Raksts

Kurš par 180 latiem mēnesī plānos valsts tiesību politiku?


Datums:
08. jūlijs, 2003


Autori

Guntars Lazdiņš


Foto: www.freeimages.co.uk

Tieslietu ministrijas atbildes raksts Daigas Iļjanovas komentāram “Tieslietas: pietrūkst tiesību politikas plānošanas" par Latvijas valdības vidējā termiņa darbības prioritātēm un 2003.gada rīcības plānu tieslietu jomā.

Iepazīstoties ar LU Juridiskās fakultātes lektores Daigas Iļjanovas vērtējumu par Tieslietu ministrijas (TM) rīcības plāna prioritātēm, patiešām ar neviltotu prieku jāatzīst, ka tomēr ir kāds speciālists, kas raugās uz TM veicamajiem pasākumiem kopumā, nevis atsevišķi izvirza tikai kādu problēmas jautājumu. Līdz ar to ir iespējams diskutēt un nonākt pie kāda risinājuma.

Saskaņā ar nolikumu TM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un tiesu administrēšanas) nozarēs. Jāuzsver, ka TM 2003.gada rīcības plānā atspoguļojas ministrijas tiesību politikas galvenie virzieni, ietverot tikai svarīgākos darbus, taču tas nenozīmē, ka netiek veikti citi ikdienas darbi, kas ir ne mazāk nozīmīgi.

Šī raksta autors centīsies precizēt vairākus faktus (par kuriem, iespējams, nebija zināms), kas tomēr paver citu skatījumu uz TM noteiktajām prioritātēm un to realizēšanu dzīvē.

Attiecībā uz tiesas sprieduma publisku pieejamību jāteic, ka no 2003.gada 1.janvāra spēkā stājās Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu lietvedības instrukcija. Tā nosaka kārtību, kādā interesenti var saņemt tiesas nolēmumus un iepazīties ar lietas materiāliem, tai skaitā ir noteikts, ka zinātniski pētnieciskos un žurnālistiskos nolūkos interesenti var saņemt nerediģētus spriedumus pabeigtās lietās. Bez tam ir noteikts, ka tiesas kancelejai ir jābūt pieejamai klientiem visu darba dienu, kā arī tiesā jābūt personai, kura sniedz informāciju masu medijiem un noteikts, kā var saņemt informāciju no arhīva, kā arī daudzi citi jautājumi, kas tika aktualizēti PHARE projekta “Korupcijas novēršana tiesu sistēmā” darbības laikā.

Tiesu namu aģentūra savu funkciju ietvaros veic vairākus pasākumus, īstenojot Tieslietu ministrijas rīcības plānā norādīto prioritāti, “Tiesu darbības uzlabošana, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās, paaugstinātu tiesu nolēmumu kvalitāti un nodrošinātu tiesu darbības caurskatāmību.“

Šie pasākumi vērsti uz D.Iļjanovas rakstā norādīto tiesu sistēmas problēmu risināšanu, kā, piemēram, lietu lēnā virzība tiesās un ierobežotā tiesu informācijas pieejamība. Lai paātrinātu informācijas apstrādi tiesās un veicinātu tās apmaiņu starp tiesām un citām tieslietu iestādēm un sabiedrību, Tiesu namu aģentūra organizē valsts investīciju programmas projektu “Latvijas Republikas tiesu vienotā informatīvā sistēma”. Tā ietvaros tiek veikta tiesu datorizācija, to saslēgšana vienotā informatīvā sistēmā un jaunas tiesu lietvedības un statistikas datorprogrammas ieviešana tiesās. Projekts tiek ieviests pakāpeniski, vairāku gadu garumā, un tā ieviešanas tempi ir atkarīgi no piešķirto līdzekļu apjoma. D.Iļjanova ir izteikusi šaubas, vai reāls ir TM 2003.gada rīcības plāna punkta termiņš, kas paredz pabeigt visu tiesu saslēgšanu vienotā informatīvajā sistēmā, tādējādi nodrošinot arī tiesas spriedumu publisku pieejamību elektroniskā veidā līdz šī gada beigām. Līdz 2003.gada beigām visās Latvijas tiesās tiks uzstādīti datori visminimālāko prasību līmenī, kā arī ierīkoti datortīkli, kas ļaus saslēgt tiesas vienotā informatīvā sistēmā, nodrošinot iespēju apstrādāt lietas datus, tajā skaitā rakstīt spriedumu elektroniskā veidā un ievadīt šos datus tiesu informatīvajā sistēmā (TIS). Šī gada laikā tiks izstrādāta arī speciāla datorprogramma datu meklēšanai TIS. Tomēr, tā kā TIS ir slēgta sistēma, t.i., pieejama tikai autorizētiem lietotājiem (galvenokārt tiesnešiem un tiesu darbiniekiem), tā vēl nenozīmē arī visu tiesas spriedumu publisku pieejamību. Kā to pamatoti norāda arī pati raksta autore, publiskojot spriedumus, nepieciešams ievērot fizisko personu datu aizsardzības prasības, kas prasa ne vien tehnisku rediģēšanas darbu, bet arī viedokļu saskaņošanu par tiesu darba atklātības principiem sabiedrībā.

Ieviešot TIS, tiks paātrināta arī lietu virzība tiesā. Jāņem vērā, ka Rīgas apgabaltiesā, kurā ir uzkrātas daudz neizskatītās lietas, tiks palielināts tiesnešu skaits par 15 vietām. Tas arī ir vērtējams kā pozitīvs solis paātrinātai lietu izskatīšanai.

2003.gada 27.maijā Ministru kabinets akceptēja likumprojektu “Kriminālprocesa likums”, kas ievieš mūsdienīgu un ātru kriminālprocesu, būtiski paātrina pirmstiesas izmeklēšanu, radot iespēju atsevišķu lietu izlemšanai bez iztiesāšanas, kā arī sakārto procesuālos termiņus, tādējādi nodrošinot pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu. Likumprojekts š.g. jūnijā Saeimā tika pieņemts pirmajā lasījumā. Tiek plānots, ka likums stāsies spēkā nākošā gada vidū. Līdz ar to apgalvojums, ka šajā jomā nekas netiek darīts, ir nepamatots.

Raksta autore ir izteikusi kritiku par TM rīcības plāna 4.punkta nekvalitatīvu izpildi, jo nav nodrošināta tiesu lietu sadales plānu publiska pieejamība elektroniskā veidā Tiesu portālā – www.tiesas.lv, līdz ar to pārkāpjot nejaušības principu lietu sadalē. Minētais portāls tika izveidots ES Phare projekta “Korupcijas novēršana tiesu sistēmā“ ietvaros, un tā izveides mērķis bija veicināt ar tiesām saistītās informācijas labāku pieejamību, radot lielāku sabiedrības uzticēšanos tiesām. Tiesu namu aģentūra sadarbībā ar Phare ekspertiem piedalījās minētā portāla izveidē un pašreiz veic tā uzturēšanu. Autore norāda, ka Tiesu portālā ir publicēta tikai vienas tiesas lietu sadales koncepcija, līdz ar to neesot izpildīti pasākumi, kuri minēti iepriekšminētās prioritātes īstenošanai. Šī norāde ir neprecīza, jo jau vairākus mēnešus pirms raksta publicēšanas Tiesu portālā bija pieejamas lietu sadales koncepcijas jeb lietu sadales plāni visās Latvijas tiesās. Katras tiesas lietu sadales plāns atrodams pie detalizētākas informācijas par tiesu.

Rakstā norādīts, ka valdība nav piešķīrusi prioritāru vietu tiesnešu mācību nodrošināšanai. TM pašlaik realizē divus projektus, kas skar tiesnešu apmācību organizēšanu un mācību programmu izstrādāšanu: TM un ANO Attīstības programmas projekts “Atbalsts tiesu sistēmai” un EU Phare programma “Rule of Law”. Šie projekti skar ne tikai mācību programmu izstrādi, bet arī mācību koordināciju, plānošanu un kvalitātes monitoringu, kā arī cilvēkresursu plānošanu, stratēģiju tiesnešu atlasei. Paliek neatrisināts jautājums – vai TM pietiks ar piešķirtajiem 60 tūkstošiem latu, lai nodrošinātu pašu apmācību, jo pašlaik apmācības pārsvarā finansē Tiesnešu mācību centra piesaistīti ārvalstu līdzekļi. Pašlaik saistībā ar paredzamo Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos īpaši aktuāla ir administratīvo tiesnešu kandidātu apmācība (Tieslietu ministrijas 2003.gada rīcības plāna 5.punkta izpilde). Ņemot vērā ierobežoto valsts finansējumu, TM piesaista ārvalstu donorinstitūciju palīdzību tiesnešu apmācībai. Šogad ir veikta 14 lektoru administratīvā procesa speciālistu apmācība Pasaules bankas projekta “Administratīvo procesu un informācijas atklātību reglamentējošo likumu ieviešana“ ietvaros, kā arī, sadarbojoties ar Ziemeļreinas – Vestfālenes zemes Tieslietu ministriju Vācijā. Paredzēts, ka šie lektori piedalīsies administratīvo tiesnešu kandidātu apmācībā, kas ir plānota vēl šogad. Minētā Pasaules bankas projekta ietvaros pašlaik tiek izstrādātas arī mācību programmas un lekciju materiāli administratīvo tiesnešu apmācībai, kā arī ar Tiesu namu aģentūras līdzfinansējumu izstrādāti Administratīvā procesa likuma komentāri.

D.Iļjanova raksta: “Tas, ka Latvijas situācija šajā jomā (kriminālsodu izpildes sistēmā – aut.piez.) līdz šim ir katastrofāla un soda izciešanas vietas ir tuvākais ceļš uz recidīvista karjeru, atkal ir sen zināma un plaši apspriesta patiesība”. Kriminālsodu izpildes sistēmā līdz šim dominējošais sods ir un ir bijusi brīvības atņemšana, kas ir tikai viena sistēmas sastāvdaļa. Sistēma, kā zināms, no viena elementa neveidojas. Pastāvot vienam, dominējošam kriminālsodam, šim sodam (arī tā izpildes procesam) neizbēgami ir pārāk liela slodze. Šī slodze ir acīmredzama – cieš gan soda forma (trūkst līdzekļu, piemēram, telpu remontam; sanitārajam nodrošinājumam; darbinieku algām), gan saturs (nav sociālās uzvedības korekcijas programmu, izglītošanās iespēju notiesātajiem; reintegrācijas iespēju pēc soda izciešanas sabiedrībā). Probācijas sistēmas izveide nav tikai “kaut kāda viena” dienesta izveide, bet institūcija, kurai pastāvot var reāli plānot kriminālsodu izpildes politiku, kurā vienlīdz tiek attīstīti visdažādākie kriminālsodi. Pamatojoties uz jau apzināto, ka visā pasaulē sodi ir visumā vienādi, taču atšķiras to izpildes process, šodien paveras iespēja attīstīt tieši sodu izpildes jomu.

Visbeidzot par tiesību politikas īstenošanu valstī. Lai cik arī nepatīkami tas būtu, ir jāpiekrīt D.Iļjanovai, ka problēma šajā jomā pastāv. Tās pamatā ir TM kapacitātes trūkums, kuru izraisa finansiālas problēmas, proti, TM ir otra zemākā vidējā mēneša alga starp visām ministrijām – aptuveni 180 latu mēnesī. Ir gandrīz neiespējami ar tik nožēlojamu atalgojumu piesaistīt labu speciālistu, kuram noteikti jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai. Citās valsts pārvaldes iestādēs ir iespējams maksāt lielāku atalgojumu juristam, kuram turklāt nav jāsniedz juridiski atzinumi veselam lērumam likumprojektu. Ir gadījumi, kad atkārtoti ir jāizsludina konkurss uz TM vakanto ierēdņa vietu, jo gandrīz neviens nav gatavs strādāt zemā atalgojuma dēļ. Pat šobrīd TM ir departaments, kurā strādā tikai viens cilvēks – pats departamenta direktors. Līdzīga situācija ir vairākās nodaļās. Ja mēs valstī vēlamies kvalitatīvu tiesību politikas plānošanu, tad ļoti nopietni ir jāpārskata atalgojums tiem ierēdņiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē valsts dzīvi. Vai spējat iedomāties juristu ar 180 latu algu plānojam valsts tiesību politiku?


Stratēģiskie mērķi – bez pārmaiņām


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!