Latvijas kultūra – bīstamāka par Bosnijas karu 23

Latvijas miera laiku kultūra vēršas pret vīriešiem bargāk, nekā Bosnijas karš pret bijušās Dienvidslāvijas vīriešiem – pie mums vīrieši dzīvo vidēji 66 gadus, tur – ap 70. Vīriešu īsdzīvošanas problēma nav pētīta, un paradoksālā kārtā iemesls ir patriarhālā domāšana.

Iesaki citiem:

Laikraksts “Diena” 19.oktobrī pirmajā lappusē publicēja to cilvēku sarakstu, kuri gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos. Tolaik tie bija kopumā apmēram 380 cilvēki, bet tagad skaitlis ir vēl palielinājies. Par upuru lielo skaitu ir daudz satraukuma, ministrs taisnojas, prese uzbrūk. Ceļu satiksme ir visai agresīva un bīstama vide. Tai pat laikā, klusi un aizmirsti, savas dzīves labprātīgi izbeidz daudz vairāk cilvēki. 2000.gadā, kad uz ceļiem gāja bojā gandrīz 600 cilvēku, pašnāvību skaits Latvijā bija ap 1500! Šī attiecība jau pati par sevi šķiet šokējoša, taču ir vēl viens fakts, kas satrauc ne mazāk: absolūtais vairums šo upuru ir vīrieši.

No “Dienā” minētajiem 380 ceļu satiksmes negadījumu upuriem apmēram 300 ir vīrieši. No 1500 pašnāvniekiem 1300 ir vīrieši. Vīriešu dzīves garums vidēji Latvijā ir ap 66 gadiem. Sievietes dzīvo par desmit gadiem ilgāk. Līdzīgi ir gan Lietuvā, gan Igaunijā. Protams, mums ir grūti gājis – Dziesmotā revolūcija, tad smagie pārejas gadi, tirgus ekonomikas nežēlīgie likumi. Tomēr citās zemēs šai pat laikā ir bijis vēl sliktāk. Bijušās Dienvidslāvijas valstīs plosījās nežēlīgs karš ar genocīdu un citām nāvi nesošām parādībām, bet, piemēram, Bosnijā un Hercegovinā vīriešu vidējais dzīves ilgums ir gandrīz 70 gadi. Sievietēm mūžs šeit ir tikai par kādiem pieciem sešiem gadiem ilgāks. Otrā karojošā pusē – Serbijā un Melnkalnē cilvēki dzīvo vēl ilgāk. Jāņem vērā, ka lielākie kara upuri bija tieši vīriešu vidū. Latvijā nav bijis ne kara, ne genocīda. Un tomēr cilvēkiem (it sevišķi vīriešiem) izdzīvot šeit ir daudz grūtāk. Savādi. Vēl dīvaināk ir, ka nevienu citu jau nevar vainot vīriešu īsajā mūžā, kā viņus pašus. Paši viņi ieķer pa mēriņam un tad dzen mašīnas, riepām kaucot. Paši liek galvu cilpā vai dzer nāves zāles. Man ir zināms tikai viens iemels šādai masveida pašiznīcināšanās tendencei – to nosaka Latvijas kultūras īpatnības.

Tomēr ar atzinumu, ka vīrieši paši ir aktīvi vaininieki savā īsajā dzīvē, nepietiek. Līdzīgi tas ir ar citiem dzimšu (ne)vienlīdzības jautājumiem. Sieviešu neiesaistīšanās darba tirgū, ekonomiskajos procesos un politikā ir ne tikai šo personu individuālais jautājums, ne arī tā ir viņu vienpersoniska izvēle. Valsts līmenī dzimšu līdztiesības jautājumi tiek pacelti tāpēc, ka to pareiza risināšana dos labumu visai sabiedrībai.

No vienas puses, skan argumenti, ka vīrieši ir vājāki, sliktāk pielāgojas mainīgajiem apstākļiem, ir mazāk iesaistīti ģimenes veidošanā un nemāk runāt par savām problēmām. Varbūt, ka tā tas ir. Tomēr jāatceras, ka neviena no šīm iezīmēm nav iedzimta. Ja tas būtu ierakstīts vīrišķajā Y hromosomā, tad nebūtu neviena vīrieša, kurš mācētu runāt par savām problēmām labāk nekā vidusmēra sieviete. Nebūtu neviena, kurš spētu ideāli piemēroties mainīgiem apstākļiem utt. Bet tādi vīrieši ir. Tātad bioloģiskie argumenti ir atmetami un jāatzīst, ka galvenais iemesls vīriešu īpatnībām ir mūsu kultūra.

Šo kultūru veido visa sabiedrība kopumā. Kamēr fiziski tieši vīrieši mirst agri, zaudētāja ir visa Latvijas sabiedrība. Protams, uz ceļiem iet bojā tikai neliels procents no iedzīvotājiem, taču tas ir pamats uztraukumam. Nezināmu iemeslu dēļ trīskārt lielākais pašnāvību skaits pagaidām nav nevienam šķitis uzmanības cienīgs. Bet zaudējumi sabiedrībai ir trīskārt lielāki. Arī upuru noslāņošanās dzimuma ziņā ir faktors, kas ietekmē visu sabiedrību kopumā.

Minēšu tikai dažus aspektus, kurus ietekmē vīriešu lielā mirstība. Viens no izplatītākajiem ģimenes modeļiem mūsdienu Latvijā ir māte un viņas bērni, kuri dzīvo vai saimnieko kopā ar mātes vecāku ģimeni. Vīrieši reti migrē no vienas šādas kopas pie otras. Lielais šķirto laulību skaits un zemais dzimstības līmenis arī lielā mērā saistās ar šo pašu problēmu.

Var teikt, ka problēmas cēlonis ir Latvijas vīriešu vidū valdošais mačo, t.i., īstā veča kults. Saskaņā ar to, īstenam vīrietim ir jābūt pārgalvīgam, viņš nedrīkst baidīties ne no ātruma, ne no reibinošu vielu lietošanas. Viņam ir daudz jāpelna un jābūt aktīvam uzbrucējam seksa frontē. Tai pat laikā viņš nedrīkst izrādīt personisku vājumu. Grūtību risināšanas paņēmieni arī ir vīrišķīgi – agresija, dzeršana un pašnāvība ir ļoti vīrišķīgs problēmu ‘risinājums’. Latvijas vīrieši ir kā Raiņa priedes – neliecas, bet lūst. Tomēr pats mačo kults vēl neizskaidro visu. Arī citas sabiedrības lolo īpašus uzskatus par vīriešiem, un viņu tēls ir itin līdzīgs tam, ko aprakstīju. Tā, piemēram, Melnkalnē tradicionāli ģimene svin vienīgi vīriešu piedzimšanu. Arī viņi neganti traucas pa kalnu ceļiem, bieži vien - dzērumā un nereti nositas. Tomēr dzīvo ilgāk, nekā latvieši. Tātad, pastāv vēl kādas kultūras īpatnības, kas Latvijā sēj nāvi, bet Melnkalnē ļauj izdzīvot. Diemžēl neviens vēl sistemātiski nav izpētījis, kādi šie faktori varētu būt.

Līdz šim vīriešu īsdzīvošanas problēma ir atstāta novārtā. Paradoksālā kārtā iemesli ir saistīti ar patriarhālo domāšanu. Saskaņā ar to, vīriešiem jau no dabas (citā variantā – no sabiedrības iekārtas) ir dotas visas priekšrocības. Tāpēc jārūpējas vienīgi par sieviešu spēju iegūt šos labumus. Līdz ar to Latvijā neatkarības gados ir daudz runāts par sieviešu tiesībām un iespējām, bet vīriešu problēmas, par spīti satraucošajiem statistikas datiem, ir tik pat kā ignorētas. Turklāt šāda attieksme nav raksturīga vienīgi Latvijai. Tā, piemēram, UNDP 2003. gada pārskats par tautas attīstību (Human Development Report 2003) pievērš uzmanību tikai tiem faktoriem, kas attiecas uz vienlīdzīgu piekļuvi tradicionālajām patriarhālās sabiedrības vērtībām: izglītība, ekonomika un politika. Augstu attīstības līmeni tad var definēt kā tādu, kur sievietēm ir pēc iespējas lielākas iespējas šajās jomās. Vīriešu atstumtība no ģimenes, augstais pašnāvību un cita veida varmācīgo bojāeju skaits, cik var saprast, nekādi neatspoguļo tautu attīstības līmeni. Latvijas politiku pēdējā laikā ir virzījuši dažādi starptautiski pieņēmumi un atzītās prakses. Cita starpā arī atziņa, ka ir jācīnās par sieviešu dzīves apstākļu uzlabošanu. Tomēr vietējās īpatnības ir tikušas ignorētas. Nespējot pārvarēt patriarhālos uzskatus par vīrieša dabiski pārāko (lasi- labāko) stāvokli sabiedrībā, vīriešu problēmas ir ignorētas un reducētas uz individuālu, psiholoģisko vājumu, kas balstās vīriešu bioloģijā.

Tātad, Latvijā pastāv kultūra, kuras ietekmē liels skaits vīriešu uzvedas tā, ka to dzīves laiks ir īss vispār, bet daudz mazāks, nekā Latvijas sieviešu mūžs. Tiešie cietēji no šādas uzvedības ir paši vīrieši, jo viņi iet bojā traģēdijās uz ceļiem un pašnāvību rezultātā. Bet netieši no tā cieš visa sabiedrība. Kamēr kampaņa par ceļu satiksmes drošības uzlabošanu liek rosīties un ieguldīt lielus līdzekļus gan valdībai, gan presei, milzīgi augstais pašnāvību skaits paliek neievērots. Tomēr ir laiks ieskatīties acīs patiesībai un atzīt, ka Latvijas miera laiku kultūra vēršas pret Latvijas vīriešiem bargāk, nekā Bosnijas karš pret bijušās Dienvidslāvijas vīriešiem. Ir jāsāk domāt, kā šo situāciju risināt. Nepieciešams izanalizēt, kas tieši Latvijas kultūrā veicina konkrēto uzvedības modeļu veidošanos. Kāpēc vīrieši rīkojas tā un ne citādi? Kāpēc viņi izvēlas alkoholismu, pašnāvību vai uzvedību, kas līdzinās lēnai pašnāvībai? Turklāt jāpēta ir ne vien paši vīrieši, bet visa sabiedrība. Kad tas būs paveikts, varēs veidot konkrētus ieteikumus. Iespējams, ka būs nepieciešams pārskatīt, kā un kas tiek mācīts skolās. Varbūt vajadzēs mainīt likumdošanu, lai nodrošinātu vīriešiem vienlīdzīgas iespējas piedalīties ģimenes dzīvē. Turklāt, veicot šos politikas maiņas pasākumus, būs reizi par visām reizēm jāatsakās no patlaban pastāvošajiem maldiem par vīriešu un sieviešu iedzimto dabu. Latviešu gēns nepastāv, bet latviešu kultūra gan ir reāla un to ir iespējams mainīt.



Šī publikācija ir tapusi projekta "Masu mediju loma varas pārdalē" ietvaros, kas finansēts no "Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam" līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 08.12.2004 18:32
Skolniek:"Katrā ziņā raksts ir jāuztver kā visai prasts publicistikas (ne)darbiņš. Tāds žurnalistikas līmenis. Tas nav ne slikti, ne labi" Ja jau 'prasts' un (ne)darbiņš, tad drīzāk izskatās, ka slikti :-) Bet šis raksts tik tiešām nebija iecerēts kā pētījuma atskaite. To es arī uzsveru, ka pētījumi nav veikti un ir nepieciešami. Jo, aplukojot dzīves piemērus, rodas jautājumi.Skolniek:"Siloģisms - Latvijā ir lielāks mačo kults nekā Bosnijā, kurš rodas savienojot tēzi par ilgāku dzīves ilgumu vīriešiem Bosnijā un tēzi par mačo kultu kā centrālo īsā dzīves ilguma vīriešiem Latvijā pamatojumu, ir vienkārši muļķīgs"Piekrītu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šādu argumentu es neizvirzu. Es rakstu, ka pastāv viedoklis, ka pie visa vainojams mačo kults. Bet manuprat (un to var izlasit rakstā) mačo kulti pastāv arī citur un daudz izteiktākā veidā, bet tur dzīves ilgums vīriešiem ir lielāks.Skolniek: "Autora komentāros minētais arguments, ka norvēģijā ir mazāk saules kā šeit, bet dzīves ilgums lielāks, drīzāk apliecina to, ka ar harmoniskāku dzīves uztveri cilvēki var dzīvot ilgāk arī nosacīti sliktākos klimatiskajos apstākļos, nevis to, ka klimats nav svarīgs"Harmoniskāka dzīves uztvere ir kultūras sastāvdaļa un par to arī es runāju. Klimats ir svarīgs, bet nav noteicošais. Cilvēki piemērojas apkārtējai videi ar kultūras palīdzību. Tomēr izvērtēt, cik svarīga ir kultūra un cik svarīgs ir klimats, ir ārkārtīgi grūti. Es piederu pie tiem, kas uzskata, ka kultūra ir nesalīdzināmi būtiskāka par klimatu uc 'dabas' aspektiem.Skolniek: "Medicīnas parādības un problēmas nevar skaidrot tikai caur kultūras prizmu." Principā var gan un to daudzi ir darījuši. Medicīnas antropoloģijā par to ir daudz šķēpu lauzts, bet viena no pamatidejām ir tā, ka slimība kā tāda ir (specifiskas) kultūras definēta parādība. Depresiju klasifikācija ir tam labs piemērs (vai to pieskaitīt pie slinkuma, izlaidības, neirozes vai depresijas?). Tomēr šajā rakstā mans galvenais mērķis šajā aspektā bija uzsvērt kultūras būtiskumu. Daudzi uzskata, ka Latvijā vīrieši ir tādi, kādi viņi ir, bioloģiskas iedzimtības dēļ. Es vēlējos uzsvērt, ka tā nav nekāda iedzimtība, bet gan kultūras parādība.PS atvainojos, ka viss ir vienā rindkopā. Kaut kādu iemeslu dēļ visi rindkopu atdalījumi pazūd, kad rakstu no šī datora

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skolniek 08.12.2004 15:32
Katrā ziņā raksts ir jāuztver kā visai prasts publicistikas (ne)darbiņš. Tāds žurnalistikas līmenis. Tas nav ne slikti, ne labi. Laikam tā žurnālos piedien. Siloģisms - Latvijā ir lielāks mačo kults nekā Bosnijā, kurš rodas savienojot tēzi par ilgāku dzīves ilgumu vīriešiem Bosnijā un tēzi par mačo kultu kā centrālo īsā dzīves ilguma vīriešiem Latvijā pamatojumu, ir vienkārši muļķīgs. Dienvidu zemēs mačo kultūra ir stipri spēcīgāka un daudz dziļāk iesakņojusies tautu kultūrās, salīdzinot ar to LV valdošais patriarhāts un mačo kults ir nenoturīgs, vājš un pat smieklīgs. Žēl, bet tieši šīs tēzes traucē uztvert arī tās labās domas, kuras rakstā parādās. Mačo kults ir būtisks iemesls (iespējams) pašnāvībām, ceļu negadījumiem un daudzām citām lietām. Par vīriešu problēmām patiešām maz runā, tāpat kā pavisam maz runā par cilvēku problēmām, cilvēkus nezkāpēc mākslīgi iedalot sievietēs un vīriešos. Utt. Taču tik muļķīgu siloģismu lasīt rakstā, kura autors parakstās kā sociālais antropologs ir vairāk nekā skumji. Tāpat kā klajā ignorance pret klimatisko apstākļu ietekmi uz dzīves ilgumu. Autora komentāros minētais arguments, ka norvēģijā ir mazāk saules kā šeit, bet dzīves ilgums lielāks, drīzāk apliecina to, ka ar harmoniskāku dzīves uztveri cilvēki var dzīvot ilgāk arī nosacīti sliktākos klimatiskajos apstākļos, nevis to, ka klimats nav svarīgs - Grieķijā smēķē daudz vairāk nekā LV, bet no smēķēšanas izraisītajām slimībām mirst mazāk. Tāpat neatbildēts jautājums ir par to cik lielā mērā dzīves ilgumu ietekmē pašnāvības un ceļu satiksmes negadījumi, tam pie šāda ievada būtu obligāti jābūt. Vismaz atsaucei uz šādu pētījumu. Ja raksts būtu tikai par pašnāvībām vai satiksmes negadījumiem, tad tik skumji nebūtu. Medicīnas parādības un problēmas nevar skaidrot tikai caur kultūras prizmu. Sociālajam antropologam to nu vajadzētu zināt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.12.2004 22:29
Un ko ar sim tiesibam daris tas Latvijas lauku vecis, kas ari nav bijis talak par 30km no savas setas un kam ar par politiskajiem procesiem ir visai aptuvens prieksstats? Bet laikam jau vinam ir kaut kadi biologiski noteikti iekseji mehanismi, kas liek uzskatit, ka vinam ka virietim sis tiesibas ir iedzimtas.

19.gadsimtā vēlēšanu tiesības daudzās rietumu demokrātijās (ASV, Lielbritānijā) bija ierobežotas arī ar īpašuma cenzu. Ne jau katram lauku vecim bija balstiesības. Šāda pakāpeniska demokrātijas ieviešanās daudzos gadījumos ir izrādījusies veiksmīgāka nekā "mūsdienu demokrāta instinkts" - pieprasīt, lai ikvienā jaunattīstības valstī balstiesības būtu uzreiz visiem bez izņēmuma. Un pēc tam brīnīties, ka tautas masas demokrātiski ievēl Nijazovu (Turkmēnija) vai Mugabi (Zimbabve).

Arī balstiesības sievietēm ir nevis kādas mūžīgas un objektīvas dzimumu līdztiesības triumfs, bet gan konkrētās vēsturiskās situācijas sekas. Tad, kad sievietes pietiekoši masveidīgi emancipējās un kļuva gatavas vēlēšanu tiesības izmantot (sufražistu kustība 19.gs. beigās), tad jau pēc dažām desmitgadēm šīs tiesības viņas sev izcīnīja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 06.12.2004 22:11
Atkal tu to pagriez citādā gultnē... pārlasi varbūt vēlreiz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 06.12.2004 17:53
Didzis K.: "Citādi ko gan ar vēlēšanu tiesībām iesāktu mājsaminiece 18. gadsimtā, kurai nebija nemazākās nojausmas par politiskajiem procesiem, kura nekad nav bijui tālāk no savas sētas par 30km?"Nu gan aizravies :-) Un ko ar sim tiesibam daris tas Latvijas lauku vecis, kas ari nav bijis talak par 30km no savas setas un kam ar par politiskajiem procesiem ir visai aptuvens prieksstats? Bet laikam jau vinam ir kaut kadi biologiski noteikti iekseji mehanismi, kas liek uzskatit, ka vinam ka virietim sis tiesibas ir iedzimtas.Kas attiecas uz viriesu un sieviesu lidzibu vai atskiribu. Mans uzskats - shie dzimumi ir daudz lidzigaki, neka daudziem to gribetos. Ir jau atskiribas ari, bet - vai visi viriesi ir vienadi? Vai visas sievietes ir vienadas? Nebut ne. Un daudzas sievietes ir lidzigakas daudziem viriesiem, neka videji statistiskajai sievietei. Un tas pats attiecas uz viriesiem. Turklat tas viss noverojams musu pasu sabiedriba, kas ljoti stipri uzspiez domu par viriesu un sieviesu dabas atskiribu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Evija Caune 06.12.2004 14:43
Labs raksts, Klāv! Bet tiešām nav īsti skaidrs, kas tieši Latvijas kultūrā ir tik mistisks, kas novedis vīriešus līdz tādai situācijai. Tu gan mini dažus pieņēmumus, tomer nevar apgalvot, ka tie ir specifiski Latvijas kultūrai. Un vispār: cik tad Latvija ir liela un/vai noslēgta, lai būtu tik unikāla salīdzinot ar citām valstīm?

Tomēr piekrītu, ka turpmāki pētījumi ir nepieiciešami un iniciatīva ir vēlama tieši no vīriešu puses.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 06.12.2004 09:03
Bezvārdis: Nu nevajag nekādā gadījumā jaukt, vēlēšanu tiesības ar tieksmi uz pašnāvībām, un tikai nevajag mēģināt ieskaidrot, ka sviete no vīrieša bioloģisko ne ar ko neatšķiras, atšķiras daudz vairāk nekā dažam labam gribētos.
Tas, ka neveiksmīgi meiģinājumi veikt pašnāvības sieviešu starpā ir biežāka parādība varbūt norāda nevis uz to, ka viņas nespēj to normāli realizēt, bet gan uz to, ka tas tiek izmantots kā emocionālās šantāžas līdzeklis pret apkārtējiem un patiesībā tika veikts pašnāvības inscinējums nevis īsta pašnāvība.

Par vēlēšanu tiesībām: Lai nu būtu skaidrība - sievietes ieguva vēlēšanu tiesības tad, kad bija gatavas tās saņemt un realizēt, tad, kad pateicoties feministu kustībai, sāka grūt tradicionālais uzskats, ka sieviete ir domāta tikai kā sieva, māte, ēdiena gatavotāja, telpu uzkopēja, trauku mazgātāja utt...
Kad sievietes sāka iegūt izglītību un orjentēties politikā, filozofijā utt...
Citādi ko gan ar vēlēšanu tiesībām iesāktu mājsaminiece 18. gadsimtā, kurai nebija nemazākās nojausmas par politiskajiem procesiem, kura nekad nav bijui tālāk no savas sētas par 30km? :) Tik pat labi varētu piešķirt vēlēšanu tiesības 10 gadīgiem bērniem. Te nu tiešām nav nekāda sakara ar bioloģiju bet ar sabiedrības uzskatiem un vērtībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 05.12.2004 22:45
Amelija: vīriešiem tomēr diezgan labi izdodas parūpēties par sevi, ieņemot augstākus amatus, saņemot lielākas algas, esot nospiedošā vairākumā Saeimā un gozēties miljonāru sarakstos...Luuk, patirarhalas domasanas piemers (augstak). It ka sis te butu vienigas vertibas dzive. Un ka ar dzives ilgumu? Miljonaru sarakstos jau vini ir, bet vairums no tiem miljonariem nomirs daudz agrak, neka vinu sievas. Un kas tad bus miljonars?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 05.12.2004 22:40
Didzis K: Jau sen ir pierādīts, ka šeit svarīgu lomu spēlē bioloģiskais faktors, kurš attur sievietes no šāda pilnībā idiotiska soļa veikšanasTas nav pieradits, bet tikai izteikts hipotetiski. Tik pat liela mera 19.gs bija 'jau sen pieradits', ka sievietes nevar apgut eksaktas zinatnes, piedalities velesanas un stradat vadosos amatos. Tomer ta ir tikai ideologija, kam ir maz sakara ar biologiju. Statistika saka ari luuk ko: sievietes daudz biezak, neka viriesi MEGINA izdarit pasnavibas. Tomer "veiksmigas' pasnavibas ir vairak viriesu joma.Es piekritu autoram, ka ir jabeidz aizbildinaties ar biologiju un jasaprot, ka taa ir kulturas paradiba, ko var un vajag mainit, ja kadai no sabiedriskajam grupam (saja gadijuma viriesiem) taa dziivi padara gruutu. Kamer eiropiesi nebija pienemusi, ka sieviesu 'pavarda sargatajas loma' ir tikai vinu kulturas izdomajums, ne par kadam velesanu tiesibam nevareja but ne runas. Kad sis mits bija nogazts, kaut kas mainijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Didzis K 05.12.2004 16:52
Ideja par to, ka vīriešu pašnāvību biežumā ir vainīga Latvijas kultūra, kas audzina vīriešiem būt aukstiem, spēcīgiem, visu varošiem, ģimenes makiem utt... un ka šo slogu nespējot izturēt, mēs ķeroties pie pēdējā varianta... manuprāt ir pilnīgākās blēņas.

1) Jau sen ir pierādīts, ka šeit svarīgu lomu spēlē bioloģiskais faktors, kurš attur sievietes no šāda pilnībā idiotiska soļa veikšanas.
2) Neesmu dzirdējis, ka mūsu kultūrā būtu uzskats, ka šāds solis būtu kāutkādā veidā vīrišķigs, drosmīgs un attaisnojams. Gluži pretēji - šāds solis tiek uzskatīts, ka visgļēvākais, kā bēgšana no atbildības, kā visu savu problēmu atstāšana uz citu pleciem utt... Piedevām kristietībā, kas lai arī nav mūsu kultūras pašā saknē, bet tomēr atrodas visai tuvu tai - pašnāvība ir lielākais no visiem grēkiem. Citādi ir ar tālajiem austrumiem, kur eksistē - varētu teikt - pašnāvības kults, kā sevis sodīšana par dotā vārda neizpildīšanu utt... kur banku krīze izraisa masveida baņķieru pašnāvības.
3) Ja jauniešu aktīvu dalību ekstrēmās nodarbēs varētu saukt zināmā mērā par tiekmsi uz pašnāvību pie reizes bieži arī uz slepkavību, vairāk te domāta ceļa segumam un automašīnas tehniskajam stāvoklim nepiemērota ātruma izvēle. Tad te svarīgākais faktors manuprāt ir CSD noteikumu tiesiskais nihilisms, kas ir ļoti plaši izplatīts mūsu sabiedrībā, pie tā vainojami ir paši šo tiesību sacerētāji, ieviesēji un arī ievērošanas uzraudzītāji, jo tik deb**i saliktas ceļu zīmes un bieži tik deb**a ceļu policijas darbība un tik draņķīgs ceļa segums, kā pie mums ir reti kur. Sanāk, ka lielākā daļa autobraucēji konstanti pārkāpj noteikumus, lai tikai viņiem nenāktos patstāvīgi justies tā, ka par valsts par viņiem ņirgājas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Akmenis 05.12.2004 00:03
prieks, ka par dzimumu līdztiesības tēmu uztraucas un raksta arī vīrieši, bet... bija diezgan grūti saprat, ko autors mēģina pateikt vai aizstāvēt.

Domāju, ka uzsāktajā dzimumu līdztiesības cīņā šobrīd viennozimīgi zaudē vīrišķais dzimums.

Latvijas sievietes jau tiek audzinātas savādāk.... var

Latvijas sievietes tagad tiek audzinātas savādāk... varētu pat teikt, ka viņas tiek maskulinizētas: "Jūs esat stipras, varošas, spēcīgas. jūs varat iztikt bez vīriešiem. Un ne vienmēr ir nepieciešama viņu palīdzība". Toties vīriešiem tiek skaidrots, kontrolējiet sievietes, pakļaujiet viņas. patiesībā jau viņas ir nespējīgas parūpēties par sevi un ir vājas". Situācijā, kur viens dzimums mainās un otrs regresē, nekas labs nevar sanākt. Šie dzimumi vienkārši nevar satikties!

Vēl gribētos pateikt, ka, ja puikam no bērnības močī, ka viņam ir jābūt stipram, visu varošam, nejūtīgam utt., u. tml., jo viņš taču ir vīrietis..., agri vai vēlu tas vadzis lūzīs, jo viņš ir nekas vairāk kā cilvēks, ar jūtām un pārdzīvojumiem. Šajā gadījumā pašnāvība, atkarība, destruktīva uzvedība var tikt saredzēts, kā iespējamais risinājums frudtrācijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 02.12.2004 20:14
Birulei:Varbūt paskaidrosiet, kāpēc "Argumenti kāpēc atmetami bioloģiskie faktori ir tik vāji, kā pats raksts"? Citādi palikšu neziņā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 02.12.2004 13:49
Autors izvirza tēzi, pēctam pats uz katra soļa secina, ka tēze ir nepareiza, bet turpina spītīgi pie tās turēties :) interesants stils...

Par ilgdzīvošanu... daudz dažādu pētījumu šai sakarā piemēram...
Dzīvojot pārāk sterili (tīrīgi) organisma imūnsistēma atslābst un uzbrukuma gadījumā kapitulē. Turpretim ne tik sterilā vidē organisma inmūnsistēma ir nepārtraukti kaujas gatavībā un cilvēki ir veselīgāki :)))

Varbūt varam tad rezumē šo pievilkt pie raksta autora tēzes par mūsu kultūru un pašapmierināti secināt, ka esam ļoti tīrīga un kārtīga tauta ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Birule 02.12.2004 11:27
Argumenti kāpēc atmetami bioloģiskie faktori ir tik vāji, kā pats raksts.Virsraksts bija daudzsološs...Raksts man atgādināja padomju laikus,kad rakstīja zin. kand. disertācijas-par kaut ko, ne par ko.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

amēlija 02.12.2004 11:13
"Patriarhālajā diskursā vīriešiem nav dzimtes. Tā ir tikai un vienīgi sieviešu problēma"[..]utt. Jā tā ir, bet tas ir tiki likumsakarīgi, ka sievietes runā, raksta un pēta savas, t.i. sieviešu problēmas. Nu bet lūdzu, mīļie vīrieši, uz priekšu, Dzimtes studiju centrā iekšā un pētat maskulinitātes. Protams, protams, aizmirsu, ka Latvijas kultūra nav radinājusi vīriešus rūpēties par sevi, pētīt un apzināt savas problēmas.Būtu jauki, ja sievietes šos pētījumus varētu paveikt vīriešu vietā, vai ne? Nabadziņi...Neskatoties uz to, ka sievietes monopolizējušas visas tiesības un rūpes par ģimeni, tai skaitā puiku un vīru audzināšanu un aptekalēšanu,pēc kā varētu spriest, ka izaugs par sevi parūpēties nespējīgs bērns, nākamais vīrietis.... vīriešiem tomēr diezgan labi izdodas parūpēties par sevi, ieņemot augstākus amatus, saņemot lielākas algas, esot nospiedošā vairākumā Saeimā un gozēties miljonāru sarakstos...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilvija Vule 02.12.2004 11:08
Kāpēc diskusijā un rakstā uzbrūk latviešu (Latvijas?) kultūrai man tiešām nav skaidrs - jo neko citu, kas šajā pasaulē būtu vairāk pārdots, nodots un izmantots, es nezinu. Kaut vai tajā pašā autortiesību aspektā. Skumji - bet tā tas ir arī citur pasaulē, ka liela reklāmas industrijas daļa parazitē uz kultūras izveidotajiem nozīmju slāņiem - kad "ceļš uz savām mājām" vairs nav par laimi, ko iegūst atgriežoties un izveidojot noturīgu identitāti, bet par h... viņu zina ko. Nepatīkami, bet šādi grūst publiskā diskusiju telpa un pilsoniskās sabiedrības pamats. Ļoti pamācoša literatūra minētajā kontekstā - Naomi Klein "No logo" jeb cilvēki pret brendiem.

P.S. Arī saistībā ar dzimumu lomām katru reizi tev no jauna nākas pierāda, ka tu neesi "zilonis" (šajā gadījumā - čūska :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Erico 02.12.2004 10:41
Manuprat, Latvijas dzimtes kultura, ja ta to varetu nosaukt, attistas salidzinosi izkroploti, nemot vera ekonomiskas situacijas raksturojosos elementus. 90.to gadu sakuma, lidz ar neveiksmigi uzsakto privatizaciju, kas izsauca sabiedribas fragmentesanos tajos, kas iegust ipasumu un tajos, kas ne, radija mehanismu, kura virietis tika centrets ka gimenes apgadnieks - naudas pelnitajs.

Sobrid, laika, kad neskatoties uz plasa meroga kritiku, ekonomiska situacija uzlabojas, manuprat, si sistema mainas, vai vismaz tiecas mainities. Mehanisms mainas lidz ar sieviesu lomas pastiprinasanos ekonomika, politika un sabiedriba ka tada un lidz ar to, attistoties ekonomikai, manuprat, butu ari logiski, ka sis kulturas elements paklausies izmainam. Respektivi - attistoties apstakliem, kuros sieviesu iespejas politika, ekonomika un sabiedriba kopuma paplasinas, tiek raditi apstakli, lai sieviesu un viriesu loma klutu vienlidzigaka.

Sada transformacija, manuprat, ir nepieciesama vairaku iemeslu del - viriesu ierobezotas tiesibas maternitates jautajumos (kas gan sobrid ir parskatitas), materialas apgadniecibas slogs, kas pedejos 10gadus ir pastavejis. Runajot par macho , tad faktiski tas ir tas pats raditais mits, ko ir noteikusas ekonomiskas nepieciesamibas un ekonomiskais slogs, kas ir gulies uz sabiedribas "specigajiem" - viriesiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 02.12.2004 10:07
Klāvam Sedleniekam

Jūsu priekšstati par depresiju tiešām ir aizpagājušā gadsimta līmenī. Ieteiktu pakonsultēties ar mūsdienīgāk domājošiem specialistiem un iepazīties ar jaunākajām zinātnes atziņām. Par gaismas trūkumu un tā korelāciju ar dpresijām ir bijušas daudzas publikācijas presē, bet man nav pie rokas bibliogrāfija. Ieteiktu tomēr pameklēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 02.12.2004 00:14
AKA:1) nav novērota korelācija starp saules gaismas trūkumu un depresiju. Piem, Novēģijā ir daudz mazāk gaismas ziemas mēnešos. Tur ir pat vietas aiz polārā loka un ar polāro nakti, tomēr šajos polārās nakts apgabalos nebūt nav vairāk depresijas gadījumu, kā pārējā Novēģijā. Un dzīves ilgums norvēģiem un citiem ZEiropas kaimiņiem ir daudz lielāks, nekā mums.2) depresija nav nekāda infekcijas slimība. Tā nav arī iedzimta, bet ir tiešā veidā atkarīga no kultūras (to jau Durkheim's noskaidroja aizpagajusajaa gadsimtaa)3) Bosnijā psihoterapeitu nebūt nav vairāk, nekā Latvijā4) arī psiholoģiskā varmācība darbā un partnerattiecībās ir mūsu kultūras sastāvdaļa. Tā nav ne iedzimta, ne arī izgaro no mūsu zemes, tādā veidā tīri fizioloģiski ietekmējot mūsu prātus. Tā ir tā pati Latvijas kultūra, kas liek varmākoties pa darbu un mājām

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 01.12.2004 23:50
Klāvam Sedleniekam

Varu Jums piekrist par rakstā minētās problēmas aktualitāti, bet nedomāju, ka tās vienīgā sakne ir "nāvējošā Latvijas kultūra" ar savdabīgo latvieša/Latvijas mačo tēlu. Domāju, ka Latvijas sabiedrība varētu nebūt pietiekoši informēta par tādu medicīnisku diagnozi kā depresija, tās izpausmēm un iespējamo terapiju. Sabiedriskās domas inerces dēļ to var interpretēt kā rakstura vājumu, nespēju saņemties u.tml., bet depresija skar gan vīriešus, gan sievietes, tā nav tikai vīriešu problēma. Vēl viens pārdomu aspekts - psihologa, psihoterapeita konsultāciju piejamība Latvijā gan pakalpojuma cenas, gan kvalificētu speciālistu daudzuma ziņā. Latvijas sabiedrībai tā ir visai jauna lieta, it īpaši praktizējošu psihoanalītiķu piedāvātās iespējas. Bet bez visa tā vēl ir dzirdēts par t.s. ziemas depresiju, t.i. mūsu platuma grādiem raksturīgo saules un gaismas deficītu rudens/ziemas periodā. Droši vien varētu atrast un nosaukt vēl arī citus cēloņus (psiholoģiskā varmācība darba un partnerattiecībās, u.c.), bet man neliekas, ka jebkuras sociālas problēmas analīzē būtu produktīvi meklēt tikai vienu iespējamo cēloni tā vietā, lai domātu par vairāku faktoru kopumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 01.12.2004 21:22
Pilnībā piekrītu Pūķim. tāpēc arī runāju par Latvijas kultūru, nevis Latvijas vīriešu kultūru. Turklāt patriarhālā domāšana ir piesātinājusi līdzšinējos dzimetes pētījumus. Iesaku izlasīt interviju ar Trīni Lindgārdu šajā portālā un manu komentāru pie tā. Patriarhālajā diskursā vīriešiem nav dzimtes. Tā ir tikai un vienīgi sieviešu problēma. Pat cilvēki, kas nodarbojas ar šīm problēmām ikdienā un profesionāli (kā, piem Lingārda), vēl joprojām ir šī diskursa vergi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pūķis 01.12.2004 09:33
Ļoti labs raksts. Varētu tikai piebilst, ka vairāki mačo kulta elementi ir populāri ne tikai vīriešu vidū, bet tiek plaši pieprasīti, pat paģērēti un par normu uzskatīti arī no daudzu sieviešu puses. Piemēram, "viņš nedrīkst baidīties" (ja nebaidīšanās konkrētā gadījumā ir sievietes interesēs); "viņam ir daudz jāpelna"; "viņš nedrīkst izrādīt personisku vājumu" (tādā "vājulī" sieviete var neko saistošu arī nesaskatīt). Cik atceros no kādas nesenas aptaujas, vairāk nekā 80% sieviešu Latvijā uzskata, ka vīrietim jābūt galvenajam ģimenes apgādniekam. Galīgi neuzskatu, ka mačo kultu uztur visas sievietes, bet gana daudz, lai dzīvē to varētu novērot itin bieži. Tas rada sociālo spiedienu, lai turpinātos rakstā minētās problēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Chuska 01.12.2004 09:30
Nevar nepiekrist par kareivīgo latviešu kultūru kaut vai tāpēc, ka nākamgad viens no starptautiski nozīmīgiem pasākumiem šajā valstī saucas "Sieviete un 1905. gada revolūcija". Sajūta tāda - miers virs zemes un cilvēkiem labs prāc iestāsies tad, kad arī stiprais dzimums apgūs tēzi: "Efektīvākā aizsardzības stratēģija ir ātri bēgt un droši slēpties!" Varbūt ir runa arī par īpatnējo multikulturālisma paveidu, kas vērojams Latvijā - no slāvietēm šo to esam aizguvušas, piemēram: "У меня сегодня много дела. Надо память до конца убить. Надо чтобы душа окаменела. Надо сново научится жить."

Saistītie raksti