Atslēgvārdi:

Latviešu valoda – mērķis vai līdzeklis radio un televīzijā? 8

Kaut arī šobrīd turpinās jauno radio un televīzijas un sabiedrisko raidorganizāciju likumprojektu sabiedriskā apspriešana, Saeima ir sagādājusi pārsteigumu daudziem elektronisko mediju jomā strādājošajiem, pieņemot kārtējos grozījumus 1995. gada Radio un televīzijas likumā.

Iesaki citiem:

Viens no apstiprinātajiem grozījumiem attiecas uz raidījumu valodas regulējumu. Satversmes tiesa jau 2003.gada jūnijā atzina par spēkā neesošu normu, kas ierobežoja svešvalodu lietošanu privātajās raidorganizācijās līdz 25% diennakts laikā. Satversmes tiesa atzina, ka šie ierobežojumi neatbilst vārda brīvībai un demokrātiskā sabiedrībā nav nepieciešami un samērīgi. Šīs atceltās normas vietā Saeima tagad apstiprinājusi jaunu nosacījumu: “Ja ir apdraudēta valsts valodas lietošana vai arī tās lietošana vai izplatīšana raidorganizācijas darbības teritorijā ir ierobežota, Ministru kabinets var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz raidījumu valodu.”

Raugoties uz šādu formulējumu, rodas jautājums par tā pamatojumu. Kādu motīvu vadīti grozījuma sagatavotāji (TB/LNNK) ir uzskatījuši šādu normu par nepieciešamu? Vai, domājot par īpašu noteikumu ierosināšanu, ir tikusi analizēta radio un televīzijas valodu vides situācija pēc Satversmes tiesas sprieduma? Vai grozījumu izstrādātāji ir paredzējuši, kādi varētu būt Ministru kabineta “īpašie noteikumi attiecībā uz raidījumu valodu”? Ar kādiem paņēmieniem tiek plānots izmērīt latviešu valodas apdraudējumu, kādi ir apdraudējuma kritēriji un kā ir iespējams noteikt valodas ierobežotības pakāpi? Kāpēc šādu noteikumu izstrādāšana uzticēta Ministru kabinetam, nevis Nacionālajai Radio un televīzijas padomei (NRTP), kura kā neatkarīga institūcija ir atbildīga par radio un televīzijas jomas uzraudzību?

2002. un 2003. gadā veiktā politikas analīzes projekta laikā, kura galvenie secinājumi ir apkopoti pētījumā “Valodas lietojums Latvijas elektroniskajos medijos: likumdošana un prakse”, esmu analizējusi Latvijas radio un televīzijas valodu vidi, galveno uzmanību pievēršot svešvalodu lietošanas ierobežojumiem. Līdzšinējā valodas politika elektroniskajos medijos lielāku uzmanību ir pievērsusi formai – raidījumu valodai, nevis saturam. Tomēr jāsecina, ka krievu valodas lietošanas ierobežošana privātajās raidorganizācijās nav tieši saistīta ar latviešu valodas pozīcijas uzlabošanos elektroniskajos medijos – neskatoties uz latviešu valodas zināšanu līmeņa uzlabošanos mazākumtautību pārstāvju vidū, latviešu valodā raidošo radio un televīzijas programmu popularitāti tas nav palielinājis.

Kā liecina NRTP veiktās kontroles par valodas lietojumu medijos, privātās raidorganizācijas ir izmantojušas dažādus paņēmienus, lai apietu agrāk noteikto 25% ierobežojumu, tādējādi mēģinot apmierināt klausītāju un skatītāju vēlmes saņemt informāciju sev vēlamā formā.

Sabiedrības integrācijas mērķu īstenošanas aspektā ir svarīgi atcerēties, ka galvenais uzdevums ir veidot kopīgu informācijas telpu, kurā visi Latvijas iedzīvotāji saņemtu informāciju par notikumiem Latvijā. Tāpēc ir būtiski pievērsties raidījumu saturam un nevis formai, jo tikai kopīgas informācijas telpas apstākļos būs iespējams veidot uz sapratni un savstarpēju cieņu balstītas attiecības starp latviešiem un Latvijā dzīvojošajiem mazākumtautību pārstāvjiem. Bet latviešu valodas saglabāšanas un veicināšanas uzdevumu lai pilda sabiedriskās raidorganizācijas Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.

Prezentējot pētījumu galarezultātu, uz diskusiju par valodu situācijas izmaiņām radio un televīzijā kopš Satversmes tiesas sprieduma ir aicināti NRTP locekļi, Saeimas deputāti, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, privāto un sabiedrisko raidorganizāciju vadītāji, integrācijas teorētiķi. Noskaidrosim, vai tiešām visas privātās radio un televīzijas programmas pārsvarā tagad savas programmas veido krievu valodā? Tiks apspriests arī, kādiem jābūt risinājumiem vietās, kur draud latviešu valodas izzušana no elektronisko mediju vides. Šādas diskusijas organizēšana būtu bijusi lietderīga pirms Saeimas balsojuma par Radio un televīzijas likuma grozījumiem, bet ļoti cerams, diskusijas rezultāti tiks ņemti vērā jauno radio un televīzijas likumprojektu izskatīšanā, jo vismaz pagaidām valodu normas jaunajos likumos ir ļoti daudzsološas sabiedrības integrācijas procesu veicināšanai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DST 17.11.2004 10:38
Hmmm. Ja kaada etniska grupa atrodas citas etniskas grupas teritorijaa, vai tas nenoziimee, ka tiesji pirmajai vajadzeetu veeleeties "integreeties", nevis otrajai meegjinaat neierobezjot pirmaas "briiviibu "? Ja paliekam pie modelja, kad netiek paarkaaptas kaadas noteiktas etniskas grupas tiesiibas ieguut sev veelamo informaaciju dzimtajaa (vai kaadaa citaa tai veelamaa, iznjemot valsts) valodaa nesekmee tiesji segregaaciju ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nauris Vārpiņš 15.11.2004 19:37
Latviešu valoda ir tikai līdzeklis, tas nevar būt mērķis. Bet vai šis līdzeklis ir piemērojams medijiem?! Nedaudz nepareizi saprasta demokrātija...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a-hoj 14.11.2004 22:11
krasmar, vispirms protams dereetu uzzinaat skaidri, kas tad ir minoritaate LR. Principaa dazhaadaas valstiis, nav gluzhi vienaada shii jeedziena izpratne. Ja valsts to vareetu skaidri nodefineet tad es personiigi zinaatu vai man vajag sarkt vai baaleet.Chetrdesmit % valsts raidstaciju laiks krievu valodaa? Nja nu un ar ko tas integraacijas veicinaashanas noluukos atskjirsies no 30% ielu plaaksniishu nomainjas krievu valodaa? Jaa un kas un ko integree un kaa tam buutu jaaispauzhas ideaalaa, teiksim kas buutu tas etalons?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 12.11.2004 16:08
Jā, patiesībā jau diezgan interesanta tēma ir ar to latviešu valodu sabiedriskajā televīzijā, cik es dzirdēju, tad pavīdēja runas par to, ka vajadzētu līdz pat 40% no visiem raidījumiem sabiedriskajā TV raidīt minoritāšu valodās. Protams, šeit ir konkrēti jāskatās, vai ir pieejams tas saturs un vai veidojas tie kopējie mērķi.

Raidīt lielu daudzumu latviešus interesējošas ziņas krievu valodā, kuras neviens neskatās, arī būtu pavisam dīvaini. Līdzīgs gadījums jau bija ar to pašu Dienu krievu valodā, kas vienkārši nebija pieprasīta. Līdzīgs liktenis varētu būt arī tādai sabiedriskajai televīzijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 12.11.2004 14:17
sviests. kaut kada seku, nevis celonu apspriesana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 12.11.2004 13:36
Sabiedrības integrācijas mērķu īstenošanas aspektā ir svarīgi atcerēties, ka galvenais uzdevums ir veidot kopīgu informācijas telpu, kurā visi Latvijas iedzīvotāji saņemtu informāciju par notikumiem Latvijā. Tāpēc ir būtiski pievērsties raidījumu saturam un nevis formai, jo tikai kopīgas informācijas telpas apstākļos būs iespējams veidot uz sapratni un savstarpēju cieņu balstītas attiecības starp latviešiem un Latvijā dzīvojošajiem mazākumtautību pārstāvjiem. Bet latviešu valodas saglabāšanas un veicināšanas uzdevumu lai pilda sabiedriskās raidorganizācijas Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.

Būsim reālistiskāki savās vēlmēs un nostādnēs! Ja jau privātās raidorganizācijas ignorēja valodu proporciju lietojumu un Satversmes tiesa atzina šo normu kā vārda brīvībai neatbilstošu, tad kādā veidā gan varētu kontrolēt un ietekmēt privāto raidorganizāciju saturu un Latvijas notikumu interpretējuma veidu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zinātkārais 12.11.2004 13:03
Oho! Kur tādu definīciju var atrast?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 12.11.2004 10:33
Ja runa ir par Latvijas radio un televīziju, tad latviešu valoda nav nedz mērķis, nedz līdzeklis. Tā ir definīcija.

Citi autora darbi