Foto: N. Mežiņš
Analizējot Rīgas domes vēlēšanu rezultātus, redzams izteikts kultūretnisks dalījums “latviešu” un “krievu” partijās un, ja abu etnisko grupu proporcija vēlētāju vidū būtu tāda pati kā starp iedzīvotājiem, “krievu” partijas domē iegūtu 2/3 vietu.
Jau pirms Rīgas domes vēlēšanām intuitīvi bija noprotams, ka cīņa paredzama starp TB/LNNK, Jauno laiku un Tautas partiju no vienas puses un PCTVL, Tautas saskaņas partiju un “Jauno centru” no otras, līdzšinējo domi vadošajiem un virzošajiem sociāldemokrātiem figurējot kaut kur pa vidu. Vēlēšanu rezultātu analīze[1] apstiprina – salīdzinot partiju iegūtos rezultātus konkrētos iecirkņos ar šo iecirkņu vēlētāju tautību, skaidri iespējams nošķirt latviešu un krievu partijas, noteikt, kā balsojuši latvieši un kā – krievi, kā arī secināt, ka otrie pie urnām devušies cītīgāk.
Metode
Pētījuma pamatmetode ir korelācijas analīze starp vēlētāju tautību Rīgas vēlēšanu iecirkņos un vēlēšanu iznākumu tajos. Korelācija ir sakarība starp lielumiem, kur viens lielums atkarīgs ne tikai no otra, bet arī no citiem lielumiem. Piemēram, cilvēka svars atkarīgs no garuma, bet tas nenozīmē, ka vienāda auguma cilvēki sver vienādi.
Lielumu atkarības pakāpi raksturo korelācijas koeficients, kas svārstās no -1 līdz 1. Neatkarīgi lielumi ir nekorelēti (koeficients ir 0). Ja koeficients ir 1 vai -1, starp lielumiem ir tieša lineāra atkarība. Koeficienta zīme norāda, vai atkarība ir pozitīva vai negatīva, proti, vai, vienam lielumam augot, otrs arī aug vai samazinās.
Latviešu un krievu partijas
Grupējot partijas savstarpējās balsu korelācijas dilšanas secībā, tūlīt redzams viens kodols, ko veido JL, TP un TB/LNNK, un otrs ar PCTVL, “Dzimtenes”/LSP kopsarakstu, JC un TSP. Abiem pievienojas vēl citas partijas ar mazliet zemāku pozitīvu korelāciju (skatīt tabulu – PDF vai GIF). Ārpusē paliek vien kristīgie demokrāti un sociāldemokrātu savienība, kuru piekritēju izvietojumam piemīt gadījuma raksturs – par tām balsojis tik maz vēlētāju, ka jau viens atbalstītājs kādā iecirknī nozīmē būtisku balsu īpatsvara maiņu, tādēļ nav iespējams konstatēt noteiktu sakarību ar citu partiju balsīm.
Kā lai abas lielās grupas nosauc? Acīmredzami šķiet, ka vēlētājus vienojušas un šķīrušas kultūretniskas, nevis sociālekonomiskas pazīmes, tāpēc turpmāk atmests “labējo” un “kreiso” politkorektais eifēmisms un runāts par latviešu un krievu partijām. Protams, ņemot vērā, ka, pirmkārt, runa ir par tēlu vēlētāju acīs, nevis partiju politiku vai biedru sastāvu.
To, ka latviešu un krievu partiju nosaukums precīzi un patiesi atklāj situāciju, apliecina vēl citi aprēķini. Proti, ja salīdzinām balsu kopsummu, ko ieguvusi katra no partiju grupām ar latviešu un krievu tautības vēlētāju skaitu, tad atkarība ir gandrīz lineāra: latviešu partiju korelācija ir 0,985 ar latviešu vēlētājiem un -0,982 ar krievu vēlētājiem, savukārt krievu partijām skaitļi ir tieši pretēji. Izraudzītās metodes korektumu apliecina arī tas, ka partiju grupu korelācija ar tautību ir augstāka nekā atsevišķām partijām. Proti, katrai partijai ir mazliet atšķirīgs elektorāts, tāpēc, ja vien partijas ir sagrupētas pareizi, tad apvienotā balsu īpatsvara saistībai ar galvenajiem cēloņiem ir jāpastiprinās.
Bet kā ar citām tautām piederīgiem, kas nav ne latvieši, ne krievi? Tādu Rīgā ir tikai 8,7% no vēlētājiem un to īpatsvara korelācija ar latviešu partiju balsīm ir -0,75, respektīvi 0,75 ar krievu partijām. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz nelatvieši vairāk pieslējušies krieviskam skatījumam. Nav nekāds brīnums, arī 2000.gada tautskaite konstatēja, ka neatkarīgajā Latvijas valstī nelatviešu pārkrievošana gājusi vien dziļumā.
Krievi šoreiz aktīvāki
Par latviešu partijām Rīgas domē balsoja 62,3% un par krievu partijām – 37,2% vēlētāju, kas ir zemāk par latviešu īpatsvaru vēlētājos un augstāk par krievu īpatsvaru[2]. Ar citu nelatviešu piesliešanos krieviem vien to nevar izskaidrot, un tas mudina domāt, ka latvieši savā galvaspilsētā šoreiz bijuši kūtrāki balsotāji.
Tautības korelācija ar vēlētāju aktivitāti to apliecina: -0,077 latviešiem un 0,061 krieviem. Absolūtā vērtība nav liela, tomēr zīme – nepārprotama. Aprēķinot, kāda tad bijusi dažādu tautību aktivitāte, iznākums ir 51,7% latviešiem, 55,2% krieviem un 54% pārējiem. Tā ka saulainie deviņdesmitie, kad pēc Interfrontes un Komunistiskās partijas aizliegšanas to darboņi devās atvaļinājumā (un viens – cietumā), ir pagātnē.
Izsakot sarakstu balsis lineāras funkcijas veidā[3] atkarībā no tautības, var aplēst, kā īsti balsojuši latvieši un kā – krievi, tiesa, ar zemāku ticamību partijām, kam korelācija ar tautību nav augsta. Aina katrā pusē ir pilnīgi citāda, vienīgi Pirmā partija un LSDSP atrodamas abās daļās, taču bez dižiem panākumiem, rādot, ko par tādiem puskoka lēcējiem domā kā latvieši, tā krievi.
Tāpat iespējams ielūkoties, uz ko gan virzās daudzinātā naturalizācija. Rīgā latvieši šobrīd ir 42,2% no visiem iedzīvotājiem. Šādam balsotāju etniskajam sadalījumam vistuvāk atbilst Daugavgrīvas iecirknis, kur latvieši ir 44,1% vēlētāju un šis iecirknis tādējādi sniedz priekšstatu par to, kādi būtu vēlēšanu iznākumi un kāda – Rīgas dome, ja balsstiesības šajās vēlēšanās būtu visiem Rīgas iedzīvotājiem:
Tātad, četrām krievu atbalstītajām partijām būtu 43 balsu vairākums 60 deputātu domē. Tā kā pēc sekmīgas naturalizācijas noslēgšanas, puķu pasniegšanas 500 000. uzņemtajam pilsonībā un šampanieša izdzeršanas krievu partijām Rīgas domē vairs nebūs nepieciešama nekādu sociāldemokrātu palīdzība. Lai atceramies to paši nākamajās vēlēšanās un mūsu politiķi – likumu lemšanā.
__________________________________
[1] Pētījumā izmantoti CVK vietnē publicētie vēlēšanu iznākumi un Iedzīvotāju reģistra ziņas par vēlētāju tautību Rīgas domes vēlēšanu iecirkņos.
[2] Pēc Iedzīvotāju reģistra ziņām Rīgā balsstiesības bija 245 030 latviešiem (63,48% no vēlētāju kopskaita), 107 297 krieviem (27,80%) un 33641 citām tautām piederīgiem (8,72%).
[3] Lielumiem x un y ar augstu savstarpēju korelāciju var noteikt lineāru funkciju y=ax+b (kur a – funkcijas virziena koeficients, b – konstante), kas vislabāk atbilst viena atkarībai no otra un ļauj aprēķināt tuvinātas lielumu vērtības punktos, par ko nav precīzu zināmu datu.