nerunajot par jaunpilson'iem) ir LR pilson'i, kuri pavalstniecibu mantojusi un kuras senchi tur dzivoja LR izvedoshanas bridi 1918. g.? Vai autors ir spejigs juridiski (vai vismaz statistiski) korekti pieradit, ka vin'i ari ir kolonizatori ar atbilstoshu mentalitati?

5. Vai autors ir spejigs atzit, ka mazakumtautibu pilson'u pec mantojuma atbildiba par 1940., 1941., 1949. un par visiem pariem gadiem nav lielaka neka latvieshu izcelsmes LR pilson'u atbildiba? Un, ja autors doma citadak, vai vin'sh ir spejigs juridiski korekti pieradit, ka musdienas Latvijas valsts attiecibas ar saviem mazakumtautibu pilson'iem nav kolektivas vainas (uz etniska pamata definetas) uzlikshana un saukshana pie atbildibas pec ta pasha principa? Collective guilt jau pati par sevi ir diezgan slidena lieta, bet collective responsibility on the basis of ethnicity ir vel riebigak.


PS Dazhadibas pec: vai autors piekrit viedokl'im, ka 1774.-84. g. karadarbiba Ziemel'amerika klasificejama ka civilkarsh? ;-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svikla 12.03.2004 22:57
Autors: Tacu, ja ir iespeja ieteiktu aizbraukt uz kadu no RietumEiropas valstim. Cilveki no Ziemelafrikas un Tuvajiem Austrumiem ir sastopami uz katra stura. Tapat diezgan atri ir atrodami dati par legalo un nelegalo imigrantu skaitu sajas valstis. Apgalvot, ka multietniskas un multikulturalas valstis neklust par normu ir smiekligi.

Esmu nodzīvojusi Eiropā un Amerikā vairākus gadus. Balsoties uz savu pieredzi, arī norādīju, ka multietniskums nav sinonīms multikulturālismam, jo vismaz Eiropā ir izteikta tendence uzsvērt pamatnācijas kutltūru. Nekādas normas šeit nav. Piekrītu citiem komentētājiem, kuri vēlas nopietnāku argumentāciju, kas iet tālāk par "man tā šķiet un tāpēc tas tā ir".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 12.03.2004 16:48
Diemžēl nevaru piekrist autora izmantotajai kolonistu definīcijai. Daru to apzinātu ideoloģisku iemeslu dēļ: ja mēs gribam veidot multikulturālu sabiedrību (es gribu, autors it kā arī grib), mums būtu jāizvairas no vispārinājumiem, kas skar lielas sabiedrības daļas jūtas.

Atkartoju velreiz - sis raksts nepretende uz pasreizejas Latvijas etniskas situacijas 100% precizu atspogulojumu. Ar to nodarbojas citi cilveki, un rezultati parasti ir mazas gramatinas formata.

Mans merkis ari nebija dalit pec 1940 gada seit iebraukuos cilvekus etniskajas subgrupas un petit vinu lojalitates limenus pret valsti.

Es velejos piedavat jau eksistejosu postkolonialas situacijas analizes modeli. Loti daudzas Latvijas problemas klust daudz saprotamakas, ja mes to salidzinam ar citam postkolonialajam valstim.

Domaju, ka mana definicija ir diezgan preciza, jo balstita uz kolonizetaja parakuma sajutu. Visu cienu tiem cittautiesiem kuri ir izpildijusi pilsonibas eksamena prasibas, tacu, cik daudzi no viniem ir spejusi atbrivoties no savas kolonizatora identitates?

Es domaju, ka patiesibai ir jaskatas acis. Es atvainojos, bet ja kolonizatori ir tik varigi, ka nespej atzit 1940 gada okupacijas faktu, tad varbut viniem ir nepieciesamas zales. Ja, protams, nav patikami atzit - es esmu seit tapec, ka manas sencu valsts valdiba izdomaja seit ievest tankus. Tacu gan angli, gan franci savlaik to bija spejigi atzit un akceptet.

Ta vieta, lai nepartaukti censtos uzturet atsevisku un specialu stavokli jaunaja valsti, kolonizatoriem butu jasaprot, ka valsts un latviesu prasibas ir diezgan minimalas - valsts valodas apguve, un izvairisanas no pretvalstiskas darbibas.

Kolonizatoriem butu jabut pat priecigiem, ka seit nenotika Fanona aprakstita attirisananas ar vardarbibas palidzibu. Pamattauta, izvairoties no Alzirijas, vai Zimbaves piemeriem ir paradijusi, ka kolonizatoru turpmaka paliksana valsti ir akcepteta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 12.03.2004 16:31
Atšķirībā no raksta autora, neuzskatu, ka pirmās atmodas un dainu latviskuma iespaids uz mūsdienu latvieša identitāti būtu pārmērīgi un nepelnīti liels.

Nedomaju, ka tagad jamera - kas ir parak liels, un kas nav parak liels. Nav nekadas vainas tautas vestures macisanai. Tacu, ja dainas tiek bezjega slavinatas, un vieniga tautas kulturas izpausme ir vai nu Dziesmu un Deju svetki, vai slageru festivals, tad nevaram nopietni runat par modernu identitati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 12.03.2004 16:30
Ingarix,

Iesaku pievērst uzmanību tam vienkāršajam konstatējumam, ka mūsdienu pasaulē gandrīz ikviena sabiedrība ir multietniska, un tajā Jūs atradīsiet daudz vairāk par divām etniskām grupām vai kopienām. Latvijas gadījumā -krievi, poļi, baltkrievi, ukraiņi, ebreji, igauņi... Tālāk sauciet pats. Uzskatīt visus, kas nav etniskie Latvieši par kolonizatoriem būtu tākā stipri pārspīlēti, tāpat kā piedēvēt visām sīm atšķirīgajām grupām kādu vienojosu identitāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 12.03.2004 16:24
Principā žēl, ka diskusijā lialāka uzmanība tiek pievērsta Ulmaņa laiku lomai latviešu identitātei. Raksts ir interesants ne tikai ar zemnieku identitātes mīta (pilnīgi pamatotu) noliegšanu, bet arī ar daudzām citām idējām.

Diemžēl nevaru piekrist autora izmantotajai kolonistu definīcijai. Daru to apzinātu ideoloģisku iemeslu dēļ: ja mēs gribam veidot multikulturālu sabiedrību (es gribu, autors it kā arī grib), mums būtu jāizvairas no vispārinājumiem, kas skar lielas sabiedrības daļas jūtas. Tie cilvēki, kas naturalizējās, kas pieņema, kā Latvijā ir viena valsts valoda, izdarīja savu brīvu izvēli. Viņu izvēle ir vienīgā pazīmē, pēc kuras viņus var raksturot attiecībās ar LR. Saukt viņus par kolonizatoriem nozīmē noliegt brīvās rīcības (agency) principu, kas būtu nepieļaujams grēks pret liberālismu un indivīda tiesībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 12.03.2004 14:56
Piemēram, fakts ka K.Ulmanis ir vienīgais pirmskara Latvijas valstsvīrs, kuram Rīgā ir uzstādīts piemineklis un viņa piemiņa uzkrītoši iemūžināta arī citos mūsdienu Latvijas pasākumos -K.Ulmaņa gatve uz Jūrmalu, "Draudzīgais aicinājums" skolās (J. Čakstes, Z. Meierovica, K.Čakstes, u.c. piemiņas iemūžināšanas centieni, pat ja tie sekmīgi īstenotos, nav salīdzināmi ar K.Ulmanim atvēlēto uzmanību).

Nu, bet kada atskiriba starp Ulmani un Jusu mineto Meierovicu ?

Karlis Ulmanis ir tads divdomigs Januss ar divam sejam : ir divi Ulmani, ja velaties. Ir Pagaidu Valdibas Ulmanis un ir 1934. gada 15. maija Ulmanis. Ulmanis – viens no demokratiskas Latvijas teviem un Ulmanis – demokratijas kapracis, “Palieciet savas vietas utt.”.

Z.A. Meierovics ir tads pats Januss. Ka arlietu ministrs vins protams pelna cienu par saviem nopelniem neatkarigas Latvijas starptautiskaja atzisana, tacu tas diez vai atsver to laundaribu, ko vins, Ministru Prezidents budams, izdarija pec tam ar Rigas Stacijas Laukuma pareizticigo baznicinu. Ja Jus sikak interese sis jautajums, tad iesaku izlasit cienijama latviesu priestera Jana Kalnina 1993. gada izdoto kompendiju un (ja nemaldos) 2001.g. izdoto gramatu ‘Svetais Rigas Janis’. Meierovics bija tik naidigs pret Pareizticibu, ka iedegas sausmiga velme so baznicinu apganit un nojaukt. Rigas un Visas Latvijas Arhibiskaps Janis (Pommers) darija visu, ko vareja: tika vaktas peticijas no Rigas, Latgales, Cesvaines, Dundagas, Kolkas, - vairakums, cik zinu, bija latviski. Tad Meierovics apsolija pareizticigajiem, ka nenojauksot, ja tiks novakti carisma simboli no sis baznicinas. Tas tika izdarits, bet valdiba joprojam bija nepieludzama. Izdevas tik vienoties, ka tehniski meginas to celtni parcelt cita vieta, bet ari te valdiba sameloja un piemanija. Baznicina tika vardarbigi nopostita un nojaukta…

Man, ka garigas kartas cilvekam un turklat grecigam viram, varbut nepieklatos saja klusaja laika spriedelet par Dieva celiem, kas, ka Jus zinat, ir neizdibinami. Bet neapstridams ir sads fakts, kuru man vairakkart stastija vecie ridzinieki: kad Meierovics divainos apstaklos gaja boja autokatastrofa, tad daudzi pareizticigie (t.sk. latviesi) zimigi saskatijas un teica : Redz, Tas Kungs nav mazais berns… Un es ari varu teikt: vai sadas neviennozimigas personas slavinasana neaizskar milzigas Latvijas pilsonu dalas religiskas jutas?

Cik man zinams, tad Karlis Ulmanis nav tada veida aizskaris nevienu sabiedribas dalu. Nevienu svetnicu nav apganijis. Gluzi otradi, vina attieksme pret vietejiem krieviem un pareizticigajiem, un pret minoritatem vispar (pret normalajiem, pilsoniskajiem minoritasu parstavjiem, es domaju) bija loti laba un pozitiva. Kas attiecas uz Draudzigo aicinajumu, tad si ideja ir laba jebkura laikmeta un jebkuros politiskajos apstaklos. Kas trauceja Meierovicam to izdomat?

Tapec es labpratak redzu Ulmana neka Meierovica statuju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 12.03.2004 14:34
To GD: dikti šaubos, vai Kopehnāgenā tagad nu ir tā, ka neviens dānis vairs nekādi nevar iztikt bez svahili valodas. Manis pēc, lai kauču vai visas pasaules pārstāvji sabrauc dzīvot Latvijā, un lai te dara, ko grib - būvē mošejas, pagodas, piramīdas, staigā gurnu apsējos utt. - tas viss ir tīrais štrunts. Bet vienīgā, toties pilnīgi neapstrīdama un negrozāma prasība būtu: akceptējiet, ka latviešu valoda ir vienīgā lingua franca Latvijā, un rīkojieties attiecīgi. Un viss!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 12.03.2004 13:15
Multikulturālisms Eiropā veidojās migrācijas rezultatā, transformējot tradicionāli homogēnās Eiropas nacionalās valstis (nation states). Dānijā, piem, pirms 100 gadiem bija ~5% citttautiešu, šodien - ~15-18%. Tatād šodien tādas valstis nemaz nevar būt tradicionalās, homogēnās nācijvalstis ar vienu karogu, valodu, kultūru. Tās var būt multilingvālas, multikulturālas politiskās nācijvastis. Daudziem tas nepatīk un šī ir pretrunīga problēma Eiropā, iespējams tāpēc, ka nav vel izgudrots cits valsts kopā-sasiešanas modelis (tradicionāli to "sasien" mīts par vienu valodu un kultūru) un iespejams tapēc, ka Eiropa pati ir izlolojusi šādu modeli (pateicoties Herderam, kurš ievēroja, ka katrā valodā "aitas blēj savādāk"; tālāk valoda ar savu savdabību kļuva par neredzamu politisko robežu vilcēju un valsts-no-valsts atdalītāju - tātad šis modelis nesapņo par kaut kādu daudzveidību, jo daudzveidība varētu šīs "robežas" sagraut vai deformēt; tātad rodas apdraudētība, kurai ir jāstāv pretī). Jaa..Londonā vien runajot 700 valodās. Tatad problēma jau nav daudzvalodībā, bet politiskā mītoloģijā un nespējā izgudrot jaunu, piemērotu valstiskas daudzveidības menedžmentu (šeit nu ar provinciālu prātu nevarētu tikt cauri). Tie, kas pretojas globalizācijai, īsti nesaprot, kam viņi pretojas (un ne jau tāpēc, ka globalizācija ir "skaista" vai taisnīga, bet tāpēc, ka tā diez vai būs apturama). Kulturālais antiglobālisms (bieži nacionālisma formā) ir sava veida sacelšanās tapēc, ka šīs pretošanās procesā kāds noteikti tiek diskriminēts. REFRESH.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 12.03.2004 11:41
Ja jau runājam par Ulmaņa idejām, tad jāatzīst, ka arī mūsu laikos tās nebūt nav zemē metamas. Ulmanis savās uzrunās lietoja frāzi: "Mēs, latvieši, esam divi miljoni", bet tanī laikā taču tik daudz bija visu Latvijas iedzīvotāju, nevis tikai latviešu. Tātad "latviska Latvija" Ulmaņa izpratnē jāsaprot nevis kā svešinieku izstumšama vai iznīcināšana, bet kā vienotas nācijas izveidošana. Arī mūsu laikos ir vajadzīga skaidra latviešu nācijas izveides programma, kas nekādā gadījumā nenozīmēs "sēņu rijēju tūdaliņu" valsts izveidi, kā dažiem labpatīk ņirgāties, bet latviešu nācijas kā vienotās Eiporas sastāvdaļas kopējo ideju visiem, kas to būtu ar mieru akceptēt. Bet, protams - tikai un vienīgi pieņemot latviešu valodu par vienīgo lingua franca Latvijā. Valoda ir robežšķirtne, un to pareizi uzsver arī raksta autors.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 12.03.2004 11:33
Iepriekšējie komentāri:

Pofigovskis:
Man tā ar nekļuva skaidrs ,kur autors rāva ,ka latviešu nacionālie ideāli ir saistīti tikai un vienīgi ar ulmaņlaiku latvisko ideālu atjaunošanu?? Varbūt ir kādi nemanīti empīriskie fakti ?

Latvis:
Manuprāt, raksts ir pārlieku samezglots. Un kas tas ir - Ulmaņlaiku identitāte?

Piemēram, fakts ka K.Ulmanis ir vienīgais pirmskara Latvijas valstsvīrs, kuram Rīgā ir uzstādīts piemineklis un viņa piemiņa uzkrītoši iemūžināta arī citos mūsdienu Latvijas pasākumos - K.Ulmaņa gatve uz Jūrmalu, "Draudzīgais aicinājums" skolās (J. Čakstes, Z. Meierovica, K.Čakstes, u.c. piemiņas iemūžināšanas centieni, pat ja tie sekmīgi īstenotos, nav salīdzināmi ar K.Ulmanim atvēlēto uzmanību). Ulmaņa idejas dzīvo un uzvar arī izglītības sistēmas unifikācijas centienos, latgaliešu literārās valodas valstiskā ignorēšanā utml. Šāds lienošais ulmanisms būtiski atšķiras no 90-to gadu sākuma nacionālās Atmodas idejām par lielāku kultūrautonomiju.

Tas vēl nebūtu nekas liels, bet K.Ulmanis tiek arī bezkaunīgi dēvēts par Latvijas valsts prezidentu (lai gan viņš nekad nav likumīgā ceļā ieguvis šādu amatu). Ja jau mēs gribam numurēt Saeimas un valsts prezidentus, tad to vajadzētu darīt korekti, nezaudējot respektu pašiem pret savu valstiskumu.

Tas pats arī par latviešu leģionāriem, kuri šobrīd tiek pieminēti daudz aktīvāk nekā 1.pasaules kara laiku strēlnieki - Latvijas neatkarības cīņu dalībnieki. Pietiek salīdzināt 11. novembra un 16. marta rezonansi sabiedrībā, lai saprastu, ka leģionāri piesaista daudz vairāk uzmanības. Un leģionāru pozitīvās lomas skaidrošana gluži tāpat kā K.Ulmaņa slavināšana palīdz uzturēt nesaprašanos sabiedrībā, jo mūsu vidū ir cilvēki, kuru radinieki ir cietuši gan no 1940.g. okupācijas, gan no nacistu režīma - tātad viņiem nebūs nekādas sajūsmas par Ulmaņa piekāpību PSRS okupācijai, ne arī par Rūdolfa Bangerska entuziasmu jauniešus varmācīgi mobilizēt "Latviešu SS brīvprātīgo leģionā".

Atšķirībā no raksta autora, neuzskatu, ka pirmās atmodas un dainu latviskuma iespaids uz mūsdienu latvieša identitāti būtu pārmērīgi un nepelnīti liels. 90-to gadu sākumā skolās tik tiešām bija t.s. "Baltās stundas" un "latviskās dzīvesziņas" eksperti visur klāstīja savus padomus. Bet nu jau šie centieni ir lielā mērā izčākstējuši - nav nevienas stipras organizācijas, kura gribētu šos jautājumus uzturēt. Tādēļ arī esam nonākuši pie pusobligātas ticības mācības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 12.03.2004 10:56
Manuprāt, raksts ir pārlieku samezglots. Un kas tas ir - Ulmaņlaiku identitāte? Man tas nav skaidrs. Runa taču ir par ko citu, un proti: ja Latvijā vienīgā lingua franca ir latviešu valoda - tad viss ir štokos, neatkarīgi no visvisādām motivācijām, pašidentifikācijām, situācijām un kombinācijām. Bet ja Latvijā valda krievu valoda, tad es pat neteiktu, ka tā ir slikta Latvija - tā vispār nav Latvija. Vai tagadējā Polija ir identiska viduslaiku Žečpospolitai vai Pilsudska laiku valstij? Laikam jau nē. Bet runāts tur tiek poliski, tātad vissvarīgākajos vilcienos viss ir štokos, pārējais ir pakārtots, pieciešams un labojams. Tas pats būtu sakāms arī par Latviju. Manis pēc, lai ir kaut vai Ziemeļkorejas modelis, bet lai LATVIEŠU VALODA te ir vienīgā!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

korman 12.03.2004 10:37
Nu kādus faktus tu ceri sagaidīt? Identitāti nevar nomērīt socioloģiskā aptaujā!

Vienkāršākais veids, kā atražot savu identitāti ir izmantojot mītus - tas ir veids, kā to cilvēki ir darījuši tūkstošiem gadu. Viena no mitoloģiskajām konstrukcijām ir ienaidnieks, kas nostājas pret grupu (un kuru uzvar varonis:)

Ko, piemēram, izdarīja Andrejs Pumpurs? Viņš uzrakstīja tā laika vidusmēra latviešu zemniekam viegli uztveramu darbu (pantiņos, ar sižetu salasītu no tautas teikām), kurā atražoja tolaik valdošo stereotipu par vācu virskundzību kā latviešu tautas nelaimju cēloni.

Laikam šī mīta iespaidā daudzi latvieši nenovērtēja krievu imperiālismu kā vēl lielākus draudus un pat palīdzēja to nosargāt (Latviešu sarkanie strēlnieki - asiņaina un apkaunojoša mūsu tautas vēstures lappuse). Rezultātā Latvijā bija pilsoņu karš starp komunistiem un demokrātiem, spēku izšķiešana savstarpējās cīņās deva iespēju vācu revanša mēģinājumam (Bermontiāde) ...

Tā visa rezultātā Latvija ieguva neatkarību un Satversmi vismaz gadu vēlāk kā Igauņi, kuri nebija ne uz pusi tik stulbi. Nemaz jau nerunājot par dzīvā spēka zaudējumiem kara gados, kas kopā ar arhaisku zemes reformu, traucēja valsts ekonomiskai attīstībai un pirmās republikas laikā Latvija tā īsti arī nekad nekļuva par neko vairāk kā agrāru valstiņu.

Vienīgais risinājums ir identitātes balstīšana nevis ārēja ienaidnieka mītā, bet savā pašvērtībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pofigovskis 12.03.2004 02:52
Ingarix. Nu tie taču ir tikai jūsu apgalvojumi!! Nu pierādiet jel ,ka latviskā iedentitāte ir balstīta uz aizvēstures vei pirmās Atmodas ideāliem....faktus,faktus,faktus.....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 12.03.2004 02:33
Pofigovskim - musdienu latviska identitate nav pilniba balstita uz Ulmanlaiku apjusmosanu. Ne, ta ir balstita uz vel nerealaku pirmas Atmodas laikmeta apjusmosanu, un vel senaku - mitisko dainu laikmeta latviskumu. Uzkritosa ir parspileta ieciklesanas uz kaut kadu nacionala lepnuma meklesanu. Un jo talaka aizvesture, jo labak. Tacu 21. gadsimta maksligi uzpist zemniecisku identitati nozime bankrotu. Tapat ka Dienvidazijas "tigeriem" mums ir jaatsakas no risu laukiem, un janodefine sevi par kaut ko jaunu un modernu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 12.03.2004 02:28
Atbildot AKA - es atvainojos, bet jusu minetie piemeri ne tikai neapgaz bipolaro modeli, bet tikai to apstiprina. Ludzu, parlasam velreiz:

1)sabiedrības dalīšanās un dalīšana atšķirīgās etniskās grupās joprojām turpinās;

2)etniskā kategorizācija notiek, balstoties uz etniskajiem stereotipiem, kuri ir veidojušies vēsturiski ilgākā laika periodā un sabiedrībā nemitīgi notiek šo stereotipu atražošana;

3) stereotipie priekšstati, parasti ir ar pozitīvu (labvēlīgu) vai negatīvu nokrāsu un attiecas uz visu etnisko grupu kopumā, kaut arī atsevišķi indivīdi šim stereotipam var nepavisam neatbilst;

4) parasti negatīvs strereotips veidojas attiecībā uz tām grupām, kuras ir ienācēji no nabadzīgas, industriāli neattīstītas zemes, kuriem ir zems izglītības un noderīgu prasmju līmenis u.tml. Šādas grupas locekļus negribas uztvert kā savējos - tie ilgstoši būs nevēlami svešinieki, kuru kopskaita dēļ nebūt negribas pārdefinēt sev pieņemamas un tuvas vērtības, ieskaitot jauna dzīves stila meklējumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 12.03.2004 02:22
Atbildot Sviklai - varam protams diskutet lidz vakaram. Tacu, ja ir iespeja ieteiktu aizbraukt uz kadu no RietumEiropas valstim. Cilveki no Ziemelafrikas un Tuvajiem Austrumiem ir sastopami uz katra stura. Tapat diezgan atri ir atrodami dati par legalo un nelegalo imigrantu skaitu sajas valstis. Apgalvot, ka multietniskas un multikulturalas valstis neklust par normu ir smiekligi. Protams, Baltijas valstis vel nav kluvusas par Tresas Pasaules iedzivotaju plusmas merki, tacu gan jau driz...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pofigovskis 12.03.2004 00:05
Autors ar lielu sparu ir mēģinājis situāciju Latvijā "piedzīt" līdz vairākiem paša izvēlētiem tehorētiskajiem modeļiem (dikti daudz mācījies:)) ).Raksta pirmajā rindkopā formulētā tēze ir kā atslēga ar kuru autors mēģina atslēgt problēmas durvis un izskaidrot to līdz mielēm,bet.... Man tā ar nekļuva skaidrs ,kur autors rāva ,ka latviešu nacionālie ideāli ir saistīti tikai un vienīgi ar ulmaņlaiku latvisko ideālu atjaunošanu?? Varbūt ir kādi nemanīti empīriskie fakti ?

Liekas ,ka ulmaņlaiku ideāli savu lielo krīzi piedzīvoja 90 gadu pirmajā pusē un šobrīd savu nozīmību saglabā tikai šauras demogrāfiskās grupas ietvaros.Vienā lietā autoram gan var piekrist,latviskā identitāte šobrīd tiešām sirgst ar skaidras vīzijas trūkumu.

Viss pārējais ir vairāk sholastisks stāsts par to ,ko autors ir apguvis savās tehorētiskajās studijās..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svikla 11.03.2004 23:27
Autors lieto terminu "kolonizators", kam ir spēcīgs emocionāls lādiņš. Taču pagaidām viņš nav ticis tālāk par esošās situācijas aprakstu, un tas nevar lepoties ar milzīgu novitāti. Būtu interesanti dzirdēt no autora pozitīvo programmu - kādas jaunas identitātes šeit varētu attīstīt, kādu gaišo nākotni zīmēt. Starp citu, nekādi nevaru piekrist, ka mūsdienu valstis kļūst multikulturālas un multietniskas. Pirmkārt, tie nav sinonīmi; otrkārt, multikulturālisma tendenci es vienkārši neredzu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 11.03.2004 17:47
Piekrītu tiem, kuri jau rakstīja, ka problēma ir konceptualizēta nepareizi izvēlētā rakursā. Runāt par bipolāram identitātēm mūsdienu sabiedrībā nav iespējams, tas kopainu reducē uz patvaļīgi veidotu shēmu, kurai, manuprāt, ir maz sakara ar reālajiem procesiem. Ieteiktu autoram ieskatīties pasen izdotā, bet ļoti noderīgā grāmatā "Beyond the Melting Pot" (Cambridge:Mass., MIT Press, 1963), autori - N.Glazer & D.P.Moynihan, kurā aplūkotas etnisko grupu attiecības mūsdienu ASV. Noderīgie secinājumi ir vairāki: 1)sabiedrības dalīšanās un dalīšana atšķirīgās etniskās grupās (ar katrai piedēvēto identitāti) ir process, kurš nevis izzūd, atkāpjas asimilācijas, integrēšanas u.tml. par vēlamām uzskatītu tendenču priekšā, bet joprojām turpinās; 2)etniskā kategorizācija notiek, balstoties uz etniskajiem stereotipiem, kuri ir veidojušies vēsturiski ilgākā laika periodā (normāli pat vairāku paaudžu dzīves laikā), tāpēc tie ir noturīgi un sabiedrībā nemitīgi notiek šo stereotipu atražošana;3) stereotipie priekšstati, par to kas un kāda ir tā vai cita etniskā grupa, parasti ir ar pozitīvu (labvēlīgu) vai negatīvu nokrāsu un attiecas uz visu etnisko grupu kopumā, kaut arī atsevišķi indivīdi šim stereotipam var nepavisam neatbilst; 4) parasti negatīvs strereotips veidojas attiecībā uz tām grupām, kuras ir ienācēji no nabadzīgas, industriāli neattīstītas zemes, kuriem ir zems izglītības un noderīgu prasmju līmenis u.tml. Šādas grupas locekļus negribas uztvert kā savējos - tie ilgstoši būs nevēlami svešinieki, kuru kopskaita dēļ nebūt negribas pārdefinēt sev pieņemamas un tuvas vērtības, ieskaitot jauna dzīves stila meklējumus.

Otrkārt, laikam ir jānošķir personisko identitāšu meklējumi no tā, ko precīzāk būtu saukt par valsts tēlu vai brendu. Vai ir iespējama kāda jauna visaptveroša nacionālā identitāte, stipri šaubos. Ja ir iespējama, tad tā veidosies dabiski pati no sevis, bet to nevar konstruēt (to invent), lai pēc tam kā savdabīgu dāvanu pasniegtu sabiedrībai. Modernās pasaules cilvēks ir HOMO OPTIONOS ar visām no šī fakta izrietošajām sekām.

Neskatoties uz iebildumiem, visu cieņu autoram.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ingarix 10.03.2004 15:58
Sis raksts nav meginajums sniegt pilnigi precizu etnisko attiecibu atspogulojumu Latvija. Drizak, meginajums uz to visu apskatities no cita skatu punkta. Ja runajam par terminiem - domaju, ka daudzi velsiesi un skoti uzskata sevi par kolonizetiem. Nemaz nerunajot par Iriju, kura ir labs piemers tam, no ka Latvijai ir izdevies izvairities.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

korman 10.03.2004 15:31
Nepiesienieties autora vārdiem, bet labāk uz brīdi pieveriet acis uz jēdzieniem un padomājiet par saturu. Doma par to, abām kopienām ir jāpārvar vecie stereotipi un, ka Latvijas kā valsts stabilitāti nodrošinās tikai jaunas identitātes izveide ir pilnīgi pareiza neatkarīgi no tā kādu eifēmismu mēs piešķiram "tai otrai kopienai".

Tikpat labi "kolonista" vietā autors varēja saukti viņus par orkiem vai mēness knēveļiem. Jau tas vien, ka šai grupai nav iespējams atrast politkorektu termininu norāda uz tās identitātes problēmām.

Šī doma ir atrodama ne tikai autora citētajos darbos, ko neesmu lasījis, bet arī Latvijā latviski izdotajā Barija Buzana klasiskajā pētījumā "Cilvēki, valstis un bailes". Runājot B.Buzana terminos, Latvija šobrīd ir vāja vara (ar varu domājot valsts iespējas ietekmēt stāvokli starptautiskajā sistēmā un realizēt sev izdevīgu politiku) un samērā vāja valsts (tādā nozīmē, ka visiem valsts iedzīvotājiem nav vienota valsts ideja un, lai arī mums ir funkcionējoša valsts pārvalde, tā tomēr ir daudzos gadījumos nespējīga īstenot konsekventu iekšpolitiku).

B.Buzans izvirza un aizstāv tēzi, ka vājām valstīm bīstami galvenokārt politiski un ideoloģiski draudi, kas var izmanot to ideoloģisko un politisko vājumu un sašķelt tās pilnībā, savukārt vājām varām bīstami arī militārie draudi, jo tām nav pietiekama spēka tos atvairīt.

Iestājoties NATO Latvija ir sabiedrojusies ar spēcīgām varām, tādējādi neitralizējot savas varas vājuma radītos draudus. Tagad nākamais loģiskais uzdevums, lai ilgtermiņā nodrošinātu savu neatkarību, būtu valsts stiprināšana. Iespējams pat, ka šīs lietas bija jādara vienlaicīgi. Tomēr skaidrs, ka labāk vēlāk nekā nekad.

Autors savā rakstā ir ieskicējis šo domu, ka Latvijas valstij jāpanāk visu tās iedzīvotāju idejiska vienotība, ka viņi vēlas šīs valsts eksistenci un apmēram vienādi iztēlojas tās nākotni. Tālākais jautājums tad būtu kādi konkrēti soļi jāsper, lai to panāktu.

Tas, ko es gribētu piebilst ir, ka būtu ļoti tuvredzīgi no Latvijas politiķu puses pieļaut pirmās republikas politiķu kļūdu un pieņemt, ka iestāšanās NATO likvidē Krievijas radītos draudus Latvijas valsts neatkarībai. NATO tikai rada Latvijai labvēlīgu spēku līdzsvaru un šos draudus neitralizē nevis likvidē. Šie draudi izzudīs tikai gadījumā, ja Krievija atteiksies no savām impēriskajām ambīcijām un pievienosies, S.Hantingtona vārdiem runājot, "Eiropas civilizācijai". Un šie draudi pastāvēs vienmēr kamēr Latvija atradīsies starp diviem globāliem varas centriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 10.03.2004 13:42
Labs. Dažas piezīmes:

1) šodienu ir vērts analizēt bināri (kā autors saka: latvieši to "apgriezuši otrādi"), bet tai pat laikā sociālā realitāte tāda var arī nebūt (ekonomiski: bezdarbnieks "latvietis", "savējo" izstumts izdzīvošanas dēļ, saņem darbu no dāsna "kolonizatora"; "kolonizētā" pieradumi lietot "kolonizētāja" mediju utt.); ka Kovla minēja: jānak kaut kam pa vidu, kam ir potenciāls pārslēgt diskursu moderato toņkārtā un neveidot kategorisku (melnbaltu) diskursu, jo dzīve tāda nav;

2) Krieviju nevajedzētu par daudz "nomelnot un novelnot", jo tās "ārpolitiskās speles" ātrumu bieži katalizē latviesu elites defensivitāte, demagoģija, nespēja uz dialogu un paštaisnums;

3) ņemt vērā defensivitāti, iekšējo protestu, kā pārmaiņu akcepta bremzētajus pārejas periodā;

4) skaidrāk identificēt to krievvalodīgo "labās gribas" slāni, jo tāds nešaubīgi eksistē. Stigmatizēt (lai cik patiesīgi tas neliktos) tos kā kolonistus (protams identificēšnai) būtu solis atpakaļ, nevis uz priekšu; pareizi būtu nelikt visus vienā maisā (to biezi spiež politiskā nomenklatūra, jo vajag "naidinieku" un tā var "izskalot" arī mērenas prasības);

5) Alternatīva: vērtēt procesus un virzītājspēkus, kas ietekmē notikumus, pavērsienus, parmaiņas jebkurā teorētiskā ietvarā;

Vēlreiz - labs.

Gatis Dilāns, gatisd@lanet.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.03.2004 12:25
Pāris mēnešus pirms iestāšanās ES mēs nevaram turpināt dzīvot fantāzijā, ka mūsdienu Latvija ir 30-to gadu Ulmaņlaiku turpinājums, vai cerēt atdzīvināt idealizēto pirmās Atmodas zemniecisko Latviju.

Konstitucionāli pašreizējā Latvijas Republika ir 18. novembra Latvijas turpinājums. To nevēlas saprast radikālās interfrontistu kustības, kuras brīnās, kāpēc cilvēkiem "atņēma" pilsonību, kāpēc denacionalizācija notika, atgriežot īpašumus pirmskara īpašniekiem, kāpēc latviešu valoda te ir vienīgā valsts valoda. Ulmaņlaikus, protams, nevar un nevajag turpināt, bet nebūtu slikti, ja vismaz Latvijai lojālu cilvēku starpā būtu kaut kāds kopīgs viedoklis par to, kas ir tā valsts, kurā mēs pašlaik dzīvojam. Man pašam ļoti nepatīk ideja par "otro republiku" - t.i. argumenti par to, ka it kā 1991.g. tika izveidota kaut kāda pavisam jauna valsts, kurai nav nekāda sakara ar pirmskara Latviju. Jo, pieļaujot šādu interpretāciju, tik tiešām nevarētu pamatot, kāpēc mums ir tāda Satversme, valsts valoda, pilsoņu kopums.

Pilnīgi pievienojos raksta autoram, ka nevar visu laiku skatīties atpakaļ, un ka ir jāsaprot, kādus jaunus akcentus mēs varam veidot savā nacionālajā identitātē sadarbībā ar Latvijai lojāliem cittautiešiem - Latvijas pilsoņiem. Vēl jo vairāk - K.Ulmaņa diktatūra mums nevar būt nekāds politiskais ideāls - šī politiķa autoritārisma ideju atdzīvināšana draud ar sašķeltu sabiedrību, jo ir cilvēki, kuriem ir dārgas Latvijas demokrātijas tradīcijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.03.2004 12:09
Šajā rakstā vārds "koloniālisms" un "kolonija" nav lietoti to parastajā starptautisko tiesību izpratnē. Lai varētu runāt par koloniju, tai no dominējošās valsts jābūt ģeogrāfiski attālinātai (t.s. "zilo jūru princips"). Citādi, piemēram, arī angļus Velsā varētu uzskatīt par kolonistiem. Krieviem Latvijā, manuprāt, ir piemērojami citi apzīmējumi - daļa no viņiem ir Latvijas pilsoņi un tādējādi pieder otrai lielākajai etniskajai grupai Latvijā; cita krievu daļa ir no PSRS okupācijas laikiem mantotie imigranti (nevis kolonisti), kuri šobrīd nav naturalizēti Latvijas pilsoņi. Tos iebraucējus, kuri bijuši saistīti ar PSRS armiju un represīvajiem režīmiem varētu saukt arī par okupantiem, lai gan šo vārdu latviešu nacionālradikāļi bieži lieto neprecīzi - t.sk. lai kurinātu naidu dažādo Latvijas iedzīvotāju starpā.

Turklāt ar vārdu "okupācija" (tāpat kā ar vārdu "genocīds", utml.) ir jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo tie nereti valstīm uzliek saistības un to lietošana var nebūt pieņemama ietekmīgiem starptautisko tiesību subjektiem (tādēļ arī Krievijā nevēlas runāt par Baltijas valstu okupāciju). Šo vārdu vietā parasti lieto labskanīgākus sinonīmus jeb eifēmismus. Piemēram, 1994. gadā, kad Ruandā apmēram 100 dienu laikā noslepkavoja ceturtdaļmiljonu tutsi minoritātes pārstāvju, ASV Valsts departaments konsekventi izvairījās lietot vārdu "genocīds", jo tas nozīmētu morālu pienākumu iejaukties šajā konfliktā, un to ASV politiķi toreiz nevēlējās.

Varu tikai pievienoties iepriekšējam komentētājam, ka nav mērķtiecīgi visu laiku pretnostatīt latviešus t.s. "kolonistiem" un neņemt vērā atšķirības dažādu Latvijas etnisko kopienu iekšienē - to faktu, ka cilvēki ir ļoti atšķirīgi, un ne jau viņu etniskā piederība vai vēsturiskā izcelsme viennozīmīgi raksturos viņu politiskās simpātijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kovla 10.03.2004 11:42
Apart from a rather inconventional use of the term "colonialism" (generally, it is not spoken of colonies within Europe), this article makes a much more significant misstep. Describing the current situation in binary terms is misleading. Theories are the way of looking at facts, but at the end we all want some practical results. The bipolar model served well during the cold war, it is still useful now explaining certain consequences of the bipolar world, especially ideological. But that world has ceased to exist, it has become way more complex, multipolar, incorporating many different ideologies and motives. One simply cannot speak of THE Russian (or colonist, using the author's terms) identity, just as there is no single Latvian ideology. There's a sensitive differentiation between ages, educational levels, social statuses - there are multiple identities on each side of the language barrier. Some of them are indeed incompatible, but some are. This nuanced vision paves road for practical intervention towards integrating these compatible identities, finding some common values, which I believe do exist, especially for younger groups. Whereas the bipolar model blinds us from the positive complexity of the situation, offering no exit but conflict.

Saistītie raksti
Musmire 255x203

Zaudētā lojalitāte 158 Autors:Providus.lv