Latvijas iedzīvotāju vīzija par saliedētu sabiedrību

Pirms nedēļas Rīgā pulcējās 42 Latvijas iedzīvotāji, lai divas pilnas dienas diskutētu par integrāciju un vienotos par priekšlikumiem sabiedrības saliedēšanai.

Iesaki citiem:

Viņu izstrādātie priešlikumi šobrīd ir aplūkojami portālā www.musuvalsts.lv, kur katrs var paust savu vērtējumu šo cilvēku divu dienu darbam. Dalībnieki tika atlasīti pēc nejaušības principa; tā, lai būtu pārstāvēti gan latvieši, gan nelatvieši, gan rīdzinieki, gan visu citu reģionu pārstāvji.

Es pati debatēs biju klāt kā novērotāja, līdzīgi kā Eiropas pilsoņu debatēs pirms 3 gadiem. Debašu pilnie rezultāti un izsmeļošs procesa apraksts atrodams šeit, taču vēlējos īpaši pievērst jūsu uzmanību divām lietām, kas varētu būt palikušas nepamanītas. Proti, diviem "iesildīšanās vingrinājumiem", kad dalībniekiem bija pusstunda, lai formulētu vīziju par saliedētu sabiedrību. Un vēl papildus pusstunda, lai izrunātu šķēršļus šīs vīzijas īstenošanai. Rezultātā tapa ap 200 kartiņas ar dažādām tēzēm (1-10 vārdi) par šo tēmu.

Dažas lietas, ko pamanīju šajās kartiņās, man šķita tik iedvesmojošas, ka no debašu organizētājas, kolēģes Daces Akules šonedēļ aizņēmos šīs kartiņas, lai visas tēzes apkopotu un saprastu, ko Latvijas kolektīvais saprāts ir vēlējies teikt. Domāju, ka pie ļoti līdzīgām atziņām būtu nonākuši arī visi Latvijas iedzīvotāji, ja vien būtu iespēja viņus visus sasēdināt pie diskusiju galdiem un likt pamēģināt vienoties par labāku sabiedrību. Tādu sabiedrību, kurā katrs no mums vēlētos dzīvot.

Ja debašu dalībnieku iespaidus saliek visus kopā vienā tekstā, tad tas izskatās šādi:


Kas raksturo ideālu saliedētu Latviju?

Atslēgas vārds – cieņa. Mēs cienām paši sevi, savu sabiedrību, cienām arī viens otru, dažādas kultūras, to pārstāvjus. Krievi un latvieši ir kopā, saliedēti – turpinam mūsu visu kopējās identitātes meklējumus. Nav dalījuma pilsoņos un nepilsoņos. Nešķirojam savus līdzcilvēkus pēc pazīmēm, ko paši šie cilvēki nevar mainīt. Esam spējuši vienoties par kopīgiem valsts mērķiem. Arī kultūra un pasākumi mums ir kopīgi.

Mēs visi izjūtam piederību Latvijai. Esam mācījušies no vēstures, bet nolēmuši virzīties tālāk. Virziens un nākotnes redzējums mums ir kopīgs. Ja nepieciešams, protam arī vienoties. Doties uz priekšu ir vienkārši, jo pazīstam un uzticamies viens otram.

Spējam saprasties arī tad, ja valodas dažādas; spējam vienoties pat par fundamentālām vērtībām. Ieklausāmies un pieņemam atšķirīgus viedokļus.

Visi Latvijā jūtas labi, katra intelektuālajam potenciālam ir pielietojums. Mūsu sabiedrība ir iecietīga un empātiska. Cilvēki palīdz viens otram.

Dzīvesprieks. Mēs esam daudz dzīvespriecīgāka sabiedrība nekā jebkad agrāk.

Katram ir iespēja piedalīties svarīgu lēmumu risināšanā. Vara uzklausa visus. Politika ir godīga. Nav priekšrocību pazīšanās dēļ. Mediji atspoguļo valsts politiku neitrāli.

Latvijas iedzīvotāji zina latviešu valodu. Tā ir vienīgā valsts valoda, galvenā skolu valoda. Latviskums nav aizmirsts, nav aizmirsta arī tradicionālā kultūra, māksla. Ēdam vietējo pārtiku. Latvijai ir labas attiecības ar Krieviju.

Latvijas cilvēki jūtas droši. Latvija ir labklājības valsts, ekonomikā ir izaugsme, iedzīvotāji bauda plašu sociālās drošības tīklu. Katram ir pieejama veselības aprūpei dažādās valodās. Sabiedrība ir izglītota. Daudz mazu, bet spēcīgu reģionālu centru.



Kādi ir galvenie šķēršļi šai vīzijai?

1. Ieciklēšanās pagātnē. Naids no pagātnes tiek pārnests uz šodienas sabiedrību. Sabiedrība tiek mērķtiecīgi kūdīta uz naidu, izmantojot pagātni.
2. Mēģinājumi mākslīgi sarīdīt sabiedrību. Dalījums "savējie" un "svešie”. Nacionālā jautājuma "pacelšana" tiek izmantota kā politisko spēļu instruments. Politiskās partijas šķeļ, nevis vieno. Valdība, Saeima izdomā problēmas. Nepatīkams uzstādījums, ka ir pamatnācija un pārējie. Arī mediji šķeļ sabiedrību, nedod pietiekamu iespēju iepazīt citas grupas.
3. Divas informācijas telpas. Valodas barjera. Nav bilingvālu mediju. Kultūras sašķeltas – krievi un latvieši dzīvo paralēli. Atšķirīga pieeja fundamentālām tēmām (valsts valodai). Ierobežotas iespējas iemācīties kaimiņu valodu. Nav iespējas no agras bērnības mācīties dažādās valodas. Nav vides latviešu/krievu valodas lietošanai
4. Varas atsvešinātība no tautas. Pietrūkst atgriezeniskās saiknes no politiķiem. Valdības līmenī nav pārstāvētas citas tautības. Nevienlīdzīga attieksme pret iedzīvotājiem – šķirojot pēc pilsonības, tautībām. Valsts varas lēmumi nesaskan ar sabiedrības nostāju. Valsts attīstību par daudz ietekmē politiskās, ekonomiskās intereses.
5. Nav lepnuma par savu valsti. Nav piederības sajūtas valstij. Nav pat kopīgas izpratnes, ka Latvija var pastāvēt kā valsts. Vienlaikus bailes zaudēt mazas valsts identitāti (meklēt citus ceļus).
6. Vērtību problēmas ikdienā. Latvijā indivīds netic, ka spēj ko mainīt. Nespējam meklēt kompromisus. Līdzcietības trūkums cilvēkos. Kopīgu vērtību trūkums. Racionāla pragmatisma trūkums. Individuālās atbildības trūkums. Nav cilvēciskās cieņas. Nav kopīgas izpratnes par eiropeisku orientāciju. Savstarpējās piedošanas neesamība. Augstprātība. Tendence parazitēt uz citiem.
7. Trūkums un nabadzība. Neattīstīta infrastruktūra. Nav lauku attīstības programmas, netiek pievērsta uzmanība reģionu attīstībai. Ekonomiskā stagnācija. Nevienlīdzīga ekonomiskā situācija. Nepietiek finanšu izglītības iegūšanai. Bezdarbs. Migrācija. Straujā novecošanās.
8. Nemākulīga valsts pārvalde. Iespēja izbēgt no soda. Attīstības mērķa trūkums. Mainīgas valsts politiskās nostādnes. Nav ilgtermiņa domāšanas. Tālredzīgas stratēģiskās plānošanas neesamība. Gudras ekonomiskās pārvaldības trūkums.
9. Izglītības problēmas. Labas kvalitatīvas izglītības un izglītotu cilvēku trūkums. Nevienlīdzība izglītībā (pa valodas plūsmām). Nav spēcīgu ideju līderu.


Iedvesmojoši, vai ne?

Nejauši atlasīti cilvēki. Latvieši un nelatvieši. Neviens nav integrācijas jautājumu eksperts. Debates notiek nepilnu nedēļu pēc sabiedrību ārkārtīgi polarizējoša referenduma.

Lūk, tādēļ es ticu šīs sabiedrības saprātam.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi