Latvijas augstskolas kā korupcijas kalves 40

Balstoties uz maniem novērojumiem, 20-40 procenti studentu savus referātus daļēji vai pilnīgi noraksta, tāpēc esmu skeptisks par cerībām, ka nākotnē korupcija varētu izzust pati no sevis tikai tāpēc, ka nāks jauna, nesamaitāta paaudze.

Iesaki citiem:
Kalve 255x203
Foto:AFI

Pastāv uzskats, ka līdz ar paaudžu maiņu korupcija Latvijā izzudīs pati no sevis. Veco un korumpēto vietā pie varas nāks jaunie un nesamaitātie. Pēc pusotra augstskolas pasniedzēja darbā pavadītā gada man rodas šaubas, vai paaudžu maiņa ko dos. Studentu negodīgums, kas izpaužas masveidīgā plaģiātismā, liek domāt, ka, situācijai nemainoties, nākamā paaudze būs tieši tik pat korumpēta, cik patreizējā.

Balstoties uz maniem novērojumiem, 20 - 40 procenti no visiem studentiem savus referātus daļēji vai pilnīgi noraksta. Cītīgākie izmanto grāmatas vai savu kolēģu darbus, tie, kam mazāk pacietības – vienkārši kopē no Interneta. Vēl citi iesniedz vienus un tos pašus darbus vairākos priekšmetos vai vairākās augstskolās.

Svešu darbu (izteicienu, domu, ideju) uzdošana par saviem tiek dēvēta par plaģiātismu. Savu darbu vairākkārtēju izmantošanu, uzdodot tos par unikāliem, sauc par pašplaģiātismu. Rietumu universitātēs abi minētie tiek uzskatīti par vissmagākajiem akadēmiskajiem pārkāpumiem. Dažādās universitātēs sankcijas par plaģiātismu atšķiras, bet kopumā variē no iespaidīga naudassoda līdz tūlītējai izslēgšanai no universitātes. Vairākās augstskolās negodīgajiem studentiem tiek izdarīts īpašs ieraksts atzīmju lapās, kuras tiek pievienotas diplomam.

Rietumu studenti, kas nodarbojas ar plaģiātismu, tātad, nopietni riskē. Izrādās, ka viņu Latvijas kolēģiem nav īpaši par ko baidīties. Smagākais sods, kāds tiek piemērots plaģiātismā pieķertajiem, ir lūgums pārrakstīt darbu. Ja pastāv noteikumi, ka par darba otrreizēju iesniegšanu ir jāmaksā, students var šķirties arī no aptuveni pieciem latiem. Protams, atklāti tiek tikai daži gadījumi, un ieguvums – iespēja pašam nerakstīt referātu vai kursa darbu – ir pietiekoši liels, lai riskētu.

Tomēr problēma nav tikai studentos. Šādā situācijā var vainot arī pasniedzējus un augstskolu vadību.

Nav noslēpums, ka reizēm pasniedzēji ir tik noslogoti, ka rakstu darbu lasīšana tiem kļūst par formālu lietu, un saturā daudz iedziļināties nav iespējams – pārlasa “pa diagonāli” un ar to lieta beigusies. Tomēr daudz būtiskāks ir studentu pārākums informācijas tehnoloģiju pielietošanas iespējās. Vairumam pasniedzēju nav zināms, cik vienkārši ir nokopēt darbu no interneta. Pasaules tīmeklī izvietoto bezmaksas referātu kolekciju adreses ir zināmas galvenokārt studentiem. Līdz ar to studenti var iesniegt plaģiātiskus darbus, īpaši nebaidoties, ka pasniedzējs varētu atrast, no kurienes nāk uzdotajai tēmai vai studenta zināšanu līmenim neatbilstošais referāts.

Ja pasniedzēji studentu plaģiātismu varētu neievērot nezināšanas dēļ, tad augstskolu vadībai stingru sodu piemērošana var šķist neizdevīga. Studenta izslēgšana var radīt finansiālus zaudējumus, tāpēc augstskolu vadība (gan privāto, gan valsts) nav ieinteresēta “teikt ardievas” negodīgajiem audzēkņiem. Lieki teikt, ka zināšanu kvalitāti šāda pieeja nepaaugstina. Neko daudz tas neatšķiras no situācijas, kad diplomi tiek vienkārši nopirkti.

Augstskolas ir vietas, kur veidojas liela daļa topošās sabiedrības elites. Vairākus gadus pavadot šajā vidē, studenti ne tikai apgūst zināšanas, bet arī noteiktas dzīves iemaņas un principus. Tāpēc esmu skeptiski noskaņots pret cerībām, ka nākotnē korupcija varētu izzust pati no sevis tikai tāpēc, ka nāks jauna, nesamaitāta paaudze. Pašreizējā maigā attieksme pret dažāda veida krāpšanos akadēmiskajā procesā veicina uzskatu, ka negodīgā veidā panākt vēlamos rezultātus ir normāli un pieņemami. Kāpēc tad vēlāk necensties piekukuļot ierēdni vai apšmaukt valsti, pieņemot kukuļus?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (40) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aiga J. - autors 19.04.2011 10:59
,,Tomēr es varu piekrist, ka studentiem var arī būt neskaidrības par to, kas un kā ir jāraksta - referātu (eseju) rakstīšanas kurss, cik man zināms, netiek pasniegts nevienā augstskolā. Informācija par to, kā izvairīties no plaģiātisma arī ir (labākajā gadījumā) ieslēpta dziļi iekšējās kārtības notiekumu slejās.''
Uz šo gribētu atbildēt, ka Vidzemes Augstskolā ir speciāli kursi, piemēram, akadēmiskā eseja un metodiskie norādījumi, kuros sīki tiek atrunāts kas un kā jāraksta. Turklāt arī atsevišķos kursos papildus tiek runāts par to, kāda, piemēram, ir agrumentēta eseja. Domāju, ka ik viens ViA students zinās, ka akadēmiska eseja nav ''kaut kas māksliniecisks''. Un ir tikai saprotami, ka literāru eseju augstskolā neviens neprasa.
Otrkārt, šajā augstskolā nav pieļaujams plaģiātisms. Ievadlekcijās šai tēmai tiek veltīta atsevišķas lekcijas un semināri. Visiem, iestājoties SZF jālasa Dzintars Sodums ''Karogs'' (par plaģiātu''. Un ir bijuši gadījumi, kad par plaģiātismu, students publiski (citu studentu ptriekšā) atzīstas/atvainojas un tiek izslēgts no augstskolas.
Treškārt,, kāda saistība plaģiātismam ar korupciju?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jā, diemžēl man arī ir nācies saskarties ar pasniedzēju plaģiātismu LU Vadības fakultātē pirms kādiem 4 gadiem. Pasniedzēja tiem studentiem, kuri labi runāja angliski ļāva izvēlēties - rakstiet referātu vai tulkojiet no angļu uz latviešu valodu ar kursa tēmu saistītus materiālus. Liels bija pārsteigums, kad kursa biedrene, kura arī bija starp tulkotājiem, pēc kāda gada parādīja man cienījamās pasniedzējas izdotu brošūriņu (kuras iegāde, ja nemaldos bija obligāta visiem viņas studentiem), kuras pielikumā viņa bija atpazinusi savu tulkojumu. Tas bija klasisks Copy+paste gadījums, jo pielikumi, kas acīmredzot visi bija tapuši tiešī šādā veidā, bija raibi kā dzeņa vēders - katrs savā fontā un stilā, kā nu kuram studentam bija labpaticis noformēt. Var jau teikt, ka tajā darbā nebija radošā momenta, bet tajā pašā laikā, viņa dodot tulkot varēja pajautāt studentiem vai nebūtu iebildumu, jo ietaupīja savus Ls 100 uz tulkošanas rēķina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

06.02.2002 00:38
Paraugprocesi plaģiātā pieķertu studentu lietā var būt efektīvi tikai tad, ja "spodrības nedēļa" LU sāksies ar mācību spēkiem, kuru vidū, diemžēl, plaģiāts arī ir sastopams. Kas nav pieķerts, nav zaglis? Tajā pašā SZF strādā asociētais profesors Runcis - dažus gadus atpakal viņu pieķēra plaģiātā - bija norakstījis kādas lappuses no kolēģes grāmatas un ievietojis savējā - bez atsauces. Kolēģe to pamanīja, atgādināja savas tiesības, un kas notika? Laikam nekas, jo par asociēto profesoru viņu ievēlēja tik un tā. Lieki teikt, ka jebkurā rietumu augstskolā viņa karjera beigtos tajā pašā nedēļā. Ir arī citi gadījumi - R.Ķīlis norādīja "Dienas" recenzijā uz plaģiātu Gellnera grāmatas priekšvārdā ... un atkal nekas nenotika. Tad nu, kolēģi, nevainosim studentus! Zivs pūst no galvas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pārdomas raksta sakarā

1. Autors nav ņēmis vērā, ka referāta kā autoritatīvas grāmatas pārrakstīšanas izpratne tiek veidota jau skolā. Parasti vidusskolā ar jēdzienu "referāts" saprot vairāku grāmatu tekstu salikšanu vienā, uzdotajai tēmai atbilstošā. Šī izpratne vēlāk tiek automātiski pārnesta arī uz augstskolu. Tāpēc pasniedzējiem būtu studentiem jāizskaidro, tieši kādam ir jāizskatās referātam viņa kursā (piemēram, analītiskam, nevis aprakstošam; jābūt piedāvātiem saviem problēmas risinājumiem; jāietver praktiski piemēri). Ja tiek izvirzīti noteikti kritēriji, tad iesniegt svešu darbu, kas atbilstu šiem kritērijiem, ir praktiski neiespējami.

2. Nekas nemainīsies, kamēr prasība uzrakstīt referātu vai eseju nepārstās būt tikai formalitāte. Pēc manas pieredzes lielākā daļa pasniedzēju liek rakstīt referātus, nevis tādēļ, ka cer, ka studenti kaut ko dziļāk izpētīs, bet gan tādēļ, ka tā ir ļoti parocīga vērtēšanas forma. Ja par manu rūpīgi izstrādāto darbu pasniedzējs neko nevar piebilst pēc būtības, bet vērtējumu ieliek, pamatojoties uz lapaspušu skaitu, precīzi noformētajām atsaucēm un izmantotās literatūras saraksta apjoma, tad motivācija smagi strādāt pie referāta satura un oriģinalitātes zūd.

3. Tikmēr, kamēr Latvijā par parastu lietu nekļūs referāta aizstāvēšana un pasniedzējiem netiks uzlikts pienākums izskaidrot savu vērtējumu un uzklausīt arī studenta viedokli (tādējādi pasniedzējam nebūs citas izvēles, kā ar darbu RŪPĪGI iepazīties), nekas nemainīsies. Pasniedzējs nedrīkst aizbildināties ar laika trūkumu, milzīgo studentu skaitu - ja viņš nespēj referātu pienācīgi izanalizēt un ar studentu to pārrunāt, tad šāda pārbaudes forma attiecīgajā priekšmetā ir atceļama vispār. Tā tiks automātiski atrisināta arī plaģiātisma problēma.

4. Nudien nesaprotu "pašplaģiātisma" nodarīto ļaunumu. Ja tēma atbilst vairākiem kursiem vai vairākām universitātēm un autors ir darba iesniedzējs, tad kam ar to tiek nodarīts kaitējums? KĀDĒĻ referātam ir jābūt katrā priekšmetā unikālam? Kāds ir šīs prasības mērķis un pamatojums?
Ja es savu agrāk rakstīto darbu pilnveidoju un padaru atbilstīgu jaunajai, lai gan līdzīgajai, tēmai - vai tas arī ir pašplaģiātisms? Pat ja es neminu, ka līdzīgu darbu esmu rakstījusi - kādēļ tas ir kaut kas nevēlams?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 30.01.2002 11:40
Atbilde Andrim:Lielos vilcienos Tavam piegaajienam piekriitu (vieniigi kaads sakars ar personiskajaam probleemaam?) un tagad beidzot sapratu arii Tevis teikto...Tu paziisti steigu, un taaa www telpaa jo sevishi speelee lomu. Par terminu lietoshanas klasifikaaciju krustu shkeersu cauri sociaalo zinaatnju atzariem - ja, taa ir probleema un visbeidzot....Ierobezhotaa suverenitaate, huh, huh. Probleema ir nevis ar starpt. sistemas nomainju (shii atbilde vakar tika izdzeesta datora kljuumes deelj, taapeec tagad censhos rekonstrueet atminju), kura norisinaas arii shobriid ( nav statisks bloks, bet dinamisks organisms), bet par Latvijas kultuuras un sociaalpolitisko vietu tajaa. Iegaumee, ka runaaju par akadeemiskaas sisteemas pielaikoshanu muusdienu apstaakljiem, un sheit nu laucinjsh ir itin plash. Man ir domas uzlikt to lielaaku paardomu veidaa un papiira un nosuutiit pa draati uz Riigu, taa ka pirms tam aprunaasimies veel, jo laika truukums ir mezhoniigs:-)Lai sokas, VS

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


andris 29.01.2002 18:04
Paldies, Klavs! Attiecibaa uz korupciju, ja nemaldos, Tu izteici komentaaru, ka retak to iztirzajot pakapeniski taapazudis ne tikai no sabiedribas diskursa, bet ari realitates (piemers par raganu medibam). Apvienojot so Tevis ieprieksejo komentaru ar paslaik secinato, var nonakt pie kopsavilkuma: plagiatisma jautajuma parmeriga cilasana tikai stiprinakorupciju...Otrkart,sistematiska atsaucu lietosana zinama mera var atrisinat plagiatisma problemu, bet nepasplagiatisma, jo var salikt neskaitamas atsauces uz saviem darbiem, kas saturiski ne ar ko neatskiras. Pasplagiatisms, un seit es Tev pilnibaa piekritu, tiesam ir godiguma jautajums attieciba pret sevi un kolegiem. Diemzel definet godiguma robezas nav viens un tas pats, kas piedavat vienkarsu risinajumu salikt atsauces...Treskart, pieskaroties jaupapildus aspektam, plagiatisma un pasplagiatisma problematikai ir sasaiste ne tikai ar morales dimensiju, betari strukturalu Latvijas zinatnes attistibu. It ipasi socialas zinatnees, kaa sociologija, politikas zinatnee,starptautiskas attiecibas, kas Latvijaa sakusas attistities pavisam nesen, ne tikai studenti, bet ari pasniedzeji un zinatnieki saduras ar grutibam apvienojot teoretiskos/metodologiskos/analitiskos aspektus. Tapec ari biezi, darbi (un seites nerunaju par studentu darbiem) sajas jomas vai nu ir parstasti/konspekti (protams, ar visam atsaucem...) vai ari uz pienemumiem/stereotipiembalstiti verteejumi....Kopsavelkot, pilniba gan Tev piekritu par Tevis apskatitas temas aktualitati, nepieciesamibu to atspogulot un meklet risinajumus! Vivat!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 29.01.2002 15:54
Andrim:

Paldies par komentāru! Mēģināšu īsi paskaidrot. Zināmā mērā Tev ir taisnība - es tiešām uzskatu, ka pārmērīga korupcijas jautājuma cilāšana rada iespaidu, ka tā ir visur un tik ļoti izplatīta, ka nav iespējams ar to cīnīties. Tomēr es saskatu diezgan skaidri saistību starp to negodīgumu, kas izpaužas studentu plaģiātismā un citiem negodīguma veidiem, kas izpaužas korupcijā - abi ir negodīgi veidi, kā viegli panākt sev vēlamo rezultātu, turklāt nodarītais kaitējums ir ļoti problemātiski konstatējams. Ja pieveram acis uz vienu, kāpēc gan lai nepievērtu uz otru arī. Tā kā studiju laikā plaģiātisms un cita veida norakstīšana bieži vien tiek izkopta līdz pilnībai, tad var teikt, ka students apgūst iemaņas arī korumpētā domāšanā un rīcībā. Tā kā plaģiātismu ir iespējams samērā viegli radikāli mazināt, ja vien ir vēlēšanās, domāju, ka ir nepieciešams šo tēmu sākt risināt.

Par pašplaģiātismu - tāpēc jau arī ir domātas atsauces. Normālā rakstā, kurā autors turpina domu, ko jau iztirzājis citur, tiek dota norāde uz iepriekšējo darbu. Citādi tiek rakstīts viens un tas pats trijos dažādos veidos, lasītājs tiek maldināts, ka autors ir neskaitāmu zinātnisku darbu autors, bet patiesībā rakstīts tiek tikai viens un tas pats. Pašplaģiātisms, protams, vairāk ir jautājums par to, cik godīgs autors ir pret sevi un saviem kolēģiem. Autori, kas nopietni domā par savu prestižu paši cenšas izvairīties no pašplaģiātisma. Augstskolu uzdevums būtu studentiem iemācīt, ka pašplaģiātisms ir nepieņemams paņēmiens. Diemžēl, man ir aizdomas (ar konkrētiem piemēriem), ka vienam otram vecās skolas pasniedzējam pašam ir sakrājies paliels pašplaģiātisma sarakstiņš un tāpēc tie klusēs tik pat stingri, kā diskusijā par šo rakstu (kā redzams, diskusijā pārsvarā piedalās (ex)studenti).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


andris 29.01.2002 13:36
Atbilde Veixam: Prieks, Veix, dzirdet! Pirmkart, kas attiecas uz " ierobezoto suverenitati" un tas sasaisti ar Latviju, tad taa ir, protams, loti aktuala un interesanta tema. Tikai,skiet, butu vel labak ja tu so aspektu izanalizetu lidzgalam, ari saistiba ar plagiatismu. Patiesibaa jau zinatnee ir loti daudz dazadu jauku jeedzienu, tikai diez vai pietiktusaja sakara ar pienemumu, ka visam ir sasaiste ar visu (jo butiba tad jau zud jega analizei ka tadai un katrs izdara secinajumus izejot no saviem personigiem pienememumiem). Otrkart, "pasplagiatisma" sakara (ja ar to domatstavs jautajums par akademisko stilu), jaatzime, ka nav viegli novikt robezu starp kritizejamu savu materialu vairakkartigu izmantosanu un apsveicamu savu iestradnu un zinatniskas pozicijas kontinuitati, kas ir jebkura zinamu limeni sasniegusa savas jomas parzineja pazime. Sveiciens, zenevietim!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 29.01.2002 12:28
Atbilde Andrim:Prieks tevi redzeet Jaunajaa gadaa pie apvaarshnja. Sherps Tu savos izteikumos esi gan, kaut arii aizlieneeto droshiibu vareetu aizstaat ar ierobezhoto suverenitaati - un sanaaktu cik garsh, tik plats:-) bet Luudzu paskaidro, ko Tu veeleejies teikt peedeejaas rinkopaas par akadeemisko stilu utt?? Patiesi nesaprotu?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

28.01.2002 18:31
Tema tiesam ir aktuala...vel jo vairak ja katrs var izpaust to kas sasapejis, vai apvienot personisko ar "borrowed security" (varbut tad ir verts sakt ar starptautiskas sistemas steidzigu nomainu)Dazas gan piebildes par pasu rakstu.Plagiatisma un korupcijas sasaiste rakstaa vairak balstas uz pienemumu, kas ta ari netiek izpausts vai analizets.Ja jau visur tiek pievilkta korupcijas tema, tad var nonakt pie secinajuma, ka viss kas sabiedriba notiek galu galastiprina korupciju, un otradi korupcija savukart ir pamata visam sabiedriba notiekosajam. To pieminu ari citu iemeslu del. Korupcijas sasaiste ar plagiatismu ari nonak zinama pretruna ar Tevis, Klavs, ieprieks pasa teikto, ka Latvija pastavosa korupcija liela mera ir sekas tam, ka si tema ir tik loti diskuteta un attistita. Ka Tu mineji postmodernisma gara, jo mazak runasim par korupciju, jo mazak tas bus. Seit gan ir pilnigi preteja pieeja. Un tas man liek pieskarties ari citam aspektam, par "pasplagiatismu". Normali, un pat nepieciesams ir tas, ka jebkurs savu jomu parzinoss cilveks (it ipasi akademiskaja joma) izmanto savas iestrades un ieprieksejas nostadnes. Jo tas liecina par zinamu kontinuitati un argumenta iespejamibu. Preteja gadijuma, var rasties, protams, daudz skaistu un provocejosu ideju, bet ne gluzi to akademiska pamatosana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 26.01.2002 17:28
Paldies Klavs par ledus iekustinaashanu un VISIEM par diskusiju!Jau izteicos diskusijaa atbildot I.Kreituses intervijai, bet velos papildinaat ar dazhaam paardomaam. Probleemas saknes ir mekleejamas starptautiskajaa siteemaa, kur nacionaalaas zaudee taas tradicionaalos darbiibas mehaanismus. Baltijas valstis pateicoties ierobezhotajai suverenitatei (borrowed security) darbojas tiiri labi, bet var darboties veel labaak ja neturpinaas starpkaru laikaa pieljautaas kluudas. NACIONAALAS SUVERENITAATES NOSTIPRINAASHANA nevar notikt uz indiviidu reekjina, jo tas "izredzeeto kaartaa" iecelj naacijas paarstaavjus. No shejienes izriet politiskaa asimetrija, kad politiskajaa sfeeraa tiek no vienas puses turpinaats pol. elites cikliskums (politikji dara visu lai tiktu atkal ieveeleeti), un no otras puses veicinaata braaleena politika (varas tirgoshanaas var notikt tikai ierobezhotu un "uzticamu" daliibnieku viduu). Shaadi Latvijas apstaakljos probleemas MAAXLIIGI SAMILZT jo esam paaraak mazi, kas rada kashkjeeshanos. Latvijas komunikatiivaa telpa ir ierobezhota un lai nodroshinaatu patreizeejaas tautsaimnieciibas siteemas darbiibu ar shiibriizha cilveeka resursiem pietiek. Bet PASKATAITIES KAADA SHII SISTEEMA IR!!!!!!???? I. Kreituse un arii citi diskusijas daliibnieki mineja, ka straadaajot vairaakaas vietaas laika atliek gauzhaam maz. Jaaa, bet ja ne tikai studenti, bet arii maaciibspeeki skrien no uni. uz uni. tad, KAA LAI VIENJIEM RODAS IESPEEJA PASKATIITIES UZ VISU SHO PADARIISHANU NO MALAS???? Pats esmu lasiijis vienlaiciigi Stradinjos un Valmieraa (pietika ar vienu semestri) un atceros to kaa MURGU, jo cilveeks paliek tikai cilveeks:-) Maaciibspeekiem ir jaataisa arii zinaatne, ne tikai jaalasa lekcijas, un sociaalajaas zinaatnees nekur pasaulee par CIENIIJAMU zinaatnieku nevar kljuut studeejot tikai VIENAA VALSTII UN VIENAA UNIVERSITAATEE. Tie laiki ir garaam, un taapeec esmu Zheneevaa, lai atgrieztos Latvijaa ar speeejaam skatiities uz notiekosho arii no malas:-)Lai Jums sokas sniegotajaa Latvijaa,VeixUniversite Geneve

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 25.01.2002 12:01
Gogamot - protams, ka ir studiju priekšmeti, kur nevar izdomāt pats tik daudz kā tas iespējams socālajās zinātnēs. Arī referāti var dalīties aprakstošajos (kur vienkārši jāatrod un jāapkopo sakarīga informācija par doto tēmu), un problēmpētījumos (kur jau nepieciešams pamatīgāks darbs, arī pašam jāizveido sava nostāja un tā jāpamato). Var jau priekš kalkulāciju metožu referāta arī aprunāties ar reāliem grāmatvežiem un noskaidrot, kam viņi dod priekšroku, kas viņiem nepatīk, kādas neveiklības, viņuprāt, ir šajās metodēs utt. Katrā ziņā, daudz ir atkarīgs no paša studenta pieejas. Un vēlreiz izlasām teikumu mājas lapas stūrī:

"Pienāks diena, kad būs jānožēlo, ka meklēts vieglākais ceļš, jo nebūs zināšanu."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skolniek 24.01.2002 19:26
Atkārtošana zinību māte ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skolniek 24.01.2002 17:48
Nu re, ja grib tad var... ;) Cepuri nost, labi argumentēts viedoklis ;)

Par tēmu. Manuprāt, plaģiātisms ir nozēlojams un ļauniedarbīgs tieši no racionālā viedokļa. Jo būtībā plaģiators nepaņem to, ko būtu varējis paņemt - zināšanas, izpratni par kaut kādu tēmu, tādejādi viņš vienkārši šķiež savu laiku bezjēgā. Negribu iedziļināties plaģiātisma morālajā aspektā, tas ir pārāk slidens jautājums, katram mums pašam sava sirdsapziņa, lai tā tad arī ir tas Dievs. Ne es. Vai Jūs. Kas ir skumji par plaģiātismu, tad tas ir tā nesaprašana par tā racionālo ļaunumu. Varu atsaukties uz savu personisko pieredzi Pirmajā kursā mums dekāne visādi centās iestāstīt, cik tas ir svarīgi, lai mēs nopietni pieķertos zināšanu apguvei, prasības tika uzstādītas visai augstas utt. Bet.

Teikšu tā, jauni un stulbi būdami daudzi (arī es) jau pirmajā kursā sāka piekopt šādus tādus plaģiātisma veidus... CopyPaste, pārrakstīšana, pārfrāzēšana utt. (he, tur jau vispār ir visai daudz dažādu izpausmju, varētu par teorētisku grāmatu par to uzrakstīt, ja vien kādam būtu tāda vēlēšanās, ieviest definīcijas utt). Citi studenti cītīgi turpināja nenostāties uz plaģiātisma takas. Tomēr pēdējā kursā tādu jau bija pavisam, pavisam maz. Lielais vairums kaut kur strādāja, laika īsti nav, kursi arī ne tā ka interesanti (tagad man šķiet, ka vienkārši neviens tā arī īsti nebija iedziļinājies a čom reč, pēc kāda laika es papētīju, kas tad bija tajā literatūrā... sarežģīti, bet interesanti, odnako...), un plaģiātisma dievs var svinēt savu uzvaru. Tā lūk. Lai gan, tie, kuri pirmajos kursos vēl turas pretīm plaģiatisma vilinājumam, nedara neko citu, kā plaģiatē - pārstāsta kādu teorētisku avotu ar retiem manuprāt... tas jau būtībā ir tas pats, kas plaģiatisms, vismaz racionālo seku ziņā...

P.S. Izziņai. Es pats tikai vienu reizi esmu plaģiatējis CopyPaste. Parasti jau izmantoju kādu fragmentu, lai panāktu prasīto lpp vai zīmju dadzumu. Un NEKAD neesmu plaģiatējis refrātus vai projektu darbus. Negribējās padarīt mācīšanās procesu par vienmuļu, refrāti tas tomēr ir interesanti.;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aris 24.01.2002 16:23
Ar prieku varu teikt, ka manā fakultātē šis gadījums ir tikai daļēji aktuāls(=> pasniedzēji, kas atprasa pašu nolasītās lekcijas vārds vārdā)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marta 24.01.2002 16:22
Vai svīšanas mehānismam patreizējā kontekstā nebūtu pārāk negatīvs pretējais efekts studenta virzienā? Man daudz vieglāk iedomāties vienaldzīgā pasniedzēja (kurš nevēlas debati, jo maz maksā un VISPĀR) attieksmi: ahā, man maz maksā un te vēl kāds gudrītis sadomājis lekties? nu es tev parādīšu. Un parāda ar.

Lai notiktu kādas pozitīvas izmaiņas, atbalstam un ižķirošajam grūdienam tomēr būtu jānak no augšas, es domāju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pūķis 24.01.2002 16:01
"Svīšanas mehānisms" līdz gadījumos, kad pasniedzēju kaut cik interesē sava darba rezultāti. Ir gadījumi, kad pasniedzējs, kurš par 90min lekciju saņem, teiksim, Ls 3,50, studentam tā arī pasaka: "Man vienalga, ko Jūs domājat par manu lekciju. Man tik maz maksā, ka neko labāku no manis nevar gaidīt." Un tas ir diezgan pamatoti dažās situācijās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 24.01.2002 10:23
Skolniek - Laikam jāsāk ar to, ka man šķiet ļoti simpātiski, ko Jūs rakstāt tagad, pēc augstskolas absolvēšanas, ka labāk tomēr vajadzēja tos referātus censties rakstīt pašam. Varu tikai atbalstīt šādu uzskatu un neprasu argumentus, jo šī ir saruna par morālām vērtībām. Man plaģiātisms šķiet nepieņemams, laikam Aiga rakstīja, ka viņai riebjas pati doma - likt savu vārdu zem sveša darba, cita sarunas dalībniece diplomu nopirks, vēl cits uzskata par plaģiātisma pilnvērtīgu attaisnojumu faktu, ka pasniedzēji referātus nelasa (kas man personīgi nešķiet attaisnojums).

Rietumu vadošā filozofiskā doma pauž, ka nav iespējama racionāla diskusija par vērtībām. Kas vienam liekas slikti, otram vienaldzīgi vai pat objektīvi pilnīgi attaisnojami. Interesanti, ka varbūt es pašu racionālismu neuzskatu par vērtību, kā tad es uz to varu balstīt visu savu diskusiju par vērtībām? Protams, ir visādi šīs galvenās filozofiskās domas atzari, viena no kuriem piekritējs laikam esiet arī Jūs, jo pieprasījāt man argumentētu diskusiju. Jāpaskaidro, ka spēšu tikai diskutēt pēc būtības, jo esmu šīs galvenās filozofiskās domas piekritēja. Protams, ir situācijas, kā, piemēram, šeit tika apgalvots, ka vutp darba iesniegšana citur nav plaģiātisms, uz ko es piesaucu ASV piemēru, ka tur plaģiātisma definīcija satur arī sava darba iesniegšanu vairākos kursos (jo te runa ir par definīciju, nevis vērtībām). Tāpat es turpināšu izteikties par citu cilvēku argumentu kvalitāti gadījumos, kad netiek apspriestas morālās vērtības.

Izteicieni "ir acīmredzams", "ir intuitīvi skaidrs" ir ļoti populāri diskusijas līdzekļi gadījumos, kad zināšanas par kādu parādību nav, tā teikt, konstruētas. Tā kā pieejamu zinātnisku pētījumu par Delfu diskusiju kvalitāti nav, ir tikai komentāri, kuru autori nav apmierināti ar tur esošo kvalitāti (rupji apzīmējumi rakstu autoriem un citiem dalībniekiem, neiecietība u.tml.), tad arī es lietoju šo izteicienu. Man žēl, ka šis izteiciens Jūsu acīs diskreditē jebkuru argumentētu diskusiju, jo es atbalstu tā lietošanu. Lai Jūs tomēr ar mani diskutētu, minēšu EDSO izglītības pētījuma piemēru, kur lasītprasmē (nevis teksta atstāstīšanā tuvu tekstam, bet teksta analīzē, interpretācijā, secinājumu izdarīšanā) Latvija no 32 valstīm bija kādā 4.vietā no beigām. Tātad, ja vidusskolēni uz šo brīdi neprot analizēt tekstus, augstskolās viņiem tiek ļauts plaģiatizēt, kad tad īsti cilvēks lai iemācās analīzes un secinājumu izdarīšanas (kā pretstats atstāstīšanai) prasmes? Ir acīmredzams :-), ka kaut kas šajā lietā ir jādara.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

23.01.2002 21:34
Pats lielākais prieks ir tas,ka problēma beidzot sabiedrībā sāk kļūt par aktuālu. Tomēr ir jāuzsver uz lietām, kas pašlaik neliekas vieņkārši risināmas:

1.Nav nevienā likumā definēts, kas ir "plaģiātisms"

2.Tāpat nav resursu skolas iekšienē, lai pret to cīnītos. Rets ir tas gadījums, kad var pierādīt plaģiātismu šī raksta nozīmē,nerunājot par tā vispārēju pielietojumu.

3.Pie kam, diezgan neskaidri tiek norādīts kā plaģiātisms tieši ietekmē korupciju. Tas, ka students vienmēr meklēs vieglāko ceļu nav nekas jauns un arī nemainīsies, tāpat kā tas, ka studenti ir lielākie alkoholisko dzērienu patērētāji.

4.Jāpiezīmē, ka ar vārdu "referāts" tik tiešām parasti tiek saprasts kādas konkrētas lietas pārstāstījums + kādi secinājumi vai analīze, tajā pat laikā pasniedzēji bieži izlasa šos +..., jo tēma jau tiem "ir" pilnībā skaidra. Iespējams, ka kardināli atšķirīgu secinājumu gadījumā pasniedzējam "nāktos" izlasīt visu darbu

Paldies par iedziļināšanos, pie kam jāatzīmē, ka ļoti dauz ko var izskaidrot ar naudu - tās trūkumu vai pārpilnību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Redzijs 23.01.2002 19:21
Man pašam šī tēma ieinteresēja, jo kaut arī jau labu laiku nestudēju augstskolā man regulāri kāds prasa: "Klau, tev nav sglabājies kāds referāts par to un to". Ar nelieliem sirdsapziņas pārmetumiem es tomēr nekad neesmu liedzis prasīto darbu, kaut vai tā iemesla dēļ, ka mūsu augstskolas nekad nav pratušas novērtēt tos studentus, kas referāta rakstīšanai veltījuši vairākus mēnešus, pavadījuši neskaitāmas stundas bibliotēkā vai paši kaut ko pētījuši un vākuši datus. Mūsu pasniedzēji lielākoties nespēj studentus motivēt turpināt iesākto pētījumu, jo uzdotās referātu tēmas ir līdz absurdām vispārīgas un jēlas. Netiek piedāvātas specifisku Latvijas problēmu pētīšana, tā vietā iedots saraksts ar standarttēmām vai piedāvāts studentiem pašiem izvēlēties. Starp citu, arī pasniedzēji lasot lekciju nepiedāvā katru reizi kaut ko orģinālu, bet atkārto to pašu ko teikuši pirms gada, diviem vai trim. To sauc par ieiešanu rutīnā, kaut gan katru dienu taču attiecīgajā jomā notiek kaut kas aktuāls, ievērības vērts. Ja K. Sedlenieks tiešām ir progresīvs pasniedzējs un visi šie pārmetumi uz viņu neattiecas, tad, protams, atvainojos, bet arī visi studenti nav tādi kā to raksturoja autors. Un par korupciju, tas nu gan bija pārspīlēts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skolniek 23.01.2002 18:59
"TV pavērojiet līmeni, kādā diskutē žurnālisti, palasiet Delfus un Latvijas presi, paklausieties politiķu (īpaši Rīgas Domes) argumentus, kaut vai izlasiet esošo studentu argumentus šeit. Ir taču tik acīmredzams, ka nemāk Latvijas sabiedrība argumentēti diskutēt"

Man ir iebildums pret izteiciena "ir taču tik acīmredzams" lietojumu. Ar to jebkura argumentēta diskusija tiek degadēta un ne ar ko vairs neatšķiras no parastas pamuldēšanas trolejbusā ar konduktori. Gluži tāpat kā augstprātība un pārākuma apziņa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiga 23.01.2002 18:23
Pērn sāku mācīties, pa sestdienām un pa savu naudu. pirmajā brīdī - jau iestājeksāmenos - mani nošokēja tas, kā mēs tikām ieskaitīti augstskolā - tika uzņemti visi pirmajā kursā un iestājeksāmenā esošā latviešu valodaspārbaude bija tikai un vienīgi formāla! ko pēc tādas attieksmes var pārmest studentam, kurš noskrējies ikdienas darbā sēžas skolas solā un klausās pilnīgi bezsakarīgas lekcijas. esmu definējusi - es nopērku sev diplomu piecu gadu laikā! zināšanas - tas patiesi ir atkarīgs no manīm. mācos to kas interesē, to ko zinu (pat liekas, ka reizēm labāk par pasniedzēju) - tikai piefiksēju. man škiet, ka beidzot vajadzētu tomēr skatīties, kas ir pasniedzēji, kas sniedz šīs zināšanas. mani patiesi apbēdina, ka darbu, kurā esmu ielikusi visu sevi iekšā - vispār neizlasa!!!!! un novērtējums skan šādi - nu nodevāt, nu labi, - ne augstāk par 6!!!! gribat vairāk -ā, tad būs TADI papildus jautājumi...Jūs padomājiet!kamēr augsskola Latvijā nebūs prestiža un kamēr tajā ielaidīs visus pēc kārtas - nekas nemainīsies. tikmēraugsskolai galvenais būs nopelnīt un galvenais būs saglabāt maksimāli augstu studējošo skaitu!varu piekrist, skolniekam - iespējams, man arī būs žēl par bezjēgā pavadītiem gadiem, taču ...pagaidām manir vairāk žēl to sestdienu kuras pavadu klausoties bezjēdzīgus pasniedzējus!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marta 23.01.2002 17:59
Silva --

kāpēc Tu savā pēdējā komentā saki :"vai nu studentam jāapzinās, vai nu augstskolai jāpieņem mēri". Kā vispār šādas lietas var nodalīt? Kas tad prasa referātus no studentiem, ja ne augstskola? Nu tad augstskolai arī būtu jābūt atbildīgai par zināmu standartu ieviešanu un to uzturēšanu. Vai tad pēc Tavām domām Rietumu prestižajās universitātēs anti-plaģiātisma kultūra radās no studentu ģenētiski ieprogrammēta godīguma? Neatbalstu studentu plaģiātismu, bet noteikti arī ne pasniedzēju (t.sk. Kreituses) tizlo taisnošanos un studentu vainošanu pie visām likstām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Silva 23.01.2002 17:05
skolniek-

ievēroju piezīmi par manis rakstīto. Lai arī ir bijis tas gods izglītību iegūt "presttižajā rietumu augstskolā" (kā te nosaukts) un esmu akadēmiski trenēta analizēt un diskutēt, nekādā gadījumā neuzskatu sevi par spīdekli šajā jomā. Par konkrētajiem izteicieniem. Atbildot uz šeit rakstīto, ka paša darba iesniegšana citā kursā/priekšmetā nav pašplaģiātisms, minēju ASV piemēru, ka tur vismaz tas tā tiek uzskatīts. Tātad vienkārši tā vietā, lai teiktu - nē, ir gan, es minēju citas valsts piemēru, kas var kalpot kā arguments.

Arī mani citi komentāri attaisnojumam, ka profesori referātus nelasa, tāpēc var tos norakstīt, manuprāt bija pēc būtības - vai nu studentam jāapzinās, kāpēc viņam jācenšas pašam rakstīt, vai nu augstskolai jāpieņem mēri, lai plaģiātisms nebūtu iespējams. Ar šiem komentāriem centos pretargumentēt kāda cita diskusijas dalībnieka izteikto argumentu plaģiātisma attaisnošanai (proti, par referāta nolikšanu plauktā). Joprojām uzskatu, ka plaģiātisms nav attaisnojams, bet, ja studenti to nespēj apzināties, tad atbildība jāuzņemas augstskolai.

Par Delfu un citu piemēru piesaukšanu kā uzskatāmu piemēru Latvijas sabiedrības diskutētprasmei.. Nav jau īstenībā vērts diskutēt, jo konkrēti no jums, kurš

"pēc četru gadu plaģiātisma mākslas aktīvas attīstīšanas, saniedzot tajā pat brīžiem apbrīnojamus rezultātus, šogad, beidzot bakalaurus, sapratu, ka būtībā esmu noracis tos gadus bezjēgā"

tā arī neesmu dzirdējusi, kurš tad īsti no maniem izteiciniem neiztur kritiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marta 23.01.2002 16:50
Manuprāt par plaģiātisma ārprātīgajiem apmēriem un novēršanu atbildība jāuzņemas mūsu izkurtējušajām mācību iestādēm, nevis jāvaino studenti vai internets. Špikošana un plaģiāts ir norma, jo pasniedzēji to pieļauj - un ko tad var prasīt no studenta, pacelties pāri pasniedzējiem? Lielas amatpersonas bravūrīgi lielā sar špikošanas tehnoloģijām tā, it kā tas būtu kas labs. Laikam tāpēc, ka grib izskatīties cilvēcīgas un tautai tuvas ...

Pirkt vai zagt referātu uzskatu vienkārši zem sava goda, jo man riebj pati doma -- likt savu vārdu uz sveša darba. Tas saistīts arī ar attieksmi pret garīgo autorību -- mans vārds uz kāda darba nozīmē atbildību par to darbu, kaut kādas saistības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

23.01.2002 16:08
Kā ir ar prestižo Rietumu augstskolu mācibspēkiem? Vai arī tur par pašsaprotamu tiek uztverta kukuļu pieņemšana un dažkārt pat pieprasīšana veiksmīgu iestajeksāmenu rezultāu nodrosināšanai. Stipri šaubos, vai LU ir kāda katedra, kur to nepraktizē, par fakutātēm ar augstākajiem iestāšanās konkursiem nerunājot. Kā šādi pasniedzēji varētu atļauties prasīt augstu morāli no studentiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Patriots 23.01.2002 15:26
Ziniet arii padomju laikos cilveeki shmaucaas ar darbiem kurus nesa pie kaada lai tas uzraksta par naudu vai alkoholu nekas jau lielos vilcienos nav mainijies. Ko varu pateikt par kukulhiem tad pie taa ir vainiiga pati esoshaa , jo beevaldoshaa elite kaa arii parastais straadnieks,jo berrns augot dzird runas par kukulhnhemshanu un redz kaa to dara teevs vai maate un saakt pienhemt to kaa normaalu paraadiibu bez kuras nevar. Pashi mainieties un naakamie studenti un skolnieki mainiisies. Milziiga probleema ir izgliitiibas sisteemaa, kura ir izlaidusi maacoshos cilveeku taatad nav iemaaciijusi domaat!!!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


trollis 23.01.2002 15:08
ka sauc, ta atsaucas.

pasniedzeji jau lielakoties sirgst ar, sliktakaja gadijuma, intereses, labakaja - ar kapacitates trukumu. tik tiesam nav skaidrs, ka pasniedzejs, kaut vai laika zina, var izasit 70 referatus (vai ekonomikas fakultate arvalstu studenti aizstavet 700 magistra darbus anglu valoda?). tadel ari nav kvalitate.

arguments - "macamies jau sev" ne visiem studentiem ir aktuals un, diemzel, haotiski sastaditajas programmas (pec prinipa - kas pieejams, to macam) gadas kursi, kuri nu pilnigi nav interesanti un nepieciesami.

otrs, ir gadijies redzet, ka pasniedzejs lasa savu lekciju burtiski vards varda atskaitot kadas gramatas tekstu. gadas ari tadi, kas eksamena vai ieskaite velas precizu savu vardu atreferejumu un nekadi citadi. ko tad teikt un darit?

man pasam gadijas, ka magistra darbu aizstavesana "darba vaditajs" saka slavet par lietam, kuru darba vispar nav, un "oponents" pipetava pats prasija, kas ir darba, kur var piesieties, kur paslavet, jo "neesot bijis laika pat ieskatities darba". farss kaut kads. baigi vertiga izglitiba.

liekas, ka pasniedzeji ir skaitliski mazak un vismaz apzinataki, talredzigaki par pirma kursa studentu. viniem butu janak klaja ar iniciativam, sistemam, kas nepielauj plagiatismu. bet biezi vien tiek darits pretejais - radits negativais piemers. nav korekti parmest studentam, ka visn nav ar kristalskaidru domu un sirdsapzinu. lielaka atbildibas dala jauznemas macibu spekiem un macibu procesa organizetajiem. radiet sistemu, kur neriskes nodarboties ar plagiatismu. ja rietumu studentam nekas ipass nedraudetu - ari vins kopetu no interneta (esmu redzejis, ka ta dara ari rietumu augstskolas - vajag tik izveleties nepopularu saiti interneta, velams svesvaloda un viss notiek..).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skolniek 23.01.2002 13:01
Silvai:

Būtu grūti nosaukt Tevis rakstīto par argumentētu diskusiju. Uzmanīgāk ar šādiem apgalvojumiem par citiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


skolniek 23.01.2002 12:58
Mjā... gluži vai dūriens sirdī... pēc četru gadu plaģiātisma mākslas aktīvas attīstīšanas, saniedzot tajā pat brīžiem apbrīnojamus rezultātus, šogad, beidzot bakalaurus, sapratu, ka būtībā esmu noracis tos gadus bezjēgā. Stulba sajūta, tas tiesa. Un pilnīgi piekrītu, ka plaģiatēt ir slikti, ļoti. Un arī pašplaģiatēt. Bez tam sevis attaisnošana ar laika trūkumu (darbs - draugi - otrs darbs - universitātes apmeklēšana - mācību mājas darbi), patiesībā nav īsti vietā, jo izglītošanās tomēr ir luksus un, ja nevar to atļauties, tad nemaz nevajag tur līst.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 23.01.2002 12:44
SAncha-

ar nožēlu jāpiekrīt, ka plaģiātisms visā Latvijā tiešām ir akceptējama parādība. Vai tas izskaidrojams ar Latvijas atpalikušo attīstību, vai stipri bojāto padomju morāli, vai vēl ar kaut ko - grūti spriest.

Bet negribētu piekrist, ka būtu jāuzsver tikai nākamo ierēdņu izglītība un morāles līmenis (kas arī, protams, ir svarīgi). TV pavērojiet līmeni, kādā diskutē žurnālisti, palasiet Delfus un Latvijas presi, paklausieties politiķu (īpaši Rīgas Domes) argumentus, kaut vai izlasiet esošo studentu argumentus šeit. Ir taču tik acīmredzams, ka nemāk Latvijas sabiedrība argumentēti diskutēt. Līdzko ir atņemts kāds referāts vai žurnāla raksts, no kā norakstīt, un pašam jāizsaka un, nedod Dievs, jāargumentē savs viedoklis, tad nekas vairāk par tendenciozām, citreiz vispārzināmām frāzēm nav sagaidāms.

Man ienāca prātā, ka pasniedzēji varbūt arī sāktu lasīt studentu darbus, ja tie būtu pašu studentu - normālu cilvēku lietu izpratnes centieni, nevis pārrakstītas rindkopas no uzdotās literatūras.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

23.01.2002 11:46
Nenoliedzami, Latviajs studējošajā sabiedrībā plaģiāts tiek akceptēts un tiek uzskatīta par pilnīgi normālu parādību. Negribētos gan piekrist, ka visas, piem., LU fakultātes būtu pielīdzināmas tām, kurās galvenais akcents un mērķis ir kvantitātei nevis kvalitātei, tādējādi arī pasniedzējs pie labākas gribas nevar fiziski izlasīt un iedziļināties vairākos simtos "referātu", ko studenti uztver kā sinonīmu vārdam grāmatu, komentāru pārrakstīšana, neizmatjot atsauces vai jelkādas autoru identificējoša detaļas.

Intelektuālā īpašuma zagšana vai nezgšana ļoti lielā mērā atspoguļo studējošā, t.i., nākamā un potenciālā valsts ierēdņa izpratni un attieksmi par godīguma un taisnīguma normām. Šai sakarībā nekāda pozitīvā perspektīva gan nerādās. Tā piemēram, pavisam sadzīviskā līmenī runājot ar kādu topošu robežsargu, viņš pilnīgi godīgi atzinās un pat lepojās ar to, ka apgūt tieši šo profesiju izvēlējies tādēļ, ka varot ņemt kukukļus uz nebēdu un dzīvo "cepuri kuldams". Nožēlojami, bet fakts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 23.01.2002 11:35
Daysleeper: lasiet uzmanīgāk - raksta 3. teikums sniegs atbildi :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

23.01.2002 11:30
nja, raksts ir apjomigs... interesanti gan kas buutu Seglenieka kungs pats - students vai macibu speeks. Jaasaka, ka piemeram Rigas stradinja universitates Eiropas Integracijas Institutaa pasniedzeji rupigi skatas uz to vai darbs nav plagjiats un drusku mainits svesha cilveeka darbs. stipra struktuura referaataa ljau atri pateikt vai darbs ir originals vai mainits dazhviet un nodots cita cilveeka darbs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 23.01.2002 11:18
Kuku:

1) Savu darbu nevar iesniegt vairākas reizes tāpēc, ka pēc idejas katram darbam ir jābūt oriģinālam. Tāpēc jau arī tie tiek uzdoti - kā mācību procesa sastāvdaļa. Izmantot iepriekšējos darbos izmantotās domas, protams, var, tikai ir jānorāda, ka esmu jau par to vienreiz rakstījis.

2) tā tiešām ir problēma! Studentiem būtu jāpieprasa, lai pasniedzēji darbus izlasītu un būtu jāinteresējas par to, kāpēc dots viens vai cits novērtējums. Tomēr, ja darbs ir norakstīts, tad, protams, interese par sava darba novērtējumu nav sagaidāma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 23.01.2002 11:17
kuku - ASV universitātēs, piemēram, tas ir aizliegts - iesniegt vienu un to pašu darbu vairākos kursos. Kā jau raksta autors teica - tas tiek definēts kā pašplaģiātisms. Šāds aizliegums ir studentu dēļ un studentu labā, lai no studijām tiktu iegūts maksimāli daudz, nevis semestrī uzrakstīts viens darbs, kuru tad arī iesniedz visos kursos.

Un par to, vai ir vērts pašam rakstīt, vai nokopēt no interneta vai citur, ja pasniedzējs noliek referātu plauktā ...

viena iespēja būtu izlemt katram pašam, vai jūs mācāties sevis, savas inteliģences, prāta asuma un nākotnes dēļ vai kaut kādu sev vien zināmu iemeslu dēļ Jūs mācāties pasniedzēja dēļ,

bet otra iespēja ir augstākās izglītības institūcijām deklarēt savu politiku attiecībā uz šādiem zagļiem un beigt kompromitēt institūciju kā diplomu pārdošanas iestāžu lomu (uz ko pēc būtības virza plaģiātisms, jo gala rezultātā students nav sevi attīstījis kā būtu gaidāms no augstāko izglītību ieguvuša cilvēka, bet ir maksājis studēšanas izdevumus un ieguvis diplomu).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 23.01.2002 11:08
Studentiem ir jāmācās izteikt savas domas. Savu domu izteikšana nebūt nenozīmē, ka ir obligāti jāapšauba kādas vispāratzītas autoritātes uzskati, tiem var arī piekrist.

Starp referātu un eseju būtībā nav nekādas atšķirības. Angliski runājošajās zemēs jebkurš zinātniska rakstura problēmraksts var tikt dēvēts par eseju. Latvijā ar eseju saprot kaut ko māksliniecisku. Tāpēc arī Latvijas studentiem ir problemātiski likt rakstīt esejas.

Es nekādi nevaru piekrist uzskatam, ka students nevar izteikt SAVAS domas. Kurā mirklī tad viņš sāks tās savas domas radīt? Pēc doktora diploma iegūšanas, kad būs teju vai desmit gadus mācījies tikai kopēt un kopēt un uzdot citu uzrakstīto par savējo? Protams, padomiskais akadēmiskais stils efektīvi noliedza indivīda spējas radīt kaut ko oriģinālu, tāpēc arī vēl joporojām par pareizo toni tiek uzskatīts rakstīt "autors uzskata, autors vēlas teikt", lai gan patiesībā runa ir par sevi pašu.

Tomēr es varu piekrist, ka studentiem var arī būt neskaidrības par to, kas un kā ir jāraksta - referātu (eseju) rakstīšanas kurss, cik man zināms, netiek pasniegts nevienā augstskolā. Informācija par to, kā izvairīties no plaģiātisma arī ir (labākajā gadījumā) ieslēpta dziļi iekšējās kārtības notiekumu slejās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

23.01.2002 10:54
Es kaa students iebilstu pret 2 lietam:

1) kaadeelj gan es nedriiksteetu nodot SAVU darbu vairaakos priekshmetos, ja teema paarklaajas. Esmu taa dariijis vairaakas reizes darbu mazliet paarstraadaajot, liekot citus akcentus. Uzskatu, ka shaada riiciiba nav nosodaama.

2) 80% pasniedzeeju NELASA darbus, ko iesniedz studenti! Kur jeega ieguldiit darbu, ja sanjem taadu pashu noveerteejumu, kaa students, kas referaatu paarkopeejis no Interneta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

23.01.2002 10:38
Piekrītu autoram, ka referāti tiek pārrakstīti, kopēti un visādi citādi viltoti, taču, lūdzu, nodefinējiet kāds, kas ir referāts? Nereti tiek uzdots uzrakstīt referātu par to vai citu autora darbu vai tēmu. Līdz ar to students jau neko citu nedara kā pārraksta dotā autora domas un idejas citos vārdos. Pasniedzēja iebildums: a kur, cienītais, jūsu domas? - neiztur kritiku, jo studenta spēkos nav argumentēti apšaubīt, piemēram, Jesaja Berlina vai Džona Rolza darbus un tajos paustās idejas, pie tam nereti rodas situācija, ka students piekrīt autoram. Ko tad darīt: apšaubīt apšaubīšanas dēļ? Manuprāt, referāts pēc savas būtības determinē plaģiātismu. Tā vietā, cien. pasniedzēji, lieciet rakstīt esejas, kuros var atklāt pašu studentu domas!

Neesmu pamanījis, ka korupcijai būtu tieša saistība ar plaģiātismu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

23.01.2002 09:52
Loti labs raksts, kas faktiski atspogulo gan macibspeku, gan studentu pasreizejo attieksmi pret referatiem.Kamer netiks radita sistema (katra augstskola atseviska), ka referatam ir kaut kada reala pievienota vertiba, tikmer nekas nemainisies.Kapec studentam japulas un jaraksta, ja vins zina, ka referats tapat macibspeka plauktos lenam parklasies ar putekliem...Savukart no pasniedzejiem nevar prasit, lai vins menesa laika izlasa 70 referatus, tas ir, vairak ka divus viena vakara. Problemas risinajumu redzu referatu aizstasanu ar grupu darbu, analizejot kaut kadu problemu, pec tam so darbunoprezente.

Saistītie raksti