Latvijas Antropologu biedrības atklātā vēstule par Satversmes 110. panta grozījumiem

Latvijas Antropologu biedrība
Reģ. apl. nr. 000804831
K. Valdemāra iela 105, Tālr. 9446910,
E-pasts: kvasilevska@yahoo.com

Iesaki citiem:

2005. gada 27. oktobrī.



Latvijas Antropologu biedrības atklātā vēstule
Viena no demokrātiskas valsts iezīmēm ir brīvas vēlēšanas. Latvijas sabiedrība var lepoties ar to, ka Latvijā tādas notiek. Pašlaik kārtējo reizi sācies intensīvais priekšvēlēšanu posms. Latvijas Antropologu biedrība aicina Latvijas politiķus šajā laikā neaizmirst vēl vienu svarīgu demokrātijas iezīmi – ikviena cilvēka vērtības apzināšanos un no tās izrietošo pilnvērtīgas dzīves iespēju nodrošināšanu ikvienam sabiedrības loceklim.
Diemžēl priekšvēlēšanu kampaņa sākusies citā garā. Vakar Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtie Satversmes 110. panta grozījumi, kas definē laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti ar mērķi aizliegt laulību starp viena dzimuma personām, sašaurina vienas konkrētas sabiedrības daļas iespējas. Tādējādi valsts pamatlikums tiek padarīts par dokumentu, kas ierobežo nevis nodrošina iedzīvotāju tiesības. Šādā redakcijā Satversme aizstāv vienas sabiedrības daļas kopdzīves modeli, nevis visu sabiedrības locekļu tiesības.
Turklāt, šādas izmaiņas nekādi neaizsargā heteroseksuālas laulības, bet gan kultivē nepamatotu apdraudējuma sajūtu. Mēģinājums aizsargāt „tradicionālu laulību” ar Satversmes grozījumu palīdzību balstīts uz pieņēmumu, ka laulība vienmēr ir pastāvējusi vienā un tanī pašā formā un ka tādēļ tā ir vienīgā forma, kādā tai vajadzētu pastāvēt. Taču antropologi ir pierādījuši, ka pasaules un Eiropas vēsturē pastāv un ir pastāvējušas visdažādākās laulības formas. Eiropas vēsturē vien laulība pavisam nesen mainījusies no norunu laulības, kuras mērķis bija regulēt īpašumtiesības un sociālās saites, uz laulību, kura balstīta uz divu cilvēku brīvu izvēli un mīlestības jēdzienu. Tāpat laulība mainījusies no institūcijas, kurā sievas pilnībā pakļautas vīriem, uz tādu, kas atzīst līdztiesīgas attiecības starp abiem partneriem. Laulību daudzveidības rezultātā antropologi definē laulību kā sociāli atzītu divu vai vairāku cilvēku savienību.
Debatēs par Satversmes grozījumiem izskanējuši arī dažādi viedokļi par ģimenes definīciju un lomu Latvijas sabiedrībā. Tāpat kā laulība, ģimenes definīcija un prakse mainās un izpaužas dažādi. Līdztekus oficiāli atzītai laulībai stabilu un sabiedrībā atzītu vietu ieņem neoficiālas partnerattiecības. Pētījumi rāda, ka Latvijā 18% vīriešu un 13% sieviešu dzīvo ar pastāvīgu partneri, nenoslēdzot oficiālu laulību. Jauniešu vidū dominē tieši šāds kopdzīves modelis. Šie skaitļi atspoguļo mūsu sabiedrības locekļu dzīves realitāti.
/...

Latvijā jau pastāv viendzimuma partneru ģimenes, tajās aug bērni un tiek aprūpēti veci cilvēki. Grozījumi vēršas arī pret šiem cilvēkiem, liedzot viņu ģimenēm līdzvērtīgas tiesības ar citiem sabiedrības locekļiem. Grozījumi neatrisinās arī nevienu no politiķu deklarētajām laulības institūcijas un ģimenes problēmām - zemo dzimstību un laulību nestabilitāti. Pētījumi uzrāda citus problēmu cēloņus. Zemo dzimstību ietekmē nestabila ekonomiskā situācija, nabadzība, niecīgs valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem, dzimtes stereotipi, kas atbildību par bērniem uzveļ galvenokārt uz sievietes pleciem. Debates ap Satversmes grozījumiem liecina, ka deputāti neņem vērā reālo situāciju, bet izvēlas vienkāršotu, uz stereotipiem balstītu vienu laulības modeli. Ejot šādu ceļu tiek degradēts laulības un ģimenes jēdziens, vēl vairāk palielinot plaisu starp sabiedrības ideālajām vērtībām un reālo dzīvi un vairojot cinismu un noliegumu.
Demokrātiskas valsts uzdevums ir nodrošināt valsts iedzīvotājiem iespēju īstenot katram savu pilnvērtīgas dzīves modeli. Šāds modelis nevar tikt veidots no augšas un bez publiskas apspriešanas, tādēļ Latvijas Antropologu biedrība aicina politiķus, žurnālistus un citus interesentus uz padziļinātu diskusiju par laulības un ģimenes lomu mūsdienu sabiedrībā.


Latvijas Antropologu biedrības biedri un atbalstītāji:

Roberts Ķīlis
Karīna Vasiļevska
Agita Lūse
Aivita Putniņa
Dace Dzenovska
Baiba Bela-Krūmiņa
Klāvs Sedlenieks
Hadley Renkin

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi