Otrdien no rīta izdevās atrast laiku, lai aizietu uz Tiesībsarga biroja organizēto konferenci.

Tajā, līdzās pašmāju cilvēkiem, piedalījās arī viesi no Lietuvas un Igaunijas. Man palaimējās dzirdēt Igaunijas Justīcijas Kanclera (pilda tiesībsarga funkcijas) pārstāves uzstāšanos. Secinājumi: skatīt virsrakstā.

Zemāk atrodamas dažas lietas no prezentācijas, kas mani īpaši sajūsmināja. Diemžēl ir iespējami pārpratumi, jo meitene runāja krieviski (tā, lai auditorija saprastu), taču brīžiem ar spēcīgu akcentu:

§ Igaunijas valsts tiesa vēl 2003.gadā secināja, ka tiesība uz labu pārvaldību ne tikai izriet no Igaunijas konstitūcijas (lai gan tur nav tieši minēta), bet ir uzskatāma par cilvēka pamattiesību;

§ Igaunijas “tiesībsargs”ir konsekventi iestājies pret tādu valsts iestāžu praksi, kad likumi formāli tiek ievēroti, tomēr pieņemtie lēmumi ir slikti. Vadmotīvs – nevis cilvēkam jāpiekārtojas iestādes ērtībām, bet otrādi. Labas pārvaldības princips tiek tulkots ļoti plaši un nozīmē cilvēcisku amatpersonas uzvedību visplašākajā nozīmē. Piemēram:

• Igaunijas Justīcijas Kancleram bija jārisina šāda problēma: nepilngadīga meitene vēlu vakarā tiek “izmesta” no autobusa, jo viņai nebija biļetes. Kontrolieri izrakstīja kvīti un aizbrauca ar savu darba mašīnu, pametot viņu vienu. Justīcijas Kanclera atzinums: šī ir necilvēcīga attieksme. Kontrolieriem bija pienākums ar savu mašīnu nogādāt mājās, pat ja likumā tas tā nav skaidri pateikts;
• Lai gan likumā skaidri pateikts, ka ieslodzītajiem duša pienākas reizi nedēļā, tiesībsargs uzskatīja, ka iestādei ir pienākums sniegt iespēju nomazgāties biežāk;
• Lai gan likums neuzliek pienākumu tulkot ieslodzīto vēstules, tomēr tas ir jādara (lai gan, ja nepieciešams taupīt valsts resursus, pēc iespējas nodalot prioritārus tulkojumus no tiem, kas nav tik svarīgi);
• Ja likumdevējs nav spējis (vēlējies) izveidot tādu regulējumu, lai aizsargātu visus cilvēkus (bet gan, piemēram, aizasrgā tikai dažas grupas), tas nedrīkst būt pamats, lai šos “pārējos” cilvēkus nesargātu.

§ Tiesībsarga reakcija ir bijusi skarba, saskaroties ar gadījumiem, kad iestādes amatpersona uz privātpersonas vēstuli “atrakstās”. Kā teica Justīcijas Kanclera pārstāve: pareizākais vērtēšanas kritērijs – vai jūsu mammai vai vecmāmiņai būtu patīkami šādu atbildes vēstuli saņemt. Katram cilvēkam ir tiesības, lai pret viņu izturas kā pret cilvēku; kā pret subjektu, nevis objektu.

§ Arī Igaunijas tiesām ir saistošs labas pārvaldības princips, un tās to ievērojot. Justīcijas Kancleram ir tiesības ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi.

§ Labas pārvaldības princips ir jāievēro arī likumdošanā! Igauņi to sauc par labas likumdošanas principu. Lai gan saturiski likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, tomēr likumiem jātiek pieņemtiem pienācīgā procedūrā. Galvenie elementi labas likumdošanas principam: 1) caurskatāmība, pamatotība; 2) jāiesaista ieinteresētās puses; 3) jāskaidro iemesli, kādēļ pieņemti svarīgi likumprojekti.

Igauņi uzskatot, ka tikai tādā veidā ir iespējams nodrošināt cilvēku ticību valsts pārvaldei. Un, domāju, ka tas viņiem labi sanāk.

Ja man šobrīd vajadzētu izdarīt provizoriskus secinājumus par to, kādēļ igauņi ir tik salīdzinoši “advancēti” (ne tikai šajā, bet arī, piemēram, IT jomā), tad šķiet, ka skaidrojums ir:

1) Igaunijas sabiedrības novatorismā – proti, viņi nebaidās savu valsti/sabiedrību veidot (precīzāk – fantazēt) paši, pārāk nesatraucoties par eksperimentālās pieejas rezultātiem vai simtiem reižu neatskatoties uz citām valstīm;

2) Salīdzinoši liela orientācija uz cilvēku, viņa vajadzībām un komfortu.