Atslēgvārdi:

Lai veicas, Pasaules Banka! 39

Tā nav kreditoru darīšana, ja valsts tomēr izvēlas nesaprātīgus un ekonomikai kaitējošus risinājumus. Tā ir pašu politiķu un neizglītotā vēlētāja problēma.

Iesaki citiem:
Lai veicas pb
Foto:fdecomite

Šonedēļ biju nepopulārs, teikdams paziņām, ka man patīk Pasaules Bankas (PB) ieteikumi. Saņēmu komentārus, ka “es nemaz nezinu, kas notiek laukos”, ka “slimnīcās masveidā mirst cilvēki” un ka “pensionāriem jau tā ir mazi ienākumi”.

Toties es zinu, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un PB ir organizācijas ar pasaulē lielāko ekonomikas doktoru skaitu. Tikt ekonomikas doktorantūrā labā ASV skolā ir ļoti grūti. Un no šiem vislabākajiem tiek atlasīti analītiķi — katru gadu ap 30 no 1500 pretendentiem. Man ir arī grūti noticēt, ka analītiķi, kuri pēc darba SVF vai PB cer strādāt lielākajās pasaules bankās vai spēcīgākajās universitātēs, atļautos rakstīt neprofesionālas un neizsvērtas lietas. Viens raksts, kas neatbilst augstākajām pētniecības kvalitātes prasībām, šo cerību izgaisinās. Pie tam katra publikācija tiek pārbaudīta vairākos līmeņos. Maldās tie, kas saka, ka SVF un PB nesaprot Latvijas situāciju. Saprot gan un cenšas izdomāt ekonomiski jēdzīgāko un tajā pašā laikā politiski ieviešamāko piedāvājumu.

Protams, reizēm šis organizācijas mēdz kļūdīties. Visbiežāk, esot pārāk maigas pret valstīm kā Argentīnas un Krievijas krīzēs, reizēm — pārāk stingras kā Āzijā 1998. gadā. Bet pēc katra palīdzības gadījuma tiek veikta vispusīga kļūdu analīze. Pie tam PB regulāri kritizē SVF un fonds — banku, regulāri tiek analizēta ļoti nesaudzīgā kritika no bijušajiem un esošajiem darbiniekiem un ietekmīgiem ekonomistiem. Un analītiķi ievieš ieteikumus jau ar nākamo palīdzības misiju.


“Tēti, tu tagad mazāk dzersi?”

Latvijas gadījumā izejas punkts ir viens — naudas nav. Tāpat kā ģimenē, ja viens zaudē darbu, no kaut kā būs jāatsakās, jāskatās, kā samazināt izmaksas. Bet tā, lai visi ir paēduši un apģērbti. Savukārt, ja aizņemties, tad jādomā, kā to visefektīvāk ieguldīt, lai nākotnē būtu lielāki ieņēmumi. Ja aizņemsies par daudz, nākotnes maksājumi neļaus mācīties pašiem, sūtīt bērnus labā skolā, uzkrāt pensiju, rūpēties par veselību un uzsākt biznesu.

To arī cenšas ieteikt SVF un PB — kā samazināt izmaksas tā, lai varētu izdzīvot, lai nenogrieztu pēdējās nākotnes iespējas, lai kredītus nenotrallinātu un neaizņemtos par daudz. Un Latvijas gadījumā it īpaši — lai neciestu visneaizsargātākie.

Tāpēc es piekrītu PB ieteikumam, ka jāturpina samazināt un efektivizēt valsts pārvalde. Krīze dod iespēju atlaist dumjākos un slinkākos un pārējos piespiest 8 darba stundu laikā izdarīt 2-3 reizes vairāk nekā senāk. Bet birokrātija nekur un nekad sevi „negriezīs” — tā vietā parasti algas tiek samazinātas visiem, sliņķi paliek darbā, parādās nepiedodama attieksme “nemaksā — nestrādāšu!”, un atmestas tiek tās funkcijas, kas sabiedrībai ir vissāpīgākās — “lai redz, ka mūs nedrīkst aiztikt”.

Nākamais ieteikums — pieskatīt valsts kapitālsabiedrības un nesubsidēt zaudētājus. Jau kopš 1990. gadu sākuma ekonomistiem zināms, ka tas ir obligāts priekšnoteikums budžeta sabalansēšanai un efektīvai ekonomikas attīstībai. Tas piespiedīs neefektīvos sakārtoties un pavisam sliktos — atbrīvot sabiedrības resursus. Protams, kādam no tā samazināsies peļņa (rent), tie izkliegs populistiskus argumentus un centīsies izdarīt tā, lai zaudētu sabiedrība: “Un tas SVF un PB dēļ!”.

Finansējuma apgriešana augstākajai izglītībai un veselībai izskatās skarbi. Tikai vēl aizvien tieši tie ir melnie caurumi, kuros nauda pazūd, neradot ne kvalitatīvu, ne efektīvu pakalpojumu. Melo tie, kas saka — tas tāpēc, ka par maz naudas. Šķībā sistēmā vairāk naudas vienkārši pazudīs vēl ātrāk. Tāpēc nozares vispirms jāsakārto un tikai pēc tam jāpalielina finansējums. Pašlaik — jāgriež. Lai nešķērdētos un lai spiedīgie apstākļi liktu kļūt efektīvākiem — slēgt mazās slimnīcas, samazināt aparatūras un ārstu skaitu, administratorus, optimizēt neatliekamās palīdzības tīklu, samazināt augstskolu un piedāvāto programmu skaitu un organizēt samaksu tā, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti. Vai tas izdosies? Varbūt drīzāk tiks apgriezti pakalpojumi sabiedrībai nekā apdraudēti savējie. Kā anekdotē par dzērāju, kam apgriezta alga: “Tēti, tu tagad mazāk dzersi? - Nē, jūs tagad mazāk ēdīsit!” Pie tam “veselības un izglītības iznīcināšanu” taču var tik glīti izmantot populistiskos saukļos.

Galu galā, ja patēriņa cenu indekss krītas, tad pensionāri ar savām fiksētajām pensijām ar katru mēnesi var iegādāties aizvien vairāk preču. Pat ja pensijas jau gadu desmitiem ir mazas, vai šobrīd ir īstais laiks uzlabot pensionāru dzīves apstākļus (reālo pirktspēju)? Turklāt, uz citu vajadzību un nākotnes izaugsmes rēķina.


“Latvijā PB ieteikumi nestrādās”

Teiksit, PB un SVF nesaprot, ka labie nodomi Latvijā līdz šim ieviesti tā, lai sabiedrībai būtu sāpīgi, bet politiski ietekmīgās grupas zaudētu vismazāk? Saprot gan. Latvijas gadījums nav nekāds īpašais — gandrīz katra kredītņēmēja valdība cenšas neaizskart ietekmīgo pušu intereses un kliedz, ka PB un SVF ieteikumi viņus pazudinās. Par Latviju SVF katrā misijas pārskatā raksta rūgtas rindkopas par to, ka atkal ieviesti pasākumi, kas sāpīgi ietekmē vistrūcīgākos, savukārt netiek pieņemti ekonomiski pamatotāki risinājumi, kas varētu skart pārtikušo intereses (kaut vai ekonomiski efektīvākie progresīvais ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis).

Aizdevēji to saprot, cenšas izdomāt ieviešamus un politiski pieņemamus risinājumus un uzstājīgi prasa saudzēt visneaizsargātākos. Vienīgais, kur aizdevēji būs nepiekāpīgi — neizsniegs naudu, ja fiskālās prasības nebūs ieviestas. Jo viņu rūgtā pieredze ir iemācījusi, ka pēc jebkuras piekāpšanās valdības nepilda solīto un iekrīt vēl lielākos parādos, kas neizbēgami beidzas ar valstu bankrotiem.

Tajā pašā laikā tā nav kreditoru darīšana, ja valsts tomēr izvēlas nesaprātīgus un ekonomikai kaitējošus risinājumus. Tā ir pašu politiķu un neizglītotā vēlētāja problēma. Latvijas “īpašais gadījums” ir šāds — pasīva un ļoti(!) nemākulīga starpniecības problēmas (agency problem) risināšana, kad valdība nespēj ietekmēt ministriju darbu, bet tās — savas institūcijas, savukārt vēlētāji nespēj pieprasīt labu darbu no Saeimas un valdības. Taču šīs problēmas nav kaut kas jauns un Latvijai specifisks — tās sen ir izpētītas un tām ir izdomāti risinājumi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (39) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agni 15.05.2010 13:55
Raksts, taapat kaa mineeto organizaaciju ieteikumi sacereeti zeezhot miikstaa kreeslaa pie kamiina un baudot labaakos konjakus... Vat uzreiz redzeet, ka akadeemiskas zinaashanas nav harmonijaa ar dziives pieredzi. Ar visiem saviem doktoru graadiem un izslavinaatajaam zinaashanaam vinjiem nav nekaadas sajeegas ne par dziivi Krievijaa, Argentiinaa vai Latvijaa. Gudra spriedeleeshana par sveshu beedu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ozols 09.05.2010 19:31
Skatos šeit ir salasījušies cilvēki, kuri ļoti tic sazvērestības teorijām :) man godīgi sakot nāk smiekli lasot visu to sviestu, ko aktīvākie šī portāla komentētāji te ik palaikam saraksta. Pasaules Bankas aprēķini ir daudzkārt pat ļoti reāli cits jautājums vai tos ir iespējams ieviest dzīvē- manuprāt pasaules bankas vājā puse ir politekonomija- jeb tiem kuriem šo terminu nesaprot ekonomiskās efektivitātes salāgošana ar cilvēku sociālajām vajadzībām un vēlmēm.

Es pilnībā neapšaubu pasaules bankas ekspertu zināšanas ekonomikā un viņu aprēķini manuprāt ir pat ļoti uzticami. Cita lieta ir vai ieteikumi, kas izriet no šo pētījumu secinājumiem ir iespējami ieviest dzīvē.

Spilgts piemērs ir viens no pēdējajiem Pasaules Bankas aprēķiniem par mūsu pensiju sistēmu, kur tika aprēķināts, ka lai samazinātu demogrāfisko seku negatīvo ietekmi būtu nepieciešams diezgan drīz paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz, ja nemaldos 74 gadiem!
Protams, domājams neviena sabiedrība, ko tādu nepieļautu. Savukārt mūsu politiķu uzdevums ir mēģināt atrast iespējams labāko ceļu starp efektivitāti un iedzīvotāju interesēm. Es uzskatu, ka lielā mērā politiķu vēlme pārāk izdabāt sabiedrības un dažādu interešu grupu interesēm arī noveda pie tā, ka tērējām daudz vairāk naudas nekā to varam atļauties. Kā rezultātā, tagad esam spiesti ņemt kredītu un neviens aizdevējs neturpinās sponsorēt tādu sistēmu, kura jau vienreiz gandrīz valsti ir novedusi līdz bankrotam. Tāpēc mēs tagad arī esam spiesti maksāt algas tādā apmērā kādā to varam atļauties un nevis tādā, lai mūsu vēlmes kaut nedaudz sakristu ar mūsu iespējām.

Un ja kāds mēģina rast skaidrojumu pasaules krīzē, tad varbūt ir vērts pajautāt sev kāpēc Latvija piedzīvoja var teikt visstraujāko IKP kritumu pasaulē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 17.04.2010 12:32
PB un SVF ir tikai kolonizatoru instrumenti.Bezjēdzīgi runāt par viņu "noderīgumu" Latvijas tautsaimniecībai.Un ko lai saka par ;siem ekonomistiem...labāk paklusēt(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

terpentīns 15.04.2010 12:10
Valdībai,SVF,PB šad tad pavīd runas,ka pensijas ir par lielu vai nepmatoti indeksētas iepriekšējos gados,ka laiks noņemt,jo,redz',cenas kritušās maizei un leišu pienam.Bet vispār klusums par saviem ieņēmumiem,kaut vai par tiem pašiem Neo atklātajiem algu sarakstiem,kur pavīd tāādi tūkstoši,ka nabaga pensionāram infarkts klāt.
Ja doma ir samazināt apliekamo ,tad jāmazina visiem lielo algu saņēmējiem uz to līmeni,kāds bija 90.gadu sākumā,kur deputātiem algas bija vien kādi 300- 500 Ls uz papīra.
Esiet godīgi pret sevi!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 12.04.2010 21:34
>jumors

- 'Tie/tautsaimnieki' nevaid miruši - tautsaimniecības 'atdzīvināji' aktīvi joprojām - sk. Gundara Kinga-Ķēniņa rakstus LA, 'Krīzes laika komentāri', Virpuļos un vētrās 1;2;3 . Smejies vai raudi, taču bija jāpaiet >1.5 gadiem, lai pēc G.Kinga-Ķēniņa rakstītā 20.11.2008 par '' jauninājumiem kā visa materiālā progresa pamatu '' ( jau prof.J.Šūmpētera secinātais ) arī viņā skolnieks (90-o gadu sākumā ) I.Rimšēvics pagājušonedēļ uzstājotiest Zinātņu akadēmijā par pašreizējo Latvijas valsts attīstību arī tam piekristu - ''(..) tikai ražošana un jaunu ''gudru'' produktu eksports ir līdzeklis ekonomikas atjaunošanai'' (LA, 10.04.2010). Izcili, beidzot pieleca?!

- J.Bogdanova rakstītajam par ''nejēgām'' - nepiekrītu, - nepiekrītu, jo šie ''nejēgas'' jau pašlaik lielā mērā spēj vadīt globalizācijas procesus sev vēlamajā virzienā. ''Mūžīgo parādnieku'' - '' moderno jaunlaiku vergu'' skaits pieaug un pieaug.....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 11.04.2010 19:51
Ekonomistu mums ir čupām, bet kur slēpjas tie, kurus agrāk dēvēja par Tautsaimniekiem- vai tie vispār izmiruši?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 10.04.2010 01:02
Sorry, protams, ka vārdu salikumu lieto arī banku ekonomisti (piem., apskatos), bet man vienmēr ir licies, ka viņiem tas rada pretrunīgas sajūtas - no vienas puses - politiķi par to runā un to īsteno dzīvē un tā ir realitāte, no otras puses - tas ir pretrunā ar saprātu un to, ko cilvēki ir savulaik apguvuši skolās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 10.04.2010 00:54
Veicu mazu pētījumu - mēģināju atrast kaut ko par internal devaluation profesionālu ekonomistu darbos. Mēģinājumā tika izmantotas Latvijā pieejamās ārzemju zinātnisko žurnālu datubāzes, kurām meklēšanas funkcija tika attiecināta uz visiem rakstiem datubāzē (ne tikai tiem, kas pieejami lietotājiem Latvijā). Meklēta tika pilna frāze "internal devaluation", jo katrs vārds atsevišķi atgriež daudz ar tēmu nesaistītus rezultātus.

Rezultāti:

ScienceDirect (pasaulē vispilnīgakā STM DB) - 3 raksti, kas publicēti atbilstoši 1974, 1993 un 1996. gadā.

Springer - "No results returned for your criteria. Suggestions:
Check the spelling of your keyword(s).
Try different keyword(s).
Remove any refinements that may be limiting your search unnecessarily."


Cambridge University Press - 1 2009. gada raksts žurnālā The British Journal for the History of Science :))

EBSCOHost (tā tiek dēvēta par Latvijā visplašāk izmantoto šī tipa datubāzi, kuras pieejamību Latvijā ilgu laiku sponsorēja Soross un kas ilgus gadus bija vienīgā pieeja "brīvajai pasaule" pēc 1990. gada, kad Padomju cenzūra tika aizstāta ar naudas cenzūru, kas bija daudz efektīvāka) - izmantotas tika divas plašākās datubāzs Academic Search Complete un Business Source Complete - rezultāts ir veseli 12 raksti. Tikai visi no tiem ir nevis peer reviewed izdevumos, bet gan The Economist un nedaudz tehniskākos tirgus apskatos.

Secinājums - "internal devaluation" ir urbānā leģenda, kas dažreiz parādās "tautas ekonomistu", "virtuves ekonomistu" un žurnālistu runās un kas tiek veiksmīgi izmantota vēlētāju muļķošanai (un kā rāda šis politika.lv raksts, tad uz to uzķeras par tādi indivīdi, kuriem vajadzētu neuzķerties; protams, tas ir spēkā pie nosacījuma, ka tie netiek prostituēti).

Bet tradicionālajā zinātnē "internal devaluation" ir pilnīgi nezināma lieta, par kuru nav pat hipotēžu, nemaz jau nerunājot par teorijām un eksperimentiem. Interesanti, ko Valdis Dombrovskis atbildētu, ja kāds pilsonis, visu labu gribēdams, ierastos pie Dombrovska un palūgtu, lai iedod palasīt kaut ko par to ekonomikas virzienu, kas pašlaik tiek realizēts šajā valstī?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

atis - autoram 09.04.2010 12:53
Rakstam cauri aužas autora alkas dabūt darbu kādā no minētajām organizācijām. Tās ir tik acīmredzamas, ka rada šaubas vai autors ir bijis daudz maz objektīvs. Nokļūt advancēto ekonomistu rindās autoram ir maz cerību, ja šo organizāciju darbinieki ir daudzmaz kvalificēti. Podlaižas visiem ir pretīgi. Un podu laizīšana nav intelekta paliecināšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

atis - autoram 09.04.2010 12:52
Rakstam cauri aužas autora alkas dabūt darbu kādā no minētajām organizācijām. Tās ir tik acīmredzamas, ka rada šaubas vai autors ir bijis daudz maz objektīvs. Nokļūt advancēto ekonomistu rindās autoram ir maz cerību, ja šo organizāciju darbinieki ir daudzmaz kvalificēti. Podlaižas visiem ir pretīgi. Un podu laizīšana nav intelekta paliecināšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AndrejsA - autors 08.04.2010 23:41
Nevar nepiekrist domai, ka piemēram izglītībā iztērētie līdzekļi būtu jāizlieto daudz efektīvāk. Bet vai autors varētu piedāvāt kādus konrētu plānu kā to paveikt? Vai samazinot skolu skaitu vai samazinot skolotājus skaitu vai samazinot skolotāju algu, vai kā citādi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

j bogdanovs - autoram 08.04.2010 19:02
Nu, vecīt, tu esi no mēness nokritis. Tas viss jau mums ir zināms, arī PB attieksme un intereses. Lielākus nejēgas kā PB un SVF nav nācies redzēt, pie kam vēl viņi nekaunas saņemt milzu algas.

Autora citāts: "Tā ir pašu politiķu un neizglītotā vēlētāja problēma"...
Nevienā valstī vēlētājs nav tik kompetents, lai pārzinātu ekonomiku, jo vairāk, ka pat par gaišākajiem atzītie prāti nespēja paredzēt krīzi pasaulē šādā apmērā, lai gan visi skaitļi uz to norādīja. Tāpat arī par Latviju "tie visgudrie" runāja, ka tiekot pārkarsēta ekon, lai gan nekādas ekon vispār nebija, "banku eksperti" no sirds tivcēja un aicināja visus ņemt kredītus un dzīvot zaļi jau šodien utt. Un ja visi tie nav spējīgi saprast, kā var vainot vēlētāju, ar kuru apmācīti meistari psiholoģiski manipulēja...?

Un PB un SVF rokās ir rīki, lai piespiestu valstis ieviest noteiktu politiku, tikai viņi to nevēlas vai nu izdevīguma, vai baiļu no atbildības dēļ. Viņi patiešām, un, protams, ne bez mūsu politiķu aktīvas līdzdalības, ir sačakarējuši valsti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris - Kaspariņam 08.04.2010 12:11
Vai Tavā vecumā nav kaitīgi būt tik naivam? Pasaules banka un SVF darbojas privātu uzņēmēju interesēs. Paskaties uz centrālāzijas un dienvidamerikas nabadzību un mēģini atrast kādu saikni ar PB UN SVF. Nebūs grūti, draudziņ ;) Viņi taču nopelna aizdodot, un par pārējo viņiem nošpļauties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Karlis Rokpelnis 08.04.2010 06:19
Protams, jāpiekrīt autoram par politisko elišu un birokrātisko aparātu vēlmi saglabāt savu kumosu, skādējot neaizsargātāko iedzīvotāju slāņu interesēm. Var piekrist arī šim tam citam no asi apgalvotā, it īpaši attiecībā uz vēlētājiem.

Tomēr, jāsaka, ka izvēlētā retorika ir diezgan nepieņemama. Protams, PB un SVF nav nolasījušies tie dumjākie prātiņi, taču pamatot organizācijas priekšlikumu vērtību, tāpēc ka padomdevēji ir gudri un viņiem ir laba kvalitātes pārbaudes sistēma, ir neprātīgi. PB un SVF nav neatkarīgi zinātnes centri, kas pēta neapgāžamas fizikas teorijas. Drīzāk tie līdzinās Centrālkomitejas piecgades plānošanas kantorim, kas rada ekonmikas vīzijas, sekojot savas ideoloģijas pamatnostādnēm. Dažreiz tās darbojas, bet arī Iļjiča elektrifikācijas projekts darbojās, neskatoties uz to, ka citur un citā laikā tādu projektu ieviest nevarētu. Līdzīgi ir arī ar PB un SVF: šad un tad nostrādā, bet citreiz, piemēram vairākās Āfrikas valstīs, rezultāti ir gandrīz vai katastrofāli.

Apgalvojumi, ka kreditoru ieteikumi ir nepamatoti un Latvijai nepiemēroti, arī man šķiet nepareizi, taču es atbalstu rekomendācijas tāpēc, ka tās lielās līnijās saskan ar to, ko es pats gribētu redzēt notiekam Latvijā, nevis tāpēc, ka man vienmēr patīk PB ideoloģija vai tāpēc, ka es uzticētos čaļiem uzvalkos no Vašingtonas. Vienīgais PB darbinieks, ko esmu personīgi saticis, bija patīkams un asprātīgs sarunu biedrs, bet tāpēc vien es neļautu viņam izlemt, kā man būs dzīvot, kā būt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 07.04.2010 23:40
Kalvis:''(..) Ir tikai jāatsakās no ilūzijām, ka visi varēs kā Šlesers - tikai nosmelt krējumu, ka visa tauta var kļūt bagāta spekulējot ar NĪ. Tā nemēdz notikt. Bagātība rodas tikai sūrā darbā. Kā to pierādīja, teiksim, pēckara gadu Somijā.'' - A KAS TO ilūziju un kredītus NĪ iegādei dalīja pa labi un kreisi ( ar demokrātiski ievēlētās Saeimas lielu labvēlību ) ? Starp citu, Somijas paveiktais krīzes pārvarēšanā1990-os gados jau nav Latvijā APJĒGTS vēl pašlaik, vēl nav APJĒGTS tas greizais pamats, ko Latvijas šoka terapijas reformatori ielika 1990-os gados - i politiskajā, i ekonomiskajā, i ideoloģiskajā 4.maija republikā. Tos greizos pamatus pārbūvēt - nu gadiņus 40-it var ieplānot droši, no tā brīža, kad lielākā daļa sāks reāli pārbūvēt (t.i. būs apjēgusi ). ''Visam pamatā ir smadzenes'' - labs raksts LA, 26.03.2010 - intervija ar Somijas vēstnieci Latvijā Mariju Sereniusu ( izlasot var apjēgt - kāpēc mūsu Gaismas pils un izglītības nozare netiek reāli attīstīta, kāpēc oligarhi izbīda tiltu, ēku celšanu - nevis ieguldīšanu cilvēkos/izglītībā ).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 07.04.2010 23:27
Kalvis:(..) Baidos, ka mēs runājam par dažādām lietām.'' - BAIDĪTIES NEVAJAG, jo virtuālās diskusijas laikā jau pat netīšām sarunu partnerim iesist nevar. Man tāda atziņa/sajūta, ka 'Kalvis' nemaz par pēdējo globālo finanšu krīzi un pašreizējo recesju nemaz ne dzirdējis, ne nav sajutis - ja jau tā slavē ekonomistus un oligarhus ? Viens saturīgs raksts par šo tēmu šodien publicēts portālā VES - varbūt tajāminēto 'Kalvis' sapratīs labāk?

Кризисы будут валиться как снег на голову

Экономисты до сих пор не научились прогнозировать проблемы в экономике.

По мнению профессора экономики в Гарвардском университете Грегори Мэнкью, несмотря на тяжесть пережитого экономического кризиса, который затронул весь мир, сегодня не сделано ровным счетом ничего для того, чтобы научиться предсказывать будущие кризисы. Поэтому, по его мнению, нужно готовиться к финансовым кризисам, которые произойдут неизвестно когда и по неизвестной причине...
http://www.ves.lv/article/119117

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cba 07.04.2010 22:22
Labs raksts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Reality 07.04.2010 21:20
>>> Kalvis:''(..)Nu un Latvijā ekonomiskka stila domāšanas ir pietrūcis. '' - KĀDAM PIETRŪCIS, a kādam Kampējam, Buldozeram, Hūtes vīram u.c. iz brašās latvju miljonāru saimes ir pārpārēm pieticis - der tik Valsts Kontroles mājas lapā apskatīt revīziju daļu. N-tie ekonomiskās domāšanas modeļi - projekti, kas īstenoti ar fantastisko peļņas %
==========
Baidos, ka mēs runājam par dažādām lietām. Ar Šleseru viss ir kārtībā - cilvēkam ir pārdošanas prasmes, pieredze politikā un pašvaldību darbā, nauda arī ir sakrāta. Viņam ar motivāciju ir viss kārtībā un viņš dzīvē nepazudīs. Ekonomisti NAV vajadzīgi priekš tam, lai motivētu biznesmeņus vairot savas bagātības. Vai arī lai pasmeltu šur tur krējumu - uztaisītu kaut kādu superdārgu valsts iepirkumu, zāģētu kokmateriālus vai kaut ko noprivatizētu - skaidrs, ka ikvienā valstī var atrast kaut kādus resursus (kaut vai sabiedrisko īpašumu), no kura var noplēst kaut kādu peļņu.

Viegli iegūstami resursi ir ... viegli iegūstami resursi. Analoģiski - naftas ieguvei Saudi Arābijā nav vajadzīgi superkompetenti ģeologi - ja tur joprojām pietiek tik ieurbt un nafta pati nāk ārā. Diemžēl Latvijā (atšķirībā no tiem pašiem Tuvajiem Austrumiem) šādu viegli iegūstamu un ērti izmantojamu resursu nav daudz.

Ekonomisti, manuprāt, ir vajadzīgi, lai iespējami racionāli - tā teikt "līdz pēdējai cīpsliņai" izmantotu to darbaspēku, kurš līdz šim ir bijis demotivēts (legāli) strādāt. Nesenos bezdarbniekus, kuri tikko atgriežas darba tirgū, jaunās māmiņas, kuras bērna kopšanas atvaļinājuma laikā var strādāt no mājām vai arī var strādāt tikai dažas stundas dienā, invalīdus. Arī tādus jauniešus, kuriem pat izglītības līmenis atpaliek no Šlesera - bet motivācijas līmenis ir katastrofāls; kuri, teiksim, nekad mūžā nav cēlušies četros no rīta, lai rīta rasā kaplētu bietes.

Tur nevar gudri pļāpāt par "inovatīvām ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību" - ja pretī stāv bariņš dzīves nogurdinātu ļaužu bez izglītības un bez entuziasma dzirksts. Ir vajadzīgas dažādas valsts programmas, NVO programmas un arī sava veida tuvākmīlestība, lai iekustinātu šos cilvēkus. Ja kāda cilvēka darbā "lietderības koeficients" ir 60%, tad ar inovācijām to var paaugstināt līdz 90%. Tam vajadzīgas tehnoloģijas un inovācijas, bet pārējais viss ir vienkārši. Jo šāds cilvēks jau līdz tam bija "iejūgts darbā" - viņu tikai var nedaudz ražīgāk izmantot.

Pavisam cits - īsteni revolucionārs skatījums ir vajadzīgs, lai cilvēks, kura "lietderības koeficients" ir bijis tuvu 0% vai pat negatīvs (t.i. viņš notērējis vairāk nekā samaksājis valstij), iekustinātu un viņš dotu vismaz minimālu fiskālo atdevi. Un tur nu talantīgiem ekonomistiem būs jāliek lietā visa izdoma - visas piparkūkas un citi motivējošie faktori, lai to panāktu.

Es nesaku, ka tas ir viegli - bet mums nav citas izejas. Latvijai jau tuvā nākotnē trūks cilvēkresursu. Un būtu bezgala dumji iedomāties, ka imigranti atrisinās šīs problēmas. Tā teikt - ja šeit dzimuši un uzauguši cilvēki nebūs motivēti kalpot savai valstij un tā vien lūkosies kā aizmukt nez kur uz britu salām - tad lūk atbrauks brīnišķīgie imigranti, kuri uzreiz un bez mūsu piepalīdzēšanas pašaizliedzīgi cīnīsies, lai Latvijā visiem būtu labi un nepagurstoši strādās, lai piepildītu mūsu valsts koferus. Tā dabā nemēdz notikt. Vispirms vajag prast ar savējiem pilsoņiem tikt galā - iemācīt viņiem efektīvāk strādāt.

Makss Vēbers pirms 100 gadiem rakstīja tādu grāmatu "Die protestantische Ethik und der Geist des Kapitalismus" (Protestantisma ētika un kapitālisma gars.). Mums vajadzīgs kaut kas līdzīgs - ir aplami iedomāties, ka kapitālisms var sekmīgi pastāvēt tikai uz "kaila aprēķina" pamata, bez atbilstošas ideoloģijas un darba tikuma. Protestantu ētika kaut kāda te bija - bet tā ir pa šiem pēdējiem 50+20 gadiem krietni samaitājusies; pat luterāņu baznīckungi domā, kā saņemt vieglu naudiņu no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem.

Ir vajadzīgs mums mūsu latviešu Adams Smits, kurš atradīs veidus, kā neražīgu darbu padarīt ražīgu un sabiedrībai noderīgu. Un kā iekustināt mūsu pasīvo sabiedrību tā, lai tā kļūtu atkal darbīga un ražīga. Un kā liecina ASV piemērs - sabiedrība, kur ir elastīgs darba un mājokļu tirgus, kur ikviena sieviete pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (vienalga vai tas ilga 3 gadus vai tikai 3 nedēļas) var atrast sev piemērotu darbu, šāda sarosīšanās var uzlabot arī mūsu valsts dzimstību. Ir tikai jāatsakās no ilūzijām, ka visi varēs kā Šlesers - tikai nosmelt krējumu, ka visa tauta var kļūt bagāta spekulējot ar NĪ. Tā nemēdz notikt. Bagātība rodas tikai sūrā darbā. Kā to pierādīja, teiksim, pēckara gadu Somijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 07.04.2010 20:03
>Normunds:''(..)Tātad - var aptrūkties arī aizņemtās naudas.'' - TĀ NAUDA 'easy money' jau ir globalizācijas ''sērgas'' izplatītāju galvenais valstu un tautu ietekmēšanas (lasi - pakļaušanas) instruments. Aizņemties - viegli ( to jau pašreizējā valdošā koalīcija/valdība uzskatāmi nodemonstrē ), atdot - lai par to nākamā paaudze domā ? Ja kas - par naudas un lielas naudas spēju izmainīt cilvēka domāšanu nebūt ne pozitīvajā virzienā jau apustuļi Jaunajā Derībā ir labi uzrakstījuši. Tā Zelta teļa pielūgšana un dievināšana ( draudzība ar SVF un Pasaules Banku ) tagad dārgi maksās - ne visiem, tikai tiem, kas nav vienlīdzīgāki par citiem (sk. Dž.Orvela ''Dzīvnieku ferma'' ).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 07.04.2010 19:54
>Kalvis:''(..)Nu un Latvijā ekonomiskka stila domāšanas ir pietrūcis. '' - KĀDAM PIETRŪCIS, a kādam Kampējam, Buldozeram, Hūtes vīram u.c. iz brašās latvju miljonāru saimes ir pārpārēm pieticis - der tik Valsts Kontroles mājas lapā apskatīt revīziju daļu. N-tie ekonomiskās domāšanas modeļi - projekti, kas īstenoti ar fantastisko peļņas % ! Tādas shēmas, tādi gājieni - ne tādi vien vēl mūs sagaida nākotnē. Nesnauž ne fiziķi, ne liriķi, ne ārsti - Rīgas ielas joprojām pilnas ar dārgiem un super dārgiem autiņiem. Kas māk - tam nāk, kam esošā reālā demokrātija&kapitālisms ir kā ''māmiņa mīļa'', tos apmierina esošie ekonomisti un valdības padomdevēji ekonomikas lietās ( parasti iz svensonu bankām nākušie vilki, strazdi u.c. ). Starp citu, šodienas stāvokli jau arī Latvijas zinātnieki prognozēja, tāpēc jau Saeimas 2005.g.5.oktobra pieņemtajā likumā ''Latvijas izaugsmes modelis:Cilvēks pirmajā vietā'' tālredzīgi uzrakstīja par ''atpalicības scenāriju – turpinās pašreizējais nekoordinētais process; augot bāzes līmenim, attīstības temps strauji samazinās, vienlaikus pastiprinās spriedze sabiedrībā; nākotnes mērķu īstenošana top problemātiska; Latvija kļūst par ES otrās šķiras valsti;'' http://www.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LM0815_0

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Normunds reality 07.04.2010 19:26
Nauda neaug kokos. Ja Latvijas valsts naudu neprot ieņemt, tad nav ko gaidīt žēlastības dāvanas no PB. Atšķirībā no Baltkrievijas, kura nesagrāva savu rūpniecību, PB acīmredzot nav saprotams kā Latvija taisās nosegt savus izdevumus. Starp citu, ir versija, ka bankas no Baltijas pamazām varētu pārcelties tieši uz Baltkrieviju. Tātad - var aptrūkties arī aizņemtās naudas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis => Reality 07.04.2010 18:30
Ekonomisti pēta cilvēku motivāciju darīt visādas lietas. Ja Latvijas pašreizējie likumi mudina pensionārus likumīgi nestrādāt (jo citādi viņiem vienā jaukā dienā var atņemt 70% no pensijas), vecāku pabalstu dod tikai tad, ja vecāks pabalsta pieteikšanas brīdī strādāja, bet pabalstu var saņemt tad, ja vecāks vairs nestrādā --- tad pēc tam nav ko brīnīties, ka sazeļ pelēkā ekonomika. Ja jau valsts pielieto savas sviras, lai veicinātu pelēko ekonomiku - tad kādēļ brīnīties, ja valsts pamudinājumi ir noveduši pie gaidāmā rezultāta?

Nu un Latvijā ekonomiskka stila domāšanas ir pietrūcis. Repše, Godmanis un Dombrovskis arī ir OK - viņi vismaz domā kā fiziķi. Viņi spēj saskatīt dažādu procesu mijiedarbības, ņemt vērā galvenās lietas, neputrojas ar lieliem skaitļiem un mērvienībām. Bet ekonomisti viņi tomēr nav. Katram valdības ministram vajadzētu kādu padomdevēju, kurš ir ekonomists (nevis pēc diploma, bet pēc pasaules uzskata).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 07.04.2010 18:24
>Normunds:''(..)un PB ieteiktie samazinājumi ir izdarāmi!'' - PROTAMS, protams samazināt, atņemt, apcirpt - vārdu sakot, graut nav celt ! Tiks izdarīts - samazināsim un ''samazināsimies'' - nav atkal atkārtosies - 'Nav cilvēka, nav problēmas' ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Normunds 07.04.2010 18:09
Savukārt Baltkrievijai Pasaules banka izteica atzinību par līdz šim realizēto politiku, lai gan Baltkrievija praktiski neko nav samazinājusi un arī netaisās samazināt (bezdarbs tajā ir daži procenti). Tā kā ne jau PB tā vainīgā. Ja netiek atcelta regresīvā nodokļu sistēma (kad bagātie maksā mazāk vai nemaz) un investori no Latvijas mūk prom (tai skaitā uz Baltkrieviju), tad naudas arī nav un PB ieteiktie samazinājumi ir izdarāmi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 07.04.2010 17:46
>Kalvis:''(..) Bet viņi radina mūs domāt par problēmām kopumā - un saistīt tās ar atsevišķo cilvēku motivāciju.'' - KĀDĀM PROBLĒMĀM, kāda kopumā ?- par peļņas gūšanu globālā mērogā ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 07.04.2010 17:43
Kalvis:''(..) Par laimi, ekonomistu viedokļi uzrunā tos cilvēkus, kuri politiskas konjunktūras dēļ nav atmetuši veselo saprātu.'' - TĀDU CILVĒKU skaits Latvijā bija, ir un būs mazākumā. - ''2006.gada jūnijā vienas no Latvijas lielākās bankas nekustāmā īpašuma menedžeriem mums ziņoja (lūdzot saglabāt viņa anonimitāti):''Mēs visi zinām, ka tas sabruks. Taču ikviena ieņēmumi balstās uz šādas rīcības turpināšanu''. Viens no Latvijas galvenajiem regulētājiem mums teica, ka turpmākās sadarbības ar mums nebūšot, ja mēs nodrukāšot šo izteikumu publiskā rakstā. Taču Rietumu prese bija pilna ar šādiem rakstiem. Latvijā regulētāji mums lika to noklusēt.'' ( Maikls Hadsons&Dž.Samerss ''Latvijas plīstošais nekustāmā īpašuma burbulis'' 14.06.2008 ). Vai Latvijā maz ir politiķi, kas vēlas būt valstvīri ( t.i. domāt nevis kā ekonomisti par peļņas skatļiem/%, bet par cilvēkiem ? ) ? Par ko tad rūpējas SVF un Pasaules bankas super-puper ekonomisti - par virspeļņu vai latviešu nāciju (cilvēkiem) ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Autoram 07.04.2010 16:01
Paldies Kasparam par interesanto rakstu! Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, par kuriem var teikt ar Upton Sinclair vārdiem - " It is difficult to get a man to understand something when his salary depends upon his not understanding it.". Ir arī Latvijā cilvēki, kuru alga, pašnovērtējums un viss cits ir atkarīgs no tā, lai viņi nesaprastu PB vai SVF piedāvāto analīzi. Būs arī tādi, kuri meklēs atbildes uz aktuāliem jautājumiem Ļeņina darbos vai 70-to gadu britu arodbiedrību protestu vēsturē. Katram savs.

Par laimi, ekonomistu viedokļi uzrunā tos cilvēkus, kuri politiskas konjunktūras dēļ nav atmetuši veselo saprātu. Ne jau PB ekonomistiem vienmēr būtu taisnība. Bet viņi radina mūs domāt par problēmām kopumā - un saistīt tās ar atsevišķo cilvēku motivāciju. Latvijā ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar ekonomiku, bet maz to, kuri DOMĀ kā ekonomisti, kuri varētu līdzīgi kā ASV prezidents Niksons vai arī Miltons Frīdmans ar pilnu pārliecību teikt - "We are all Keynesians now!" (vai ari ja nav - nu tad arī teikt, ka nav).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aizdomīgais 07.04.2010 12:33
Ļoti skarbās realitātes precīzs atspoguļojums, kas arī precīzi ataino Latvijas vājās vietas - neprasmīgus līderus. Visi tie, kuriem vajadzētu atrasties valsts varas virsotnē ir aizrāvušies ar savu uzņēmējdarbību vai arī atrodas ārzemēs. Te jāliek cerības uz jauno paaudzi, ka tie spēs kaut ko mainīt pašreizējā īstermiņa domāšanā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liberāls 07.04.2010 11:53
Ļoti labs raksts ! Patiesību runāt ir grūti, un prieks par cilvēkiem, kam pietiek drošības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva - autors 07.04.2010 10:04
Nu pirmkārt, ja tu sevi uzskati par ļoti gudru, tad izglītība nemaz tik slikta nebija, vismaz mācīties ir iemācījuši, bet runāšu par veselības aprūpi, ko, kā cilvēks ar retu, taču tradicionālajām metodēm ārstējamu slimību, ļoti labi pārzinu: JĀ IR JĀSAKĀRTO, pietiek kaut vai paskatīties, ar kādu pūšanu elšanu un pretošanos atsakās no pacienta turēšanas slimnīcā, ja neko daudz vairāk par gulēšanu viņam piedāvāt nespēj. Taču agrāk turēja vēl ilgāk un naudas tik ļoti netrūka, turklāt ne jau inflācijas, bet gan kredītu dēļ. Un tur vienīgā iespējamā sakārtošana būtu atteikšanās no liekajām iekārtām, kas tik vai tā stāv neizmantotas, toties prasīs daudz naudas tehniskajai apkopei....Taču galvenā problēma ir tā, ka gaidīt nedrīkst, jo daļa pacientu, slimībai progresējot ,kļūst ar katru dienu dārgāki, turklāt tādos tempos, ka par to naudu, ko pēc tam iztērē viena neatliekamai ārstēšanai, varētu, rīkojoties savlaicīgi, ārstēt to vienu un vismaz vēl pāris....Protams, ja atceļ neatliekamo palīdzību...Tikai kāpēc tad maksāt nodokļus? Deputātu mobilo telefonu limitam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ES 07.04.2010 09:28
Pareizi pamanīts, ka visi griezieni līdz šim bijuši vairāk tievajā galā. Un Saeima un tās atspulgs- valdība ir labēji, lai arī kā tos nedēvētu. Labējo domāšanas tīrā esence ir LPP/LC ideja par ienākumu neaplikšanu ar nodokli virs 30 000. Tiktāl skaidrs. Un ko tālāk? Kur tad mums ir tās centriskās partijas? Tās partijas, kas ir pašlaik, katra vairāk vai mazāk ir pielikušas roku ES fondu naudas notrallināšanā, un arī tagadējā SVF palīdzība aiziet galvenokārt pirmā un otrā līmeņa spekulantu glābšanai. Investīcijām, kas vēlāk sevi atpelnītu, piedodiet, neatliek.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


--> reality 07.04.2010 06:46
tev gaduujumaa kaadaa zviedru bankaa nav krediits eiro? ;-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

-- 07.04.2010 06:44
ko piebilst

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


-- 07.04.2010 06:44
Labs raksts. gruuti kaut

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 06.04.2010 23:56
K.Bērziņš:''(..)Taču šīs problēmas nav kaut kas jauns un Latvijai specifisks — tās sen ir izpētītas un tām ir izdomāti risinājumi.'' - ''GUDRINIEKI'', viņiem redz, esot zāles pret kapitālisma neatņemamajām 'slimībām' - krīzēm ? Johaidī, rupji domājot, taču maigi uzrakstot - vēl tak' dziļākā iz dziļākajām globālajām krīzēm nav pārvarētā - un viens ''gudrītis'' jau apgalvo, ka sen viss ir izpētīts, tik' reizēm globalizācijas procesa vadītājiem gadās kāda kļūmīte ? Nu, Bērziņ, nu 'suk..sin' - nu gan 'lej čugunu', smērē 'biezā kārtā' un 'pūderē smadzenes'. Pie Džozefa Stiglitza/Joseph E. Stiglitz, kas tai PB arī strādāja un pēcāk tās metodes skarbi kritizēja šoreiz nesūtīšu ( un pie tās pašas 'mātes' arī vēl ne ) - taču vienu darbu PB veiksmes vēlētājam ieteikšu - un tas ir Andreja Eglīša 'Svešais cirvis cērt un cērt.' Grāmatu Draugs, 1986 ) - attopies, Bērziņ, attopies 'svētījot' cirtējus ! A.Eglītis: "Svešais cirvis cērt un cērt mūsu tautas saknes". Šī rinda visādās variācijās kopā ar "Mani mīļie, mīļākie, mūsu tauta mirst" refrēna veidā pavada katru dzejoli, ...(Jaunā Gaita nr. 167, maijs 1988)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 06.04.2010 22:52
Skolotāja prasa mazajam Pēterītim:

- Pēterīt, kas tu būsi, kad izaugsi liels?

Un puisēns lepni atbild:

- Bezdarbnieks. Un man būs 100 latu stipendija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 06.04.2010 21:54
Latvijā ir pietiekoši daudz ģimeņu, kurās vecāki nedzer, bet visu dzīvi ir godīgi strādājuši un to turpinātu darīt arī tagad, ja ļoti konkrētas partijas un ļoti konkrēti politiķi nebūtu krīzi risinājuši tā, ka tagad šie godīgi cilvēki ir bez darba un bērniem nav ko ēst. No šāda viedokļa K. Bērziņa raksts ir vienkārši cinisks.

Un pietiekoši zināms ir arī fakts, ka PB un SVF bija gatavs uzklausīt alternatīvus priekšlikumus, tikai pie varas esošā koalīcija nebija gatava tādus izstrādāt, jo viņu labējā ideoloģija, to, lūk, nepieļaujot.

Un kas ir SVF un PB, to K. Bērziņš jau pateica ļoti skaidri - caurskrietuve karjeristiem, naskākie no kuriem vēlāk pāries uz bankām, uz Conference Board, dibinās paši savus konsultāciju uzņēmumus. Un tas arī izskaidro, kādas domas tiem ir prātā, kad tie raksta savus working paper. Dažreiz tās var atšķirties no tām, kuras nepieciešamas peer reviewd raksta sacerēšanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 06.04.2010 21:35
Grīnspena atmiņās var lasīt, kā viņš pirmo reizi savā mūžā esot norāts, ka par maz atbalstot brīvo tirgu. To 1990. gada vasarā paveica Čehijas ekonomikas ministrs Vaclavs Klauss. Viņš tik kvēli toreiz runāja, ka pāreja uz tirgus ekonomiku viņa valstī būšot bez atlaidēm un sāpīga, ka pirmais baņķieru tikšanās jautājums nāca no Grīnspena - vai Klaus domājot kaut kā palīdzēt arī bezdarbniekiem, radīt social safetu net. Uz ko Klaus arī atraucis, ka čehiem neesot priekš tā līdzekļu un ka Grīnspenam vajadzētu vairāk atbalstīt brīvo tirgu.

Resp. nevajadzētu lepoties ar to, ja 'eksperts' nesaprot vai nevēlas saprast demokrātiskas sabiedrības normas. Latvija savus klausus ir piedzīvojusi jau 20 gadus un pamazām jau sāk rādīties tas, ka tie ir bijuši nevis varoņi, bet gan neprofesionāļi vai arī vienkārši nopirktie, kas nav spējuši sevi realizēt ar pašu spēkiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 06.04.2010 21:24
No ASV senatores Stabenow runas atbalstot demokrātu priekšlikumu bezdarbnieku pabalstu pagarināšanai un MVU atbalstam, lai tie darītu darbavietas:

We know, ultimately, that it is about jobs. We know, ultimately, it is about the private sector creating those jobs. But there is a partnership we need to have between the Federal Government and our industry so they can successfully compete in a global economy.

… we should be coming together and realizē that this is an economic race between the United States and China, it is the United States versus Japan, it is the United States versus Korea. We are in a global economic race. Instead of spending time objecting, playing games, …we ought to be coming together and be laser-focused on China, which is spending $288 million every day—$288 million every day—to beat us on clean energy technology. Let’s make that the fight. Let’s make that the fight together.

Jautājums varētu būt - un kur ir Latvijas vieta zem saules un vai tā cinās par to? Amerikņi cinās, lai gan - varētu domāt, ka viņi jau visu ir sasnieguši.

Saistītie raksti
Izstrebeji

Izstrēbēji 24 Autors:Ivars Ījabs

Atbildiba par valsti

Atbildība. Par valsti 68 Autors:Māris Brants