Atslēgvārdi:

Labklājības ministrijas valsts sekretāres Baibas Paševičas viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību 0

Labklājības ministrijas valsts sekretāres Baibas Paševičas viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību

Iesaki citiem:

1. Kurai institūcijai būtu jāuztic NAP ieviešanas un uzraudzības funkcijas? Vai tā būtu kāda no jau esošām, vai arī jāveido jauna?

Nacionālais attīstības plāns ir stratēģisks plānošanas dokuments, kas nosaka visas valsts attīstības prioritātes vidējā termiņā. Plāna ieviešana ir atkarīga no tā, cik vienots ir visu plāna ieviešanā iesaistīto pušu, tai skaitā sabiedrības viedoklis par plāna izvirzītajām prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem. Ja plāna stratēģiskā virzība ir saprotama un pieņemama ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tad arī tā ieviešana tiek plānota jebkuras valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, komersanta, sabiedrisko organizāciju darbībā. Šajā gadījumā plāns ir izvirzāms kā pamatdokuments, kurā noteiktās prioritātes, mērķi un uzdevumi ir saistoši un pieņemami jebkuram sabiedrības pārstāvim. NAP ieviešana nav vienas institūcijas atbildība, tā sekmīga īstenošana ir atkarīga no valdības atbalsta NAP īstenošanai, valsts un pašvaldību mērķtiecīgas darbības plānošanas un rīcībspējas, nevalstisko organizāciju veiksmīgas darbības, sekmējot valsts un sabiedrības savstarpējo komunikāciju, atbalsta iedzīvotāju aktivitātei, privātai pašiniciatīvai un līdzdalībai.

Ņemot vērā plāna visaptverošo raksturu, uzskatu, ka NAP piedāvātais ieviešanas uzraudzības mehānisms ir pamatots. NAP pirmajā redakcionālajā variantā tiek piedāvāts, ka plāna ieviešanu koordinēs un uzraudzību īstenos Nacionālā attīstības padome, kura pārņem Nacionālās reģionālās attīstības padomes funkcijas. Nacionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents un tās sastāvā ir valdības, reģionālo un pašvaldību institūciju, kā arī citu iesaistīto pušu pārstāvji. Šajā gadījumā tiek nodrošināts, ka Nacionālā attīstība padome koordinē darbības mērķtiecīgu plānošanu dažāda līmeņa politiskās plānošanas un programmēšanas dokumentos jebkurā iesaistītajā jomā un līmenī, kā arī uzrauga, lai tā nav pretrunā, bet gan ir virzīta uz Nacionālā attīstības plāna izvirzīto mērķu sasniegšanu, lai tuvotos ilgtermiņa mērķim – cilvēka dzīves kvalitātes pieaugumam visā valsts teritorijā.



2. Vai Jūs atbalstāt nostāju, ka nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējie budžeta plāni būtu pakārtojami vienam nacionālajam attīstības plānošanas “jumta” dokumentam? Vai tas ir iespējams?

NAP nav pasākumu vai finanšu plāns, bet stratēģisks dokuments, kas izvirza vidēja termiņa mērķi un prioritātes, veidojot vienotu izpratni par valsts attīstību tuvākajā un tālākajā nākotnē.

Pēc tā apstiprināšanas valdībā, būs svarīgi nodrošināt Nacionālā attīstības plāna „iedzīvināšanu”. Nacionālais attīstības plāns nosaka vadlīnijas visu līmeņu un nozaru plānošanas dokumentu izstrādei. Tādēļ ir būtiski ievērot un iestrādāt nozaru ministriju plānošanas dokumentos NAP izvirzītās nostādnes un priekšlikumus. Šajā gadījumā var teikt, ka NAP ir „jumta dokuments”, ministrijas vidēja termiņa darbības plānošanai un ikgadējos rīcības plānos, soli pa solim jānorāda darbības un uzdevumus vidēja termiņa mērķa sasniegšanai.

Savu ieguldījumu mērķtiecīgai valsts attīstības plānošanai un attiecīgai finanšu līdzekļu novirzīšanai nozaru ministriju plānos var sniegt Valsts Kanceleja, kurai viena no darbības pamatfunkcijām ir koordinēt vienotas valsts politikas plānošanu un īstenošanu. Tātad Nacionālā attīstības plāna kontekstā Valsts kancelejai, izvērtējot plānošanas dokumentu projektus, kurus iesniedz nozaru ministrijas izskatīšanai Valdībā, ir jāizvērtē to saskaņotība ne tikai ar citiem plānošanas dokumentiem, bet arī to ieguldījums NAP nosprausto mērķu sasniegšanā.

Taču nedrīkst aizmirst, ka NAP izvirza Latvijas kopējo attīstības stratēģisko mērķi, un nozaru ministriju darbības plāni, kas pamato valsts budžeta finanšu līdzekļu mērķtiecīgu novirzīšanu valsts attīstībai, ir tikai viens no līdzekļiem mērķa sasniegšanai. Tikpat svarīga ir arī citu iesaistīto pušu darbības un finanšu ieguldījumu plānošana atbilstoši izvirzītajam valsts attīstības ilgtermiņa mērķim.



3. Kas pašlaik, Jūsuprāt, nozaru ministrijām visvairāk traucē (vai trūkst), lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanu?

Nozares ministriju, kā arī jebkuras tiešās valsts pārvaldes iestādes budžeta plānošana ir saistīta ar iestādes nosprausto mērķu, izvirzīto uzdevumu ieviešanu. Tātad, pirms budžeta plānošanas ir nepieciešams definēt ministrijas darbības virzību, kā arī mērķus un uzdevumus vidējam termiņam.

Lai nodrošinātu iestādes vidēja termiņa darbības un attiecīgi arī budžeta plānošanu, sākot ar 2006.gadu visām nozaru ministrijām ir jāizstrādā to darbību stratēģija. Stratēģijā tiek noteikti ministrijas darbības mērķi, izvērtēta tās darbības vide un darbības spēja, noteikti galvenie uzdevumi, darbības virzieni un pasākumi vidējā termiņā. Pamatojoties uz ministrijas darbības analīzi un nospraustajiem mērķiem, izvirzītajiem uzdevumiem vidējā termiņā, tiek aprakstīts esošais ministrijas budžets, kā arī pamatots un plānots budžets nākamajiem gadiem.

Stratēģiju izstrāde ir vēl viens solis, kas sperts, lai ministrijās mainītu līdz šim ierasto darbības plānošanas modeli – tas ir, plānot ministrijas darbības virzību nevis nākamajam gadam, bet gan vidējā termiņā. Līdz šim izvirzīto ilgtermiņa mērķu sasniegšana tika plānota ikgadējo uzdevumu ietvaros – tātad izpalika svarīgs plānošanas solis – vidējais termiņš, kas norāda uzdevumu pēctecību katrā gadā, attiecīgi nosaka nepieciešamo finanšu līdzekļu plānošanu, kā arī sasniedzamo rezultātu definēšanu vidējam termiņam. Stratēģiskā plānošana nodrošinās ministriju darbības plānošanu atbilstoši izvirzītajiem valsts attīstības ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķiem, kas noteikti politikas plānošanas dokumentos. Vidējā termiņa darbības (un arī attiecīgi budžeta) plānošana ļaus ministrijām pamatotāk noteikt savus ikgadējos uzdevumus un arī attiecīgi izstrādāt ikgadējo budžetu šo uzdevumu sasniegšanai.

Virzība uz vidēja termiņa plānošanu valsts iestādēs ir vērojama jau kopš 2000.gada. Šajā laika posmā tika izstrādāta virkne dokumentu, kas ir saistoša ministriju darbības un to rezultātu plānošanai (Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnes, pieņemtas 05.04.2001, Politikas plānošanas pamatnostādnes, pieņemtas 09.10.2001,Valsts pārvaldes reformas stratēģija 2001.–2006.gadam, pieņemta 11.12.2001, Ministru kabineta kārtības rullis, pieņemts12.03.2002, Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes, pieņemtas 11.03.2003).

Lai gan visi šie dokumenti virzīti viena mērķa sasniegšanai – sakārtot politikas plānošanas sistēmu valsts pārvaldē, nodrošinot vidēja termiņa plānošanu, kā arī darbības plānošanas saskaņošanu ar budžeta plānošanas procesu, joprojām nav skaidra to hierarhija un pēctecība. Iepriekš minētie dokumenti, kas nosaka ministriju darbības plānošanas principus, ir izstrādāti un pieņemti atšķirīgos laika periodos, un šobrīd ir nepieciešams tos pilnveidot un papildināt, kā arī savstarpēji saskaņot. Lai varētu veikt tik apjomīgu darbu, ir nepieciešama cieša Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas savstarpējā sadarbība, kas līdz šim ir bijusi vāja.

Darbības stratēģiju izstrādes procesā ministrijām ir nepieciešama metodiskā vadība no abu iepriekš minēto institūciju puses, jo izpratne par darbības virzienu definēšanu, mērķu nospraušanu, kā arī rezultātu izteikšanu ir ļoti dažāda un atšķirīga. Vērtējot ministriju izstrādātās stratēģijas, Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai ir lieliska iespēja izvērtēt „vājās” vietas, atšķirīgās pieejas, sasniegumus, plānojot politiku un budžetu vidējam termiņam, attiecīgi pilnveidojot dokumentus, kas nosaka politikas un budžeta plānošanas pamatnostādnes. Labklājības ministrija ir gatava iesaistīties dokumentu pilnveidošanas procesā, sniedzot konkrētus priekšlikumus un ieteikumus.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi