Labestīgi nomirt 3

Es ļoti priecājos. Priecājos par to, ka Alekss varēs staigāt, Vera Marija – redzēt, Lakija – dzirdēt un Anna Aļona – dzīvot.

Iesaki citiem:

Labestības dienā šiem bērniem ir saziedota nauda – 272 662 lati, kas trīskārt pārsniedz pasākuma rīkotāju cerēto ziedojumu summu. Mūsu cilvēki ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi – pa latiņam, pa latiņam, un, skat, četriem Latvijas bērniem uzlabosies dzīves kvalitāte. Un tomēr reizē ar prieka sajūtām šī labestības akcija liek man domāt par valsts kārtējo ačgārnību.

Vai reizi par visām reizēm tomēr valsts nevarētu sakārtot labklājības un veselības aprūpes sistēmu tā, lai Latvijas bērniem un viņu vecākiem smagas slimības gadījumā nevajadzētu ar pastieptu roku gaidīt līdzcilvēku ziedojumus? Vai patiesi ir tik grūti izveidot sistēmu, kas Latvijas bērniem nodrošina redzēšanu, dzirdēšanu, staigāšanu un dzīvošanu? Nezinu, pēc kādiem kritērijiem Labestības dienas rīkotāji atrada šos četrus bērniņus, taču esmu pārliecināta, ka Latvijā var atrast daudzus bērnus ar līdzīgām problēmām. Es pavisam noteikti zinu, ka Latgalē – vairāk nekā 200 kilometrus no Rīgas, kādā bērnunamā - dzīvo puisēns, kuram steidzami ir vajadzīga sarežģīta muguras operācija. Puisēnam ir pieci gadi, bet viņa augumiņš ir spējis izstiepties tikai trīsgadīga bērna garumā. Puisēns nedrīkst ne pakrist, ne sasisties, jo jebkuras traumas var apdraudēt mazā dzīvību. Un šim puisēnam, visticamāk, nav cerību, jo viņš ir viens pats šajā pasaulē. Viņam nav vecāku, kas par viņu rūpētos un kas palūgtu publisku palīdzību. Viņu vēl neviens nav vēlējies adoptēt tieši slimības dēļ, un audzinātājas klusu nopūšas – tā viņš mums arī paliks – bez cerībām veseļoties. Puisēns vēl ir mazs un pats savu bezcerību varbūt pat nenojauš, taču tāpēc jau ir valsts un ir veselības un labklājības sistēma, kurai būtu jāgādā par visiem dzīves pabērniem neatkarīgi no tā, vai Latvijā notiek vai nenotiek apjomīgi labdarības pasākumi.

Un labklājības, veselības, bērnu lietu ministriem vispirms, bet visai valdībai kopumā būtu jāatbild uz jautājumu – un ko lai dara tie bērni, kuriem varbūt ir jāgaida līdz nākamajai Labestības dienai? Tāda diena ir tikai reizi gadā. Un ko pārējā laikā? Neredzēt, nedzirdēt, nestaigāt vai vienkārši – nomirt? Bet tajā pašā laikā, kad bērni cieš sāpes un mokas, mūsu valsts bagātīgi kompensē darbu zaudējušos ierēdņus, pašvaldību darbiniekus un vēlētos tautas pārstāvjus. Vietas uzņēmumu padomēs joprojām partijas labestīgi atvēl savu partiju biedriem, kas citur amatus zaudējuši. Mēs ļoti devīgi esam izšķieduši naudu „zelta” tiltam un turpinām tādā pašā garā izsaimniekot mūsu visu kopīgos līdzekļus un sviest naudu ne jau nu vējā, bet, visticamāk, ar izdevīgiem darījumiem par valsts un pašvaldību naudu pabalstīt „vajadzīgos” cilvēkus. Dažs lielmutis nopērk Arēnu Rīga, lai tikai tiktu pie Rīgas atslēgām un turpinātu, kā jau iesācis, mūsu visu izputināšanu un savas labklājības celšanu uz mūsu rēķina.

Un tajā pašā laikā Latvijas bērniem vajag ļoti, ļoti maz – tikai redzēt, dzirdēt, staigāt un dzīvot. Viņi taču neprasa atpakaļ procentus no valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Viņi nediedelējas pēc ievēlēšanas amatos. Viņiem ir svešs valsts apzagšanas jēdziens. Viņi tikai grib dzīvot. Bet dzīvot viņiem liedz valsts, kas nevar un nevar radīt tādu veselības aprūpes un labklājības sistēmu, lai nevienam Latvijas bērnam slimības dēļ nebūtu jācieš sāpes. Lai viņi caur šo mazo ikdienas prieku – dzīvot pilnvērtīgu dzīvi – būtu laimīgi. Bet mūsu valstsvīriem un valstssievām šī klusā vēlme, nē, šīs katra bērna tiesības laikam šķiet nesvarīgas. Jo viņi paši un viņu bērni un bērnu bērni, visticamāk, nekad nav baudījuši slima bāreņa dzīvi kādā tālā bērnunamā. Jo viņi paši un viņu bērni un bērnu bērni, visticamāk, nekad nav jutušies tik bezpalīdzīgi, ka ir jāmirst nost.

Mums laikam cilvēku par daudz. Mēs laikam tāpēc drīkstam būt izšķērdīgi, izniekojot Latvijas bērnu dzīves un dzīvības. Jo gan jau tauta atkal labestīgi saziedos un atkal izglābs valdību no lemšanas un darīšanas. Un gan jau tauta atkal labestīgi piedos valdošajiem lēmējiem. Un atkal iecels amatos. Un, tā turpinoties, daudzi Latvijas bērni joprojām ne redzēs, ne dzirdēs, ne staigās un, jā, arī nedzīvos. Nu – vismaz tā krīzes laikā izdosies ietaupīt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 27.05.2009 19:25
Es arī biju koncertā, jo nepiedalījos Labestības dienā. Kaut kā jāpiedalās ir, un ar labdarības krūzītēm un pildspalvām esmu apdāvinājis pazīstamos veselos bērnus. Ir taču cerība, ka bērnunama bērns var iekļūt papildsarakstā, jo saziedotā summa trīskārt pārsniedz paredzēto. Mani bazīgu dara kas cits.
Ja mēs tik devīgi esam pret slimajiem- kāpēc veselajiem ar tik vieglu roku nogriežam iespējas izglītoties? Jā es runāju par mazajām skoliņām. Mums- ka tik lielāks, tā labāks. Ja pilnāka klase, labāks mācību rezultāts? Katrs skolotājs jums pateiks- nē. Un ja ar jauno mācību gadu klašu piepildījums nedrīkstēs būt zem 22 skolēniem pamatskolā, bet vidusskolā- zem 25 skolēniem, tad mums vispār drīz nebūs neviena izglītota cilvēka, jo šis skaits ir bars, vismaz mūsu dienās. Personība sevi zaudē jau komplektā virs 10, vismaz apmācāmā vecumā noteikti.

Arāja 27.05.2009 21:34
Varu pastāstīt, ko esmu noskaidrojusi par Latgales bērnu nama jaunekli. Viņam tomēr ir paveicies - pa šo laiku ir uzradušies ārvalstu adoptētāji, kas vēlas kļūt par puisēna vecākiem. Tāpēc mazais kopā ar viņiem brauks prom no Latvijas un dzīvos, un ārstēsies aiz mūsu valsts robežām.

Bet paldies jums, kas izrādīja vēlmi palīdzēt mazajam puisēnam!

Guntars 27.05.2009 23:33
Kārli Streip, ja jau esat aizkustināts ar manu "sprediķi" atbildiet vismaz pats sev, ja negribat man atbildēt,vai apzinaties sevi kā grēcinieku, kuram vajadzīga grēku piedošana un vai Kristus Jēzus Dieva vienpiedzimušāis dēls ir jūsu personīgais glābējs(pestītājs), vai arī jums šķiet, ka esat tāpat Dievam pieņemams un visā visumā esat labs, kaut vai salīdzinnot sevi ar mani(kurš Bībeli interpretē nepareizi, pēc jūsu vērtējuma)

Kārlis Streips 28.05.2009 10:08
Guntar, "aizkustināts" droši vien nav pareizais vārds. Drīzāk nogurdināti skumjš par to, cik bieži kristieši ir gatavi nonivelēt Labo vēsti un pateikt, ka tā attiecas varbūt uz viņiem pašiem, bet uz citiem pilnīgi noteikti nē. Manas attiecības ar Radītāju, godīgi sakot, ne mazākā mērā nav Jūsu darīšana. Savukārt, ja Jūs esat izlasījis manu reakciju uz Jūsu "sprediķi," tad varbūt atbildiet vismaz pats sev, ja negribat man atbildēt, par jautājumiem, kurus tur uzdevu. Ja vien tas nav pārāk grūti. Jauku Jums dienu.

Mary 28.05.2009 10:34
Vai jums visiem nav ienācis prātā vienkāršs jautājums - KĀPĒC tādā mazā Latvijā dzimst tik daudz slimu bērnu?... Vai nebūtu jāpadomā par kaut kādu profilaksi, lai mūsu mazā tauta neatražotu tik daudz vnk. eksistējošas būtnes?... Ko mēs zinām - vai šie garīgi atpalikušie, sāpju nomocītie bērniņi kopš dzimšanas vispār kaut ko domā, redz, jūt..... ?
Viņi ir dzimuši, un cik daudz Dievs viņiem liks mocīties - nezinām...

Sanita Jemberga 28.05.2009 16:00
Mary, jums tās ir "vienkārši eksistējošas būtnes", bet viņu vecākiem (ja tādi ir un nav bērnus atstājuši) - vienīgās, visdārgākās. Ja viņu vecāki vēlas par viņiem rūpēties un palīdzēt dzīvot,tad valsts pienākums ir palīdzēt šiem vecākiem. Jūs sakāt - ko mēs zinām, vai viņi domā? Bet, ja nu domā? Ja nu jūt? Pasaule ārpus ģimenes būs bendes,kas teiks - šie bērni ir nevajadzīgi? Kaut kas tāds Eiropā jau bija redzēts 30.gados. Kas būs atražošanas kritērijs - dzemdē tikai tie,kam noteikts ienākumu līmenis un pēdējos 3 gados nomaksāti visi nodokļi??

Arāja -> Mary 28.05.2009 16:41
Neviens - ne es, ne Jūs - neesam pasargāti no slimiem bērniem.

Mary 28.05.2009 16:46
Pāri, kas dzer, lieto narkotikas, ir bez pajumtes un par to neuztraucas.....
Vnk.mēģinu ar vēsiem nerviem domāt. Man ir māsa - nu jau liela, neredzēta, jo dzīvojusi kopš gada vecuma pansionātos. Nezinu, kāda ir viņas iekšējā pasaule.... Mamma darīja visu, lai māsa vismaz staigātu. Un spēkus noziedoja mums, pārējiem bērniem un vīram. Tā ka nevajag...

Arāja - Mary 28.05.2009 17:08
Ko Jūs piedāvājat darīt ar pāriem, kas "dzer, lieto narkotikas, ir bez pajumtes"?
Un ko darīt ar tiem vecākiem, kas ne dzer, ne lieto narkotikas, bet kam diemžēl ir piedzimuši slimi bērni? Un ko darīt ar šiem bērniem?

Mary 28.05.2009 18:12
Uz otro jautājumu atbilde nepārprotama - jāpalīdz. Un tādā formā no ārstu puses, lai viņi nepaģērētu bezgalīgās aploksnes... (tāda diemžēl ir mana pieredze, labi, ka vecāki pietiekami labi pelnīja).
Bija labi pasen lielas runas par bērnu-invalīdu integrēšanu parastā vidē, skolā. Ja viņš ir spējīgs izsekot mācību vielai un nebremzē pārējos, okey. Ja skolotājs spiests šādam bērnam veltīt daudz vairāk laika, pārējie faktiski ir apdalīti. Sākumā ļoti aiztāvēju variantu, ka bērnam-invalīdam jāmācās ar citiem veseliem bērniem. Taču... ar laiku kļuva skaidrs, ka ne uz visiem tas attiecas. Varbūt viņiem pašiem patīkamāk atrasties spēju, intelekta ziņā līdzvērtīgu bērnu kompānijā (atsevišķās klasēs tai pašā parastajā skolā)? 1.-4.klasītē šādiem bērniem nejautā, kā viņi jūtas. Lielie labāk zina - viņi jāintegrē....
Skumjākais, kas ar mammām un smagi slimajiem bērniem ir - viņus atceras kampaņveidīgi - Labdarības pasākumā, Ziemassvētkos. Ko viņi dara pārējā laikā? Sēž mājās, nav kontaktu, varbūt ir sazināšanās ar bēdu māsām i-netā, virtuālajos klubiņos. Vai nevajadzētu šur tur Latvijā organizēt tādus kā ciematiņus, komūnas, pansionātpilsētiņas vai kaut ko tādu - ar apkalpojošo sociālo, medicīnisko personālu bērniem, mammas, tēti viņus dienā tur atstāj drošās rokās un dodas uz darbu (saņem algu, maksā nodokļus, psiholoģiski izvēdina galvas) vai arī piedalās šīs dzīvesvietas uzturēšanā (savstarpēja palīdzēšana, saimnieciskie darbi u.tml.) ?
Protams, tā ir utopija.
Tā patiesībā ir elle, kad mammām cauru dienu jādzīvo četrās sienās.

Bet pirmais jautājums patiesībā ir ļoti sāpīgs, jo parāda arī mūsu, pārējo, nespēju aizkavēt bezatbildīgas rīcības sekas. Man personīgi atbildes nav. Tikai esmu uzklausījusi arī striktus sieviešu viedokļus, ka dzērāj- narko- sievietes un vīriešus būtu jākastrē...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rūta Dimanta 26.05.2009 14:08
Paldies, Dita! Labdarības organizācijas var daudz darīt un tas ir tikai normāli, ka sabiedrība pati sev palīdz. Tomēr man personīgi liekas necienīgi, ka ierēdņi un politiķi "taisnā ceļā" sūta savus pilsoņus problēmas risināt uz labdarības organizācijām. Pat valsts prezidents Gošē puisēna gadījumā iesaka dibināt draugu klubu, kas visu mūžu ziedotu...

Arāja 26.05.2009 14:33
Jā, es tikai atbalstu to, ka sabiedrība palīdz pati sev labdarības pasākumos. Tā jau ir pilsonikā sabiedrība, kas piedalās lēmumu pieņemšanā un atbalsta savus līdzcilvēkus.

Bet ir tomēr jābūt sistēmai, lai sniegtu valstisku palīdzību bērniem smagu saslimšanu gadījumos. Nu nedrīkst būt tā, ka bērna dzīvība ir atkarīga no sabiedrības saziedotās naudas. Un amatpersonas pavisam noteikti nedrīkst novelt savu atbildību uz cilvēku pleciem. Tāpēc jau tās ir amatpersonas, kuru darba pienākumos ietilpst labklājības un veselības aizsardzības nodrošināšana.

Un Sanitai ---
Labestības dienai ir ļoti spēcīga reklāma - LNT katru dienu griezās reklāmrullīši. Tu taču pati zini, ka TV reklāma ir iedarbīgāka par plakātiem. Tāpēc varbūt tā Operas zāle bija patukša...

Rita N to x 26.05.2009 18:42
Jā, es mu tā pati Rita no LM. Hm, neatceros gan, ne ko amorālu veikusi, domāju, ka komunikāciju ziņā mums ar žurnālistiem bija ļoti laba sadarbība, darbiniekiem sākumā bija grūti pierast pie tik intensīvas komunikācijas, bet viņi varonīgi to akceptēja un daži izvērtās par ļoti spējīgiem respondentiem. Arī reitings bija labs. Man nav par ko kaunēties:-)

Un es nemoralizēju, bet paužu savas pārdomas izsaku priekšlikumus. Turklāt to nedaru anonīmi, kā Jūs.

Ceru, ka nākošreiz parakstīsieties ar īsot vārdu.

Rita N to Jaņdžs 26.05.2009 18:52
Pieņemu Jūsu argumentu. Jā, es piekrītu, taisnība.

Rita N to Sanita 26.05.2009 19:06
Sanita, ļoti labs koments, bet - ļūk, manai ģimenei ļoti patīk opera un Sonora Vaice un mēs vienmēr esam gatavi palīdzēt, tomēr es par šo koncertu uzzināju TIKAI PĒC TAM, kad tas bija noticis. Varbūt es pati nogulēju šo faktu (tad atvainojos), bet varbūt arī nebija tādas redzamas reklāmas. Ja Zatleri bija ielūgti, tad slikti, ka viņu nebija, bet varbūt, ka nebija? Un nezināja?

Guntars 26.05.2009 21:02
Ah, Jēzus Kristus Dieva dēls, pasaules glābējs jau arī savas publiskās kalpošanas laikā (skat. Evaņģēlijos)pilnīgi visus neizdziedināja no fiziskajām kaitēm, bet primāri piedeva grēkus un dāvāja mūžīgo dzīvi, kas ir daudz vairāk kā 70 gadi (vidēji)fiziskās dzīves virs zemes, tad jau sanāk ka visuma, pasaules un visu redzamo un neredzamo lietu radītājs (Dievs) ir negodīgs.

Izklausās skarbi, bet visas šīs lietas, kas notiek uz šīs zemes, kari, slimības, bads, baisi nāves gadījumi u.c. ir grēka sekas, un cilvēks pats šo stāvokli panāca ar nepaklausību Dzīvajam Dievam Ēdenes dārzā, kurš pirmajiem cilvēkiem, bija devis visu( veselību, nekādu slimību, bagātību..... visu, visu nepieciešamo dzīvošanai uz šīs planētas zemes, bet cilvēks(Ādams un Ieva)zinādami, ka Dievs viņiem aizliedza tikai vienu "augli"neaiztikt, un pateica kādas būs konsekvences, tomēr pārkāpa Dieva likumu un tādā vēidā nonāca zem lāsta ar sekām līdz mūsdienām( tai skaitā šīs reizes paceltā problemātika).

Loģiska jautājums, ko tad tagad darīt?

Atbilde ir Dieva vārdā Jēzus Kristus Evaņģēlijā, un nekur citur.


Var jau mēklēt visur citur Piem: citos cilvēkos, valdībā utt, bet ja mēs tā godīgi paskatamies uz sevi, tad mēs saprotam, ka mēs paši jau esam tādi paši savā būtībā, kā tie uz kuriem mēs rādām ar pirkstiem.

Atrisinājums ir tikai pie Jēzus, jo tikai Viņš var piedot grēkus un izmainīt mūsu cietās sirdis un dāvāt mūžīgo dzīvību. Neviens cits nav atdevis savu ldzīvību par mums, lai mūs izpirktu no šī nožēlojamā stāvokļa( iedzimtā grēka, kam alga ir mūžīgā pazudināšana, un tur, šīs zemes ciešanas ir tikai pumpuriņi, salīdzinot, kas sagaida tur cilvēku, kurš nav pestīts ar Jēzus asinīm), kurā mēs kā cilvēce atrodamies.

Rita R 26.05.2009 22:45
Liels paldies Ditai par blogu. Patiesam apkaunojosi, ka spejam uzbuvet Eiropa dargako tiltu vai sarikot pasaule dargakas velesanas, bet atstajam slimu bernu aprupi labdaru zina. Tacu gribetu ari ierosinat mineta Rezeknes berna likteni neatstat tikai ilustracijas limeni - varbut ir iespejams organizet vinam palidzlibu? Kad vina stasts ir uzrakstits un izlasits, mes - uzrakstijusie, izlasijusie - klustam lidzatbildigi. Domaju, ka vairakums no bloga komentetajiem butu gatavi darit to, ko nedara valsts - palidzet vinam dzivot cilveka cienigu dzivi.

Veiko Spolītis ===>Rita R 27.05.2009 00:51
In rounds & rounds we go... . Dita izpilda mūsu sargenģeļa lomu (PALDIES!) un izgaismoti lieberālā elite cenšamies apdzēst SIA Latvija izraisītus ugunskurus.

Mīļajiem, vecākiem, tuvākajiem ar' pietrūkst uzmanības jo pasaules straujajā ritenī ierautiem netliek laika, vien līdzdalības prieks. Kāds prieks, nogurums, un šādi domāju kad man drīz pašam būs bērni, un, lai svētītas sievietes kas vēl iztur šo vīriešu rīcību, kas pašapliecināšanās dēļ gatavi iet pāri l****.

Valsts saimniecība ir novesta tūtā - mēs zinām kas viņu noveda tūtā - bet baidamies to pateikt, tiešām? KLIEDZAM taču, jo tad būs vieglāk rīcībā, iztīrīsim sevi no tās netaisnības kas nospiež mūsu gribu uz ceļiem... .

Būšu atklāts, vēloties darboties Latvijas augšupejai es NETICU tp/lpp-lc/zzs liekulībai kamēr viņi atradīsies valdībai kaut centimetra attālumā. Par to ko šis triumvirāts nodarījis - 30 garus gadus šādiem darboņiem aizliegt pārstāvēt mūsu intereses!!! Bērnam palīdzība vajadzīga, un kopā mēs to sasniegsim, bet cik ilgi mēs nodokļu maxātāji pārmaxāsim to kam bija jābūt izdarītam JAU IEPRIEKŠ? NO TAXATION WITHOUT REPRESENTATION!NO TAXATION WITHOUT REPRESENTATION!NO TAXATION WITHOUT REPRESENTATION! Nekāda nodokļu iekasēšana bez pārstāvniecības!!Nekāda nodokļu iekasēšana bez pārstāvniecības!!Nekāda nodokļu iekasēšana bez pārstāvniecības!!

Kārlis Streips - Guntaram 27.05.2009 10:51
Laikam jau būtu jāpriecājas, ka mums te Politikā ir uzradies sludinātājs un rakstu mācītājs, taču atļaušos tomēr bilst, ka trīs gadus vecs bērns Rēzeknē visticamāk nav vēl iepazinies ar Bībeli visā tās krāšņumā, un pilnīgi noteikti viņš nav nonācis pie tā visnotaļ skarbā interpretējuma par Jēzus vēsti, kuru esat attīstījis Jūs. Pateikt viņam "sorry, čalīt, bet kristieši uzskata, ka pats vien esi vainīgs, grēciniek tāds" -- nu, piedodiet, bet tas nu gan īpaši "kristīgi" neskan. Otrkārt, mani nekad nebeigs mulsināt ļaudis, kuri ir gatavi absolūti visu atbildību par visu notiekošo pasaulē novelt uz amorfo jēdzienu "iedzimtais grēks." Atļaušos Jums tomēr nepiekrist. Jūsu piesauktie "kari, slimības, bads, baisi nāves gadījumi u.c." tomēr nav nekas nenovēršams, un tie katrā gadījumā nav nekas tāds, par ko teikt -- "ups, Dievs šodien tā nolēma." Brīdī, kad notika "baisais nāves gadījums," kurā ļaudīm bija jālec laukā pa 12. stāva logu tāpēc, ka Rīgas pašvaldībai nebija ugunsdzēsības trepju, ar kurām tik augstu uzkāpt -- ziniet, cienītais, bet tas nebija Dieva pirksts, tā bija politikāņu neizdarība. Un attiecībā uz nabaga bērnu Rēzeknē -- Jums varbūt ir viegli nomazgāt rokas nevainībā un nolemt, ka tā nav Jūsu darīšana. Bet šis blogs ir par cilvēka atbildību un par to, ja ievēlētie tautas pārstāvji un viņu darbinieki kaut ko nespēj, tad vismaz daļēji par to ir jāuzņemas atbildība apkārtējai sabiedrībai. Blogs ir par to, ka tas ir nudien nožēlojami, ka Latvija nespēj aprūpēt savus bērnus, bet tas ir arī par to, ka Latvijas iedzīvotāji to spēj. Protams, ne ar tiem miljoniem un biljoniem, kādi ir "Veselības" ministrijai, "Bērnu" ministrijai u.c. tamlīdzīgām instancēm, bet tomēr. Patiešām skarba būtu situācija, kurā visi sekotu Jūsu atzinumam un pateiktu, "valsts nav atbildīga, pašvaldība nav atbildīga, slimnīca nav atbildīga, pansionāts nav atbildīgs, radinieki nav atbildīgi, donori nav atbildīgi, sabiedrība nav atbildīga ... jo tās visas ir tikai sekas tam, ka Ieva apēda ne to augli. Pieļauju, ka Jūs nebūtu gatavs to pateikt minētajam bērnam Rēzeknē. Esmu pārsteigts, ka esat gatavs Evaņģēliju interpretēt tik nežēlīgi šeit Politikā.lv. Bet tas nekas. Bībelē ir arī rakstīts, ka Dievs Jums piedos. Jauku Jums dienu.

Kārlim S 27.05.2009 13:46
Thumbs up!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N 25.05.2009 23:03
Paldies, Dita, par šo rakstu. Es biju ļoti priecīga, kad bēniem akcijā naudu savāca un man ļoti mīļš cilvēks (ja tā var teikt par cilvēku, ko es personīgi nepazīstu) ir Kristīne Pasternaka, bet, Ditiņ, es arī domāju, cik tomēr šiem bērniņiem ir paveicies. Viņiem ir māmiņas, kas cīnās par viņiem līdz galam. Varbūt to mazi puisīti no Latgales varam ieteikt Kristīnei nākošajai akcijai?

Lai dotu iespēju arī viņam, bērnunama cilvēciņam. Un varbūt, ka viņa publicitāte palīdzētu arī pieteikties kādai ģimenei?

Es jau saprotu, ka blogs bija vairāk par valsts attieksmi, bet es kaut kā iefokusējos par šo gadījumu.

Un es vienmēr domāju - kāpēc neviens no mūsu biezajiem VIP-iem savā ģimenē nav paņēmis bāra bērnu. Vismz es neesmu dzirdējusi...

Arāja -> Rita N 25.05.2009 23:09
"Un es vienmēr domāju - kāpēc neviens no mūsu biezajiem VIP-iem savā ģimenē nav paņēmis bāra bērnu. Vismz es neesmu dzirdējusi..."

Tāpēc, Rita, ka paēdušais neēdušo nesaprot. Starp citu, bērnus tik ļoti mīlošajai LPP/LC, ja vien viņiem pietiktu goda prāta, šajā ziņā būtu darba pilnas rokas.

Jā, nu varētu jau to mazo bārenīti ieteikt nākošajai akcijai. Būtu jau labi, ja puišelim kāds palīdzētu. Bet valsts neizdarība un neieinteresētība jau paliks tik un tā.

Rita N 26.05.2009 01:15
Ļoti labi pateikts par to LPP/LC. Cik bāreņus ir paņemis Šmits (ai, varbūt arī labi, ka nav paņēmis, labi, viņu izlaidīsim), cik Šleseru ģimene?

Klau, varbūt iesakām kādus divus - tā teikt, tie taču arī ir Latvijs bērni - mūsu kopējie? Vnk. domāju. Tas par tēmu solidaritāte. Un pie reizes, viss tas svarīgais par valsti, ko Tu saki, varētu būt nokomunicēts. Vnk tāpat domāju. Interesanti cik tāda operācija varētu maksāt?

Arāja -> Rita N 26.05.2009 08:31
Nē, nē, labāk Šmitam un Šleseram nedot audzināt bērnus! :) Bet par to naudu, ko Šlesers izgrūž, lai tik nopirktu Rīgas mēra krēslu, domāju, mierīgi varētu daudzus bērnus izoperēt.

Jā, man par mazo bāreņpuiku viena doma radās. Mēģināšu kaut ko darīt. Tad ziņošu.

Jaņdžs < Rita N, Arāja 26.05.2009 10:43
Tomēr jūsu saruna liekas netaisna, kaut arī nepieciešama, lai sāktu runāt par Latvijas kopienas ētisko vidi kā tādu. Vai jūs ziniet, kas notiek cilvēku privātā dzīvē? Vai balstaties savos vērtējumos uz 3 zvaigžnu ordeņa atzinību, vai Dienas balvu, vai publicitāti pirms palīdzība vispār tiek atzīta? Tās būtu muļķīgi. Labāk savervējiet kādu žurnalistu, kas varētu izdarīt vairāk kā paviršus pētījumus. Ja secinājumi atbalsta jūsu viedokli, labi pieņemšu to, bet nevar tikai uz jūsu subjektivitātes pamata runāt par "nevienu no mūsu biezajiem VIP-iem". Vai Arāja visus viņus pazīst personīgi? Gribētu visu biezo VIPu vārdus tad redzēt pierakstītus. Kā Rita N rakstīja citur--radikālas idejas [un varbūt uzvedība?] nāk no aizskārtas vidusšķiras.

Arāja -> Jaņdžs 26.05.2009 10:45
Nevis runa ir par VIP-iem, bet par valsts sistēmu, kas nav sakārtota, tāpēc daudzu slimu bērnu nākotne ir atkarīga no ziedojumiem, nevis no valsts palīdzības.

agd 26.05.2009 11:32
Labdarība ilgtermiņā ir efektīvāka nekā valstiski organizēta "pabalstu" sistēma.

Kārlis Streips 26.05.2009 11:33
Manuprāt, vēl "daiļrunīgāk" par autores aprakstīto problēmu informēja situācija ap to nabaga puiku ar Gošē slimību, kura visā pasaulē ir tikai padsmit cilvēkiem. Bija gluži "aizkustinoši" skatīties, kā valsts centās no viņa atkratīties. Par mūsu valsts "biezajiem" arī es neesmu īpaši pārliecināts -- savtīgs cilvēks ir savtīgs cilvēks, piedevām gan jau atsevišķi "biezie" palīdz arī šī jautājuma risināšanā. Lai gan, protams, slims bērns nav tikpat seksīgs sponsorēšanas objekts, kā hokeja vai basketbola komanda. Galvenais tomēr ir valsts politika. Man parasti netīk latviešiem ierastā saruna par to, ka nevajadzēja naudu izdot tur, jo tā ir vajadzīga te (tipa, samazināsim Saeimas deputātu algas, lai pensionāriem būtu lielāka pensija), taču nepārprotami ir skaidrs, ka par pārtērēto naudu Dienvidu tilta celšanas laikā varētu izārstēt strīpām bērnu. Tas tomēr ir absolūtākais marasms, ka ES un NATO dalībvalstī slimu bērnu izmisušajiem tuviniekiem ir jāpaļaujas tikai un vienīgi uz ziedojumiem. Un pareizi autore raksta -- Latvijā noteikti ir pietiekami daudz bērnu, par kuriem neviens nezina un neviens ziedojumu akcijas nerīko. Bet, ja viņai izdosies atrast variantu minētā Latgales puiša ārstēšanai, es arī kaut ko piemetīšu. Ja citādi nevar, tad jārīkojas mums pašiem. Un to derētu atcerēties nākamreiz, kad kāds aicina balsot par "ģimenes vērtību" partijām, kurām "ģimenes vērtība" saucas krāpt sievu, kamēr viņa atrodas laukos, un kuras gadiem ilgas "bērnu un ģimenes lietu" ministrijas vadīšanas laikā tomēr nav darījušas absolūti neko, ne vien, lai ārstētu bērnus, kuriem tas ir vajadzīgs, bet arī, lai nodrošinātu, ka plaši bazūnētajās "tradicionālajās" ģimenēs bērni netiktu mesti laukā pa logu un dedzināti ar cigaretēm. Citiem vārdiem sakot, nevajag balsot par liekuļiem.

Sanita Jemberga 26.05.2009 12:34
Es savukārt vakar biju Latvijas Nacionālajā operā uz labdarības koncertu, kuru organizēja Sonora. Vāca naudu bērnu slimnīcas 8.nodaļai, kurā aprūpē priekšlaicīgi dzimušus bērnus. Tā ir reāla izdzīvošanas nodaļa, kurā mediķi diezgan baisos sadzīves apstākļos dara darbu un brīnumus. Tik tukšu operu es nebiju redzējusi savā mūžā. Protams, ka ne visi cilvēki var atļauties Ls 10 - 20 latu, un no visiem to nevar prasīt. Taču izskatās, ka šīs nācijas mentalitāte ir piezvanīt pa labdarības tālruni un ziedot latu, sevišķi, ja tas ir darba devēja apmaksāts numurs, nevis saņemties un darīt ko vairāk. Vēl vairāk mani izbrīnīja tas, ka zālē nesēdēja ne mūsu politikas spice ar Galveno Kundzi Pasaulē, ne advokatūras zieds, ne tā saucamā inteliģence, kurai lielākajā daļā ir bērni un kuri kādreiz bijuši mazi, un bijuši bērnu slimnīcā. Tajā pa reizei katrs nonāk. Ja mūsos iekšēji nav tik daudz pateicības, lai atdotu tiem, kas dod mums devuši - kaut tik, cik maksās vienas reizes lielais iepirkums Maximā - varbūt tiešām šī nācija drīkst (un ir pelnījusi) lēni izzust. (afišas par pasākumu bija pilna Rīga.)

x 26.05.2009 13:30
Rita N, kas kaadreiz bija LM? kursh nu buutu moralizeejis :( bet LNT malachi.

Citi autora darbi
Kaut kas krasains

Un atkal jauns sākums 5 Autors:Dita Arāja