Foto: free-stockphotos.com
Ir bagātākas valstis un ir mazāk attīstītas, un parasti pirmās palīdz otrajām. Tas ir solidaritātes princips. No tā, kā dzīvo mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi, ir atkarīga arī mūsu drošība un attīstība.
Par to, lai nevalstiskajām organizācijām būtu labvēlīga vide un iespējas attīstības sadarbībā nacionālajā un starptautiskajā līmenī, rūpējas «Latvijas Platforma attīstības sadarbībai» (LAPAS). Labvēlīga vide nav iespējama bez sabiedrības atbalsta, tādēļ LAPAS veic iedzīvotāju informēšanas kampaņu, kurā viens no pasākumiem — Pasaules dienas — būs baudāms jau šo sestdien, 9.septembrī.
LAPAS darbojas jau divus gadus, un sevī apvieno 23 dalīborganizācijas, kas darbojas un plāno uzsākt darbību attīstības sadarbības sfērā jeb palīdzēt pārejas ekonomikas un mazattīstītām valstīm. Šādas platformas pastāv visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un pēc atgriešanās no visu platformu vadītāju semināra, LAPAS direktore Ingrīda Skuja secinājusi, ka jauno ES dalībvalstu organizācijām darbošanās šajā jomā ir daudz lielāks izaicinājums. “Veco ES dalībvalstu platformas darbojas jau vairākus gadu desmitus. To attīstība bijusi vienmērīgāka, savukārt mums tā notiek daudz ātrākos tempos. Mēs esam citā pozīcijā, un sabiedrībai šķiet, kāpēc gan mums jāpalīdz citiem, ja pašiem valstī ir problēmas.»
Tomēr tas nav šķērslis, drīzāk papildus stimuls darboties. Pēdējā gada laikā biedrība likusi veiksmīgu pamatu savai turpmākai darbībai. Tā kļuvusi par stabilu un uzticamu nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvi nacionālā līmenī un Ārlietu ministrijas sadarbības partneri politikas dokumentu veidošanā. «Es domāju, ka pa šo laiku esam sasnieguši diezgan daudz. Piemēram, esam rīkojuši mediju semināru, kur informējām par attīstības sadarbību, esam izveidojuši bukletu par tūkstošgades attīstības mērķiem. Mūsu prioritārās sadarbības valstis ir Gruzija un Moldova. Manuprāt, ļoti veiksmīgi pagājušajā gadā Gruzijā rīkojām NVO forumu, kura galvenais mērķis bija attīstīt Gruzijas un Latvijas sadarbību. Foruma rezultātā radās vairākas projektu idejas, kurām jau šobrīd meklē finansējumu. Līdzīgs forums novembra sākumā paredzēts arī Moldovā,» informē LAPAS direktore.
Veidojas apburtais loks
Iestājoties biedrībā, NVO paveras ļoti plašas iespējas. LAPAS nodrošina organizācijas ar visu informāciju par finansējuma piesaistīšanas iespējām, kas nāk no starptautiskā platformu tīkla, rīko apmācības, seminārus un konferences, kas tām ļauj celt savu profesionālo kapacitāti. Pašu dalīborganizāciju galvenie pienākumi ir būt aktīviem un apmainīties ar informāciju pēc braucieniem uz konferencēm un apmācībām. Ingrīda Skuja norāda, ka veiksmīga NVO darbība ir atkarīga no pašu aktivitātes. «Tomēr es arī ļoti labi saprotu organizāciju slogu. Šobrīd, līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, no Latvijas aiziet vairāki NVO finansētāji, daudzas organizācijas domā kā izdzīvot. Lai gan tās ieguvušas profesionālo kapacitāti un varētu nodot pieredzi ārpus Latvijas, tām nepieciešami cilvēkresursi, kas uzrakstītu projektus. Lai piesaistītu šādus cilvēkus, ir nepieciešams finansējums. Veidojas tāds kā apburtais loks — iespējas un arī vēlmes tās izmantot ir, taču resursu nepietiek.»
Latvijā, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, finansējums, kas atvēlēts no valsts budžeta attīstības sadarbībai, ir neliels. Šogad divpusējās sadarbības projektiem kopā bija paredzēti tikai 150 tūkstoši latu. No tiem 90 tūkstoši tika sadarbībai ar Gruziju un Moldovu, bet 20 tūkstoši — sabiedrības informēšanai par attīstības sadarbību. Taču iesniegto projektu skaits krietni pārsniedza iedalītā finansējuma iespējas. Nākamajam gadam situācija jau cerīgāka – paredzētā nauda sola lielākas iespējas NVO iesaistīties attīstības sadarbības projektos. «Mums bijušas apaļā galda diskusijas pārstāvjiem no Finanšu un Ārlietu ministrijām, Saeimas, kā arī ekspertiem par nākamā gada budžeta palielinājumu attīstības sadarbības politikas īstenošanai. Diskusijas dalībnieki visumā atbalstīja valsts finansējuma palielinājumu, lai gan tika paustas bažas par tā efektīvu apsaimniekošanu» teic Ingrīda Skuja. “Mēs aicinām arī valdību turēt starptautiski dotos solījumus, pakāpeniski palielināt valsts budžetu attīstības sadarbībai.
Viss sākas ar sabiedrības attieksmi
Viens no LAPAS galvenajiem uzdevumiem ir organizēt un aktīvi iesaistīties Latvijas iedzīvotāju informēšanas un izpratnes veicināšanas pasākumos par attīstības sadarbības nepieciešamību un aktualitāti. Tādēļ līdzīgi kā Somijā arī Latvijā, ar ES finansiālu atbalstu šogad tiek organizētas «Pasaules dienas». Atšķirība vien tā, ka Somijā tas jau kļuvis par ikgadēju grandiozu pasākumu ar pasaulslavenu mūziķu piedalīšanos, un LAPAS cer, ka 9.septembrī arī cilvēkus Latvijā pasākums ieinteresēs. «Pasaules dienas» aktivitātes notiks visas dienas garumā no pulksten 10 rītā līdz 9 vakarā, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar attīstības jautājumiem un pievērstu Latvijas iedzīvotāju uzmanību globālām attīstības problēmām un Latvijas iespējām iesaistīties to risināšanā. Pasākumā ar savu aktivitāšu klāstu, idejām un tādiem jautājumiem kā nabadzība, cilvēktiesības, godīga tirdzniecība un vide trešajās pasaules valstīs plašāku publiku iepazīstinās nevalstiskās organizācijas. Interesenti varēs vērot arī filmas un baudīt dažādu pasaules tautu mūziku, dejas un ēdienus, kamēr jaunieši piedalīsies debašu turnīrā par attīstības jautājumiem.
«Viss sākas ar sabiedrības informētību un zināšanām,» uzskata Ingrīda Skuja. «Tāpat kā ikdienā mēs viens otram palīdzam, tas jādara arī globālā līmenī. Svarīgi informēt sabiedrību, kāpēc tas jādara — jāpanāk plašāks skatījums, ka, ja ies labi mūsu kaimiņam, tad būs labi un droši arī mums. Šobrīd par to nerunā arī politiķi, it īpaši tas jūtams tagad priekšvēlēšanu laikā. Politiķu attieksme ir kā sabiedrības atspulgs — viņi baidās par to runāt, jo sabiedrība to nepieņem. Tajā pašā laikā pasaules līmenī ir skaidrs, ka jāpalīdz (tagad vairāk gan runā nevis par palīdzību, bet sadarbību, jo ieguvējas ir abas puses).»
Biedrības direktore nepiekrīt sabiedrības uzskatam, ka nav jāuztraucas par citu valstu problēmām, ja mums pašiem tādu ir ne mazums. Viņa norāda, ka pat vislabāk attīstītākajās valstīs ir nabadzīgi reģioni. «Bet ir bagātākas valstis un ir mazāk attīstītas, un parasti pirmās palīdz otrajām. Tas ir tāds solidaritātes princips pasaulē. No tā, kā dzīvo mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi, ir atkarīga arī mūsu drošība un attīstība. Tas mūsu valsts ekonomiskajai izaugsmei palīdz ilgtermiņā. Diemžēl to nesaprot arī politiķi.»
Darbs ar misijas sajūtu
Pašlaik biedrībai LAPAS gaidāmas pārmaiņas, jo tās direktore nolēmusi uz brīdi ieturēt pauzi. Viņa cer, ka jaunais direktors būs stratēģis un tāpat kā viņa uzskatīs šo par perspektīvu nozari ar ļoti daudzām iespējām, darbu pildīs ar misijas sajūtu un ar prieku saņems izaicinājumus un iespējas attīstīt biedrību.
Šī publikācija tapusi Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas finansēta projekta ietvaros. Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma nav atbildīga par publikācijā paustajiem viedokļiem un darba tālāko izmantošanu.
Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma ir ASV Starptautiskās attīstības aģentūras un Atvērtās Sabiedrības institūta kopīgi finansēts fonds, kura mērķis ir nostiprināt nevalstisko organizāciju (NVO) profesionalitāti un ilgtspēju, veicināt iedzīvotāju līdzdalību un spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī sekmēt labdarības un dažādu vietēju NVO finansējuma avotu attīstību Latvijā. Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas darbību Latvijā administrē Sorosa fonds – Latvija.