Raksts

Latvijas Pirmā partija: liberālā teokrātija


Datums:
05. septembris, 2006


Autori

Gatis Puriņš


Foto: I. Kundziņa

Atšķirībā no citām partijām, LPP tiešām var lepoties ar izpildītiem solījumiem, lai ko arī tas nozīmētu. Neba velti partijas līderim vēlēšanu priekšvakarā Dievs sūtījis ģimenes pieaugumu, kas, galu galā, nākotnē sola arī iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Cilvēkam no malas, sekojot notikumiem valstī ar interneta ziņu portālu starpniecību, agri vai vēlu viennozīmīgi kļūtu skaidrs, ka šogad Latvijas politikas centrālais jautājums ir Dievam tīkama kopošanās. Šāds paviršs vērotājs arī no Latvijas Pirmās partijas (LPP) kā sabiedriskās morāles sargātāju, avangarda priekšvēlēšanu programmas sagaidītu priekšrakstus tikumīgai dzīvei. Nevarētu teikt, ka viņam būtu jāviļas, taču kā parasti viss nav tik vienkārši. Varētu teikt, ka LPP programmā ir divas savstarpēji šķietami pretrunīgas daļas – no vienas puses, naudas mijēji no tempļa izdzenami, bet, no otras puses, “vienīgi strauja ekonomiskā attīstība var tuvākajā nākotnē radīt apstākļus krasam labklājības līmeņa pieaugumam”. LPP piedāvāto dokumentu veido pati programma un tās preambula.

LPP priekšstati par valsts ekonomiku neapšaubāmi ir liberāli. No vienas puses, partija sola samazināt nodokļus, lai veicinātu uzņēmējdarbību, no otras puses, tēriņus sociālajām programmām pakārtot valsts finanšu iespējām un daļu sociālās palīdzības sniegšanas deleģēt pašvaldībām vai pat pilsoniskajai sabiedrībai. Sociālajā jomā vienīgais izņēmums būtu bērni, kuriem LPP ir gatavi atvēlēt prāvus budžeta līdzekļus. LPP programma paredz īstenot visu Eiropas liberāļu sapni, tas ir, ieviest vienotu nodokļu likmi – “15/15/15 jeb trīsreiz 15”. Varētu piekrist Pirmās partijas uzskatam, ka uzņēmumu peļņas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ievērojama pazemināšana, ne tikai nesamazinās valsts budžeta ieņēmumus, bet tos pat palielinās, jo tādējādi tiktu veicināta gan jauna uzņēmējdarbība, gan ievērojama esošās ekonomikas daļa varētu legalizēties. Strīdīgs ir jautājums, vai pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana līdz 15 procentiem, strauji augošas ekonomikas apstākļos, kad izskan bažas par tās pārkaršanu, neizraisīs iekšzemes pieprasījumu papildus kāpumu, kas tikai veicinātu inflāciju.

Kā var spriest no programmas, izdevumus LPP, atšķirībā no vairuma citu partiju, negrasās neapdomīgi paaugstināt. Nodokļu maksātāju naudu, neņemot vērā jau iepriekš minētos bērnus, pastiprināti tērēt paredzēts tikai ceļiem un citai infrastruktūrai, kas patiesībā ir ieguldījums, nevis izdevumi. Vienlaikus LPP gatava atdarīt maku arī nozarei, kuru līdz šim kūrējušas citas partijas – Latvijas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību tīklu paplašināšanai. Šajā gadījumā gan LPP ir apņēmusies šķiesties uz nebēdu – izradās, ka Latvijai nepieciešamas vēstniecības “Tuvajos Austrumos, Vidusāzijā un Āzijas ekonomiskajos centros, kā arī Dienvidamerikā, ASV reģionālajos centros, u.c.”. Ne mazāk svarīgi ir “līdz 2010.gadam nodrošināt LIAA [Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra] pārstāvniecību atrašanos visās ES un EFTA [Eiropas Brīvās tirdzniecības apvienība] valstīs, to galvaspilsētās, reģionālajos darījumu un rūpnieciskajos centros (Minhenē, Frankfurtē, Milānā, Barselonā, u.c.); kā arī nodrošināt LIAA pārstāvniecības Pasaules vadošajos tirdzniecības un darījumu centros”. Lai arī LPP uzskata, ka inovāciju politiku un tamlīdzīgas mazsvarīgas lietas nepieciešams saskaņot ar ES, partijas stūrmaņi aizmirsuši par ES dalībvalstu savstarpēji sniegto diplomātisko un konsulāro atbalstu. Pat ja Čavess, ņemot vērā viņa simpātijas pret kādreizējo Maskavu, pēkšņi saprastu, ka bez šprotēm vairs nekā, tās Rīgas vārdā viņam varētu notirgot arī, piemēram, Parīze.

Atšķirībā no citām partijām, LPP tiešām var lepoties ar izpildītiem solījumiem, lai ko arī tas nozīmētu. Neba velti partijas līderim vēlēšanu priekšvakarā Dievs sūtījis ģimenes pieaugumu, kas, galu galā, nākotnē sola arī iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Lai nu kā, bet LPP šķietami pārliekā koncentrēšanās uz pareizajām seksuālajām praksēm un to izraisīto baby boom ir ekonomiski pamatota, jo kas gan cits, ja ne tagadējie zīdaiņi, pēc gadiem maksās pazeminātos nodokļus. Tāpēc arī saprotama LPP programmā iekļautā prasība pēc abortu aizlieguma, kas gan formulēta, mūsuprāt, pārlieku kautrīgi – katram bērnam ir tiesības piedzimt.

Taču gana runāts par laicīgo, ir pienācis mirklis mūžībai. Tikumīga un garīguma apdvesta dzīves veida ziņā LPP ir spērusi soli ievērojami tālāk. Ja vēl pavisam nesen evidencei pietuvinātā partija uzņēmās atbildību “Dieva, savas sirdsapziņas, ģimenes un sabiedrības priekšā”, tad tagad katram atsevišķam indivīdam, pat ja viņš oktobrī, nedod Dievs, atļausies balsot par citu partiju, būs jāatskaitās Radītājam. Kā minēts LPP programmas preambulā, katram cilvēkam ļauts baudīt “individuālo brīvību un tiesības veidot savu dzīvi, … uzņemoties atbildību Dieva, savas sirdsapziņas un pārējo sabiedrības locekļu priekšā”. Galu galā, indivīda pamattiesības un brīvības definējamas “atbilstoši Svēto Rakstu pamattiesībām, kas, [izrādās] iestrādātas Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā un Satversmē”.

Cilvēkam, kurš, lasot LPP programmu, ik pa brīdim sastopas ar personu vārdā Dievs, lai ko tas arī nozīmētu, varētu rasties pamatots jautājums, kāpēc trīs vienā nav iekļauts partijas kandidātu sarakstā. Protams, pastāv iespēja, ka Visuma Radītājs, gluži kā citas partijas Aivars, kā trešā persona pretendē uz premjera krēslu. Jācer, ka šajā gadījumā pretendents nav apgrūtināts nedz ar kriminālvajāšanu, nedz komunistiski-čekistisko pagātni. Bet ko gan Latvijā var zināt? Galu galā, čekas maisus publiskos pēc Saeimas vēlēšanām, un Itālijā kāds dīvainis tiesvedības ceļā apšaubījis Radītāja identitāti – visticamāk, ka šī lieta neaprobežosies ar personas koda noskaidrošanu. Taču tas, kas notiek pagrimušajā Itālijā, latviešiem nav svarīgi, jo LPP parūpēsies par to, lai Latvijā netiktu ievazātas “svešas, sabiedrību degradējošas vērtības”.

Ak jā! Pavisam piemirsām… LPP šajās vēlēšanās startē pārī ar vecajiem kareivjiem, kuru programma… Diemžēl Latvijas ceļam uz 9.Saeimas vēlēšanām nav savas programmas[1]. Taču tas ir saprotams – Latvijas liberālisma lāpneši, kā paši apgalvo, visu solīto jau izpildījuši. Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, privatizācija nupat kā noslēgusies un atliek tikai parakstīties zem jebkuras citas uz nākotni vērstas programmas, lai ko arī tas nozīmētu.

______________________

[1] Partijas pašreizējā programma radīta 2002.gadā.


Latvijas Pirmās Partijas programma

Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības programma 9. Saeimas vēlēšanām

Nr 9. Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības kandidātu saraksts 9. Saeimas vēlēšanām


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!