Atslēgvārdi:

Latvija Krievijā — kulturālais ienaidnieks 6

Krievijas mediju interese par Latviju mazinās. Neskaidrs ir vien tas, vai Gruzija un Ukraina Latviju aizvietos Krievijas ienaidnieku sarakstā, vai arī stāsies tai blakus kā jauni naida objekti.

Iesaki citiem:

Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Gruziju samērā ilgi atrodas Krievijas ienaidnieku saraksta galvgalī. Ar ko mēs esam pelnījuši šādu attieksmi? Cik daudz Krievijas mediji ir atbildīgi par ienaidnieka tēla veidošanu? Kā Latvija tiek attēlota Krievijas medijos? Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI) centās rast atbildes uz šiem jautājumiem savā nesenajā grāmatā Manufacturing Enemy Images? Russian Media Portrayal of Latvia[ 1 ].


Mediji ir kļuvuši par svarīgu instrumentu Krievijas iekšpolitikā un ārpolitikā, jo īpaši pēc tam, kad Putina prezidentūras gados liela daļa elektronisko mediju nonāca Kremļa kontrolē. Taču pētnieki līdz šim maz analizējuši, kā šis instruments izmantots un kā un kāpēc dažādas tautas un valstis Krievijas medijos ir atspoguļotas. Patlaban šāda veida analīze guvusi jaunu aktualitāti, ņemot vērā Krievijas mediju lomu 2007. gada Bronzas kareivja krīzes laikā Igaunijā, bet jo īpaši — nesenajā Krievijas—Gruzijas kara laikā.

SPPI organizēja jaunu pētnieku komandu no politikas zinātnes un komunikācijas studiju nodaļas, kas sīki analizēja plašu mediju datu bāzi, ko pētnieku rīcībā nodeva Latvijas Ārlietu ministrija. Datu bāzē ir visi centrālie TV, radio, un preses materiāli, kur Latvija vai latvieši Krievijas medijos pieminēti no 2002. gada sākuma līdz 2005. gada vidum. Šis laika posms Latvijas un Krievijas attiecībās bija notikumiem bagāts. Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES) un NATO, un notika Latvijas iedzīvotāju „masveida mobilizācija” pret krievu skolu izglītības reformu. Tāpat šajā periodā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nostiprināja savu varu, Krievija novirzīja naftas tranzītu no Ventspils uz Primorsku, un Maskavā plaši atzīmēja Otrā pasaules kara 60. gadadienu, bet pirmais Latvijas centiens noslēgt robežlīgumu ar Krieviju beidzās neveiksmīgi.

Grāmatas sākumā analizēti Krievijas aptauju dati 90.gados un secināts, ka nav bijis būtisku atšķirību Krievijas iedzīvotāju attieksmē pret trim Baltijas valstīm. Tātad nevis minoritāšu jautājums bijis izšķirošs Krievijas iedzīvotāju, bet jo īpaši Krievijas amatpersonu negatīvajai attieksmei pret Latviju, bet visu trīs Baltijas valstu rietumnieciskā ārpolitiskā orientācija un nevēlēšanās iesaistīties postpadomju telpas integrācijā.

Analizējot mediju materiālus, SPPI pētnieki identificējuši vairākus tematus, kas regulāri atkārtojas: krievvalodīgo iedzīvotāju dzīve Latvijā, vēstures jautājumi, iestāšanās ES un NATO, kultūra un ekonomika. Secināts, ka Krievijas mediji veidoja ienaidnieka tēlu daudzos, bet ne visos jautājumos, kas skāra Latviju.

Visnegatīvākais attēlojums bija par krieviski runājošo stāvokli Latvijā, un šis temats vijās cauri visām pārējām tēmām. Krievijas elitei ir viegli nonākt pie kopsaucēja par Latvijas „krievvalodīgo diskrimināciju”, un šis temats arī ir izdevīgs, jo Maskava var to taktiski izmantot attiecībās gan ar Rīgu, gan arī ar Briseli. Krievijas žurnālistu attēlojumā Latvija nopietni pārkāpj krievvalodīgo cilvēktiesības un ir radījusi viņiem unikālu apkaunojošu nepilsoņu statusu. Latvijas politika, jo īpaši izglītības reforma un tiesas prāvas pret bijušajiem čekistiem un padomju militārpersonām, apdraud visus krieviski runājošos Latvijā. Savukārt viņi attēloti kā viendabīga kopiena, kas ir vienota pret Latvijas valdību (bet ne pret latviešiem) un cieši saistīta ar Krieviju.

Krievijas mediju traktējumā Latvija „uzbrūk” Krievijai vēstures jautājumos ar savām „morāli nepieņemamajām” materiālajām un teritoriālajām prasībām, „svētu vēstures patiesību” apšaubīšanu, un tiesas prāvām pret tiem, ko Krievija uzskata par kara varoņiem. Šie „uzbrukumi” liek Krievijas žurnālistiem steigties aizstāvēt Krieviju un meklēt iemeslus Latvijas rīcībai, ko bieži izskaidro ar vēlmi atriebties.

Krievijas medijus ne īpaši uztrauca Latvijas iestāšanās ES, jo Krievijas intereses, precīzāk, — Kaļiningrada — daudz nopietnāk ietekmēja Lietuvas iestāšanās ES. Savukārt NATO paplašināšanās gan tika uztverta kā nopietns drauds. Latvija tika attēlota kā maza, vāja, naiva valsts, kas nevarēja atļauties uzņemties NATO saistības, bet kas ir kļuvusi par ASV instrumentu tās politikā pret Krieviju.

Materiāli par ekonomiskajiem vai kultūras tematiem bieži bija neitrāli vai pat pozitīvi. Krievijas medijos joprojām jaušama liela nostalģija pēc aktieriem un mūziķiem, kas bija slaveni padomju laikā, piemēram, Raimonds Pauls, Vija Artmane, Laima Vaikule, Ivars Kalniņš. Taču atzinību izpelnījušās arī jaunākas zvaigznes — Prāta Vētra un Marija Naumova, kā arī Latvijas Nacionālā opera un Jaunais Rīgas teātris. Ekonomikas jomā dominēja ziņas par Ventspili un Latvijas banku sistēmu. Krievijas mediji bija gandarīti par tranzīta novirzīšanu no Ventspils uz Primorsku, kas bija piemērota atmaksa par Ventspils ilggadīgo tranzīta monopolu un simbols Krievijas atjaunotajai varai. Krievijas mediji jūsmo par Latvijas bankām, jo īpaši par Parex banku, ko uzskata par „vienīgo krievvalodīgo Rietumu banku”, kā arī par Rīgu un Jūrmalu kā tūristu gala mērķi.

Tāpat Krievijas mediji bieži izmantojuši Latviju, lai definētu savai auditorijai Krieviju. Krieviem Latvijā Krievija ir nepieciešama, tā ir varena, ietekmīga valsts, kas ir Rietumu „stratēģiskais partneris”. Savukārt Latvija ir maza, vāja, korumpēta valsts ar naiviem, kompleksainiem līderiem. Par spīti Krievijas varenībai tā ir aizsargpozīcijās, jo tai uzbrūk par vēstures jautājumiem un to aplenc NATO. Krievija var apliecināt savu varenību enerģētikas politikā, kā arī atgādinot pasaulei par lielo Uzvaru.

Intervijās ar žurnālistiem, kas gatavo materiālus Krievijas medijiem, atklājās, ka interese par Latviju mazinās. Tā laikam ir laba ziņa! Neskaidrs ir vien tas, vai jauni „ienaidnieki”, piemēram, Gruzija un Ukraina aizvietos Latviju Krievijas ienaidnieku sarakstā, vai arī vienkārši stāsies tai blakus kā naida objekti Krievijas sabiedrībai, amatpersonām un medijiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nuko 07.12.2008 19:48
Nu jā, pilnīgi piekrītu V.S. , ka raksts ir vienpusīgs.

Cilvēki , lūdzu nevājag domāt, ka Krievija kaut ko grīb iegūt no Latvijas u citām Baltijas valstīm, ka nīcina jūs vai vel kaut kas tamlīdzigs.

Jā jūs iedzīļinātos Krievijas ārpolitikā, tad redzētu kā tā veidojas. Es piemēram saskatu , kā neskatoties uz negatīvu attieksmi pret sevi, Krievija izturas pret citiem vai nu lojāli, ja attiecības ir saspringtas, cenšas sadarboties , kā arī izrādā visiem, kā viņu intereses ir tikai sadarbība nevis naids, vai konfliktu veidošana.

Skatoties uz Baltijas valstu (smieklīgo) kategorismu attiecībā prēt Krieviju un ASV , Krievija atrod sev sadarbību ar citām mazajām valstīm, nostiprinā ēsošas attiecības ar veciem Eiropas valstīm. Jo redziet Ukraina, Gruzija, Baltijas valstis jūtas apvainotas....Visss ir parasti, ka cilveku attiecībās, nu negrībi draudzēties atrādīšu citu draugu.



Indija, Kīna - un citas valstīs, kas arī tagad jūtas nozīmīgas un ietekmīgas arī ir Krievijas ārpolitikas gudrs gājiens.

Par konfliktiem igaunijā, Gruzīja, - Krievijā ir izrādījusi sevi ka nozīmīgu valsts un aizstāv savas intereses. Vai tad nebūtu dīvaini, ja Krivija neko neizdarītu augustā gruzījas konfliktā, bet tikai komentētu ? Būtu gan

Bet par to arpolitiku , ta ir ļoti nozīmīga lieta, jo nostiprinot savas pozīcijas starptautiski, valsts iekšienē tiek kāpināta pilsoņu apzīņa un lēpnums par savu valsts.

Arī, tas pats kā cilvēkiem, jā sāksi sevi cienīt, tad arī citi sāks.

Par krievijas autoritāro valdību... kas tur ir slikts? Lielai valstīj - stipra roka. Atcereties Ulmaņa laikus... Turklāt, jau vairāki politologi iun politiķi (V. Čerčils) i r atzīnuši demokrātiju par vissliktāko valsts rezīmu.



Varbūt nedaudz ne pa tēmu un ne ar gudriem vārdiem, taču izteicu galvenas domas.

Jā Latvija sāktu sevī cienīt un uzrādītu sevi kā sadarbības valsts ne tikai ES un ASV , tad tā būtu visslabāka valsts pasaulē, kuras iedzīvotaji lepotos ar to un grībētu tājā dzīvot un kapināt savas lomu, kā arī veicināt ekonomiku un pārējo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ELO 23.11.2008 08:35
Krievijas ārpolitika nosaka pa reizei iekost kaimiņvalstīm. Lai tauta zinātu ,ka tie seko pārējo valstu attīstībai. Jārada ilūzija, ka Krievijā ir vislabāk.... Tā sauktais ačgārnais patriotisms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 13.11.2008 17:31
....Tātad nevis minoritāšu jautājums bijis izšķirošs Krievijas iedzīvotāju, bet jo īpaši Krievijas amatpersonu negatīvajai attieksmei pret Latviju, bet visu trīs Baltijas valstu rietumnieciskā ārpolitiskā orientācija un nevēlēšanās iesaistīties postpadomju telpas integrācijā.

.................

Neesmu ievērojis, ka latviešu attieksme pret krieviem būtu negatīva, bet Latvijas mēdijiem gan. Tāpat elītei, sākot ar AM ministru un prezidentu Zatleri. Neliekas, ka tiem pirmā vietā ir Latvijas intereses, bet tie kalpo kādai citai lielvarai. Nez kāpēc somiem ar Krieviju tik labi tirdzniecības sakari? Ko teikt par angļu un zviedru vēlmi turpināt sarunas? Ja man kāds īkšķis bāztu savu īkšķi acīs, vai tad es to grābtu, lai to bučotu, vai lai to lauztu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 13.11.2008 17:30
....Tātad nevis minoritāšu jautājums bijis izšķirošs Krievijas iedzīvotāju, bet jo īpaši Krievijas amatpersonu negatīvajai attieksmei pret Latviju, bet visu trīs Baltijas valstu rietumnieciskā ārpolitiskā orientācija un nevēlēšanās iesaistīties postpadomju telpas integrācijā.

.................

Neesmu ievērojis, ka latviešu attieksme pret krieviem būtu negatīva, bet Latvijas mēdijiem gan. Tāpat elītei, sākot ar AM ministru un prezidentu Zatleri. Neliekas, ka tiem pirmā vietā ir Latvijas intereses, bet tie kalpo kādai citai lielvarai. Nez kāpēc somiem ar Krieviju tik labi tirdzniecības sakari? Ko teikt par angļu un zviedru vēlmi turpināt sarunas? Ja man kāds īkšķis bāztu savu īkšķi acīs, vai tad es to grābtu, lai to bučotu, vai lai to lauztu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - V.S. 13.11.2008 00:55
Nu, bet arī šī taču ir ģeopolitika. Pētījums ir tās sastāvdaļa. Ja ģeoloģijai jau ir jākļūst par politsku zinātni un jāpierāda vajadzīgais - ka kontinents turpinās vajadzīgajā attālumā Arktikas virzienā, ko mēs varam no politikas zinātnes prasīt?

Kaut kāda neitralitāte sāksies tai brīdī, kad šādus divus pētījumus no dažādām pusēm saliks pārī un padarīs par pētījuma objektiem pašus. Tikai, tādus rezultātus lasot, nevienam nepaliks silti ap sirdi. Un maciņu atdarīt arī negribēsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V.S. 12.11.2008 23:16
Cik noprotu, mūsu prese tālu neatpaliek no Krievijas preses, šāds antagonisms nav gluži izdomāts. Ja abu valstu politiskā elite izmanto neatrisinātas problēmas, tad jau priekš tā ir tikai viena recepte, risināt šīs problēmas. Cik es sapratu, Muižnieka kungs tomēr neuzskata, ka Latvijas nostāja `problemātiskajos jautājumos` būtu apšaubāma. Krievijas nostāja NATO paplašināšanas jautājumos ir tikai un vienīgi dabiska, ja autors uzskata, ka Krievijas valdība ir paranoidāla, tad jau viņš nezina kas ir ģeopolitika. Neaizstāvēšu Krievijas autoritāro valdību, tomēr mūsu pašmāju demokrātija dod iemeslus un ieganstus Krievijas valdībai kritizēt mūsu valsts politiku. Mūsu atbilde ir simetriska. Šis pētijums pats par sevi ir Latvijas nostājas simbols ar moto: mēs-demokrāti, viņi- Lāčuzeme. Nelasot šo pētijumu, tā rezultāti bija zināmi jau iepriekš, paldies autoriem par to, ka atklājāt mums vēl nedzirdētus faktus. Domāju, ka ar zinātnisko neitralitāti te ir švaķi, jo pētijums ir vienpusīgs, tādā veidā, ka Krievijas argumenti apriori ir parādīti kā nereāli. Vienpusība ir šī pētījuma galvenais trūkums, līdz ar to pētījums ir trūcīgs.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības integrācijas politika un prakse 0 Autors:Ilona Kunda, Aija Lulle, Nils Muižnieks, Sigita Zankovska-Odiņa

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Manufacturing Enemy Images. Russian Media Portrayal of Latvia 0 Autors:Nils MUižnieks, Toms Rostoks, Dmitrijs Petrenko, Kristīne Doroņenkova, Solvita Denis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas – Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā 2 Autors:Nils Muižnieks, Aivars Tabuns, Brigita Zepa, Inese Šūpule, Jānis Ikstens, Aadne Aasland, Ilze Šulmane, Ivars Ījabs, Žaneta Ozoliņa, Airis Rikveilis, Vyacheslav Dombrovsky, Alfs Vanags, Andris Sprūds, Toms Rostoks, Aija Lulle, Rasma Kārkliņa, Imants Lieģis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

„Latvijas – Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā” („Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions”) 0 Autors:Nils Muižnieks, Aivars Tabuns, Brigita Zepa, Inese Šūpule, Jānis Ikstens, Aadne Aasland, Ilze Šulmane, Ivars Ījabs, Žaneta Ozoliņa, Airis Rikveilis, Vyacheslav Dombrovsky, Alfs Vanags, Andris Sprūds, Toms Rostoks, Aija Lulle, Rasma Kārkliņa, Imants Lieģis