Atslēgvārdi:

Latviešu nelaime 20

Man reti izdodas būt Rīgas autoostā, bet piektdien tāds gadījums bija, un kā vienmēr, es izbrīnījos par daudzu cilvēku ‘cieņu’ pret apkārtējiem, konkrēti smēķētājiem, kas, gaidot pie autobusu platformām, padalījās ar cigarešu dūmiem arī ar apkārtējiem. Tas jau nekas, ka pie katra staba ir uzlīmēts norādījums, kas aizliedz tur smēķēt, un pat informācija, ka par smēķēšanas aizlieguma pārkāpšanu šajā sabiedriskajā vietā draud desmit latu sods. Tas viss, kā saka, ir priekš kaķiem, nevis priekš šīm personām. Priekš kaķiem ir arī tie apkārtējo mājieni vai pat pavisam konkrēti izteiktie atgādinājumi, lūgumi nesmēķēt. Smēķēšana turpinās, jo tas taču būtu zem šo personu goda ne tikai ievērot likumus, bet arī respektēt apkārtējo izteiktās, pamatotās prasības.

Iesaki citiem:

Vērojot, kā pēc viena no šādiem aizrādījumiem, reaģēja vainīgais smēķētājs, un kāda reakcija bija nelaimīgajam pasīvajam smēķētājam, kas protestēja, aizdomājos, cik raksturīga ir šī smēķētāja - likuma pārkāpēja - lūguma ignorētāja attieksme. Jo diemžēl ne jau tikai Rīgas autoostā tiek ignorēti likumi un leģitīmas prasības. Un diemžēl ne jau tikai par smēķēšanu ir runa. Varbūt tieši tas pats gēns ir līdzvainīgs arī pie tā, ka nodokļu maksāšana daudziem nešķiet obligāta. Un, kā saka premjers, IKP kritumu palielinot arī pelēkās ekonomikas augšana...

Iekāpjot autobusā, novēroju citu parādību, kas arī šķiet tipiska - īgnumu, kas tiek izmests virsū visiem, kas pagadās pa ceļam. Uz kādas kundzes palēnām kustībām dziļāk autobusā kāds jaunāka gada gājuma kungs atļāvās nošņākt - vai jūs varētu apsēsties, jo neesat jau vienīgā, kas brauc uz mājām... Iedomājos, ka šāda aina būtu neiespējama, piemēram, ASV, kur varbūt valda pārāk mākslīga pieklājība, tomēr daudzās situācijās samākslotās frāzes šķiet labāks risinājums nekā šņākšana, kas mēdz būt novērojama mūsu platuma grādos.

Un tā nu mēs smēķējam viens otram virsū, un šņācam viens otram virsū, un ēdam viens otru nost bez sāls. Jo sadarboties neprotam un varbūt pat negribam. Tā tik turpināt, un mēs noteikti uzcelsim tādu Latviju, kādā gribam dzīvot. Ironija.

Laimīgā kārtā šo drūmo bildi līdzsvaroja vienkārši lielisks autobusa šoferis, kurš ar atsaucību un prieku atbildēja uz visām pasažieru laipnībām, bez sūdzībām izdeva nodotās somas jebkurā pieturvietā (daži šoferi mēdz šņākt, kad kāds iedomājas ar lielām somām braukt uz, piemēram, Rūjienas pansionātu, nevis līdz Rūjienai) un novēlēja “visu labu”, pasažieriem izkāpjot. Lūk, šo šoferi vajadzētu aicināt iet skolās un ar savu piemēru rādīt sadarbību ikdienā. Tad nu gan mēs varētu uzcelt tādu Latviju, kādā gribam dzīvot.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (20) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilze 23.08.2009 18:33
Uzvedība,Pašcieņa,Brīvība -trīs komponentes ļoti nozīmīgas sociālajā kapitālā. Latvijā vēl gandrīz neviena no tām nestrādā ikdienā.Un valoda nu gan ir latviešu valoda. Tas jāsaprot arī krievu grupai un liela daļa to sāk saprast, bet neuzvedība prasīs vēl ilgu laiku........

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guna 13.08.2009 19:29
Viss pareizi,pret līdzcilvēkiem jācenšas izturēties
pieklājīgi,iecietīgi,bet....nesen, pirmo reizi savā mūžā pārliecinājos ,ka pensionāri tirgū pusdienas pārtraukumā nevis iet,bet,kā iedzīti zemē stāv uz vietas vai velkas,es netieku ne uz priekšu,ne īsti atpakaļ man vajag...protams,ka man bija dusmas uz viņiem un reizē arī kauns pašai par sevi,jo arī es kādreiz taču būšu pensionāre. Ar prātu sapratu,bet jūtas darīja savu....Kurš mūs tādus veido uz slikto pusi? Steiga? Sabiedrība?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 13.08.2009 18:40
Man, piemēram, ir sava laikrakstu pārdevēja, "Ķekavas" veikaliņa pārdevēja, cilvēki, kuri ir savā vietā - viņi , acīm redzot, ir radīti darbam publikai. Ja cilvēks spiests darīt to, kam viņš nav radīts, tad īgnums ir dabisks lielums, jo vairāk, ja tu vispār nevienam neesi vajadzīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N 13.08.2009 00:48
Bet, kā likums, vienmēr ir kāds šoferītis. Viņš nav nejaušs tēls - viņš ir tipiskais. Man arī vienmēr gadās šādi ļaudis. Un tieši šeit Latvijā. Tā kā neesmu pārmēru nomākta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis to Pēteris 12.08.2009 18:25
>>> Vai Jūs varētu paskaidrot, ko tieši Jūs domājāt ar teikumu " Bet mūsu etniski demogrāfiskie parametri ir pietiekami unikāli, lai būtu grūti veikt salīdzinošus pētījumus."?
======
Vai Eiropā (varbūt vēl citur kur?) ir kāda liela pilsēta vai valsts galvaspilsēta, kurā nav skaidrs, kādu valodu lietot saziņā - pakalpojumos, sastopoties ar nepazīstamiem, utml. Ja cilvēks vēršas pie pārdevējas (autobusa šofera, blakusstāvoša smēķētāja, u.c.) un īsti nezina kā viņu uzrunāt (latviski? krieviski? vēl kaut kā citādi?), tas pievieno jau tāpat esošam stresam kādu jaunu komponenti.

Protams, ir vairāki daudzvalodīgu pilsētu piemēri (Brisele, Jeruzaleme, Mumbaja). Bet katrs no tiem arī ir "kategorija pati par sevi". Tādēļ ir grūti izdarīt kādu vispārinošu secinājumu (gan par sociālo kapitālu, gan - vēl jo vairāk - par etniskām attiecībām) ja Rīgai pēc sava etniskā sastāva un vēstures nekas cits nelīdzinās. Varbūt ir kāda asprātīga metodika, kura spētu atklāt cēloņus - bet kamēr pie mums nav devies kāds "Freaconomics" autors vai cits ģeniāls ekonomists ir jāteic, ka mūsu neuzticēšanās, nelaipnības un smēķētāju patvaļas iemesls ir tāds, ka mēs esam nolādēti :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dungotājs 12.08.2009 17:37
Vai tad latviešiem nav pietiekoši nelaimes, lai smēķēšanu ārtelpā nosauktu par vēl vienu tādu. Ievēroju, ka autore nav ievērojusi, ka autobusā neviens nesmēķēja.

Īgnums cilvēkos ir nožēlojama parādība, bet tos vairāk izsauc "likumi" vai "nelikumi" kā netikumi. Piemēram, es nevaru ciest mobīlos telefonus, jo kur vien eju mani nemītīgi iztraucē dažādas nepatīkamas skaņas un brēcieni, kuri nāk no dažādu cilvēku kabatām vai somām bieži ven man blakus stāvam. Nav likums (tātad pastāv nelikums) pret mobīlo telefonu skaņām. Basta šīm stulbām ierīcēm.

Es ļoti vēlos lai sabiedrība sāk pretoties dažādiem zinātniskiem pētījumiem, kuru gala mērķis ir pelnīt naudu uz sabiedrības īgnuma pacelšanas rēķina.

Tas tā, nemaz nerunājot, ka sen pienācis laiks noliegt viraku stiebriņus, kuri plaušas piesārņo nemazāk kā cigaretes. Jāatgādina, ka Kalifornijas pavalstī tiesa ir devusi rīkojumu no cietima izlaist 80,000 ieslodzītos, lielākā tiesa no kuriem tur sēž par marihuānas lietošanu, jo cietums sabiedrībai dārgi maksā un pavalsts ir pie bankropta--tāpat kā Latvija.

Nez kāpēc, bet rakstot šo pantiņu esmu saīdzis vairāk kā pirms to uzsāku. Nepaldies autorei.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 12.08.2009 15:39
Kalvim - es par latviešiem uzskatu Latvijas iedzīvotājus, nevis tikai etniskos latviešus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 12.08.2009 14:33
Kalvis,
...vai arī meklēt citus izskaidrojumus.

Nepiekrītu attiecībā uz Jūsu izteikumu: "Un nav jau iespējams būt sadzīviski rupjam pret vienas tautības cilvēkiem (nosacīti ne-savējiem) un vienlaikus sadzīviski pieklājīgam pret savējiem." Protams, ka ir iespējams - vēl pavisam nesen ASV baltie izturējās ārkārtīgi nicīgi pret melnādainajiem. Segregācija jau nav tikai saistīta ar rasi, bet var izpausties arī attiecībā uz etniskiem parametriem (valoda, uzvārds, izruna, utt.). Cita lieta, ka šāda segregācija neglaimo mūsu nacionālajam paštēlam...

Vai Jūs varētu paskaidrot, ko tieši Jūs domājāt ar teikumu " Bet mūsu etniski demogrāfiskie parametri ir pietiekami unikāli, lai būtu grūti veikt salīdzinošus pētījumus."?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis to Pēteris 12.08.2009 12:51
Man šī Patnema tēze liekas jau vienreiz dzirdēta no Jūsu puses. Un tomēr Patnems taču runā par īslaicīgu efektu (in the short term), bet mēs šeit apspriežam imigrāciju, kas beidzās 1980. gadu beigās. Trīsdesmit gadi tomēr nav īss laiks, tādēļ jāsecina, ka šinī gadījumā neuzticību varēja veicināt populistiski politiķi, kuri ar mērķtiecīgu retoriku ir centušies radīt un nostiprināt psihologiskas barjeras starp divām etniskajām grupām - latviešiem un nelatviešiem. Runa ir par tā saucamo out-group trust mazināšanos, kam parasti ir pozitīvs efekts uz tā saucamo in-group trust.
==============
Ārējā ienaidnieka vai citu briesmu apzināšanās varbūt var kaut kā konsolidēt cilvēkus - kara un stihisku nelaimju laikā cilvēki var būt izpalīdzīgāki; varbūt arī Latvijas neatkarības atjaunošanas posmā (Trešā atmoda - 1988-1991.g.). Bet vai tam ir ļoti ilglaicīgs efekts? Un vai tas iespaido tādas ikdienišķas lietas kā pīpēšanas, grūstīšanās un lamāšanās paradumus?

Lai kādas nebūtu tās ārējās briesmas, beigu beigās jau cilvēki atgriezīsies kaut kādā "stacionārā režīmā" - darbosies tā, kā viņi pieraduši. "Revolucionārās sajūsmas" sajūta jau nevar ilgt pārāk ilgi. Un nav jau iespējams būt sadzīviski rupjam pret vienas tautības cilvēkiem (nosacīti ne-savējiem) un vienlaikus sadzīviski pieklājīgam pret savējiem. Tādēļ es ne visai piekrītu DacesA virsrakstam "Latviešu nelaime". Tieši tāda pati nelaime (zems uzticības līmenis) ir lielai daļai cilvēku, kuri te dzīvo - neatkarīgi no tautības.

Populistiskiem politiķiem un viņu mērķtiecīgo retoriku un psiholoģiskām barjerām var būt sava loma - bet viņi jau ir tikai sekas. Rīgā un citās Latvijas lielajās pilsētās joprojām nav skaidri dominējošas valodas - Eiropas lielajās pilsētās tas nemaz bieži negadās (nu varbūt Briselē ir līdzīgs sajaukums, arī Strasbūrā). Bet mūsu etniski demogrāfiskie parametri ir pietiekami unikāli, lai būtu grūti veikt salīdzinošus pētījumus. Atliek paļauties uz to, ko Patnems izpētījis okeāna otrā pusē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash 12.08.2009 10:36
Tas, ka mums daudz kas besij, ir fakts. Bet ir arī pozitīvi piemēri, piemēram, uzlabojas satiksmes kultūra uz ceļiem, neskatoties uz jorprojām esošajiem atsaldeņiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva to DaceA 12.08.2009 10:33
Varbūt arī būtu spiesti apdomāties, tikai jautājums, vai maksās to sodu. Varbūt, ja ieviestu kārtību, ka pēc vairākiem administratīviem pārkāpumiem iestājas kriminālatbildība (ar ko tāds pīpmanis būtu labāks par pilsoni, kas otru piekauj?)....Tikai cietumi jau tāpat ir pilni un nekam citam kā izolācijai uz laiku nekalpo....Vabūt vajag pārskatīt reklāmas klipus, piemēram, uztaisīt kādu pārīti par astmatiķiem, kuru,lai arī ir mazāk, kā pīpmaņu, tomēr šie cilvēki savu problēmu nav brīvprātīgi izvēlējušies.... Un, protams, galvenā problēma: policijas nevēlēšanās cīnīties ar nelegāļiem, politiķu nevēlēšanās vienoties ar kaimiņvalstīm par cenām....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 12.08.2009 09:41
Katrīnei - protams, esmu mēģinājusi audzināt, sakot, "tas jums laikam nejauši izkrita", kad kāds izmet cigarešu paciņu vai ko citu uz ielas... pie sarkanās gaismas satiksmes laikā gājējiem gan pakaļ neskrienu. ja ir tieksme uz pašnāvībām, tad ko man tur darīt ;) un at the end of the day galu galā mēs paši nolemjam ar kādām emocijām, ar kādām domām un enerģiju savu dzīvi piepildīt. Vieni acīmredzot grib rūkt, šņākt un uzvesties nedraudzīgi pret svešiniekiem. Citi acīmredzot grib sauli, iedvesmu, pozitīvu enerģiju, ko var saņemt arī no svešiniekiem, kas, piemēram, pasmaida, izsaka komplimentu, palaiž pāri ielai, patur durvis bērnu ratiņiem, utt.
Taču tajā autoostā, kur 10 latu sods par smēķēšanu, es ieteiktu nolikt policistu komandu - lai nodrošina valstij ienākumus, iekasējot sodus no visiem pārkāpējiem (noteikti vairāki simti latu dienā sanāks). Ja šo kampaņu policija atkārtotu regulāri, tad domājams, ka arī turienes smēķētāji būs spiesti apdomāties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 12.08.2009 00:12
Piedodiet, iepriekšējā komentārā vārdu "Trīsdesmit gadi" vietā jābūt "Vairāk kā divdesmit gadi"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 12.08.2009 00:10
Kalvis,
Man šī Patnema tēze liekas jau vienreiz dzirdēta no Jūsu puses. Un tomēr Patnems taču runā par īslaicīgu efektu (in the short term), bet mēs šeit apspriežam imigrāciju, kas beidzās 1980. gadu beigās. Trīsdesmit gadi tomēr nav īss laiks, tādēļ jāsecina, ka šinī gadījumā neuzticību varēja veicināt populistiski politiķi, kuri ar mērķtiecīgu retoriku ir centušies radīt un nostiprināt psihologiskas barjeras starp divām etniskajām grupām - latviešiem un nelatviešiem. Runa ir par tā saucamo out-group trust mazināšanos, kam parasti ir pozitīvs efekts uz tā saucamo in-group trust. Lai arī manā rīcībā nav Patnemam līdzīgu aptauju, tomēr pēc Daces aprakstītā secinu, ka in-group trust nav neko īpaši liela latviešu vidū. Tādēļ man nešķiet, ka sociālā kapitāla teorijai šeit ir salīdzinoši lielāks izskaidrojošais spēks. Teorijas izskaidrojošais spēks pieaugtu, ja varētu atspēkot vismaz daļēji augstākminētās alternatīvās teorijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 11.08.2009 22:37
Pēteris: Tomēr mani neapmierina šāda skaidrojums, kas balstīts uz premisas, ka imigrācija un etniskā dažādība (jeb viss svešais) pati par sevi rada neuzticību. Jo tas neizskaidro, kādēļ latvieši ir nelaipni pret citiem nelatviešiem.
========
R.Patnems, kad sistemātiski noteica sociālo kapitālu dažādās ASV vietās, nonāca pie secinājuma, ka lielāka etniskā vai rasu daudzveidība nozīmējot zemāku uzticēšanos GAN pret svešiem, GAN pret nosacīti savējiem. "Diversity does not produce ‘bad race relations’ or ethnically-defined group hostility, our findings suggest. Rather, inhabitants of diverse communities tend to withdraw from collective life, to distrust their neighbours, regardless of the colour of their skin, to withdraw even from close friends, to expect the worst from their community and its leaders, to volunteer less, give less to charity and work on community projects less often, to register to vote less, to agitate for social reform more, but have less faith that they can actually make a difference, and to huddle unhappily in front of the television. Note that this pattern encompasses attitudes and behavior, bridging and bonding social capital, public and private connections. Diversity, at least in the short run, seems to bring out the turtle in all of us. (Putnam 2007)" (http://www.infed.org/thinkers/putnam.htm ).

Un Latvijā tomēr ir bijusi masveidīga imigrācija - 80-to gadu beigās no 2.7 miljoniem cilvēku apmēram 0.9 miljoni bija iebraucēji (trešā daļa). Tas būtu līdzvērtīgi tam, ja pie Zviedrijas 8 miljoniem iedzīvotāju iebrauktu vēl 4 miljoni imigrantu. Protams, rase mums visiem ir apmēram tā pati, bet nācijas (arī politiskās nācijas) izveidošanai ir vajadzīgs laiks. Tas nenozīmē, ka jābūt pret jebkādu imigrāciju - bet 2005.gada notikumi Parīzē un daudzi citi incidenti rāda, ka Putnama secinājumi tomēr ir patiesi. Pat franči ar saviem vienlīdzības un demokrātijas ideāliem nespēj strauji (1-2 paaudžu laikā) izveidot uzticēšanās klimatu kaut kādos imigrantu geto.

To kādam būtu labi izpētīt riktīgi, bet izskatās, ka kontrasti sociālajā kapitālā ir vērojamas arī Latvijā. Ir tādas pilsētas, kurās vide nav visai jauka un draudzīga (pēc manas pieredzes tādi ir Kauguri Slokā; zināmā mērā arī Rēzekne), un ir savukārt arī jaukas pilsētas - tepat Latvijā; ieskaitot arī etniski jauktas vietas (Krāslava, Valmiera). Tā nav funkcija tikai no pilsētas lieluma, ienākumu līmeņa, darbavietu pieejamības vai citiem formāliem kritērijiem. Un arī no tautības nē. Varbūt ir vēl kādi nezināmi kritēriji, kuri to iespaido.

>>> DaceA: Kalvim - bet autobusa šoferis taču rāda, ka līdzpilsoņiem uzticēties var. Un ir arī daudz citi pozitīvi piemēri. Tad kāpēc tik daudz neprot līdzināties?
===========
Nu laikam jau indivīds spēj būt dažāds. Un dažiem cilvēkiem ir dabiski būt laipniem. Vēl viens līdzeklis būtu - tiem, kuriem ir attiecīgs aicinājums, stāties Opus Dei vai kādās citās reliģiskās laju organizācijās, kuras ļoti piestrādā pie savu biedru "formācijas" (rakstura izpausmēm). Bet arī viņi nespēs īsā laikā "sasildīt jūru". Tie būs un paliks atsevišķi indivīdi.
Manuprāt, Daces minēto bezkaunīgo smēķēšanu autoostā vai konfliktus kāpjot autobusā var lielā mērā norakstīt uz trūkstošu sociālo kapitālu. T.i. pietiekami daudziem cilvēkiem nepiemīt tieksme un vēlēšanās sev apkārt kārtību nodibināt stihiski. Viņiem ir vajadzīgs policists vai kaut kādi citi piespiedu līdzekļi, lai viņi izdarītu to, kas citur ir pašsaprotami.

Autobusu šoferi arī nav ideāli. Man vairāki Rīgas-Ādažu ekspreša šoferi regulāri neizsniedz braukšanas biļetes. Un man tad jāizstaigā salons, lai atrastu kādu vecu, saburzītu biļeti, ko uzrādīt kontrolierim. Citādi jau viss ir normāli. Bet jauko noskaņu šāda attieksme drusku bojā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 11.08.2009 18:38
DaceA,

Man šķiet, ka Kalvis jau atbildēja, ka cilvēki pilsētā "neprotas", jo viņiem esot zema uzticība pret saviem nepazīstamajiem līdzpilsoņiem. Tīri intuitīvi, man šis izskaidrojums iet pie sirds, jo labu uzvedību parasti tiešām var sagaidīt no cilvēkiem, kuriem ir bagāts sociālais kapitāls - viņi ir iesaistīti dažādās biedrībās un viņiem ir augsta uzticība pret citiem ļaudīm. Latvijai šinī ziņā ir patālu. Bet uzticība jau neradīsies pati no sevis, jeb, kā Kalvis raksta, ja vien nebūšot straujas imigrācijas. Latvijā straujas imigrācijas nav bijis vai cik ilgi, un uzticība tomēr ir ārkārtīgi zema. Toties ir bijuši nacionālistiski politiķi, kuri ir veikli manipulējuši ar nacionālistisku retoriku, tādējādi iespējams vairojot neuzticību dažādo grupu vidū.

Tomēr mani neapmierina šāda skaidrojums, kas balstīts uz premisas, ka imigrācija un etniskā dažādība (jeb viss svešais) pati par sevi rada neuzticību. Jo tas neizskaidro, kādēļ latvieši ir nelaipni pret citiem nelatviešiem. Runa ir par tā saucamo Patnema intragrupas uzticību, kurai vajadzētu būt ļoti augstai, ja starpgrupu uzticība ir zema. Ja sapratu no Daces piemēra, tad arī latviešu vidū nevaram vienmēr just pieklājību. Tad iespējams, ka uzticības kā sociālā kapitāla trūkums un etniskās struktūras nav ticams izskaidrojums.

Viens pēdējā laikā atdzimstošs skaidrojums ir saistīts ar individuālā līmeņa uzvedības skaidrojumiem - proti, ka neuzvedīgu cilvēku rīcību var izskaidrot tieši ar to, ka viņi ir neuzvedīgi, nav mācīti pieklājībā, ir asociāli, utt. Tad risinājums ir nevis biedēt ar imigrāciju, bet gan risināt katru individuālo gadījumu atsevišķi.

Citi tomēr kritizē šādu metodologisko individuālismu kā pārāk reduktīvu. Ja tomēr strukturālie skaidrojumi iet labāk pie sirds, var jau vilkt ārā marksistiskos skaidrojumus par neuzvedīgo cilvēku kultūras kapitāla trūkumu, kas nozīmē, ka augstāka izglītība un dzīves līmeņa izlīdzināšana varētu kaut ko mainīt. Vēl viena makrolīmeņa teorija būtu kultūras teorija, kas skaidrotu neuzvedību ar sabiedrībā valdošajām vērtībām. (Protams, ka pēdējās divas nav visai pievilcīgas, ja mūsu skatījumā latvieši ir paši labākie ļautiņi pasaulē ar vislieliskājām vērtībām un visvienlīdzīgāko sabiedrību un labāko izglītību.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Katrīne 11.08.2009 18:29
Iespējams, tas varētu mainīties, kad pietiekams daudzums cilvēki būs piedzīvojuši Eiropu vai, pesimistiskāk, krīzes skartie sapratīs, ka tikai kopā var tikt ārā.

Jebkurā gadījumā prieks par šo bloga tēmu - Dace, vai esat arī sākusi pāraudzināšanu? Ikdienā izglītoju uz-sarkano-gājējus, miskastu-neredzētājus un mani-neredzam-meža-vidū-izliekošos :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 11.08.2009 18:03
Kalvim - bet autobusa šoferis taču rāda, ka līdzpilsoņiem uzticēties var. Un ir arī daudz citi pozitīvi piemēri. Tad kāpēc tik daudz neprot līdzināties?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 11.08.2009 16:44
Patlaban lasu V. Frankla grāmatu "Izdzīvošanas māksla"(autors izdzīvoja koncentrācijas nometnē). Ievadā I.Šuvajevs liek lasītājam saprast, ka nometnes politika darbojas arī globalizācijas skartajās teritorijās. Jo globalizācijai mēs varbūt neesam nummuri, bet "patērētāji" gan, un tas nenozīmē cilvēku un nepavisam ne personību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 11.08.2009 16:01
Varbūt mūsu valstī ir zems t.s. sociālais kapitāls (Robert Putnam jēdziens). Tādēļ arī dažas iedzīvotāju pašorganizēšanās izpausmes, kuras viegli izdodas rietumvalstīs - Latvijā nenotiek vai notiek visai sāpīgi. Pie mums katrs cilvēks ir "vientuļa sala" - un viņš ir kaut kā jānolamā vai jānobaida, lai kaut kā mainītu savu attieksmi :) Protams, uzticība no tā nevairojas.

Zinot tos politiskos režīmus, kuri Latvijā pēdējās desmitgadēs ir saimniekojuši, arī mūsu jaukto etnisko sastāvu - pārāk strauji šis sociālais kapitāls neizmainīsies. Ja nebūs straujas imigrācijas, ja uzlabosies drošības situācija un cilvēki atkal varēs sagaidīt kaut ko labu no saviem līdzpilsoņiem - tad lēnītēm sociālais kapitāls atkal pieaugs.

Pirmskara Latvijā tak pastāvēja noteikta veida sabiedriskā doma, bija populāri arī dažnedažādi kooperatīvi un talkas. Tādēļ latviešiem nav nekas neparasts būt solidāriem un savstarpēji sadarboties. Vienīgā bēda - sadarbošanos viegli pārstāt un grūti atsākt.

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule