Vēlēšanas ir centrālais mehānisms mūsdienu pārstāvnieciskajā demokrātijā, taču vēlēšanu notikšana pati par sevi vēl negarantē demokrātiju. Demokrātiskām vēlēšanām jābūt ne vien brīvām un godīgām, bet tajās jāpastāv konkurencei un tām jāiekļauj plašs iedzīvotāju loks.

Piedāvājam Latvijas pašvaldību Demokrātijas indeksu, kas aprēķināts pēc Tatu Vanhanena izstrādātās metodoloģijas, kurā pēc vienkāršas formulas tiek noskaidrots līdzdalības un konkurences līmenis.

Atbilstoši šai formulai DI= L*K /100,

kur DI ir demokrātijas indekss,

L ir līdzdalības rādītājs (vēlēšanās piedalījušos procents no visa iedzīvotāju kopskaita),

K ir konkurences rādītājs (skaitlis, ko iegūst no 100% atņemot lielākās partijas iegūto balsu procentu).

Jo lielāki ir skaitļi K, L un DI rezultātu ailēs, jo lielāka ir iedzīvotāju līdzdalība vēlēšanās, augstāka ir sarakstu konkurence un labāks Demokrātijas Indeksa rādītājs attiecīgajā pašvaldībā.

Aprēķini veikti, balstoties uz 2005. un 2001.gada pašvaldību vēlēšanu rezultātiem.

Salīdzinājumam var minēt, ka 2002.gada 8.Saeimas vēlēšanās Latvijas DI bija 32, jo līdzdalības rādītājs bija 42, bet konkurences rādītājs – 76.

Latvijas pašvaldību demokrātijas indekss. 2005. gada vēlēšanas

Pilsētu “ranžējums” pēc demokrātijas indeksa. 2005. gada vēlēšanas

Latvijas pašvaldību demokrātijas indekss. 2001. gada vēlēšanas

Pilsētu “ranžējums” pēc demokrātijas indeksa. 2001. gada vēlēšanas