Ģenētiskās priekšrocības sportā. Ko cilvēkiem ir atņēmusi digitālā fotogrāfija? Lasāmvielu nedēļas nogalei iesaka Iveta Kažoka un Linda Curika.

Iveta Kažoka

Pēdējo 150 gadu laikā cilvēka vidējais dzīves ilgums ir dubultojies. Tā ir otrā reize cilvēces vēsturē, kad būtiski mainījusiess sabiedrības vecumstruktūra. Slate raksts par pirmo reizi – paleolītā, kad dzīve pēc 30 pārstāja kļūt par retumu.

Washington Post saliek pa plauktiņiem Sīrijas traģēdiju, kas noderēs katram, kam nav bijis laiks iedziļināties: “9 jautājumi par Sīriju, kurus jums būtu kauns pašiem uzdot”.

Ģenētiskās priekšrocības un sports. Ja dopings ir aizliegts, tad, kādēļ mēs uzskatām, ka ģenētiskās priekšrocības, piemēram, skrējējiem no Kenijas, netiek uzskatītas par kaut ko netaisnīgu? Burvīgs Malkolma Gladvela raksts New Yorker(ī).

Pirms dažām nedēļām ieteicu izlasīt Stīvena Pinkera rakstu – kādēļ humanitārajām jomām noder zinātniska pieeja. New Republic ir publicēta diezgan naidīga, bet saturiski ļoti interesanta polemika. Pamatdoma – humanitārā joma ir fundamentāli atšķirīga no eksaktajām.

Izņēmuma kārtā vēlējos padalīties ar kādu diezgan senu rakstu. Taču sev par attaisnojumu teikšu, ka tas ir viens no labākajiem, kurus jebkad esmu lasījusi – veltīts 11.septembra teroraktiem un pašnāvību atspoguļojumam medijos.

Linda Curika

Kāpēc kavēt ir slikti? Regulāra kavēšanās varētu norādīt ne tikai uz laika izjūtas trūkumu, bet arī uz citām personības īpašībām, kas neļauj pašam kontrolēt savu dzīvi.

Neticas, ka kāds šo ir izdomājis! “TORAFU’s Haunted Play House for Kids At The Museum Of Contemporary Art In Tokyo”

Fotogrāfija un laiks. Kāpēc tik plaši izmantojam filtrus, lai tiko nofotografētu bildi pārtaisītu neatbilstoši laikam, kad tā ir uzņemta. Ko atņēmusi cilvēkiem digitālā fotogrāfija? Saikni starp attēlu un konkrēto laika posmu, ar kuru sevi asociēt.