Raksts

Krīze = briesmas + iespējas


Datums:
25. novembris, 2008


Autori

Jānis Brizga


Foto: matt

Pašlaik resursu efektivitātes ziņā Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā. Mēs izšķērdējam ne tikai savus, bet arī importētos resursus, un tas veicina klimata izmaiņas.

Pasaules ekonomika ir dziļā krīzē, līdzīgā tai, kas pasauli piemeklēja 1929.gadā. Krīze apdraud mūsu darbavietas, ietaupījumus, pensijas un sabiedriskos pakalpojumus. Ierobežotās investīcijas atņems naudu ne tikai uzņēmējiem, bet arī sociālajai drošībai, vides aizsardzībai, zaļajām tehnoloģijām un atjaunojamajiem energoresursiem. Tāpēc politiķi, ekonomisti, uzņēmēji un visi citi, kurus satrauc nākotnes attīstība un šodienas labklājība, spriež par iespējamajiem risinājumiem ekonomikas atveseļošanā. Daudzi uzskata, ka jāatsakās no vides politikas, jo tā ierobežo uzņēmējdarbību. Taču vienprātības nav.

No bedres – ar stingrāku vides politiku

Itālijas un vairāku Austrumeiropas valstu līderi uzskata, ka krīze ir iemesls Eiropas klimata politikas pavājināšanai. Šādi apgalvojumi izskan arī Latvijā. Taču daudzi ir citās domās un krīzi vairāk vērtē kā iespēju kļūt efektīvākiem, zaļākiem un drošākiem.

Pēdējos gados augušais finanšu un mājokļu burbulis ir pārsprādzis, un ekonomikai ir vajadzīgs jauns attīstības virziens. Jau sen tiek runāts par „zaļo” tehnoloģiju lielo potenciālu gan darbavietu radīšanā, gan ekonomiskajā attīstībā. Tāpēc daudzi eksperti uzskata, ka tagad ir īstais laiks īstenot stingrāku vides politiku, īpaši jau enerģētikas sektorā. Un tas ir jādara ne tikai tāpēc, lai nākotnē palielinātu savu konkurētspēju, bet arī tāpēc, lai izkļūtu no pašreizējās bedres.

Šādu pieeju atbalsta arī daudzi pasaules līderi. Laikraksts Newsweek raksta, ka Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown), Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) un ASV jaunais prezidents Baraks Obama (Barack Obama) atbalsta ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna (Ban Ki-moon) piedāvāto Jauno Zaļo Vienošanos (Green New Deal), kura uzdevums ir atjaunot pasaules ekonomikas darbību. Šis jaunais piedāvājums patiesībā līdzinās tai politikai, ko ASV savā laikā īstenoja Franklins Rūzvelts (Franklin Delano Roosevelt), palielinot valsts lomu un kontroli ekonomikā, lai palīdzētu valstij izkļūt no trīsdesmito gadu lielās depresijas.

Arī Japānas Tirdzniecības, ekonomikas un rūpniecības ministrs cer, ka krīze dos iespēju jaunai izaugsmei, balstot attīstību uz tīrāku enerģiju un inovatīvām tehnoloģijām. Līdzīgās domās ir gan jaunievēlētais ASV prezidents, gan viņa nesenais sāncensis Džons Makeins (John McCane), kurš pirmsvēlēšanu kampaņā apgalvoja, ka “ASV ir jākļūst par līderi jaunajā starptautiskajā zaļajā ekonomikā.” Savukārt demokrāts Baraks Obama saviem vēlētājiem solīja, ka nākamo desmit gadu laikā viņš tīrās enerģijas ekonomikā investēs 150 miljardus dolāru, kas radīs 5 miljonus jaunu darbavietu. Arī Kalifornijas gubernators Arnolds Švarcenegers (Arnold Schwarzenegger) nesen Sandjego, piedaloties vēja enerģijas veicināšanai veltītā konferencē, aicināja klātesošos neizmantot pašreizējo ekonomisko krīzi, lai ierobežotu cīņu pret klimata izmaiņām. „Tā ir īstermiņa domāšana. Grūti laiki ekonomikā nozīmē to, ka mums vajag vairāk saules enerģijas, vairāk zaļo darbavietu,” sacīja Švarcenegers.

Valdību zaļā iespēja

Pēdējā gada laikā veicies ir gan saules bateriju ražotājiem, no kuriem lielākā daļa ir spējuši palielināt savu apgrozījumu, gan arī vēja turbīnu tirgotājiem. Saules bateriju bizness pēdējā gada laikā ir audzis par 30%, savukārt ASV uzstādītās vēja jaudas ir palielinājušās pat par 50%. Pasaules lielākā vēja turbīnu ražotāja apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija dubultojies, — tā liecina bankas HSBC dati.

Taču nākamais gads, visdrīzāk, nebūs tik spīdošs, un arī zaļos uzņēmumus piemeklēs ekonomiskā recesija. Taču tā, visticamāk, nebūs ilgstoša, jo lielākā daļa pasaules valstu jau tagad cenšas pārorientēt savu ekonomiku, lai kļūtu neatkarīgāki no naftas un gāzes piegādātājiem un samazinātu klimata izmaiņas veicinošās gāzes.

Ierobežotā investīciju pieejamība tuvākajā laikā, visticamāk, samazinās attīstību. Jāņem vērā arī tas, ka ekonomiskās recesijas laikā samazinās pieprasījums un resursu, tajā skaitā arī energoresursu, cenas. Jau tagad var novērot būtisku naftas cenu kritumu. Lētā nafta diemžēl ierobežo atjaunojamo energoresursu konkurētspēju, taču tas, visdrīzāk, nav uz ilgu laiku, jo investīciju trūkums ir vērojams arī naftas biznesā, kas samazinās naftas piedāvājumu, un cenas tad attiecīgi atkal paaugstināsies.

Līdz ar to valdībām kā jau parasti recesijas laikā ir aktīvāk jāiesaistās ekonomiskajos procesos, atjaunojamajiem energoresursiem nodrošinot nepieciešamo valsts atbalstu. Lords Šterns (Lord Stern), viens no vadošajiem pasaules ekonomistiem, ir aprēķinājis — lai sasniegtu klimata izmaiņu ierobežošanai nepieciešamo CO2 samazinājumu, ikgadējām investīcijām būtu jābūt aptuveni 1% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas vēl joprojām atmaksātos, jo klimata izmaiņu radītās izmaksas pasaules ekonomikai nākamajos 50 gados var sasniegt pat 20% no IKP, protams, ja vien mēs neko nemainīsim.

Droši vien daudziem argumenti par jaunu darba vietu radīšanu var būt iedarbīgāki par cerību, ka jaunās iniciatīvas nākotnē ierobežos klimata izmaiņas un pasargās pasauli no jaunas vēl lielākas sociālās, ekonomiskās un dabas katastrofas. Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs tiek prognozēts, ka nākamgad bezdarba līmenis varētu sasniegt pat divciparu skaitli.

Jaunā Zaļā Vienošanās paredz investīcijas vides tehnoloģijās un zaļajā infrastruktūrā —mežos, augsnē, bioloģiskajā daudzveidībā. Tieši šis dabas kapitāls un to sniegtie ekosistēmu pakalpojumi ir Latvijas lielākā bagātība. Pašlaik gan mēs resursu efektivitātes ziņā esam vienā no pēdējām vietām Eiropā. Tas nozīmē, ka mēs izšķērdējam ne tikai Latvijas, bet arī importētos resursus, tajā skaitā fosilos, un tas veicina klimata izmaiņas. Tāpēc Latvijai, manuprāt, vajadzētu pievienoties un būt vienai no vadošajām Jaunās Zaļās Vienošanās virzītājām. Piemēram, Vācijas atjaunojamās enerģijas sektors aug ļoti strauji, un tiek plānots, ka 2020.gadā tajā būs nodarbināts lielāks cilvēku skaits nekā autorūpniecībā. Arī Lielbritānija plāno ievērojamas investīcijas vēja enerģijā, kas varētu radīt 160 000 jaunu darbavietu. Ja mēs nerīkosimies tūlīt, tad nacionālajā attīstības plānā pēc 20 gadiem atkal būsim spiesti rakstīt, ka mūsu mērķis ir sasniegt Eiropas vidējos rādītājus.


"Global Green New Deal" - Environmentally-Focused Investment Historic Opportunity for 21st Century Prosperity and Job Generation

A New Green Economics: The Test for the World In Bali and Beyond

Climate crisis: Roosevelt revisited

Gateway to the UN System's Work on Climate Change

Green, easy and wrong


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!