Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā: pensionāru informēšanas jautājumi 2

  • Autors:Jānis Kapustāns
  • Organizācija:Latvijas Ārpolitikas institūts
  • Gads:2003
  • Valoda:latviešu

Pētījuma mērķis ir apskatīt iespējamos ieguvumus un riskus, kurus pensionāriem varētu radīt ES, caur tiem piedāvājot argumentus pirmsreferenduma informācijas kampaņas organizētājiem, kā uzrunāt gados vecākus cilvēkus.

Iesaki citiem:

Pētījums dod ieskatu pensionāru attieksmē pret ES, ieskicē ES politiku sociālajā sfērā, tādējādi dodot priekšstatu par to, kas varētu mainīties pēc Latvijas iestāšanās ES. Tāpat pētījumā skaidroti un daļēji vai pilnībā apgāzti deviņi visbiežāk izplatītie mīti par ES un iezīmēta iespējamā situācija, ja Latvija nepievienojas ES. Koncentrējoties uz pensionāru informēšanu, tiek identificētas trīs galvenās problēmas:

1) Maldinošas cerības par lielākām pensijām. Kā liecina pētījumi, pensionāri cer, ka līdz ar iestāšanos ES palielināsies viņu pensijas, taču šāds tiešs efekts nav gaidāms, jo ES nav noteikti vienoti pensijas apjomi. Pensijas varētu palielināties, ja uzlabosies ekonomiskā situācija, palielināsies algas un līdz ar to arī iemaksas sociālajā budžetā.

2) Palielinoties cenām, jādomā par citu pensijas indeksācijas modeli. Aptaujas rāda, ka visvairāk pensionārus uztrauc cenu un komunālo maksājumu palielināšanās. Šādām bažām ir pamats, lai gan ne visi cenu palielināšanās iemesli saistīti ar iestāšanos ES. Līdz ar cenu palielināšanos valdībai vajadzētu ieviest pensionāriem izdevīgāku pensiju indeksāciju. Pētījumā aprakstīti vairāki iespējamie rīcības varianti.

3) Vajadzība pēc objektīvas informācijas. Līdz šim informācijā par ES dominē pretrunīgi apgalvojumi, radot mītus par dzīvi ES. Pensionāriem godīgi jāpasaka, ka viņi no ES iegūs daudz mazāk nekā jaunā paaudze.

Lai identificētu problēmas un skaidrotu pretrunīgo informāciju, pētījuma ietvaros notikušas intervijas ar pensionāriem un ekspertiem.



(Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā: pensionāru informēšanas jautājumipdf)

Iesaki citiem:

Vēl šajā tēmā

New role for the EU and the Baltic States in supporting civil society in EaP countries and Central Asia 81 Autors:Marija Golubeva

Poland, Lithuania, Latvia and Estonia: in search of common interests 51 Autors:Providus.lv

Inside Ukraine 11 Autors:Vira Nanivska, Vasyl Filipchuk et al

Discrimination of Migrant Workers at the Workplace 2 Autors:Jacque Mallender, Mirja Gutheil, Aurélie Heetman, Daniel Griffiths, Malin Carlberg, Rachel Marangozov

Is What We Hear About Migration Really True? Questioning Eight Stereotypes 4 Autors:Sara Bonfanti, Anna Di Bartolomeo, Philippe Fargues, Pawel Kaczmarczyk, Sona Kalantaryan, Kathryn Lum, Iván Martín, Hillel Rapoport, Cameron Thibos, Alessandra Venturini

Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu: no Viļņas samita līdz Krimas referendumam 3 Autors:Andis Kudors, Māris Cepurītis, Mārtiņš Kaprāns

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Kapustāns 05.08.2003 18:05
Jura rakstītajām bažām nav pamata.

PSRS ekonomika sabruka un tāpēc arī Latvijā 1990.gados vairs nebija iespējams uzturēt iepriekšējās padomju laiku pensijas.

Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā, spēkā joprojām būs esošais Latvijas Republikas likums par valsts pensijām, kas regulē pensiju sistēmu ilgākam laika posmam. Pensiju likumu gan Eiropas Savienībā, gan arī ārpus tās noteiks un īstenos pati Latvija. Turklāt galvenajos pamatos pensiju sistēma ir sakārtota (cits jautājums, ka lielai daļai pašreizējo pensionāru valsts esošās nabadzības dēļ pensijas apjoms ir mazs) un, ja vien nesekos nestabilitāte, nemieri un kari, tad pensijas arī turpmāk tiks regulāri izmaksātas un cilvēki varēs droši plānot savus dzīvi uz priekšu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris.egle 31.07.2003 22:17
Tam, cik labi katrs no mums strādāja PSRS labā, nav nekādas nozīmes piešķirot pensiju Latvijā, varbūt piešķirot pensiju ES nebūs nozīmes tam, kā strādāts Latvijā?

Citi autora darbi