Pētījums

Latvijas ārpolitikas gada grāmata 2016


Gads:
2016
Organizācija:
Latvijas Ārpolitikas institūts


Foto: Michael Coghlan

Latvijas prezidentūras ES Padomē vērtējumi, Latvijas un Ukrainas attiecības, kā arī Baltijas un Skandināvijas valstu sadarbība. Dažas no tēmām, kas uzrunātas Latvijas Ārpolitikas institūta publikācijā.

Latvijas Ārpolitikas institūts laidis klajā ārpolitikas gada grāmatu 2016, kurā – līdzīgi kā agrākajos gados – eksperti reflektē par galvenajiem ārpolitikas vektoriem, iezīmē nākotnes attīstības scenārijus un piedāvā politikas rekomendācijas.

Šoreiz daļa krājuma veltīta Latvijas prezidentūras ES Padomē izvērtējumam, tai skaitā īpaši vērtējot Austrumu partnerības attīstību. Analizēta arī sadarbība ar Latvijas diasporu, kā arī Baltijas un Skandināvijas valstu sadarbības vēl neizmantotais potenciāls.

Tāpat gada grāmata uzrunā satraucošu tendenci, ka pēc Latvijas prezidentūras ES Padomē iestājusies tā sauktais eironogurums (euro-fatigue) – daļā politiķu acīmredzami mazinājusies interese par ES jautājumiem, kā rezultātā Latvija kļuvusi nepieredzēti pasīva savu interešu aizstāvībā ES.

Kā analīzē uzsver ārpolitikas eksperts Kārlis Bukovskis, agrāk šāda reakcionāra pieeja nesa savus labumus, jo Latvija varēja nākt ar savu pozīciju par lemjamo jautājumu pēc tam, kad ir saprasts „diskusiju lauks” – gan ES institūciju, gan citu ES valstu nostājas. Taču, kā uzver eksperts, sabiedrībā ir mazinājusies iecietība pret šādu pasīvu, nevis pro-aktīvu pieeju Latvijas interešu aizstāvībā ES – kad Latvijas politiķi skaidro, ka nekas cits Latvijai neatliekot, kā vien pieņemt ES kopīgo lēmumu, kas daļēji izriet no pārāk novilcinātās iesaistīšanās diskusijās, kad lēmuma saturu būtiski ietekmēt vairs nav reālistiski.

Krājums arī pievēršas jautājumam par tā saukto mazo valstu ietekmi ES nākotnes pieņemšanā, analizējot gan no teorijas, gan prakses viedokļa Baltijas valstu pieeju kā lēmumu akceptētājiem vai lēmumu veidotājiem.

Šīs analīzes ietvaros pieminēta arī ES līmeņa iniciatīva „New Pact for Europe” jeb „Jaunā Eiropas vienošanās”, kuras galvenais mērķis bija saprast, kāds attīstības virziens Eiropai būtu vispiemērotākais, un kādi ir gan iedzīvotāju, gan ekspertu viedokļi par vēlamāko ES attīstību.

Iniciatīvas ietvaros diskusijas ar politikas veidotāju kopienu 2014.-2015.gadā Latvijā vadīja domnīca PROVIDUS.

Publikācija pieejama šeit Latvian Foreign and Security policy Yearbook 2016.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!