Atslēgvārdi:

Latviešu dome, krievu dome 39

Analizējot Rīgas domes vēlēšanu rezultātus, redzams izteikts kultūretnisks dalījums “latviešu” un “krievu” partijās un, ja abu etnisko grupu proporcija vēlētāju vidū būtu tāda pati kā starp iedzīvotājiem, “krievu” partijas domē iegūtu 2/3 vietu.

Iesaki citiem:

Jau pirms Rīgas domes vēlēšanām intuitīvi bija noprotams, ka cīņa paredzama starp TB/LNNK, Jauno laiku un Tautas partiju no vienas puses un PCTVL, Tautas saskaņas partiju un “Jauno centru” no otras, līdzšinējo domi vadošajiem un virzošajiem sociāldemokrātiem figurējot kaut kur pa vidu. Vēlēšanu rezultātu analīze[1] apstiprina – salīdzinot partiju iegūtos rezultātus konkrētos iecirkņos ar šo iecirkņu vēlētāju tautību, skaidri iespējams nošķirt latviešu un krievu partijas, noteikt, kā balsojuši latvieši un kā – krievi, kā arī secināt, ka otrie pie urnām devušies cītīgāk.

Metode

Pētījuma pamatmetode ir korelācijas analīze starp vēlētāju tautību Rīgas vēlēšanu iecirkņos un vēlēšanu iznākumu tajos. Korelācija ir sakarība starp lielumiem, kur viens lielums atkarīgs ne tikai no otra, bet arī no citiem lielumiem. Piemēram, cilvēka svars atkarīgs no garuma, bet tas nenozīmē, ka vienāda auguma cilvēki sver vienādi.

Lielumu atkarības pakāpi raksturo korelācijas koeficients, kas svārstās no -1 līdz 1. Neatkarīgi lielumi ir nekorelēti (koeficients ir 0). Ja koeficients ir 1 vai -1, starp lielumiem ir tieša lineāra atkarība. Koeficienta zīme norāda, vai atkarība ir pozitīva vai negatīva, proti, vai, vienam lielumam augot, otrs arī aug vai samazinās.

Latviešu un krievu partijas

Grupējot partijas savstarpējās balsu korelācijas dilšanas secībā, tūlīt redzams viens kodols, ko veido JL, TP un TB/LNNK, un otrs ar PCTVL, “Dzimtenes”/LSP kopsarakstu, JC un TSP. Abiem pievienojas vēl citas partijas ar mazliet zemāku pozitīvu korelāciju (skatīt tabulu - PDF vai GIF). Ārpusē paliek vien kristīgie demokrāti un sociāldemokrātu savienība, kuru piekritēju izvietojumam piemīt gadījuma raksturs – par tām balsojis tik maz vēlētāju, ka jau viens atbalstītājs kādā iecirknī nozīmē būtisku balsu īpatsvara maiņu, tādēļ nav iespējams konstatēt noteiktu sakarību ar citu partiju balsīm.

Kā lai abas lielās grupas nosauc? Acīmredzami šķiet, ka vēlētājus vienojušas un šķīrušas kultūretniskas, nevis sociālekonomiskas pazīmes, tāpēc turpmāk atmests “labējo” un “kreiso” politkorektais eifēmisms un runāts par latviešu un krievu partijām. Protams, ņemot vērā, ka, pirmkārt, runa ir par tēlu vēlētāju acīs, nevis partiju politiku vai biedru sastāvu.

To, ka latviešu un krievu partiju nosaukums precīzi un patiesi atklāj situāciju, apliecina vēl citi aprēķini. Proti, ja salīdzinām balsu kopsummu, ko ieguvusi katra no partiju grupām ar latviešu un krievu tautības vēlētāju skaitu, tad atkarība ir gandrīz lineāra: latviešu partiju korelācija ir 0,985 ar latviešu vēlētājiem un -0,982 ar krievu vēlētājiem, savukārt krievu partijām skaitļi ir tieši pretēji. Izraudzītās metodes korektumu apliecina arī tas, ka partiju grupu korelācija ar tautību ir augstāka nekā atsevišķām partijām. Proti, katrai partijai ir mazliet atšķirīgs elektorāts, tāpēc, ja vien partijas ir sagrupētas pareizi, tad apvienotā balsu īpatsvara saistībai ar galvenajiem cēloņiem ir jāpastiprinās.

Bet kā ar citām tautām piederīgiem, kas nav ne latvieši, ne krievi? Tādu Rīgā ir tikai 8,7% no vēlētājiem un to īpatsvara korelācija ar latviešu partiju balsīm ir -0,75, respektīvi 0,75 ar krievu partijām. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz nelatvieši vairāk pieslējušies krieviskam skatījumam. Nav nekāds brīnums, arī 2000.gada tautskaite konstatēja, ka neatkarīgajā Latvijas valstī nelatviešu pārkrievošana gājusi vien dziļumā.


Krievi šoreiz aktīvāki

Par latviešu partijām Rīgas domē balsoja 62,3% un par krievu partijām – 37,2% vēlētāju, kas ir zemāk par latviešu īpatsvaru vēlētājos un augstāk par krievu īpatsvaru[2]. Ar citu nelatviešu piesliešanos krieviem vien to nevar izskaidrot, un tas mudina domāt, ka latvieši savā galvaspilsētā šoreiz bijuši kūtrāki balsotāji.

Tautības korelācija ar vēlētāju aktivitāti to apliecina: -0,077 latviešiem un 0,061 krieviem. Absolūtā vērtība nav liela, tomēr zīme – nepārprotama. Aprēķinot, kāda tad bijusi dažādu tautību aktivitāte, iznākums ir 51,7% latviešiem, 55,2% krieviem un 54% pārējiem. Tā ka saulainie deviņdesmitie, kad pēc Interfrontes un Komunistiskās partijas aizliegšanas to darboņi devās atvaļinājumā (un viens – cietumā), ir pagātnē.

Izsakot sarakstu balsis lineāras funkcijas veidā[3] atkarībā no tautības, var aplēst, kā īsti balsojuši latvieši un kā – krievi, tiesa, ar zemāku ticamību partijām, kam korelācija ar tautību nav augsta. Aina katrā pusē ir pilnīgi citāda, vienīgi Pirmā partija un LSDSP atrodamas abās daļās, taču bez dižiem panākumiem, rādot, ko par tādiem puskoka lēcējiem domā kā latvieši, tā krievi.



Tāpat iespējams ielūkoties, uz ko gan virzās daudzinātā naturalizācija. Rīgā latvieši šobrīd ir 42,2% no visiem iedzīvotājiem. Šādam balsotāju etniskajam sadalījumam vistuvāk atbilst Daugavgrīvas iecirknis, kur latvieši ir 44,1% vēlētāju un šis iecirknis tādējādi sniedz priekšstatu par to, kādi būtu vēlēšanu iznākumi un kāda – Rīgas dome, ja balsstiesības šajās vēlēšanās būtu visiem Rīgas iedzīvotājiem:




Tātad, četrām krievu atbalstītajām partijām būtu 43 balsu vairākums 60 deputātu domē. Tā kā pēc sekmīgas naturalizācijas noslēgšanas, puķu pasniegšanas 500 000. uzņemtajam pilsonībā un šampanieša izdzeršanas krievu partijām Rīgas domē vairs nebūs nepieciešama nekādu sociāldemokrātu palīdzība. Lai atceramies to paši nākamajās vēlēšanās un mūsu politiķi – likumu lemšanā.
__________________________________

[1] Pētījumā izmantoti CVK vietnē publicētie vēlēšanu iznākumi un Iedzīvotāju reģistra ziņas par vēlētāju tautību Rīgas domes vēlēšanu iecirkņos.

[2] Pēc Iedzīvotāju reģistra ziņām Rīgā balsstiesības bija 245 030 latviešiem (63,48% no vēlētāju kopskaita), 107 297 krieviem (27,80%) un 33641 citām tautām piederīgiem (8,72%).

[3] Lielumiem x un y ar augstu savstarpēju korelāciju var noteikt lineāru funkciju y=ax+b (kur a – funkcijas virziena koeficients, b – konstante), kas vislabāk atbilst viena atkarībai no otra un ļauj aprēķināt tuvinātas lielumu vērtības punktos, par ko nav precīzu zināmu datu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (39) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 03.05.2005 20:07
Riigaa nevajag buut "latvieshu domes" un "krievu domes" - tikai "latvieshu domes". Un jaa - tikai latvieshi var lemt Latvijas naakotni - krievi var lemt Krievijas naakotni! Vai tas nav logjiski?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 31.03.2005 07:51
starp citu ,ljoti atskiriiga aina iezimeejas salidzinot Rigu ar Ventspili ,Liepaaju,citaam pilseetaam.Ventspilii etniskaa balsojuma nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 25.03.2005 11:58
bet vispaar mani priecee histeeriskaa Kremlja reakcijas,izteikumi,akcijas tepat Latvijaa:tatad visas lietas notiek,vairs nebuus ilgi .Lidz 9 .maijam paciesties vajag.Tad liidz augustam atkal parunaaties vajadzees:))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 25.03.2005 11:48
Un ko mees varam dariit pashi,lai veerstu situaaciju par labu?Nu pa piemeram ,paliidzet prezidentei skaidrot Latvijas sarezgiito 20gs. vesturi:)Runaa viens otrs-ka nav jeegas,muus taapat neviens nesadzirdees.Nesakiet vis.Prezidenti tak itin labi sadzird:))) Paskaties uz shiigada prezidentes viziiteem arvalstiim(bez tam kaadaa statusaa!),arvalstu prezidentu viziiteem tepat Latvijaa,pat G.Bush solaas iebraukt paplaapaat,tapataas,no turienes ,kurp prezidente nevar aizbraukt,tiek sutiitas dazhadas atbalsta un uzmundrinaajuma vestules...
http://www.president.lv/index.php?pid=010

naf tak nemaz tiik slikti,vai ne?:) Krievijas Federaacijai naaksies atteikties no meliem par 2.pas.karu.Un jo aatraak ,jo labaak!Paskatieties,kas notiek bijushaas PSRS telpaa-viena valsts peec otras...luuk melu sekas.

Taa kaa AK pulas velti-pules baltu pataisiit par melnu ,un citaadi-ir cinjas donkihotiska cinja pret veejdzirnavaam.Labaak,ir ar atziities,ka :"luuk es daudz ko nezinaaju,biju nepareizi informeets,ka trakie komunisti visu bija sagroziijushi"...un kopaa ar mums nosodiit komunismu&totalitarismu.Un starp citu.man patik ,ka mani lamaa:)))DDDD.Nu AK:uz priekshu!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 25.03.2005 11:21
kaads ir knifs shai etniskajai sadaliishanai? Tas ir vecs shulleru triks.un ne tikai.Ir taada metode:"labais" un "sliktais" izmekleetaajs.Viens tev dauza zobus,velk nagus,izturaas rupji,apvaino...un peec kaada laika atnaak labais-tas ir laipns,,iejuutiigs,pajautaa par vajadziibaam,ir sashutis par paarestiibaam....cilveeks atmaigst...saak runaaties...un peec laika atkal atnaak sliktais.Komandas darbs:) Vai arii divi karshu shuleeri atrod ,kadu bagaatu losi,izliekas viens otru nepaziistam...un juus jau saprotat rezultaatu.Tapat ja tramvajaa viens saaks lamaat latvieshus,tad kaads cits-krievus,apvainojumu straume kluus smagaaka ,tiks iesaistiiti pareejie,emocijas sitiis augstu vilni,tauta tiks izsista no liidzsvara...bet pectam abi iniciatori izkaaps no tramvaja un aizies njirdami rokrokaa.

Veel kaada nianse.Cilveeki lielaaku uzmaniibu pieveersh dzivibai svariigiem jautaajumiem.Piemeeram pensionaars ruupiigi lasiis zinju aviizees par iespeejamo pensiju indeksaaciju,bet kautkaadam karam Afrikaa virsuu pat neskatiisies.Un luudzu.Garda ,kas runaa ,par"630 000 civilokupantu jautaajuma vienkaarshu atrisinashanu ar dzelzcelja paliidziibu" latvieshu publikai ir varbbut ir vienkaarshi radikaalis ,vai pat ekstreemists,bet krieviem tas skar dzivibai&droshiibai aktuaalu jautaajumu.Tapat kaa mees nervozi reageejam uz Zhirinovska izteicieniem.Tapeec Krievijai bija vajadziiga Latvieshu nacionaalaa fronte,DDD,Latvijas Saeimas koaliicijas deputaatu braaljoshanaas,bildeshanaas kopaa.Veel taadu joku izdomaaja-tais bildees tak focheejaas ar visaam labeejaam,un koaliicijas partijaam-gan no LZZS,gan LPP,gan JL,TP,TB/LNNK. vajadzeeja tak paraadiit...ka vinji visi ir TAADI. shaadu joku es noveerteeju ar lielu baudu,un shtukoju ,ko veel labu vinji varetu izdomaat.Veel labaks joks buutu,ka kaut kur LNF tumshajos pagriides labirintos dazhi veikli zhiperi (ne bez savu"draugu" paliidziibas,protams) uzceptu "latvieshu gudro protokolus",kaa labaak atrisinaat ebreju,krievu un homoseksuaalistu jautaajumu.Ja palasa DDD,tad shiem jautaajumiem ir pieveersta max. detalizeeta uzmaniiba:
http://www.latvians.lv/nmln/ddd/ddd.html

un protams,vajadziigajaa briidi shie "protokoli" kluutu plashai publikai pieejami.

Kappec musu "draugu" "draugi" ir tik akcenteetu uzmaniibu pieversushi homosex. jautaajumam?Ajuus pastieties uz to pashu Eiroparlamentu,tur homofobija tiktu "silti" uztverta.

Zheel tik,ka muusu pashu politikji dazhkaart ir gatavi kaapt uz graabeklja.Es runaju par Saeimas arlietu komisijas vadiitaaja jautaajumu.Shis jautaajums nav partiju savstarpeejo kashkju jautaajums,bet gan valstiski buutisks jautaajums,kas ir jaaizrisina.Ja premjers redz labaaku kandidatuuru amatam,tad taa tas arii ir.Manis peec var iztikt kaadu laicinju vispaar bez vadiitaaja,nekaa ar taadu,kas mums met sprunguljus ratu ritenii

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 25.03.2005 10:45
Un kur tad ceelonji?Viens mums ir priekshjaa.Masu meediji."Delna" kontrolee cik kur reklaamas sabaaztas,vai nav sleeptaas reklaamas,a nafig?Praktiski viss,kas ,teiksim ,"Chas" bija par politiku bija politiskaa masaazha dazhu partiju virzienaa.LSP/dzimtene veel radio PIK.Jasaka,dazhkaart palasot "chas" vai "vesti" man uzmaacas dziljas paardomas,par to,ka shie laikraksti raksta to,ko prasa Kremlis.Katraa zinjaa reakcija uz Kremli ir momentaala,gandriiz kaa spogulii.Un ,ja Kremlii izplaanotaa Baltijas strateegija balstaas uz naida kurinaashanu,uz provokaatoru darbiibu,meloshanu un apmeloshanu,tad skaidrs ,ka tas ko shajaas aviizees raksta ir naidiigs pret Latviju,latvieshiem,muusu veesturi,simboliem,pret muusu demokraatiju,politikjiem,valsts iestaadeem....Ir jau ceriibas,ka Krievija paarstaas izmantot sho strateegiju-nupat kaa no Arlietu ministrijas 2 Eiropas dep. izlidoja Udalcovs&Dergunovs(|?),kas ,laikam sho strateegiju plaanoja.

Un tagad latvieshuvalodiigaa;) prese.Lasa tak krievu presi,redz krievvalodiigo reakciju sadziivee,visus tos apmelojumus pret Latviju....ir reakcija.Un tad ir darbiibas lauks provokaatoriem beztam.Logiski,ka latvieshi nebalsos par partijaam ,kas ir pret Latviju.Tapat piesardziiga attieksme buus pret taam ,kas veertee pozitiivi sadarbiibu ar Krieviju,integraaciju...atcereesimies ,ka ieprieksheejas veleshanaas LC bija taa ,kas izmantoja integraacijas nishu un arii rezultaati bija ljoti shaubiigi...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 25.03.2005 10:29
Paldies autoram par rakstu!!! Raksts ir kaa saka tieshi 9.Jo taa polarizaacija ir iznaakusi vienkaarshi drausmiiga(((.Es veel biju cereejis,ka tik traki nebuus,bet ir.Taa ,ka mums ir sanaacis tas,kas ir sanaacis,tad jaameklee celonji,risinaajumi,metodes.Jo,ko shaads rezultaats liecina par integraacijas procesiem valstii? Tieshi centrs(nacionaalajaa zinjaa) ir cietis diezgan smagus zaudeejumus-LPP ar savu naudiigo kampanju,simpaatisko liideri,ar pozitivo ideju-ir zaudeejis,ja ne taas balsis,kas no 58 vietas uz 4 paceela vienu daamu,veel mazaak buutu.TSP-netika.Jo saskanja vairs nav modee krievvalodiigaas aviizees.Starp citu arii par pilsoniskaam veertiibaam veleshanu kampanjaa nerunaaja-tikai nacionaalais jautaajums,"un ko mees izdariisim prieksh jums"-taatad veletaajus saista emocijas uzkurinoshi jautaajumi un tas ko politikji dos materiaali.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 24.03.2005 20:58
Atbildot uz to, kaapeec buutu jaaorganizee krievu skolas, bet nevis liibiesu, AK raksta: "Pakalpojumiem (izglītībā, publiskajā sakarsmē) krievu valodā ir lielāks pieprasījums un tos ir vieglāk nodrošināt" Tas ir savdabiigs piegaajiens. Ja AK uz visu skataas no pieprasiijuma un viegluma viedoklja, tad buut veelams so pieeju izmantot konsekventi: veel lielaaks pieprasiijums ir peec izgliitiibas latviesu valodaa. Nodrosinaat, ka visa izgliitiiba ir tikai latviski ir daudz vienkaarsaak, nekaa visu laiku kjeepaaties ar divaam tirm vai veel vairaak valodaam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 24.03.2005 20:46
Es te veel pie sevis taa praatoju. AK mineeja, ka gadiijumaa, ja krievi nevar runaat ar iereenjiem savaa valodaa, vinji kljuust par otraas skiras pilsoniem. vini ir pilsoni, maksaa nodokljus un tomeer nevar runaat savaa valodaa ar iereednjiem un vinju beerni nevar maaciities krievu valodaa visos liimenjos. Taatad vinji juutas kaa otraas skiras pilsoni. Bet interesanti, kas liek vinjiem taa justies? Arii, piem. eebreji nevar veikt mineetaas darbiibas. Iestaadee ineaakosais eebrejs nevar to pasu, ko nevar krievs, bet krievs kluust par otraas skiras pilsoni, kameer eebrejs - ne. Iznaak, ka krievi kljuust par otraas skiras pilsonjiem tikai taapeec, ka vinju ir tik daudz... Arii baltkrievs nevar izmantot savu valodu. Bet, ja baltkrievs un ebrejs varees runaat krieviski ar iereednjiem un vinju beerni varees turpinaat maaciities krievu valodaa, tad vinji kljuus par 'pirmaas skiras pilsoniem'? Ljoti savaada logika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 24.03.2005 18:56
paldies par apsveikumiem...

agdams iedomātā divkopienu valsts koncepta nostiprināšanos vēlētāju apziņā, kuru izlabot būs grūti pat tad, kad šī iedomātā problēma pati no sevis būs atrisinājusies (jo tā jau atrisinās pati no sevis, tāpēc arī PCTVL ir sācis trakot, taisot visādus savus klonus kā štābs vai OKROL - lai apliecinātu šo faktu, pietiek papētīt CSP datus par tautību īpatsvaru Latvijā un skolnieku skaitu pirmajās klasēs skolās ar dažādu mācībvalodu un novērot to dinamiku).

Pati no sevis 2-kopienu valsts "problēma" (kāpēc dažādībai jābūt problēmai?), iespējams, var "atrisināties" - bet tautību īpatsvara maiņas drīzāk rāda politikas rezultātus, nevis notikumu gaitu "pašu no sevis" - atņēma krieviem tiesības studēt dzimtajā valodā, arvien vairāk atņemt arī skolas izglītību, neatzīst pilsonību, liedz dzimtajā valodā iesniegt dokumentus tiesā, ministu u.c. augstākajos amatos pieļauj tikai latviešus... Rezultāts - krievi izmirst ātrāk, emigrē biežāk, sūta bērnus latviešu skolās biežāk nekā otrādi.

Par OKROL - šajās vēlēšanās tas atbalstīja virkni konkrētu kandidātu, nevis kādu partiju. Un tie kandidāti tikai Rīgā ir gan no PCTVL, gan no TSP, gan no JC (www.ruslv.org/index.php?option=content&task=view&id=245&Item...). Nu nav tas PCTVL klons... Un štābā ir gan PCTVL (ar lielāku ietekmi nekā OKROLā), gan OKROL, gan "neorganizētie" cilvēki un visādas sīkas organizācijas.

Tobrīd PCTVL izdomātās politiskās dienaskārtības problēmas (vai tiešām PCTVL domā, ka t.s. krievvalodīgajiem iedzīvotājiem šobrīd svarīgākās problēmas ir valoda, izglītība dzimtajā valodā un pilsonība? Paskatieties beidzot sev apkārt!) savu nozīmi būs pazaudējušas būtiski

Pilsonības, Valsts valodas un Izglītības likumus pieņēma "latviešu" partijas. Ja problēmas ar tiem vienkārši izdomātu PCTVL, kas par to balsotu?

Par svarīgākām problēmām - krievvalodīgiem LR iedzīvotājiem ir arī citas būtiskas problēmas kā iedzīvotājiem, protams, bet kā krievvalodīgiem tiem ir akūtas specifiskas valodas, pilsonības un it sevišķi izglītības problēmas. Pierādījums? Salīdziniet, cik cilvēki piedalījās protesta akcijās pret "īres griestu" atcelšanu un cik - pret "skolu reformu", turklāt - kur bija vairāk krievvalodīgo?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 24.03.2005 14:24
Pirmkārt, gribēju apsveikt AK ar ievēlēšanu Rīgas Domē. Ceru, ka darbs pašvaldībā netraucēs turpināt studijas Latvijas Universitātē valsts valodā.

Latviešu un krievu partiju pastāvēšana ir kaitīga parādība Latvijai kopumā. Tas veicina iedomātā divkopienu valsts koncepta nostiprināšanos vēlētāju apziņā, kuru izlabot būs grūti pat tad, kad šī iedomātā problēma pati no sevis būs atrisinājusies (jo tā jau atrisinās pati no sevis, tāpēc arī PCTVL ir sācis trakot, taisot visādus savus klonus kā štābs vai OKROL - lai apliecinātu šo faktu, pietiek papētīt CSP datus par tautību īpatsvaru Latvijā un skolnieku skaitu pirmajās klasēs skolās ar dažādu mācībvalodu un novērot to dinamiku).

"Krievu partiju" puses institucionalizācija sākas daudz vēlāk kā latviešu - pārāk ilgi tika aizkavēta mākslīgā PCTVL (lielā veidojuma ar Ždanokas, Rubika un Jurkāna trīsvienību) sabrukšana, kas kavēja spektra izveidi. Manuprāt, vietā ir salīdzinājums ar situāciju "latviešu partiju" pusē 1996.-1997. gadā. Sagaidāms, ka šis partiju spektrs izveidosies tuvāko piecu gadu laikā. Tobrīd PCTVL izdomātās politiskās dienaskārtības problēmas (vai tiešām PCTVL domā, ka t.s. krievvalodīgajiem iedzīvotājiem šobrīd svarīgākās problēmas ir valoda, izglītība dzimtajā valodā un pilsonība? Paskatieties beidzot sev apkārt!) savu nozīmi būs pazaudējušas būtiski un varēs sākties binārā spektra saplūšana, līdzīgiem spēkiem atrodot vienotu pozīciju kopējā spektrā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 24.03.2005 08:51
AK: "Lūdzu! www.shtab.lv galvenajā lapā ir sludinājums par šā protesta piketa pieteikšanu - rakstīts "pret fašisma propagandu Latvijā". Pats es to nerīkoju, bet piedalījos." Juus ticat, ko vini raksta? Kaapeec viniem ticat, bet citiem neticat? www.latvians.lv raksta, ka 16.martaa notika pieminjas pasaakumi latviesu karaviiriem. Nekur nav mineets ne Hitlers, ne paarvaaciskosanas plaani vai kas cits, ko Juus tur piesaucat. Es Jums arii ieteiktu kritiskaak lasiit 60-tajos gados rakstiitos propagandas materiaalus. Kas attiecas uz Rubiku un Lujaanu - izteicu savu personisko viedokli, kas veidojies, veerojot mineeto kungu aktivitaateem. Ir taadas lietas kaa visparzinaami fakti... kaa jau pats mineejaat. No otras puses - kas vienam vispaarzinaams, tas citam nezinaams. Piemeeram, visparzinaams fakts bija reiz tas, ka saule griezas ap zemi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 24.03.2005 01:21
bezvardis "Var. Bet labāk, ja vinām ir izvēle un iespēja studēt tuvāk radiniekiem, bez transporta izdevumu, vīzu, mājokļa problēmām. It īpaši, ja vēsture rāda - to var nodrošināt." kaada tiesi veesture raada, ka var nodrosinaat studijas tuvu radiniekiem bez viizu utt probleemaam?

Ja jūs ieskatītos citāta vēsturē, jūs pamanītu, ka tur ir runa par piedāvājumu studēt krieviski Krievijā. Vēsture rāda, ka studijas krievu valodā ir iespējamas arī Latvijas augstskolās. Konkrēti - LPSR vēsture, pašreiz - vairākas privātas augstskolas.

P.S. Labi, es atzīšu, ka biju pārāk bargs, kritizējot tos izteicienus, kas jums šķita pašsaprotami - zināmu saturu es varēju saskatīt jūsu vārdos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 24.03.2005 01:08
bezvardis Cik noprotu, AK ir domaas par savu nekljuudiigumu. Labi. Paanalizeesim ar vinja paneemieniem, ko vins saka (..) Protests bija pret latviešu SS leģiona slavināšanu [kur ir pieradijumi, ka tiesi pret to bija protests? Vai AK pats so riikoja, ka tik labi to zina, vai arii veica protesteetaaju domas aptauju? Iisaak sakot - 0% konkreeta info

Lūdzu! www.shtab.lv galvenajā lapā ir sludinājums par šā protesta piketa pieteikšanu - rakstīts "pret fašisma propagandu Latvijā". Pats es to nerīkoju, bet piedalījos. Pēc pieprasījuma es sniedzu papildu informāciju... bet par Ar. Rubiku un M. Lujānu to pat vairs negaidu.

pret latviešu SS leģiona slavināšanu (..) tam nav nepieciešama itāļu vai vācu valodas prasme [kaa Juus to zinaat? Vai ir kaadi peetiijumi, kas to pieraada? Dodiet piemeerus]

Humors ir savdabīgs... Kāpēc nav smieklīgi? Ir tāda lieta - vispārzināmie fakti. Vai tie nelaimīgie M. Lujāna sakari ar austrumu sponsoriem pie tiem pieder - katrs lai lemj pats.

"pietiek ar zināšanām par to, par ko cīnījās leģionāri [atkal 0% konrkeetiibas: paskaidrojiet, par ko ciinijas legionari, citadi jauniesi nesapratiis"

Par to skolās runā diezgan daudz, bet, ja vēlaties, atkārtošu - par Hitlera plāniem, t. i. "ebreju jautājuma risināšanu", par Latvijas teritorijas pārvāciskošanu. Labs dokumentu krājums par to ir "Мы обвиняем" Р. Лиесма, 1967 - см. стр. 11-25 Kas cīnījās par latviešu tautas izdzīvošanu, ir skaidrs, salīdzinot šos plānus ar tautskaišu datiem - LPSR latvieši vairojās.

"vai tieshaam Juus domaajat, ka buutu labaak, ja zurnaalisti shadus konfliktus neredzeetu? Vai tas buutu jaasaprot kaa aicinaajums ierobezot zurnalistu briiviibu?"

Paskaidroju - es vēlētos, lai nebūtu Latvijā esesiešu gājienu. Tad nebūtu vajadzīgi arī protesti pret tiem.

tas taa - par piesiesanos vardiem un par iedomiigu pieeju oponentu izteikumiem

"Piesiešanās vārdiem" nereti ir interesanta lieta - var saskatīt, cik atšķirīgas lietas cilvēki ar tiem apzīmē un kā tas traucē saprašanai. Iedomīga pieeja? Nezinu, nezinu... Ja oponents runā par kaut ko apšaubāmu kā par pašsaprotamu, man šķiet pieņemami pieprasīt pamatojumu vai norādīt, ka es tam nepiekrītu. Ja tādu apgalvojumu ir vesela virkne...

"Cik tiesi tuvu radiniekiem buutu jaastudee, lai AK uzskatiitu, ka viss ir kaartiibaa? Un kaapeec studeesana tuvaak radiniekiem ir labaaka, neka studesana taalaak no gjimenes nospiedosaas klaatbuutnes?"

Seko vēl virkne līdzīgu jautājumu - bet atbilde ir viena. Ir daļa, kas grib un var, lai brauc tālāk, ko uzskata AK - nav saistošs citiem... Bet mēs esam Latvija un mūsu uzdevums ir nodrošināt lielāku izvēles brīvību šeit. Citādi varētu teikt, ka Harvarda vienalga ir prestižāka, mēs neesam bagāta valsts, un kādēļ mums tās augstskolas?

"ja tuvums gjimenei ir studiju kvalitaates meeraukla..."

Šis humors jau slikti ož, jo es neko tādu nerakstīju. Paskaidroju - tas ir viens no cilvēka izvēles apsvērumiem, kas var būt par labu gan tuvākai, gan tālākai studiju vietai. Es uzsvēru izvēli - lasiet uzmanīgi!

"taa pat, kaa Staabisti - t.i. mees jau neesam veel izmeegjinaajusi, kaa reforma darbosies, bet mees jau zinaam, ka buus tik gruuti, ka buus neizturami un degradeejosi"

Vairums štābistu ir vai nu skolēni, kas jūt "reformu" uz savas ādas jau gadiem ilgi, vai nu nesenie skolu beidzēji, kas jutuši tās pirmsākumus, vai nu to vecāki un pedagogi. Avots? Sapulces parasti ir atklātas - katrs var redzēt.

AKA Paldies, AK, smējos no sirds! Solidarizējoties ar Bezvārdi, ierosinu nodibināt "pērļu" balvu vai pieteikt Jūs Mērfijam!

Paldies Jums! Man patīk jūsu kautrība, tomēr baidos, ka šajā komēdijā galvenā loma nav man.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 24.03.2005 00:24
Paldies, AK, smējos no sirds! Solidarizējoties ar Bezvārdi, ierosinu nodibināt "pērļu" balvu vai pieteikt Jūs Mērfijam! Varbūt <politika.lv> var nākt ar ierosinājumu noteikt savu gada labāko un asāko autoru!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 24.03.2005 00:10
AK Pakalpojumiem (izglītībā, publiskajā sakarsmē) krievu valodā ir lielāks pieprasījums un tos ir vieglāk nodrošināt. Piemēram, lībiešu plūsmām augstskolās LR trūkst pieprasījuma un iespēju apskatamā nākotnē sagatavot pietiekami plašu mācībspēku un literatūras klāstu - tāpēc šai jautājumā runa ir par to, kam pieprasījums ir - par krievu valodu. Poļiem, piemēram - par palīdzību, stājoties Polijas augstskolās. Daudzās pilsētās krievu valoda ir vienīgā mazākumvaloda, kuras prasme jāprasa no ierēdņiem - pārējās maz kas prot (grūti nodrošināt pakalpojumus) vai/un maz kam tās ir dzimtās (trūkst pieprasījuma). Jā, "maz" un "daudz" ir neskaidri jēdzieni - bet precīzie kritēriji šeit nebūtu loģiski ("100 cilvēki no 10000 pilsētā - nodrošināt noteiktas tiesības. 99 - nevajag"). (izcēlums mans - AKA)

AKA Aplūkojot šāda tipa "argumentus" varētu izmantot Jūsu paša iepriekš teikto - tiem ir nulles vērtība. Vai Jums un partijai nav ienācis prātā, ka citu etnisko minoritāšu "pieprasījuma" trūkumam varētu būt tieši loģiska rakstura apsvērumi par šāda pieprasījuma absurdumu?

Kādi tieši? Ja pieprasījuma nebūtu, nebūtu, piemēram, poļu, ukraiņu un lietuviešu skolu Latvijā. Ja tas ir mazāks nekā krieviem - to vajag izskaidrot ar minoritāšu pārstāvju skaita atšķirībām, ilgstošu asimilācijas politiku pret šīm citām minoritātēm un ar bailēm no represijām (visi redz, kādu attieksmi kurina pret tiem, kas cīnās par tiesībām mācīties dzimtajā valodā).

AKA Otrkārt, ir smieklīgi krievu kopienai pretstatīt līvus un igauņus - skatliski mazākās kopienas. Ar ko sliktāki par krieviem vairāk kā 17 000 lietuviešu, 27 000 baltkrievu (OK, tur ir problēmas ar dzimto valodu), 40 000 poļu, 6000 ebreju, 12 000 ukraiņu?

Pareizi, tikai par līviem un igauņiem runāt būtu smieklīgi. Bet es to arī nedarīju, un uzsvēru, ka skaits nepadara kādu labāku vai sliktāku. Jūsu citētajā fragmentā es tieši runāju par to, ka atbalsts vajadzīgs arī citiem - un ja poļiem Latvijā trūkst pieprasījuma augstskolām, jāpalīdz iegūt augstāko izglītību Polijā. Poļu skolām Latvijā ir pieprasījums - tātad tām arī jābūt. Nav sliktāku un labāku - ir dažādas iespējas.

AK Daudzās pilsētās krievu valoda ir vienīgā mazākumvaloda...

AKA Kurās tieši? Rīgā un Daugavpilī? Nekļūstiet smieklīgs!

Šai gadījumā es runāju par Kalnciemu, Kārsavu, Balviem, Gulbeni, Viļāniem... un smieklīgs ir tas, kas man piedēvē absurdas domas, pēc tam aicinot nekļūt smieklīgam. Rīgā un Daugavpilī, protams, ir iespējams un nepieciešams nodrošināt daudzus pakalpojumus, piemēram, poļu un baltkrievu valodā. Tādu pilsētu nav daudz - tāpēc jau var izsecināt, ka es runāju par citām!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 24.03.2005 00:10
Te veel viena AK peerle: "Var. Bet labāk, ja vinām ir izvēle un iespēja studēt tuvāk radiniekiem, bez transporta izdevumu, vīzu, mājokļa problēmām. It īpaši, ja vēsture rāda - to var nodrošināt." Cik tiesi tuvu radiniekiem buutu jaastudee, lai AK uzskatiitu, ka viss ir kaartiibaa? Un kaapeec studeesana tuvaak radiniekiem ir labaaka, neka studesana taalaak no gjimenes nospiedosaas klaatbuutnes? Ja tas ir labaak, kaa Juus skaidrosiet, ka vairums vecaaku, kuri var to atljauties, suuta savus beernus studeet uz Angliju, Ameriku, Vaaciju un Franciju? Vai taa ir vinju veelme ieriebt saviem lolojumiem?Un ja tuvums gjimenei ir studiju kvalitaates meeraukla, tad iznaak, ka labaakaas studijas aarzemees ir Lietuvaa, bet ASV ir vissliktaakaas (jo tas ir vistaalaak no radiniekiem) Ejiet to klaareet tiem, kas maacaas Harvardaa, Sorbonaa un Kembridzaa. Juusu mineetaas 'transporta, viizu un maajoklja' probleemas tikai noraada, ka esat dziivojis visu laiku vecaaku paspaarnee. Aciimredzot Juus pats nekad neesat ne celjojis (ljoti romantiski - iesaku pameeginaat), ne mekleejis dziivokli (ljoti noruudoshi - arii iesaku pameegjinaat). Turklaat tas, ka Juus to visu pieskaitaat pie draudiem, nevis iespeejaam, noraada uz to, ka pieejat probleemaam taa pat, kaa Staabisti - t.i. mees jau neesam veel izmeegjinaajusi, kaa reforma darbosies, bet mees jau zinaam, ka buus tik gruuti, ka buus neizturami un degradeejosi. Un kaada tiesi veesture raada, ka var nodrosinaat studijas tuvu radiniekiem bez viizu utt probleemaam? Maajas apmaaciibas veesture? Vieniigaa man zinaamaa apmaaciibas sistema, kas ljauj maaciities gjimenes lokaa un izvairiities no transporta un majoklju probleemaam, ir radioapmaaciiba, ko piekopj Austraalijaa, bet arii tikai zemaakajos izgliitibas posmos

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 23.03.2005 23:55
Cik noprotu, AK ir domaas par savu nekljuudiigumu. Labi. Paanalizeesim ar vinja paneemieniem, ko vins saka. Te piemers: "Protests bija pret latviešu SS leģiona slavināšanu [kur ir pieradijumi, ka tiesi pret to bija protests? Vai AK pats so riikoja, ka tik labi to zina, vai arii veica protesteetaaju domas aptauju? Iisaak sakot - 0% konkreeta info]- tam nav nepieciešama itāļu vai vācu valodas prasme [kaa Juus to zinaat? Vai ir kaadi peetiijumi, kas to pieraada? Dodiet piemeerus], pietiek ar zināšanām par to, par ko cīnījās leģionāri [atkal 0% konrkeetiibas: paskaidrojiet, par ko ciinijas legionari, citadi jauniesi nesapratiis. Tas nebuut nav tik vienkarss jautajums - par ko vinji ciiniijaas. Daudzi uzskata, ka latviesu legionari cinijas pret stalinismu un pret latviesu tautas izniiciibu un pret deportacijaam. Vai tas noziimee, ka 'antifasisti', to zinot (kaa Juus pienjemat) demonstreejaas PAR stalinisma atjaunosanu, PAR deportaacijaam, PAR latviesu tautas izniicinaasanu?] Par žurnālistiem - žēl, ka tie redz Latvijā šādus konfliktus [vai tieshaam Juus domaajat, ka buutu labaak, ja zurnaalisti shadus konfliktus neredzeetu? Vai tas buutu jaasaprot kaa aicinaajums ierobezot zurnalistu briiviibu?], bet tas ir labāk, nekā ja tie redzētu, ka Latvijā nav pretestības hitlerismam [logiska kljuuda - nav iespeejams redzeet to, kaa nav. zurnaalisti vien var redzeet to, ka pretestiiba ir, bet ja vinji redz, ka pretestiibas nav, tas neko nenoziimee]" Nu - tas taa - par piesiesanos vardiem un par iedomiigu pieeju oponentu izteikumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 23.03.2005 22:19
AK rakstīja:

Pakalpojumiem (izglītībā, publiskajā sakarsmē) krievu valodā ir lielāks pieprasījums un tos ir vieglāk nodrošināt. Piemēram, lībiešu plūsmām augstskolās LR trūkst pieprasījuma un iespēju apskatamā nākotnē sagatavot pietiekami plašu mācībspēku un literatūras klāstu - tāpēc šai jautājumā runa ir par to, kam pieprasījums ir - par krievu valodu. Poļiem, piemēram - par palīdzību, stājoties Polijas augstskolās. Daudzās pilsētās krievu valoda ir vienīgā mazākumvaloda, kuras prasme jāprasa no ierēdņiem - pārējās maz kas prot (grūti nodrošināt pakalpojumus) vai/un maz kam tās ir dzimtās (trūkst pieprasījuma). Jā, "maz" un "daudz" ir neskaidri jēdzieni - bet precīzie kritēriji šeit nebūtu loģiski ("100 cilvēki no 10000 pilsētā - nodrošināt noteiktas tiesības. 99 - nevajag"). (izcēlums mans - AKA)

Aplūkojot šāda tipa "argumentus" varētu izmantot Jūsu paša iepriekš teikto - tiem ir nulles vērtība. Vai Jums un partijai nav ienācis prātā, ka citu etnisko minoritāšu "pieprasījuma" trūkumam varētu būt tieši loģiska rakstura apsvērumi par šāda pieprasījuma absurdumu? Otrkārt, ir smieklīgi krievu kopienai pretstatīt līvus un igauņus - skatliski mazākās kopienas. Ar ko sliktāki par krieviem vairāk kā 17 000 lietuviešu, 27 000 baltkrievu (OK, tur ir problēmas ar dzimto valodu), 40 000 poļu, 6000 ebreju, 12 000 ukraiņu?

Daudzās pilsētās krievu valoda ir vienīgā mazākumvaloda...

Kurās tieši? Rīgā un Daugavpilī? Nekļūstiet smieklīgs!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.03.2005 21:53
Aleksis Par augstskolām iebildīšu - studenta gados ir labi pamainīt mācību vidi. Ja nu kādam dikti gribas turpināt mācīties krieviski, tad var doties studēt arī uz Krieviju vai Baltkrieviju - t.i. vismaz kādu jaunu valsti iepazī

Var. Bet labāk, ja vinām ir izvēle un iespēja studēt tuvāk radiniekiem, bez transporta izdevumu, vīzu, mājokļa problēmām. It īpaši, ja vēsture rāda - to var nodrošināt.

PCTVLam ir šobrīd jāizvēlas prioritātes - vai ir svarīgāk taisīt masu nekārtības pie Brīvības pieminekļa un izvirzīt "pie in the sky"-tipa idejas par pilsonību un oficiālajām valodām, vai arī nosargāt izglītību.

Iespējams, jums ir taisnība, kaut gan ir arī argumenti pret: 1. Problēmas ir saistītas - kamēr daudzi ir nepilsoņi un mazākumvalodu statuss nav nostiprināts, ir viegli atņemt arī tās tiesības, kas var būt izcīnītas izglītībā. 2. Jādod labējām partijām iespēja "saglabāt seju" - "mēs piekāpsimies skolu jautājumā, bet skatieties, cik dedzīgi mēs sargājam pilsoņu kopumu no visādiem Petropavlovskiem un valsts valodu no konkurences" P.S. Pēdējā laikā PCTVL vislielāko uzmanību velta tieši izglītībai, reizēm iesniedz nelielus grozījumus Pilsonības likumā, bet par oficiālajām valodām vienīgais - valodas izvēles brīvības princips pašvaldību vēlēšanu kampaņā.

VL un Kluba 415 pasākumi taču bija saskaņoti

Bija. Man tas ir arguments par labu tam, ka režīma, kas atļauj SS slavināšanu, likumi ne vienmēr jāpilda.

Domāju, ka problēmas ir tieši PCTVLam. Jo nesankcionētu masu nekārtību organizēšanu grūti apvienot ar konstruktīvu darbu valsts institūcijās.

Tīrā parlamentārisma ceļš 90. gados parādīja zemu efektivitāti - tāpēc jārīko masu akcijas. Ja mūsu valsts vara izvēlas atļaut SS slavināšanu - nākas tai pretoties. Starp citu, lai padarītu "kreisās" masu akcijas par nesankcionētām, jau grozīja likumu "Par sapulcēm...", atņemot deputātu brīvību tikties ar vēlētājiem

"Dabiska antifašistu pretestība" nav adekvāts apzīmējums. Ne jau tie strīpainie cilvēki kaut ko sakarīgu iebilda pret itāļu fašisma (vai kaut vai vācu nacionālsociālisma) idejām. Cik daudzi no protestētājiem vispār prot itāļu vai vācu valodas? Vienkārši gribēja sarīkot izrādi žurnālistiem

Protests bija pret latviešu SS leģiona slavināšanu - tam nav nepieciešama itāļu vai vācu valodas prasme, pietiek ar zināšanām par to, par ko cīnījās leģionāri. Par žurnālistiem - žēl, ka tie redz Latvijā šādus konfliktus, bet tas ir labāk, nekā ja tie redzētu, ka Latvijā nav pretestības hitlerismam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.03.2005 21:19
AK: līdz 40%... Un valsts augstskolu programmās ar budžeta vietām (izņemot slāvu filoloģiju) - 0. Bet privātas izglītības iestādes rāda, ka pieprasījums krievu valodai izglītībā ir augstāks.

Par augstskolām iebildīšu - studenta gados ir labi pamainīt mācību vidi. Ja nu kādam dikti gribas turpināt mācīties krieviski, tad var doties studēt arī uz Krieviju vai Baltkrieviju - t.i. vismaz kādu jaunu valsti iepazīt.

Savukārt, vidējā izglītība dzimtajā valodā - tā, manuprāt, ir liela svētība katram bērnam. Būšu ļoti priecīgs, ja kaut ko izdosies izcīnīt šajā ziņā. Gan jau J.Pliners cīnās no visas sirds. Bet PCTVLam ir šobrīd jāizvēlas prioritātes - vai ir svarīgāk taisīt masu nekārtības 16.marta sakarībā un izvirzīt "pie in the sky"-tipa idejas par pilsonību un oficiālajām valodām, vai arī nosargāt izglītību un izcīnīt sev un saviem vēlētājiem kaut ko reālu. Ja turpināsies tāda muļķošanās kā līdz šim, tad krievu skolas lielā mērā tiks pazaudētas.

Alex: Protams, deputātiem, kuri organizē masu nekārtības (vai pat paši tajās piedalās), ir grūtāk cerēt uz savu kolēģu izpratni tajos gadījumos, kad viņu prasības būtu visnotaļ taisnīgas
AK: Jūs to sakāt par deputāti A. Seili, kas piedalījās SS veterānu godināšanā (par to, ka 16. marta pasākumi ir tieši tas, raksta rīkotāji - www.latvians.lv www.klubs415.lv www.visulatvijai.lv), kas dabiski izraisīja antifašistu pretestību?

Par A.Seiles problēmām panākt sapratni no Saeimas kolēģiem neesmu neko dzirdējis. VL un Kluba 415 pasākumi taču bija saskaņoti.
Domāju, ka problēmas ir tieši PCTVLam. Jo nesankcionētu masu nekārtību organizēšanu grūti apvienot ar konstruktīvu darbu valsts institūcijās. "Dabiska antifašistu pretestība" nav adekvāts apzīmējums. Ne jau tie strīpainie cilvēki kaut ko sakarīgu iebilda pret itāļu fašisma (vai kaut vai vācu nacionālsociālisma) idejām. Cik daudzi no protestētājiem vispār prot itāļu vai vācu valodas? Vienkārši gribēja sarīkot izrādi žurnālistiem.

Leģionāri tika un tiks pieminēti - tie ir latviešu identitātei svarīga lieta; apliecinājums, ka bija cilvēki, kuri kaut vai ļoti bezcerīgos apstākļos cīnījās pret PSRS ekspansiju. Ar fašismu tam visam ir maz sakara. PCTVLs var to izlikties nesaprotam, bet tāda ir un būs mūsu identitāte. To diez vai mainīs pat labi domāti atgādinājumi par iespējamo kaitējumu Latvijas valsts tēlam ārzemēs (ko izteica Latvijas ebreju kopiena). Un nepavisam jau ne strīpaini bļāvēji pie Brīvības pieminekļa.

AK: Ne katrs, kas nemaksā, nedrīkst lemt (patiešām ir invalīdi u.c. - bet vecuma pensionāri savu daļu jau samaksāja), bet katrs, kas maksā - drīkst (vairumā valstu patiešām pagaidām balso tikai pilsoņi - bet pirms 150 gadiem sievietes nebalsoja nekur... Ārvalstu prakse ne obligāti ir pareiza).

Pastāvīgo iedzīvotāju tiesības atsevišķos gadījumos tiešām tuvinās pilsoņu tiesībām (teiksim, ES pilsoņi jau tagad var Latvijā vēlēt pašvaldības). Varbūt ka gadsimtu gaitā šis tas tiks attiecināts arī uz citām cilvēku kategorijām. Bet Latvijas nepilsoņu jautājums risināsies tuvākajos 10 gados (naturalizācija, emigrācija). Tādēļ, šķiet, ka tā ir pavisam cita laika perspektīva.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.03.2005 21:11
AKA Tikpat "nepilnvērtīgi" kā krievu kopiena, kura nedrīkstēs sarunāties ar ierēdņiem, mācīties valsts augstskolās un lasīt ielu plāksnītes sava dzimtajā valodā ir arī visas citas etniskās kopienas Latvijā, un to skaits ir visai liels. Kāpēc starp citām izcelt tieši krievus?Vai tā ir kāda specifiski PCTVL saprotama LIDZTIESĪBAS izpratne?

Pakalpojumiem (izglītībā, publiskajā sakarsmē) krievu valodā ir lielāks pieprasījums un tos ir vieglāk nodrošināt. Piemēram, lībiešu plūsmām augstskolās LR trūkst pieprasījuma un iespēju apskatamā nākotnē sagatavot pietiekami plašu mācībspēku un literatūras klāstu - tāpēc šai jautājumā runa ir par to, kam pieprasījums ir - par krievu valodu. Poļiem, piemēram - par palīdzību, stājoties Polijas augstskolās. Daudzās pilsētās krievu valoda ir vienīgā mazākumvaloda, kuras prasme jāprasa no ierēdņiem - pārējās maz kas prot (grūti nodrošināt pakalpojumus) vai/un maz kam tās ir dzimtās (trūkst pieprasījuma). Jā, "maz" un "daudz" ir neskaidri jēdzieni - bet precīzie kritēriji šeit nebūtu loģiski ("100 cilvēki no 10000 pilsētā - nodrošināt noteiktas tiesības. 99 - nevajag").

Protams, tur, kur ir ievērojams skaits poļu, baltkrievu u. c., pareizas ir analoģiskas prasības - saskaņā ar to pašu Rāmju konvenciju, ko PCTVL aicina ratificēt un regulāri piedāvā Saeimai kopš dibināšanas.

Fakts, ka krievu skaits un apdzīvotības blīvums dažās Latvijas pilsētās un, iespējams, lauku pašvaldībās, ir lielāks nekā citām etniskajām grupām ir vērtējams drīzāk kā nejaušs faktors (tas ir neprognozējami mainīgs lielums) nevis loģiskas dabas arguments par to, kāpēc īpašs statuss Latvijā būtu piešķirams tieši krievu valodai

Šis fakts nepadara kādu labāku par citiem, bet no tā (un no Latvijas vēsturiskās prakses) izriet, ka krievu valodas kopienas intereses Rīgā vai Daugavpilī ir iespējams (tātad, arī nepieciešams) ievērot lielākā mērā nekā igauņu valodas kopienas intereses. Var uzskatīt, ka fakts ir nejaušs, bet tas pastāv, un tāpēc tas ir pilnvērtīgs arguments.

Visā Latvijā arī nevajag piešķirt oficiālo statusu krievu valodai (un kas to prasa?) - klientu ieguvums no tā, ka kādam Dundagas pagasta policistam būtu jāprot krievu valoda, ir nesalīdzināmi mazāks par ierobežojumiem, kurus šāds noteikums uzliktu policistam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 23.03.2005 19:53
AK rakstīja:

Cerību uz ko? Uz to, ka krievu kopiena piekritīs, ka krievi Latvijā ir nepilnvērtīgi un nedrīkst sarunāties ar ierēdni Daugavpilī savā valodā, nedrīkst mācīties dzimtajā valodā par savu un vecāku nodokļu naudu, ka puse krievu nedrīkst lemt par Latvijas nākotni, bet tai jāapmaksā šī nākotne? (izcēlums mans -AKA)

Tikpat "nepilnvērtīgi" kā krievu kopiena, kura nedrīkstēs sarunāties ar ierēdņiem, mācīties valsts augstskolās un lasīt ielu plāksnītes sava dzimtajā valodā ir arī visas citas etniskās kopienas Latvijā, un to skaits ir visai liels. Kāpēc starp citām izcelt tieši krievus? Vai tā ir kāda specifiski PCTVL saprotama LIDZTIESĪBAS izpratne? Fakts, ka krievu skaits un apdzīvotības blīvums dažās Latvijas pilsētās un, iespējams, lauku pašvaldībās, ir lielāks nekā citām etniskajām grupām ir vērtējams drīzāk kā nejaušs faktors (tas ir neprognozējami mainīgs lielums) nevis loģiskas dabas arguments par to, kāpēc īpašs statuss Latvijā būtu piešķirams tieši krievu valodai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.03.2005 19:27
bezvardis "'latviesu partija' jaunais laiks kaa vienu no galvenajiem argumentiem izmantoja aicinajumu samazinaat korupiciju. Tam nav sakara ne ar latviskumu, ne ar krieviskumu. Bet krievi nebalso par so partiju, jo taa ir 'latviesu partija'"

Un no kurienes krieviem ir tāds viedoklis? No tā, ka Repše ir viens no LNNK dibinātājiem, no tā, ka JL izvēlas sadarbību ar TB/LNNK un ZZS, nevis PCTVL...

"jaatceras, ka Latvijas valst projekts ir balstiits uz latviesu tautas aizsardziibu. Ja taada nebuutu, tad buutu vispaar maz jeegas saadu valsti veidot"

Ja vadīties tikai no latviešu interesēm - jā. Es izvēlos visu Latvijas tautu. To, par ko runāja cilvēkiem Latvijas valsts projektētāji gan Satversmes pirmajā pantā, gan LTF programmās.

"jaaveicina tas, lai krievi saak uz sevi skatiities kaa uz Latvija pilsoniem. Tas, uz ko patlaban mudina taa deeveetaas 'krievu partijas' ir, lai krievi arvien vairaak sevi apzinaatos kaa 'otraas skiras pilsonjus', t.i., taadus, kas domaa par sevi vieniigi kaa par krieviem"

Hm... "Krievu partijas" pieņēma Izglītības, Valsts valodas un Pilsonības likumus, kas padarīja krievu kopienu par pusi nepilsonisku, atņēma latviešiem līdzīgas tiesības studēt dzimtajā valodā utt.?

""Na veki splatjila veljikaja Rusj" bija PSRS 'internacionalajaa' himnaa"

Sirsnīgi pateicos par to, ka jūs beidzot piedāvājāt vienu īstu piemēru padomju krievu nacionālismam. Lasītāji spriedīs, cik tas ir nozīmīgs un maskēts, bet es pielikšu klāt vēl citu piemēru - LPSR gērbonī "Visu zemju proletārieši, vienojieties" bija tikai latviešu valodā (PSRS ģerbonī - 15 valodās). Ar to manuprāt pietrūkst, lai apgalvotu, ka LPSR valdīja apslēptais latviešu nacionālisms, kaut gan šis fakts arī ir zīmīgs.

"Ja man buutu taada veelme (kaada izskataas ir Jums) vareetu teikt, ka da vai kas, ko saka mans oponents ir 0 konkreeta satura"

Ja jūs atradīsiet savā 01:20 komentārā konkrētu "padomju laika vāji maskētā krievu nacionālisma" (runa manos vārdos bija tieši par to) piemēru, esmu gatavs atvainoties.

"nedomaju, ka sii diskusija ir domaata jauniesu izgliitosanai"

Bet es tā domāju... Es sevi pagaidām pieskaitu pie jaunatnes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.03.2005 19:10
Aleksis Nezinu, kas būtu slikts, ja latviešu un krievu kopienas līdzīgākās daļās balsotu par to pašu partiju komplektu - un politikā etniskais faktors neaizēnotu visus pārējos

Tas patiešām būtu labi! Bet tad šīs partijas nebūtu "latviešu" un "krievu" partijas - un bezvardis saista cerības tikai ar "latviešu" partijām.

Nezinu, cik ilgi krievu vēlētāji gribēs balsot par PCTVLu, ja no PCTVLa programmas nevarēs nevienu nozīmīgu solījumu izpildīt?

Tie, kas balso, laikam, balso tāpēc, ka citi piedāvā neapmierinošākas programmas, un PCTVL, pat esot opozīcijā, kaut ko tomēr panāk (uzskaitīt?). Noguruma risks ir - iespējams, ka cilvēki neies balsot vispār, bet no tām vērtībām, ko pauž PCTVL (krievu vēlētājam aktuāli - valoda, izglītība, pilsonība) krievvalodīgā kopiena diez vai atteiksies, un diez vai TSP ceļš (tikai parlamentārais) kļūs efektīvāks.

Kur ir teikts, ka nedrīkst? Es pat Rīgā esmu redzējis, ka apmeklētāji ar valsts iestāžu darbiniekiem runā krieviski

Bet var arī nerunāt - tā ir tikai ierēdņa/darbinieka brīva griba, kuras bieži nav, cik es novēroju, nevis apmeklētāja tiesības

Par to, ka nedrīkst mācīties dzimtajā valodā - arī tie ir meli. Valsts mazākumtautību vidusskolās to praktizē visai bieži - arī vidusskolu klasēs

līdz 40%... Un valsts augstskolu programmās ar budžeta vietām (izņemot slāvu filoloģiju) - 0. Bet privātas izglītības iestādes rāda, ka pieprasījums krievu valodai izglītībā ir augstāks.

Ja, teiksim, J.Pliners nebūtu tik ļoti norūpējies par strīpaino protestētāju nesankcionētajām izdarībām 16. martā, tad viņam paliktu vairāk laika izcīnīt arī krievu privātskolām kaut kādu valsts finansējumu. Manuprāt, līdzšinējais izglītības likums to neparedz, bet priekš tam ir deputāti, lai sakārtotu šos likumus

Par to jau iesniegta prasība Satversmes tiesā - uzminiet, kas to parakstīja? Sk. www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=archive&submode=year2005&page_id=...

Protams, deputātiem, kuri organizē masu nekārtības (vai pat paši tajās piedalās), ir grūtāk cerēt uz savu kolēģu izpratni tajos gadījumos, kad viņu prasības būtu visnotaļ taisnīgas

Jūs to sakāt par deputāti A. Seili, kas piedalījās SS veterānu godināšanā (par to, ka 16. marta pasākumi ir tieši tas, raksta rīkotāji - www.latvians.lv www.klubs415.lv www.visulatvijai.lv), kas dabiski izraisīja antifašistu pretestību?

Teju vai katrā valstī ir ārvalstnieki un bezvalstnieki (un Latvijā - arī nepilsoņi), kuri gan maksā nodokļus, bet nelemj valsts politiku. Valsts nav akciju sabiedrība, kur lemtspēja būtu proporcionāla samaksātajiem nodokļiem. Citādi - kāpēc V.Karginam ir 1 balss, nevis, teiksim, 1000 balsu? Un otrādi - ir invalīdi un pensionāri, kuri nevienam neko neapmaksā, bet tomēr vēlēšanās lemj par Latvijas nākotni

Ne katrs, kas nemaksā, nedrīkst lemt (patiešām ir invalīdi u.c. - bet vecuma pensionāri savu daļu jau samaksāja), bet katrs, kas maksā - drīkst (vairumā valstu patiešām pagaidām balso tikai pilsoņi - bet pirms 150 gadiem sievietes nebalsoja nekur... Ārvalstu prakse ne obligāti ir pareiza). Par proporcionalitāti - nevar precīzi aprēķināt katra cilvēka ieguldījumu, tāpēc ir taisnīga līdztiesība.

Varbūt PCTVL aicina grozīt Satversmes 8.pantu? (Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu).

Nē, šai ziņā - tikai Pilsonības un "Pašvaldību vēlēšanu" likumus - "Mēs atbalstām Latvijas pilsonības beznosacījumu piešķiršanu visiem nepilsoņiem, kuri to vēlas, sākot ar Latvijā dzimušajiem un pilsoņu ģimenes locekļiem. Jāvienkāršo naturalizācijas process. Tiesības vēlēt pašvaldības - visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Mēs – par politisko ierobežojumu atcelšanu 90-to gadu sākuma parlamenta opozīcijai" (8. Saeimas vēlēšanu programma).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 23.03.2005 19:03
AK: "Atkal 0 konkrētā satura - "tas bija", "Jus to labi atceraties" (pat ja jūsu vārdos ir daļa patiesības, jaunatne nesaskatīs to šādos vārdos)" 1)negribu izpluust atminjaas, bet detalju ir daudz diezgan. "Na veki splatjila veljikaja Rusj" bija PSRS 'internacionalajaa' himnaa, bet par to, kas ir 'konkreets saturs' un kas nav, varam striideeties liidz aizsmakumam. Ja man buutu taada veelme (kaada izskataas ir Jums) vareetu teikt, ka da vai kas, ko saka mans oponents ir 0 konkreeta satura; 2) nedomaju, ka sii diskusija ir domaata jauniesu izgliitosanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 23.03.2005 18:54
AK: gribat zinaat par kaadu ceriibu es runaaju - par to ceriibu, ka krievi reiz saaks sevi apzinaaties kaa Latvijas pilsonjus un patriotus, nevis kaa apspiestus pret savu gribu importeetus krievijas pilsonjus. Piem. 'latviesu partija' jaunais laiks kaa vienu no galvenajiem argumentiem izmantoja aicinajumu samazinaat korupiciju. Tam nav sakara ne ar latviskumu, ne ar krieviskumu. Bet krievi nebalso par so partiju, jo taa ir 'latviesu partija'. Ceriiba, par kuru es runaaju, ir taa, ka krievi saaks domaat par to, ko vinji vareetu pozitiivu dot Latvijas valstij. Taadu krievu ir jau pietiekosi daudz (uz to noraada arii Staabistu akciju mazskaitliigums par spiiti ambiicijaam un vinju aizvien pieaugosaa agresivitaate), bet viena dalja veel joprojaam uzskata, ka ir svesinieki sajaa valstii (par spiiti tam, ka ir vinjiem ir pilsoniiba). Kas attiecas uz vinju tiesiibaam runaat savaa valodaa, tad tomeer jaatceras, ka Latvijas valst projekts ir balstiits uz latviesu tautas aizsardziibu. Ja taada nebuutu, tad buutu vispaar maz jeegas saadu valsti veidot. Man peedeejaa laikaa ir bijusi izdeviiba papeetiit Dienvidslavijas 20.gs veesturi un varu teikt, ka dalja no taas trageedijas, kas tur notika, ir balstiita Tito virziibaa uz arvien lielaaku regionaalo un 'etnisko' autonomiju pieskirsanu. Taa rezultaataa cilveeki, kas veel 20.gs saakumaa sevi uzskatiija par vienu tautu, 100 gadus veelaak bija gatavi viens otru slepkavot. Taadaa kontekstaa es arii skatos uz procesiem Latvijaa. Ir jaaveicina tas, lai krievi saak uz sevi skatiities kaa uz Latvija pilsoniem. Tas, uz ko patlaban mudina taa deeveetaas 'krievu partijas' ir, lai krievi arvien vairaak sevi apzinaatos kaa 'otraas skiras pilsonjus', t.i., taadus, kas domaa par sevi vieniigi kaa par krieviem. Padomaajiet par to, AK. Iespeejams, ka aicinot uz saadu poziiciju Juus pensionaarus-stalinistus gan nenomakskereesiet, bet kaut ko labu Latvijas labaa izdariit gan vareetu. Bet, kaa jau teicu, taa ir tikai ceriiba.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.03.2005 18:26
AK: Cerību uz ko? Uz to, ka krievu kopiena piekritīs, ka krievi Latvijā ir nepilnvērtīgi un nedrīkst sarunāties ar ierēdni Daugavpilī savā valodā, nedrīkst mācīties dzimtajā valodā par savu un vecāku nodokļu naudu, ka puse krievu nedrīkst lemt par Latvijas nākotni, bet tai jāapmaksā šī nākotne?

Šoreiz nesaprotu, kāpēc tāda attieksme. Nezinu, kas būtu slikts, ja latviešu un krievu kopienas līdzīgākās daļās balsotu par to pašu partiju komplektu - un politikā etniskais faktors neaizēnotu visus pārējos. Uz to taču tiešām ir vērts cerēt. Savukārt krievu tautas politiskās tradīcijas ir ļoti daudzveidīgas, bet mazohisma tajās parasti nav. Nezinu, cik ilgi krievu vēlētāji gribēs balsot par PCTVLu, ja no PCTVLa programmas nevarēs nevienu nozīmīgu solījumu izpildīt?

... un nedrīkst sarunāties ar ierēdni Daugavpilī savā valodā, nedrīkst mācīties dzimtajā valodā par savu un vecāku nodokļu naudu

Kur ir teikts, ka nedrīkst? Es pat Rīgā esmu redzējis, ka apmeklētāji ar valsts iestāžu darbiniekiem runā krieviski. Tiesa, nezinu, vai šie darbinieki bija ierēdņi, bet gan jau arī tādus varētu atrast.
Par to, ka nedrīkst mācīties dzimtajā valodā - arī tie ir meli. Valsts mazākumtautību vidusskolās to praktizē visai bieži - arī vidusskolu klasēs.

Ja, teiksim, J.Pliners nebūtu tik ļoti norūpējies par strīpaino protestētāju nesankcionētajām izdarībām 16. martā, tad viņam paliktu vairāk laika izcīnīt arī krievu privātskolām kaut kādu valsts finansējumu. Manuprāt, līdzšinējais izglītības likums to neparedz, bet priekš tam ir deputāti, lai sakārtotu šos likumus. Protams, deputātiem, kuri organizē masu nekārtības (vai pat paši tajās piedalās), ir grūtāk cerēt uz savu kolēģu izpratni tajos gadījumos, kad viņu prasības būtu visnotaļ taisnīgas. Pats PCTVLs šoreiz izvēlas - piedalīties ļembastā pie Brīvības pieminekļa, nevis izcīnīt sev un saviem vēlētājiem kaut ko reālu.

... ka puse krievu nedrīkst lemt par Latvijas nākotni, bet tai jāapmaksā šī nākotne?

Šis ir paviršs un visumā aplams spriedums, kurš bija visai iemīļots štābistu un OKROLa vidū - pagājušovasar viņi šādi savos uzsaukumos argumentēja to, ka Latvijā it kā neesot demokrātijas.

Teju vai katrā valstī ir ārvalstnieki un bezvalstnieki (un Latvijā - arī nepilsoņi), kuri gan maksā nodokļus, bet nelemj valsts politiku. Valsts nav akciju sabiedrība, kur lemtspēja būtu proporcionāla samaksātajiem nodokļiem. Citādi - kāpēc V.Karginam ir 1 balss, nevis, teiksim, 1000 balsu? Un otrādi - ir invalīdi un pensionāri, kuri nevienam neko neapmaksā, bet tomēr vēlēšanās lemj par Latvijas nākotni.

Varbūt PCTVL aicina grozīt Satversmes 8.pantu? (Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.03.2005 18:11
beauty problēmu varētu risināt, nosakot lielāku biedru skaitu dibinot (šobrīd 200, kas manuprāt neliecina par nopietnu partiju). Piemēram palielināt šo skaitli līdz 1000. Lai uz saeimas vēlēšanām nerastos kārtējie 20 "jaunie laiki", "jaunās partijas", "jaunie ...".

Ja nauda ir, var arī 1000 biedrus savākt (starp citu, problēma ir arī to skaita pārbaudē vēlāk - cik cilvēki darbojas organizācijā, cik tikai parakstījās dibinot vai aizgāja, nerakstot iesniegumu par izstāšanos, cik nomira) - bet nabadzīgākiem cilvēkiem tā būtu diskriminācija, apgrūtinot organizēšanos savu tiesību aizstāvībai. Kā arī opozicionāriem - dibināt partiju ar valdībai nepieņemamām nostādnēm cilvēkiem ir bail. Starp citu, lai piedalītos vēlēšanās, piemēram, Rēzeknē, arī jābūt partijai - un pilsētas mērogā 200 pilsoņi ir daudz.

Bonusā vēl varētu uzlikt (izstrādāt) likuma normu, kas likvidētu partijas, kuras vēlēšanās nav ieguvušas vairāk kā 2% vēlētāju balsu. Pārējās sīkaļ-partijas pašas izzustu

Rezultāts? To vēlētāju viedoklis, kas atbalsta mazās partijas, netiek ņemts vērā vai arī tiem nāksies balsot par sev mazāk patīkamām lielām partijām (% barjera jau veicina to). Lielpartijas saņem priekšrocības - ar tām būs grūtāk konkurēt (administratīva barjera iekļuvei "tirgū").

Tāpēc es nonāku pie slēdziena, ka liels partiju skaits ir mazāks ļaunums. Tas, ka pastāv partijas "Mēs - Olainei", "Ogres novadam", "Rīgas apriņķa novadu apvienība", "Tukuma pilsētai un novadam", tomēr nevedīs visu Latviju pie anarhijas (www.ur.gov.lv/index.php?t=3&a=24&v=lv - Latvijā ir 60 partijas un to apvienības, vēl 10 - darbība izbeigta vai apturēta vai jau notiek likvidācija). Lai cilvēki zinātu, par ko tie balso, var lietot citus paņēmienus - informējot vēlētājus par to, cik nopietnus rezultātus katra partija guva iepriekš, kurās citās partijās tās kandidāti agrāk ir bijuši.

Iespējams, ka vajadzētu pat liberalizēt iespējas piedalīties vēlēšanās, nedibinot partijas, kas pašlaik ir tikai pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu zem 5000. Tātad pilsētā ar 5001 iedzīvotāju un, piemēram, 4000 pilsoņu, no kuriem 3000 ir balsstiesīgi, jādibina partija no 200 vēlētājiem, lai uzstātos pret vietējo varu! Tiesa gan, vajag stingrāk kontrolēt vēlētāju apvienību nosaukumus (Vangažos vēlēšanās parādījās plaģiāts - vēlētāju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Vangažu pilsētā") un finanses (pašreiz partijas var veidot vēlētāju apvienības mazajās pašvaldībās un aiziet no finansēšanas ierobežojumiem)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

beauty 23.03.2005 16:53
atbilde AK:

ok, problēmu varētu risināt, nosakot lielāku biedru skaitu dibinot (šobrīd 200, kas manuprāt neliecina par nopietnu partiju). Piemēram palielināt šo skaitli līdz 1000. Lai uz saeimas vēlēšanām nerastos kārtējie 20 "jaunie laiki", "jaunās partijas", "jaunie ...". Bonusā vēl varētu uzlikt (izstrādāt) likuma normu, kas likvidētu partijas, kuras vēlēšanās nav ieguvušas vairāk kā 2% vēlētāju balsu. Pārējās sīkaļ-partijas pašas izzustu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.03.2005 15:57
Bangera Ar AK vispār nav jēgas diskutēt.. :)

"Ar X nav jēgas diskutēt" ir daudznozīmīgs izteiciens :) Ir varianti: a) Neko jēdzīgu cilvēks X nesaka, tāpēc no diskusijas ar viņu nevar neko iemācīties - bet pati Bangera raksta "diskutēt tu māki" - iespējams, ironiski, bet nekādus atspēkojumus nepiedāvā. b) Nevar pārliecināt X par to, ka viņa uzskati ir aplami, un mani ir pareizi - bet šeit problēma var būt pašos uzskatos vai jūsu argumentācijā, nevis oponentā.

viņš ir pārliecināts krievu kopienas 'tiesību' apoloģēts... Pabāz viņam zem deguna jebkurus pierādījumus... viņš tos tāpat pagriezīs savā gaismā no sērijas... 'a, bet tur bija teikts...'

Tikpat krievu, cik latviešu vai kādas citas kopienas tiesību (bez pēdiņām) apoloģēts...

"Jebkuri pierādījumi" - bez piemēriem... Uzminiet, kāpēc? Visbiežās nākas sastapties ar emocijām un stereotipu atkārtošanu, nevis argumentiem. "pagriezīs savā gaismā" - dažreiz sanāk, ka manu oponentu argumentāciju es varu attīstīt un secinājumi tiem nebūs patīkami, bet vai tā ir mana vaina?

Par argumentu no sērijas "tur bija teikts" lietošanu - skatos savus 3 komentārus šajā diskusijā, nevienā atsauces uz autoritātēm, kas patiešām nav loģiski (tikai loģiski!) vērtīgas, nesaskatu - lūdzu, kritizējiet mani, bet par kaut ko konkrētu!

Lai labāk iet un aizstāv kopā ar igauņiem un somiem mariešus Krievijas Federācijas teritorijā, kur tos pašlaik nodauza ar dzelzs caurulēm, nevis maisa gaisu Rīgā un Latvijā uzbāžoties ar krievu pirm/līdztiesībām... AK Mariešu autonomajā apgabalā Tavi kvalificētie cilvēk/kriev - tiesību pakalpojumi ir vairāk nepieciešami.. Lai gan diskutēt, tu māki.. :)

Krievijā cilvēktiesību aizstāvība arī ir vajadzīga, nekad to neesmu noliedzis... Bet, spriežot pēc Bangeras (ja nu tā būtu tikai viņa!) attieksmes pret oponentu un karstās vēlmes neredzēt Latvijā cilvēku, kas uzdrošinās "uzbāzties" ar tādu gaisu maisošu lietu kā līdztiesība, vēl ir ļoti daudz darāms Latvijā, un šeit manām specifiskām zināšanām ir lielāka vērtība. Galu galā, ja Bangera uzskata, ka Mariešu apgabalā cilvēktiesību problēmas ir akūtākas un cilvēkam no Latvijas, kuru cilvēktiesības uztrauc, jābrauc uz turieni, tad viņā noteikti jau sen ir Mariešu apgabalā un izdarīs mariešu labā vairāk nekā AK, ar kuru nav jēgas diskutēt.

"Uzbāžoties ar krievu pirmtiesībām" - izsakoties diplomātiski, "jums ir neprecīzi datu avoti".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bangera 23.03.2005 14:35
Ar AK vispār nav jēgas diskutēt.. :) viņš ir pārliecināts krievu kopienas 'tiesību' apoloģēts... Pabāz viņam zem deguna jebkurus pierādījumus... viņš tos tāpat pagriezīs savā gaismā no sērijas... 'a, bet tur bija teikts...' Lai labāk iet un aizstāv kopā ar igauņiem un somiem mariešus Krievijas Federācijas teritorijā, kur tos pašlaik nodauza ar dzelzs caurulēm, nevis maisa gaisu Rīgā un Latvijā uzbāžoties ar krievu pirm/līdztiesībām... AK Mariešu autonomajā apgabalā Tavi kvalificētie cilvēk/kriev - tiesību pakalpojumi ir vairāk nepieciešami.. Lai gan diskutēt, tu māki.. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.03.2005 14:16
bezvardis "Artura Rubika latviskums ir visai problematisks, Viktors Kalnberzs, cik man zinams ar grutibam runa latviski, Zuravljovu gimenes prokrieviskums nevienam nav nosleepums, bet M. Lujanam manuprat ir itin ciesi sakari ar sponsoriem austrumos. Ta ka vinji organiski iederas ari partiju grupaa, kuru sauc par 'krievu' partiju."

Kas tieši ir problemātisks A. Rubika latviskumā? Jūs to nepamatojat nekādi, tāpat kā Lujāna sakarus ar kaut kādiem sponsoriem austrumos. Par Kalnbērza runātprasmi nevaru spriest, bet viņš savulaik aktīvi darbojās t.s. "latviešu" partijās. Piemēram, 5. Saeimā viņu ievēlēja no DP"Saimnieks". Zuravļovu prokrieviskums - vai jūs ar to apzīmējat uzstāšanos par to, lai tiesības mācīties dzimtajā valodā būtu gan latviešiem, gan krieviem? Manuprāt tā ir vienlīdzīga attieksme. Varētu vēl saprast šaubas, vai tā ir stabila ģimenes pozīcija - jo savulaik J. Zuravļovs bija ievēlēts Domē no latviešu nacionālistu pilnas NPP.

Kas attiecas uz to paradibu, ko Jus devejat par internacionalismu - padomju laikaa tas bija vaaji maskeets krievu nacionalisms. Domaju, ka Jus to labi atceraties. Arii viens otrs musdienu krievu nacionalists slepjas aiz sii nosaukuma.

Atkal 0 konkrētā satura - "tas bija", "Jus to labi atceraties" (pat ja jūsu vārdos ir daļa patiesības, jaunatne nesaskatīs to šādos vārdos), "viens otrs"... Sanāk, ka ja kaut kur ir latvieši - tas ir maskēts krievu nacionālisms... Ja tā - latviešu balsošana par krieviem liecinātu par maskēta latviešu nacionālisma panākumiem??

Vieniigais, kas ieviesh ceriibu, ir krievi, kas balso par taa deeveetajaam 'latviesu' partijaam.

Cerību uz ko? Uz to, ka krievu kopiena piekritīs, ka krievi Latvijā ir nepilnvērtīgi un nedrīkst sarunāties ar ierēdni Daugavpilī savā valodā, nedrīkst mācīties dzimtajā valodā par savu un vecāku nodokļu naudu, ka puse krievu nedrīkst lemt par Latvijas nākotni, bet tai jāapmaksā šī nākotne?

Diemzel ne latviesiem, ne krieviem nav iespeju balsot par kaut kadu politisko virzibu klasiskaa izpratnee. Kreisi noskanjotam latvietim bagaazaa ir jaapienjem draudziiba ar Maskavu (it kaa tur buutu kaada socialistiskas domas meka), bet liberaali noskanjotam krievam nakas sadarboties ar visadiem dekolonizacijas piekritejiem

Manuprāt LSP ir tuvāka Pekinai, nevis Maskavai... Maskava Kaļužnija personā enerģiski uzbrūk PCTVL - tā ir "protautiskā" partija, un pašreiz "prokrieviskums" tai ir aktuāls, jo mazāk tiesību ir krieviem. Tālāk, liberāli noskaņotajam krievam ir pieņemama PCTVL vai JC ekonomiskā programma. Starp citu, internacionālisms tradicionāli it kā ir "kreiss", bet nacionālisms - "labējs" - vienkārši kreisie un labējie nav tikai vienā dimensijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 23.03.2005 01:20
AK: "Raksts nepāprotami pieskaita "Dzimteni"/LSP pie "krievu" partijām - bet starp tās 8 deputātiem ir Arturs Rubiks, Viktors Kalnbērzs, Marika žuravļova, Modris Lujāns. Puse! Internacionālisms vēletājos tomēr ir dzīvs, un tas ievieš cerību, tāpat kā polis Jurkāns "krievu" TSP priekšgalā." Artura Rubika latviskums ir visai problematisks, Viktors Kalnberzs, cik man zinams ar grutibam runa latviski, Zuravljovu gimenes prokrieviskums nevienam nav nosleepums, bet M. Lujanam manuprat ir itin ciesi sakari ar sponsoriem austrumos. Ta ka vinji organiski iederas ari partiju grupaa, kuru sauc par 'krievu' partiju. Kas attiecas uz to paradibu, ko Jus devejat par internacionalismu - padomju laikaa tas bija vaaji maskeets krievu nacionalisms. Domaju, ka Jus to labi atceraties. Arii viens otrs musdienu krievu nacionalists slepjas aiz sii nosaukuma. Vieniigais, kas ieviesh ceriibu, ir krievi, kas balso par taa deeveetajaam 'latviesu' partijaam. Diemzel ne latviesiem, ne krieviem nav iespeju balsot par kaut kadu politisko virzibu klasiskaa izpratnee. Kreisi noskanjotam latvietim bagaazaa ir jaapienjem draudziiba ar Maskavu (it kaa tur buutu kaada socialistiskas domas meka), bet liberaali noskanjotam krievam nakas sadarboties ar visadiem dekolonizacijas piekritejiem

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 22.03.2005 22:36
beauty Tebešņikiem ir vajadzīgs zapčols. Ja šīs abas partijas nerīvēsies savā starpā - nevienai no tām nebūs popularitāte.

Izplatīts viedoklis... Bet pieņemsim, ka TB pašlikvidējas. Tās problēmas, ar kurām cīnās PCTVL, no tā nepazudīs - uz deportācijām aicinošais Kiršteins un "Melnais Kārlis" Šadurskis, L. Ozoliņš un P. Simsons (u. c. ... Vārds tiem ir Leģions), kas filmējās A. Gardas kalendāram Saeimā, paliks tie paši. Sabiedrības sašķeltības problēma nav kaut kādos "mazskaitlīgajos radikāļos" - tā ir plaisā starp lielāko kopienu piederīgo tiesībām.

ja es būtu Saeimas deputāte, likvidētu visas partijas izņemot tebešņikus, puvušos apelsīnus, sociķus un zapčolus. Jo savādāk kārtības nebūs

Lividējot partijas, kārtību ieviest, droši vien, varētu. Bet, visticamāks, daudziem aizliegto partiju piekritējiem šāda kārtība būs nepaciešama, un arī palikušās partijas baidīsies, ka tās aizliegs pēc līdzīgās loģikas... Tāpēc šāda kārtība ar lielu varbūtību izraisītu lielas nekārtības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

beauty 22.03.2005 20:07
Tebešņikiem ir vajadzīgs zapčols. Ja šīs abas partijas nerīvēsies savā starpā - nevienai no tām nebūs popularitāte. Ziniet, vispār ir bīstami, ka attīstās galēji labējie vai galēji kreisie. Tas nenovedīs ne pie kā laba. Jā, un ja es būtu Saeimas deputāte, likvidētu visas partijas izņemot tebešņikus, puvušos apelsīnus, sociķus un zapčolus. Jo savādāk kārtības nebūs. Latvija dēļ savām ūberkrutajām 70 partijām ieslīgst anarhijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 22.03.2005 18:06
Raksts nepāprotami pieskaita "Dzimteni"/LSP pie "krievu" partijām - bet starp tās 8 deputātiem ir Arturs Rubiks, Viktors Kalnbērzs, Marika žuravļova, Modris Lujāns. Puse! Internacionālisms vēletājos tomēr ir dzīvs, un tas ievieš cerību, tāpat kā polis Jurkāns "krievu" TSP priekšgalā.

agdams "Dzimtenei un PCTVL, kas lielākoties spekulē ar izteikti sociālistiskiem argumentiem. Tas nozīmē, ka vēl joprojām nav izveidots tāds piedāvājums, kas atbilstu normāli situētam, uz attīstību vērstam krievu vēlētājam"

Apstrīdams, vai PCTVL vispār lieto (it īpaši spekulē) "izteikti sociālistiskus" argumentus. Vēloties, kaut ko tādu var saskatīt - bet tad pie šā saraksta vajadētu pieskaitīt arī LSDSP.

P.S. Trūkst pamatojuma tam, ka sociālistiskie argumenti ir raksturīgi nenormāli situētam, uz regresu vērstam vēlētājam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 22.03.2005 17:49
Labi autors ir pastrādājis, un tas stāvoklis, manuprāt, tiešām būs tāds pēc dažiem gadiem, ja latviešu partijas nemeklēs iespējas sadarboties ar kādām krievu partijām. Citādi savu popularitāti turpinās kāpināt PCTVL...Kaut gan protams pilnīgi precīzi to korelāciju arī nevar noteikt, bet labākas metodes jau nav. Es parunāju ar vairākiem cilvēkiem, kuri Ziemeļu rajonā, arī Sarkandaugavā veica to exit poll aptaujāšanu...tomēr bijuši arī diezgan gadījumi, kad latvieši teikuši, ka balso par Rubiku, savukārt atsevišķi krievi, piemēram par Tautas partiju. Tādos rajonos jau grūti pateikt kurš īsti krievs kurš latvietis, daudz ir jauktās ģimenes, kuras arī šajā gadījumā ir pieslējušās krievu partijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 22.03.2005 15:08
Dati bija jau sen nojaušami un zināmi. Tā tas diemžēl ir bijis visās pēdējās vēlēšanās Rīgā (gan pašvaldības, gan Saeimas). Mani satrauc fakts, ka salīdzinoši turīgajā Rīgā vairāk kā 60% cittautiešu atdod savas balsis Dzimtenei un PCTVL, kas lielākoties spekulē ar izteikti sociālistiskiem argumentiem. Tas nozīmē, ka vēl joprojām nav izveidots tāds piedāvājums, kas atbilstu normāli situētam, uz attīstību vērstam krievu vēlētājam (kas varētu būt pat ap 10% no visiem galvaspilsētas iedzīvotājiem).

Saistītie raksti