Latvijas ekonomikas attīstības iespējas, iestājoties vai neiestājoties Eiropas Savienībā 1

Referāts konferencē “Ko nozīmēs NĒ Eiropas Savienībai?”
Rīgā, 2003. gada 12. septembrī

Iesaki citiem:

Ek.h.dok. E.Zelgalvis
Ek.h.dok. A.Sproģis



Latvijas ekonomikas attīstības iespējas, iestājoties vai neiestājoties

Eiropas Savienībā



Ievads

Tuvojoties referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā, arvien lielāku nozīmi gūst sabiedrības informēšana par Latvijas turpmākās attīstības ceļiem. Latvijas pilsoņiem jāsaņem objektīvi izziņas materiāli par to, kā Latvijas ekonomika varētu attīstīties Eiropas Savienības sastāvā un ārpus tās. Diemžēl līdz šim sabiedrības izvērtēšanai nav nodoti materiāli, kas balstītos uz pasaules valstu ekonomiskās attīstības vispusīgu analīzi. Masu saziņas līdzekļos galvenokārt izskan vienpusējs, turklāt vāji argumentēts secinājums. Latvijai nav cita attīstības ceļa, kā vienīgi Eiropas Savienības sastāvā. Šādu scenāriju savā pētījumā cenšas pamatot arī SIA Konsorts (prezidents U.Osis). Protams, valdības pasūtītā pētījumā citāds secinājums nemaz nedrīkstēja būt. Pētījums ir nepilnīgs un pretrunīgs. Autori bez ekonomiska pamatojuma secina, ka labākais Latvijai ekonomikas attīstības scenārijs ir Eiropas Savienības sastāvā. Šāds secinājums neizriet no pētījuma satura. Pētījumā minēti vairāki fakti (zems ES ekonomiskās izaugsmes temps, ES zemā konkurētspēja globālajā ekonomikā, Latvijas ārējās tirdzniecības negatīvais saldo, Latvijai neizdevīga ārvalstu investīciju struktūra, zems finansējums pētniecībai un attīstībai), no kuriem neizriet secinājums, ka Latvijai jāiestājas ES.

SIA Konsorts pētījumā nav konkrēta scenārija par to, kādā veidā Latvija, iestājoties ES, nodrošinās darba vietu pieaugumu, darba samaksas un pensiju palielināšanu. Pētījumā vispār netiek risināta ekonomiskās suverenitātes zaudēšanas problēma.



1. Latvijas ekonomikas perspektīvas Eiropas Savienībā.

1.1.Valsts ekonomiskās suverenitātes zaudēšana.

Viens no ekonomikas sekmīgas attīstības priekšnosacījumiem ir valsts ekonomiskā suverenitāte. Tas nozīmē, ka visus lēmumus, kas ietekmē ekonomikas attīstību, pieņem nacionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas. Tikai tādā gadījumā ir garantēta lēmumu atbilstība sabiedrības interesēm. Īpaši nozīmīga ekonomiskā suverenitāte ir tirgus ekonomikas un konkurences apstākļos, jo katrai valstij ir savas, no citām valstīm atšķirīgas, dažkārt pat pretrunīgas intereses. Katra valsts cenšas aizsargāt iekšējo tirgu un iegūt arvien jaunus tirgus.

Valstu savienībā, kā likums, notiek ne tikai politiskās varas, bet arī ekonomikas vadības centralizācija. Nacionālās valstis pilnīgi vai daļēji zaudē savu ekonomisko suverenitāti. Latvijas iedzīvotāji labi atceras centralizēto ekonomikas vadību, atrodoties PSRS sastāvā. Republikas attīstības stratēģiju, ko un cik ražot, kam pārdot noteica centrālās vadības institūcijas. Pastāvēja centralizētas naudas, banku, nodokļu sistēmas. Centralizēti noteica ražošanas resursu un naudas līdzekļu izlietojumu. Republikas institūciju lēmumus obligāti vajadzēja saskaņot ar centru.

Kas notiks ar ekonomisko suverenitāti Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā? No pirms iestāšanās sarunām, ES direktīvām un lēmumiem izriet viens, nepārprotams secinājums: Latvija savu ekonomisko suverenitāti zaudēs tāpat kā to zaudēja 1941.gada 5.augustā iekļaujot PSRS. Toreiz Latvija savu ekonomisko un arī politisko suverenitāti atdeva varmācīgas okupācijas rezultātā. Tagad to atdos labprātīgi birokrātisko varas aprindu veiktās melīgās propagandas rezultātā.

Kā konkrēti izpaudīsies ekonomiskās suverenitātes zaudēšana un kādas būs sekas?



1. Samazināsies ekonomiskās attīstības tempi.

Viens no galvenajiem valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju.

1.tabula



No tabulas datiem redzams, ka pēdējos desmit gados būtisks IKP pieaugums uz 1 iedzīvotāju ir sasniegts tikai dažās ES dalībvalstīs (Luksemburga. Īrija, Lielbritānija). Vairākumā dalībvalstu minētā rādītāja absolūtais pieaugums, gan vidējais pieauguma temps ir neliels. Dažās valstīts tas ir pat negatīvs (Zviedrija, Somija, Itālija, Spānija). Austrumeiropas kandidātvalstis rādītāja pieauguma temps ir bijis daudz straujāks, salīdzinot ar ES dalībvalstīm. Vienīgi Baltijas valstīts pieauguma tempi ir negatīvi kaut arī kopš 1996.gada rādītājs pakāpeniski pieaug. Visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju un Lielbritāniju, kopš 1996.g. IKP uz 1 iedzīvotāju ir samazinājies. Latvijā šis rādītājs kopš 1996.g. līdz 2000.g. ir palielinājies par 43,2%.

Sakarā ar to, ka Eiropas Savienībā valda ražošanas attīstību ierobežojoši nosacījumi, kas būs jāievēro arī jaunajām dalībvalstīm, Latvija zaudēs līdzšinējo attīstības tempu. Tā būs spiesta pielāgoties kopējām tendencēm, samazināsies IKP uz vienu iedzīvotāju.

ANO Attīstības programmas pasaules pārskatā par tautas attīstību 2003.gadā valsts vidū ar augstu tautas attīstības indeksu pirmās divas vietas ieņem Norvēģija un Islande – valstis, kuras nav ES dalībvalstis. Tikai 3. vietā ir ES dalībvalsts – Zviedrija, kura ES sastāvā samazināja vidējo IKP uz 1 iedzīvotāju.

2. Latvijai būs jāatsakās no nacionālās valūtas vienības – lata, jāievieš ES kopīgā valūta – eiro. Latvijas Banka tiks iekļauta Eiropas Centrālo banku sistēmā. Monetāro politiku vairs nenoteiks Latvijā, bet to darīs Frankfurtē. Par to, ka Eiropas Centrālās Bankas (ECB) monetārā politika neatbilst Latvijas (arī ES dalībvalstu) interesēm, liecina pēdējie lēmumi par procentu likmju izmaiņām.

3. Daļēji tiks centralizēta nodokļu politika. Eiropas Savienībā tiek saskaņoti netiešie nodokļi, t.i. PVN, akcīzes nodoklis un muitas nodoklis, nosakot minimālās nodokļu likmes, vienādus aplikšanas nosacījumus, atceļot nodokļu atvieglojumus. Eiropas Savienība regulē arī vispārējo nodokļu administrēšanu, nodokļu iekasēšanu. Rezultātā Latvija zaudēs svarīgu ekonomikas attīstības sviru – netiešos nodokļus. Ar netiešo nodokļu likmju un iekasēšanas nosacījumu diferenciāciju valsts patstāvīgi var radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Iestājoties ES, Latvija zaudēs šo nozīmīgo instrumentu. Centralizētas nodokļu politikas rezultātā, pieaugot akcīzes nodokļiem, pieaugs cenas alum, cigaretēm, naftas produktiem. Tātad pieaugs inflācija. Šeit arī izpaužas ES ekonomiskās politikas pretrunīgums: no vienas puses, tiek noteikts inflācijas maksimālais līmenis (1,5% no labāko ES dalībvalstu vidējā līmeņa), no otras puses ar centralizēto nodokļu politiku veicina inflācijas pieaugumu.

4. Latvijai neizdevīgi finansu un budžeta nosacījumi. Latvijai ES budžetā pēc pirmreizējiem saskaņojumiem būs jāiemaksā :

2004.gadā 69 miljoni eiro,
2005.gadā 106 miljoni eiro,
2006.gadā 109 miljoni eiro.

Kopumā trijos gados ES budžetā būs jāiemaksā 284 miljoni eiro (29.sadaļa). Turpat tiek norādīts, ka Latvijai 2004.-2005.gadā no ES budžeta iegūt var 1,6 miljardus eiro. Tikai nekas netiek minēts par nosacījumiem minētās summas saņemšanai (Latvijas līdzfinansējums u.c.). Jāiemaksā ES budžetā būs obligāti, bet iemaksātās naudas saņemšana atpakaļ no ES budžeta atkarīga no Latvijas spējām izpildīt ES nosacījumus. Kur Latvija ņems simtiem miljonu eiro iemaksāšanai ES budžetā un projektu līdzfinansēšanai?

Tātad kandidātvalstis ar saviem līdzekļiem arī piedalīsies tirgus paplašināšanās ES dalībvalstu ražojumiem. Tanī pašā laikā kandidātvalstu uzņēmumiem ar saviem ražojumiem iekļūt ES tirgū būs ārkārtīgi grūti, daudziem praktiski neiespējami. Tas būs tādēļ, ka ES noteikto standartu ievērošanu prasa lielas papildus izmaksas, kā rezultātā pieaugs ražojumu cenas un tie nespēs konkurēt tirgū. Faktiski galvenā preču kustība notiks virzienā no rietumiem uz austrumiem. Rezultātā Latvijas mazie uzņēmumi izputēs. Ražošanas apjomi samazināsies, bezdarbs pieaugs. Tāda ir ES patiesā ekonomiskā stratēģija, tas aizplīvurota ar it kā labdarības miljardiem. Ne labdarība, bet vēlēšanās gūt sev peļņu.

5. Iestājoties ES, Latvijā darbosies Briseles diktētā koptirgus organizācija ar brīvo preču kustību, kvotām un subsīdijām. Ražošanas pārkārtošanu atbilstoši ES standartiem prasīs papildus izmaksas, kas savukārt sadārdzinās produkciju.

6. Cenas, algas, pensijas.

Iestājoties ES cenas vietējā tirgū pieaugs vairāku faktoru darbības rezultātā.

Pašlaik ES cenas ir augstākās nekā Latvijā, īpaši pārtikas produktiem.
Cenas pieaugs nodokļu politikas rezultātā, paplašinot PVN aplikšanas bāzi, palielinot akcīzes nodokļa likmes.
Cenas celsies ES diktēto ražošanas standartu un nosacījumu ievērošanas rezultātā. Standartu ievērošana prasa lielas papildus izmaksas, kas novedīs pie cenu pieauguma.
Cenas celsies eiro ieviešanas rezultātā.


2. Latvijas ekonomiskā attīstība ārpus Eiropas Savienības

Lai panāktu būtisku ekonomikas attīstības tempu pieaugumu un rezultātā tautas labklājības līmeņa celšanos, nepieciešams radikāli mainīt līdzšinējo valsts ekonomisko politiku. To ir iespējams izdarīt tikai pagaidām paliekot ārpus ES un saglabājot līdz ar to ekonomisko suverenitāti.

Latvijas ekonomisko stratēģiju turpmāk jābalsta uz zinātnes ietilpīgas un augstu pievienoto vērtību saturošas rūpnieciskas produkcijas ražošanu un pārtikas ražošanu tikai no vietējām izejvielām (piena, gaļas, graudiem u.c.).


Nozaru struktūra:

Jāattīsta elektroniskā un farmaceitiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība, mašīnbūve. Jāveido jauni tehnoloģiskie parki un uzņēmumi, kas ražošanā ieviestu jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus.
Kokrūpniecībā jāievieš dziļāka koksnes pārstrāde un kompleksa izmantošana. Ar muitas nodokļa palīdzību neizdevīgs jāpadara apaļkoku eksports un izdevīgs – gatavu izstrādājumu ekports. Privātajiem mežu īpašniekiem ar vai bez valsts līdzdalības jābūvē sava celulozes un papīra rūpnīca.
Jāizvērš biodegvielas ražošana (biodīzelis, bioetanols).


Ražošanas intensīvai attīstībai labvēlīgus apstākļus jānodrošina veicot radikālas izmaiņas naudas un finansu politikā.

1.Jāpalielina apgrozībā esošās naudas daudzums, nebaidoties no inflācijas tempu pieauguma. Līdz šim naudas piedāvājums nav veicinājis inflāciju. Inflācijas galvenais cēlonis ir administratīvi regulējamo un monopolcenu palielināšana (gāze, elektrība, sakari, siltums). Jāatsakās no lata piesaistes ESDR, lai lata kurs atbilstu tai reālajai vērtībai un centrālā banka varētu reāli regulēt naudas piedāvājumu. Pašlaik to darīt liedz lata piesaiste SDR. (Interesanti, ka pasaulē nacionālās valūtas kursu ESDR bez Latvijas ir piesaistījušas tikai daļēji Lībija, Šeišelu salas un vēl dažas) Lata kursam jābūt tādam, kas veicinātu eksportu un ierobežotu importu un līdz ar to novērstu maksājumu bilances negatīvo saldo. Jāsamazina Latvijas Bankas procentu likme. Jāizveido Attīstības banka kā valsts banka, kas veiktu investīcijas jaunās, modernās ražošanas nozarēs, inovāciju projektos.

2. Būtiski jāmaina nodokļu politika:

ieguldījumi ražošanā pilnīgi jāatbrīvo no aplikšanas ar nodokli;
ar nodokli jāapliek saņemtās dividendes;
jāievieš iedzīvotāju ienākumu progresīvā aplikšanas sistēma;
jādiferencē pievienotās vērtības nodokļa likmes: būtiski jāsamazina jeb pilnīgi jāatbrīvo no aplikšanas ar nodokli pārtikas produkti un citas pirmās nepieciešamības preces. Jāpaaugstina nodokļu likmes greznuma priekšmetiem, izklaides priekšmetiem un pakalpojumiem, alkoholam, tabakai;
jāpaaugstina muitas nodokli visiem ievestajiem lauksaimniecības produktiem, kurus var ražot Latvijā. Tādā veidā jāizsargā vietējie ražotāji no nevēlamas importa un muitas nodoklis jāpadara par nozīmīgu valsts budžeta ieņēmuma avotu;
jāsamazina akcīzes nodoklis biodegvielai, kuras koponemtus (rapšu eļļu, spirtu) var ražot Latvijā.
3. Valsts budžeta veidošanā jāatsakās no izdevumu ierobežošanas sociālajām vajadzībām un izglītībai. Jāatsakās no budžeta deficīta samazināšanas politikas. Būtiski jāpalielina budžeta izdevumi investīcijām.

4. Būtiski jāpalielina izdevumi izglītībai un zinātnei. Augstskolās mērķtiecīgi jāgatavo augsti kvalificēti ražošanas speciālisti. Zinātniskajā pētniecībā jāinvestē līdzekļi, kas nodrošinātu jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanu.

Kaut arī no ES budžeta it kā Latvija varēs dabūt finansējumu, tad vienlaicīgi ES finansējumam jāņem vērā cik miljonus un miljardus prasīs Latvijas budžetā ES prasībām atbilstoši saskaņoto problēmu risinājumi. Latvijai jāmeklē īpašs savdabīgs attīstības ceļš, lai arī Latvija būtu attīstīta valsts ar augstu dzīves līmeni.

Latvijai jārēķinās ar faktu, ka ES IKP pieaugums pēdējos 10 gados bijis niecīgs un arī Latvijas IKP pieaugums ES samazināsies un būs vidējais ES, t.i. ap 1-3% gadā, bet vairs ne 5-7%. Šo samazinājumu veidos ES vecāko valstu imports, cenu pieaugums naftas produktiem, elektroenerģijai un daudzām citām precēm. Reizē ar to iedzīvotāju dzīves līmenis pieaugs lēni vai pat pirmos gados samazināsies un vēl ilgi Latvijā dzīves līmenis nesasniegs 1990.g līmeni. Arī Grieķijā un Portugālē ar viszemāko IKP uz 1 iedzīvotāju IKP pieaugums pēdējos 10 gados ir bijis zemāks par 3% un tādu pieaugumu labākā gadījumā varēs sagaidīt arī Latvijā. Latvijas valdības nesekmīgās darbības dēļ, un pārlieku lielo izdevumu dēļ ES prasību izpildē, Latvijā IKP apmērs uz 1 iedzīvotāju pēc pasaules bankas datiem ir ievērojamāki zemāks pat par Krieviju un pat Baltkrieviju. Neticēt pasaules bankas datiem nebūtu pamata.

______________________
[1] Pēc Pasaules bankas datiem (www.worldbank.org) 16.08.2002.

[2] Salīdzinājums par Maltu ar 1999.gadu. Saīsinājumi: n.d. – nav datu; ES – Eiropas Savienības valsts; kv – kandidātvalsts.


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kants janeks - lv pavilosta. 16.12.2009 21:45
1995 gada pec valsts izdienes atsavina 150 hektar meza ko atsavinaja jo nesmu sakas pagasta iedzivotajs ,valsts varda policija izpies mezu 45 hektari pukaini sakas pagasts ir raksts lauku avize ko rakstija vilkina 2002 gada 9 maija 13 lapa,es atjaunoju biznesu policija 2005 gada uzbruka bez iem,esla ielika psihiatriska slimnica jo esot ar ieroci uzbrucis kaiminiem kur apsardze cinijas ,fakts neapstiprinajas policja un pavilostas deputati mani izskira no sievas kur tiesa prokorore uzsvera nau sievas un berni ari nauv,asmane veica indes pielietosanu smagu noziegumu noformeja es apsudzeju 2005 gada prokorori un tiesu adminiostrativa senata adzinums noraida bet adzist nau tiesajams janeks kants no pavelostas un arstejams man injekceja indi kur esmu pec dnk mm2 -35 gados,latvijas republika valsts varda infice ar mikrobu kas ir indes merkis nave izcelas stres un plist galvas vadi pec injekcijas iestajas nave boio indzenierija,latvijas republika bez tiesas nonema manu naudu ar policiju p[asi patereja un iznicinaja uznemeju,

Citi autora darbi