Foto: G. Dieziņš © AFI
Pirms diviem gadiem Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, tomēr vienota dokumenta par to, kādas ir valsts intereses, darbības mērķi un prioritātes šajā organizācijā, nebija. Tāpēc 2004.gadā tika uzsākts darbs pie stratēģijas, lai noteiktu Latvijas prioritātes un intereses dalībai ES, izstrādes. Pašlaik uzsākta dokumenta sabiedriskā apspriešana, lai sagatavotu dokumenta galīgo redakciju.
Stratēģijas, kuras pilns nosaukums ir “Latvijas dalība ES – pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007.-2013.”, mērķis ir definēt Latvijas darbības prioritātes ES un sekmēt piedāvāto iespēju pilnvērtīgu izmantošanu. Pirmo reizi ir sagatavots dokuments, kurā viegli pārskatāmā un uztveramā formā ir sniegts pārskats par Latvijas galvenajām interesēm un stratēģiskiem uzstādījumiem katrā nozarē ES ietvaros.
Konsultācijas ar sabiedrību
2006.gada aprīļa sākumā noslēdzās konsultāciju process ar iedzīvotājiem, nevalstiskām organizācijām, sociāliem partneriem, nozaru ministrijām un ES jautājumu ekspertiem. Dokumenta izstrādes gaitā uzmanība tika pievērsta tādiem jautājumiem kā Latvijas dalības ES pamatprincipiem, Latvijas dalības ES mērķim un prioritātēm, kā arī jautājumam, kā sekmīgāk sasniegt noteikto mērķi un prioritātes.
Pagājušā gada rudenī 3359 Latvijas iedzīvotāji piedalījās ministrijas rīkotajā aptaujā “Latvija Eiropas Savienībā – mērķi, prioritātes un rīcība”. Aptaujas anketu mērķis bija uzzināt un izvērtēt sabiedrības viedokli par Latvijas dalības ES nozīmīgākajiem jautājumiem. Aptaujas rezultāti parādīja, ka 82 procenti aptaujāto iedzīvotāju par vissvarīgāko Latvijas dalības ES mērķi atzina Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājības celšanu. Puse no visiem aptaujas dalībniekiem minēja izglītības un zinātnes attīstības sekmēšanu kā Latvijas prioritāru darbības virzienu ES. Attiecībā par ES paplašināšanos, vislielāko atbalstu aptaujas dalībnieki izrādīja Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai ES, kā arī Ukrainas un Horvātijas perspektīvai dalībai ES. Lai Latvija varētu pilnvērtīgi izmantot visas dalības ES sniegtās iespējas, aptaujas dalībnieki atzina par nepieciešamu pievērst lielāku uzmanību sabiedrības informēšanai par ES un ierēdņu, politiķu, NVO darbinieku profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai.
Stratēģijas izstrādes laikā notika aktīvas diskusijas un konsultācijas ar Latvijas reģionu un dažādu interešu grupu pārstāvjiem (fokusa grupas – Valmierā, Jēkabpilī, Talsos, Jelgavā, Gulbenē, Rīgā, Daugavpilī; apaļā galda diskusijas – Kuldīgā, Madonā, Cēsīs, Rēzeknē, Bauskā). Diskusijas parādīja, ka visvairāk Latvijas sabiedrību šobrīd satrauc labklājība – straujais cenu kāpums, inflācija, zemās algas, nepietiekošā sociālā aizsardzība, nevienmērīgā Latvijas reģionu attīstība, darbaspēka aizplūšana uz ārzemēm, kā arī brīva darbaspēka un pakalpojumu kustības ierobežojumi. Ņemot vērā iepriekšminēto jautājumu aktualitāti Latvijas iedzīvotājiem, Ārlietu ministrija īpaši padziļināti atspoguļojusi šos jautājumus stratēģijā.
Aktuālie jautājumi
Stratēģijā noformulēti Latvijai veicamie uzdevumi ES ietvaros, lai sekmētu nacionālā līmenī definēto prioritāšu īstenošanu. Stratēģija norāda uz to, kādi konkrēti pasākumi jāveic ES līmenī, lai veicinātu labklājības un dzīves kvalitātes pieaugumu Latvijā (uzņēmējdarbības aktivizēšanos, zinātnes un pētniecības attīstību, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, jaunu darba vietu izveidošanu u.c.).
Zināms, ka ES integrācijas pakāpes dažādās jomās ir atšķirīgas, tādēļ arī stratēģijā sniegts skaidrojums par Latvijai pieejamiem atbilstošiem ES instrumentiem attiecīgajā jomā. Vienā gadījumā tas ir ES struktūrfondu atbalsts, kura prasmīga apgūšana var palīdzēt Latvijai sasniegt nacionālā līmenī nospraustos uzdevumus (piemēram, Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013.gadam), citā gadījumā tā ir aktīva Latvijas līdzdalība jaunas ES likumdošanas izstrādes procesā, nodrošinot savas nacionālās intereses, vēl citā gadījumā – iesaiste ES vispārējo politiku veidošanas procesā.
Ārlietu ministrijas skatījumā stratēģija kalpos kā vadlīnijas jeb rokasgrāmata visiem ar ES jautājumiem strādājošiem ekspertiem, palīdzot efektīvāk aizstāvēt Latvijas intereses ES, politikas plānotājiem un veidotājiem Latvijā. Ceram, ka tā būs noderīgs informācijas avots ikvienam Latvijas iedzīvotājam par Latvijas interesēm un darbības prioritātēm ES ietvaros.
Stratēģijā ir sniegti vairāki jauni uzstādījumi par, kuriem Ārlietu ministrija vēlētos saņemt sabiedrības viedokli, t.i., izvērst sabiedrībā plašāku diskusiju: piemēram, vai Latvijai ir jāatbalsta brīva darbaspēka kustība, ņemot vērā pašreizējo iedzīvotāju izceļošanas negatīvo tendenci; vai ir lietderīgi saglabāt ES tiešo maksājumu kārtību lauksaimniekiem, vai arī, tomēr tuvākā nākotnē nepieciešams reformēt Kopējo lauksaimniecības politiku, kur galvenais akcents tiks likts uz atbalstu lauku attīstības pasākumiem; vai ir nepieciešama turpmāka ES paplašināšanās; vai vēlamies nodokļu harmonizāciju ES ietvaros u.c.
Sabiedriskās apspriešanas pasākumi
Stratēģijas sabiedriskās apspriešanas pasākumus š.g. 12.aprīlī ievadīja Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības kopīgi organizētā diskusija par Latvijas dalības ES prioritātēm un ES nākotni, kas notika Rēzeknē. Līdzīgas diskusijas notiks arī Talsos (19.aprīlī), Jelgavā (11.maijā) un Valmierā (maija beigās/jūnija sākumā).
Atsevišķu stratēģijas sabiedriskās apspriešanas pasākumu paredzam ar sociālajiem partneriem un sabiedriskajām organizācijām. Tas notiks š.g. 21.aprīlī Rīgā, Ķīpsalas izstāžu centrā, Nacionālā attīstības plāna prezentācijas ietvaros. Diskusiju laikā apkopotais iedzīvotāju viedoklis tiks ņemts vērā, sagatavojot stratēģijas gala variantu.