Atslēgvārdi:

Krievu valoda kā svešvaloda: vai latviešu skolēni vēlas to zināt? 35

Nepārzinot lingvistiskās kultūras situāciju latviešu pusaudžu vidū, biju iedomājies, ka viņu krievu valodas zināšanas ir minimālas, ja vispār ir. Izrādījās, viss ir gluži otrādi. Pat „visvājākajās” pirmā apmācības gada grupās sarunvalodas zināšanu līmenis pārsniedza 50%.

Iesaki citiem:

Nekādi ārējie spēki nevar kardināli izmainīt valodu attīstības un mijiedarbības dinamiku, jo to nosaka tikai un vienīgi sava iekšējā loģika – tā skan viena no lingvistikas aksiomām. Cita starpā, šai iekšējai loģikai ir pakārtota arī vēlēšanās vai nevēlēšanās apgūt svešvalodu (kā variants - valsts valodu).


Gribat- nodziedāšu jums „Ti- zvezda”?

Visu ap “reformai - nē” virmojošo satraukumu gaismā es gribētu parunāt par tiem integrācijas aspektiem, kas itin bieži paliek ārpus sabiedrības uzmanības loka. Kā zināms, integrāciju Latvijā gan viena, gan otra sabiedrības daļa uztver visai greizi – kā vienvirziena kustību (minoritāšu virzību pretī „titulnācijai”), nevis kā abpusēju pretimnākšanu („mix freely”, jeb „brīvu sajaukšanos”, kā šo terminu skaidro angļu valodas vārdnīca).

Tai pat laikā ne jau valdības lēmumi reglamentē reālo integrāciju sabiedrībā, bet gan process virzās pašplūsmā. Kā vienu no izpausmēm var minēt krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves turpināšanos latviešu skolās (par pirmo tagad it visur tiek uzskatīta angļu valoda, kas ir gana saprātīgi mūsu valsts jaunajos dzīves apstākļos ES). Tostarp uz „otrās” valodas lomu pamatoti pretendē krievu valoda: tajā sazinās ievērojama sabiedrības daļa, un arī Latvijas lielā austrumu kaimiņvalsts Krievija vienmēr paliks mūsu partneris ekonomikā neatkarīgi no politiskās situācijas šeit un tur.

Krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvei ir piedāvātas vairākas metodikas. Visjaunākā un manā skatījumā veiksmīgākā ir programma „Prosto po-russki”, kuru izstrādājuši Latvijas Universitātes krievu valodas katedras mācībspēki. Taču ne jau par to šobrīd ir runa. Neviena programma nebūs efektīva un nepalīdzēs krievu valodu pat minimālā līmenī apgūt tiem, kuriem tā nav dzimtā, ja šī valoda nepastāvēs kā mūsu sociolingvistiskās kultūras organiski funkcionējoša sastāvdaļa.

Šajā sakarā gluži dabiski rodas jautājums: vai tāda krievu valoda joprojām ir, šobrīd, kad Latvijas neatkarības atjaunošanas gadā dzimušo bērnu paaudze 6., 7. klasē atnāk uz pirmo jaunās svešvalodas - krievu valodas - stundu? Man kā latviešu pamatskolas skolotājam bija interesanti mēģināt rast atbildi uz šo jautājumu, pirmām kārtām jau priekš sevis paša.

Novērojumu rezultāti izrādījās visai negaidīti. Nepārzinot lingvistiskās kultūras situāciju latviešu pusaudžu vidū, es biju iedomājies, ka viņu krievu valodas zināšanas ir minimālas, ja vien vispār tādas ir. Izrādījās, viss ir gluži otrādi. Protams, katra klase ir savādāka, tomēr pat „visvājākajās” pirmā apmācības gada grupās krievu sarunvalodas zināšanu līmenis pārsniedza 50%.

Teju paši pirmie jautājumi, kurus es uzdevu skolēniem neilgi pēc iepazīšanās, bija sekojoši: Kas jums iemācīja krievu valodu? Vai ģimenē kāds tajā runā? Varbūt sazināties ar krievu tautības vienaudžiem? Atbildes bija diezgan daudzveidīgas. Noskaidroju, ka manā skolā patiešām mācās daudz bērnu no jauktām ģimenēm: kādam krieviete ir mamma, kādam - tētis (pat pēc žurnāla redzams, jo krievu uzvārdu skaits ir pamatīgs), vēl ar kādu krievu valodā sarunājas citi radinieki. Sava loma ir arī citas tautības vienaudžiem, kā arī krievu kultūras un informatīvajai telpai. Piedāvāju ieskatam dažas atbildes, kuras saņēmu:


  • Kristīne (13 gadi): „Manā ģimenē krievu nav. Kāpēc tik labi zinu valodu? Ar draugiem sarunājos... Man ir daudz krievu draugu. Mēs kopā tusējam!”

  • Roberts (13 gadi): „Mans tēvs labi pārvalda krievu valodu. Mēs skatāmies filmas, televizoru. Aizraujos ar datorspēlēm, tās visas ir krieviski - tā nu es gan labi runāju, gan lasu”.

  • Liene (13 gadi): „Man pa teļļuku vislabāk patīk skatīties KST raidījumu „Zvaigžņu fabrika.” Gribat, nodziedāšu jums „Ti- zvezda?”[1].. . Es protu arī citas krievu dziesmas!”

  • Kristiāna (12 gadi): „Man krievu valodu māca vecmāmiņa. Viņa iemācīja gan lasīt, gan rakstīt.. . Mēs lasījām pasakas. Man mājās ir grāmatas krievu valodā”.



Vai kāds lasa krieviski bez pamudinājuma, pats sava prieka pēc? Tikai nedaudzi atbildēja apstiprinoši. Vispār, cik man zināms, literatūru viņi nav pārāk iecienījuši. Protams, ir arī izņēmumi.


  • Jānis (13 gadi): „Esmu izlasījis visu „Taņu Groteri”[2] krievu valodā! Nu ļoti interesanti. Man šausmīgi patīk lasīt, arī krieviski. Man palīdzēja, bet arī pats es pamazām mācījos,” – Jānis turpina ar lepnuma. “Tagad sapņoju dabūt Jemeca jauno grāmatiņu par Metodiju Buslajevu!”



Pēdējais mani pārsteidza ne pa jokam, jo grāmata par Metodiju - krievu Hariju Poteru - tobrīd vēl pat nebija parādījusies Rīgas grāmatnīcās. Tātad Jānis seko līdzi Krievijas izdevniecību reklāmai un sludinājumiem, ar ko ne katrs krievu skolēns varētu palielīties.


Integrācijai nevajag traucēt

Svarīgi ir tas, ka neviens no skolēniem neizvairās no krievu valodas mācīšanās, aizbildinoties, ka tā nākotnē nebūs noderīga. Nekādu naidīgumu pret krievu valodu neesmu novērojis. Tiesa gan, atsevišķus izteicienus apmēram tādā garā kā „mēs te krievu valodu mācāmies, bet paši krievu skolēni streiko un latviešu valodu mācīties negrib” reizēm gan nākas dzirdēt.

Nav jāpiepūlas, lai saprastu, ka tas viss notiek vienlaicīgi ar visvērienīgākajām ielu akcijām krievu skolu aizstāvībai. Secinājums: šīs akcijas traucē integrācijai? Ne velti es lieku jautājuma zīmi. Kaut kādā ziņā, protams, traucē, un tieši tādēļ, ka to rīkotāji pilnīgi ignorē latviešu mediju un valsts kontrpropagandas sabiedriskās rezonanses spēku. Mazākais, par ko es varu priecāties, ir tas, ka mani skolēni „kaislības ap reformu” uztver drīzāk ar humoru, nekā ar pieaugušajiem piemītošo nopietnību.

Novērojumi pierāda arī to, ka krievu bērni, nonākuši latviešu skolas vidē (un šobrīd tādu ir arvien vairāk), neizjūt īpašus kompleksus - viņi bez problēmām saprotas ar vienaudžiem, ir aktīvi. Protams, daudz kas ir atkarīgs no bērna psiholoģiskā tipa, no viņa spējām mācīties. Taču svarīgs ir arī kas cits - tas, ka latvieši pieņem savus krievu tautības klasesbiedrus pilnīgi dabiski.

Šis mazais manas skolas piemērs (iespējams, mēdz būt „sliktāk”, bet varbūt arī „labāk”) ļauj konstatēt sekojošo: latviešu bērni ne tikai neizturas naidīgi pret krievu valodu un pauž gatavību apgūt to skolas programmas ietvaros, bet arī paši bez jebkādas palīdzības to dara. Pieaugušajiem vienkārši nevajag viņiem traucēt. Reālā integrācija nevar būt ne mākslīga, ne vienpusēja. Anglicismu skaits latviešu pusaudžu valodā nav mazāks par rusicismu skaitu. Nav pārāk korekti runāt pat par bilingvālu sabiedrības kultūrsituāciju, jo būtībā taču runa ir par integrācijas daudzvalodu perspektīvām mūsdienu pasaules globālajā visatvērtībā.

_________________

[1]Krievijas Sabiedriskās televīzijas raidījuma "Zvaigžņu fabrikas” vadmotīvs.

[2] Krievu parodija – atdarinājums grāmatai par Hariju Poteru, kuras autors Dmitrijs Jemecs sarakstīis arī grāmatu par Metodiju Buslajevu.




Publikācija tapusi sadarbībā ar portāla Delfi krievu redakciju. Rakstu oriģinālvalodā lūdzu lasiet šeit: http://rus.delfi.lv/news/daily/versions/article.php?id=9411954

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (35) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anda 06.05.2009 19:49
Oho jauns veids kā iemācīties svešvalodas + vēl labas lietas sievietēm http://tobebest.com/3284.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

balts 02.01.2006 12:29
patiesībā krieviem latvija nebūtu jābut,vāciešus jau izdabujām arā tagad krievu kārta. bet vispār uz valsts otrās valodas statusu pretendēt var tikāia līvu valoda, jo bez latviešiem un liviem visas pārējās tautas latvijā ir imigranti, un kāpēc piemēram ķiniešu imigrants mūsu valodu prot iemācīties 2 gadu laikā , bet krievs kas te dzīvo vairāk kā 20 gadus neprot ne vārda ltviski. tad jau drīz īrijā otrā valoda būs latviešu valoda vai vācija turku valoda.piemēram ir tādas valstis kurās jatu esi tur nodzīvojis 3 gadu un vēlies tur palikt ilgāk ir jānoliek valsts valodas eksāmes. un vienalga kautvai krievu valodu prastu 100% cilvēku kamēr te vēl dzīvo kaut viens latvietis tā nevar būt oficiāla valoda. es krieviski nesaprotu praktiski nevārda un lepojos ar to . ja mēs neaizsargāsim savu valodu var ar mums notikt tāpat kā ar īriem īrija kur visi runā angliski, bet īru valodu prot tikai retais!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sieviete 07.01.2005 19:01
Izlasot Jūsu visu domu graudus, es nonācu pie slēdziena, ka mēs šeit jau vairs nerunājam par to vai latviešu skolniekam būtu jāmācās krievu valoda, kā svešvaloda!

Mums būtu jārunā par to`kā panākt, lai latviešu valoda netiktu uzskatīta par lielo bubulli krievvalodīgo vidē. Cilvēka dabā ir pretoties tam ko uzspiež! Jo kāds ir tipiska vidusslāņa krievvalodīgā tēls - tam mājās ir kabeļtelevīzija ar vismaz 10 krievijas kanāliem, kur viņš gūst informāciju par Krieviju, vēro taisnprātīgā un askatētiskā prezidenta uzrunas tautai, kuras ir pilnas ar frāzēm " mēs varenā Krievija, mums krieviem". Šis cilvēks identificē sevi ar Krieviju, viņš dzīvo kādā guļam rajonā kā Ķengaragā, visapkār ir tādi pāši cilvēki kā viņš - krievi, viņam ir labi! No otras puses sapelna naudu grib nopirkt zemi un še tev - neesi pilsonis nebūsi zemes īpašnieks, tiek sagrauta viņa ideālā pasaulīte rodas dusmas un līdz ar to negatīva attieksme pret valsti!

Šiem cilvēkiem būtu vairāk jāuzticās, nekādu apvērsumu jau viņi negrib!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nauris Vārpiņš 15.11.2004 19:33
demokrātija ir ne tikai tiesības izteikties, bet arī pienākums ieklausīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nauris Vārpiņš 15.11.2004 19:30
skolēni, bērni kā tādi valodas apgūst bez jebkādiem šķēršļiem, ja vien.. ja vien nav kāds, kas sabojā demokrātiju pašos pamatos un- tāpēc, ka es pazīstu Vaņu, krievu valoda ir slikta, tev tā nav vajadzīga... apmēram...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 08.11.2004 10:43
'Par tiesisku valsti' - tas bija pašas manifestācijas nosaukums. Bet vislielākais lozungs gan vēstīja: PĀRKRIEVOŠANAI - NĒ!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 07.11.2004 07:41
biedri Latvi,man skjiet,ka tas veestija par velmi dziivot tiesiskaa valsti:))) Nu dabuujaam tak ko gribeejaam-visaadi juristi,advokaati tagad rulle:))DDD

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 05.11.2004 14:56
VIENOTI LATVIJAI

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 04.11.2004 09:57
2 GD

Histēriju var celt, var arī necelt, tālab vien reāli pastāvošie rusifikācijas / deletonizācijas draudi šā vai tā nezudīs.

Jautājums par Trešās Atmodas iedīgļiem joprojām paliek bez atbildes. Labi, precizēšu jautājumu: ko vēstīja vislielākajiem burtiem uzrakstītais lozungs 1988. gada 7. oktobra manifestācijā Mežaparkā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 04.11.2004 08:04
Līdz ar to "svešvaloda" un "otrā valoda" nav savstarpēji izslēdzoši jēdzieni.

Ir. Vismaz no sociolingvistiskā viedokļa - svešvalodu māca mākslīgi, klasē, otrai valodai ir zināms lietotāju skaits sabiedriskajā telpā un to var apgūt arī dabiski, t.i. mijiedarbībā. Es piekrītu tavām domām, bet tomēr šī lieta nav tik skaidra kā šķiet, piem. man ir apt. 200 latviešu studentu, kuri 60% nāk no perifērijas un no šiem krievu valodu neprot 2-3%. Tātad, ~97% to prot kā - nu ne jau svešvalodu. Svešvalodu viņi mācās pie manis klasē - angļu. Krievu valodu viņas prot kā savu otro valodu.

Latvim:

Par to, ko nozīmē krievu val zināšanas tev un man mums nav jāstrīdās. Tev arī jāsaprot, ka uz šo jautājumu var skatīties dažādi. Man ir pārliecība, ka prevalējošais noskaņojums latviešu vidū tomēr nav noraidošs (jo jebkura valoda dod iespējas), bet mērens, neitrāls. Es domāju mums nevajedzētu celt histēriju par rusifikācijas draudiem 2004. gadā. Bet diskutēt protams vajag.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.11.2004 18:48
Ja kādā valstī 80% iedzīvotāju zin vēl kādu valodu, kā tas ir ar krievu valodu šeit

--------------------

Vot tā vienkārši - zin, tāpēc ka paši grib zināt? Vai varbūt tomēr - ir bijuši (un vēl joprojām ir) spiesti to zināt?

BTW, vai kāds atceras, ar kādiem lozungiem iesākās Trešā Atmoda?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 03.11.2004 13:18
A second language is any language other than the first, or native, language learnt and used because of geographical or social reasons. Linguist Eric Lenneberg uses the term in his "Critical Period Hypothesis" to mean a language consciously learned or used by its speaker after puberty. In most cases, people never achieve the same level of fluency and comprehension in their second languages as in their first language. (sk. http://www.wikinfo.org/wiki.php?title=Second_language).

Es varbūt kaut ko nesaprotu, bet "otrā valoda" saskaņā ar šo definīciju ir jebkura valoda, kuru cilvēks mācās apzinīgā (vai, teiksim, pēcpuberitātes) vecumā. Līdz ar to "svešvaloda" un "otrā valoda" nav savstarpēji izslēdzoši jēdzieni.
Nereti cilvēkam Latvijā mēdz būt vairākas "otrās valodas" (krievu, angļu, vācu, poļu, lietuviešu). Ja šāds cilvēks dzīvo, teiksim, Talsos vai Valdemārpilī, tad visas šīs "otrās valodas" ir pamats uzskatīt arī par svešvalodām (t.i. tādām valodām, kurās nerunā vietējie iedzīvotāji.).

Piekrītu GD, ka krievu valoda, teiksim Rīgā vai Daugavpilī objektīvi nav svešvaloda, jo tajā runā arī vietējie. Tomēr, ja latvietis maz kontaktējas ar krieviem, tad tā viņam īpaši neatšķiras no svešvalodas. Tas viss ir ļoti subjektīvi - līdz 18 gadu vecumam, teiksim, es dzīvoju Rīgā un te apmeklēju normālu padomjlaiku skolu, bet vienīgais krievu tautības cilvēks, ar kuru man iznāca kaut kādas darīšanas bija klases audzinātāja (un vienlaikus krievu valodas skolotāja). Un krievu valodas zināšanas šajā laikā man bija galvenokārt teorētiskas.

To, kas kurā brīdī kuram ir dzimtā valoda, kuras ir izplatītākās otrās valodas, kura ir ģimenē pārsvarā lietotā valoda, utml. - to visu ir interesanti noskaidrot tautas skaitīšanās un citās aptaujās. Politiska jēga tomēr ir g.k. diviem jēdzieniem - "oficiāla jeb valsts valoda" un "oficiāli atzīta minoritātes valoda". Manuprāt, Latvijā ir viena valsts valoda - latviešu, un viena oficiāli atzīta minoritātes valoda - lībiešu. Varbūt kāds ir pamanījis kaut ko citu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 03.11.2004 11:48
Ja kādā valstī 80% iedzīvotāju zin vēl kādu valodu, kā tas ir ar krievu valodu šeit (2000. gada tautas skaitīšana), tad tādu valodu par svešvalodu sauc tikai cilvēki, kas nesaprot par ko viņi runā (vai nu arī tīši sauc to par tādu lingvistiskās deokupācijas kontekstā). Bez jēdzieniem dzimtā valoda un svešvaloda pastāv arī jēdziens otrā valoda. Krievu valoda Latvijā ir tieši tādā de fakto statusā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edgarss 02.11.2004 16:58
Tavi vārdi būtu ļoti atbilstošāki nelatviešū kopienai kuras pārstāvji tālāk par labdien bieži vien netiek. Ūn par krievu valodu runājot lielākai daļai latviešu tā ir svešvaloda jo viņi to dzird tikai sabiedriskajā transportā un saskarās ar to tik cik panakti meklējot lētāko taksīti a un LU izvēles priekšmetā krievu valoda pirmais līmenis (iesācēji) gandrīz neviena latvieša lielākoties nelatvieši kas grib viegli kredītpunktus sapelnīt C daļai . Principā visu nosaka tirgus ir pieprasījums ir piedāvājums šobrīd krievu valodai tās samazinās, jo paanalizējot darba piedāvājumus par būtiskāku svešvalodu jau ir kļuvusi angļu valoda un strauji palielinās vācu un franču valodas nozīme.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 02.11.2004 16:27
GD: Vajag zināt gan latviešu gan krievu valodas visiem

Nezinu gan. Kādi 20% latviešu jauniešu krievu valodu neprot. "Krievu valodu prot 18,7% septiņgadīgu latviešu bērnu, šis procents pakāpeniski palielinās, sasniedzot 81% deviņpadsmitgadīgu latviešu vidū. (I.Druviete, "Mūsu valoda – Latvijas vai ES identitātes daļa?").
Neko traģisku tur nesaskatu. Ne jau visiem ir jāprot viens un tas pats, un ne jau visi kā Centrāltirgus pārdevējas strādās ar latviski neprotošiem klientiem. Reizēm ir pat normāli, ja krievi apzinās, ka vietējais latvietis var krieviski vienkārši nezināt - nevis tāpēc, ka ir šovinists vai dumjš, vai neizglītots, bet viņam vienkārši ir citas prioritātes.

Krievu valoda nav politiski jārāmē par "svešvalodu" okupācijas dēļ vai tāpēc, ka nepatīk daži tās lietotāji šodien.

"Svešvaloda" ir neitrāls apzīmējums, nevis politisks rāmis. Ja mēs jautājam, cik svešvalodas kāds prot, tad ir taču dabiski, ja tur pieskaita arī krievu valodu, kuras apgūšana ir vismaz tāds pats nopelns kā jebkuras citas indoeiropiešu valodas apgūšana, ja tā nav dzimtā. Par "politisku rāmi" šāds apzīmējums kļūst tikai staļiniskas aprobežotības gadījumos. Piemēram, "Мой сосед по радио слушает песни на иностранном языке" (Mans kaimiņš klausās radio dziesmas 'ārzemju valodā').

Pret lietotājiem man nav iebildumu - es arī lietoju. Tikai krievu valodas aktīvākie politiskie veicinātāji(ZaPČEL, OKROL) visbiežāk ir nelojāli un nekonstruktīvi gan šajā, gan arī citos aspektos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 02.11.2004 15:03
Aleksim:

Vajag zināt gan latviešu gan krievu valodas visiem un atkāpties no šī jautājuma ekstrēmas politizēšanas - tas ir strupceļnieciski. Krievu valoda nav politiski jārāmē par "svešvalodu" okupācijas dēļ vai tāpēc, ka nepatīk daži tās lietotāji šodien. Tikpat nepatīkami var būt daudzi valsts valodas lietotāji, bet tas jau viņus neleģitimizēs kā "patīkamus" tikai un vienīgi lingvistiskās piederības dēļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a-hoj 31.10.2004 18:08
AKa-hoj"latvieshi iespeejams pat kaadi 90%, un pat vairaak paarvalda krievu valodu." 2000. g. tautas skaitīšanas rezultāti īsumā ir pieejami www.csb.lv - datu bāzēs. Tie liecina, ka jau tolaik krievu valodu LR prata tikai ap 70% no tiem, kam krievu valoda nav dzimtā. Tagad, ņemot vērā attieksmes pret krievu valodu maiņu skolās un ātro krievu izmiršanu/emigrāciju, šis īpatsvars laikam būtu vēl mazāks... Zini neskatiishos csb datu baazes, kaut vai taapeec, lai nenosistos no domas.Tas ko augstaak rakstiiju par latvieshu valodas apzinaatu vai neapzinaatu nelietoshanu no taa saucamo krievvalodiigo puses( un shis terminsh peec buutiibas ir man neizprotams, jo es arii paarvaldu krievu valodu, bet diez vai es vareetu buut kautkas cits veel nekaa latvietis), bet ir ikdienaa pilniigi noteikta paraadiiba ik uz solja, kuru diez vai kaads sakariigi domaajosh cilveeks vareetu apshaubiit.Varbuut kaads cits tur saskata lojalitaati, bet diemzheel es nee. Nu arii aciimredzot es nu nebuushu tas kursh teiksim lobeetu sveshu man valodu,njemot veeraa augstaakmineetos apstaakljus. Peec manas saprashanas tas vienkaarshi nebuutu logjiski.Arvids Kalme Taču tendence latvju jaunatnes daļai nezināt vai vāji zināt krievu valodu ir smaga gan taktiska, gan stratēģiska kļūda un kolosāla muļķība. Nedrīkst taču pasliktināt latvju jaunatnes konkurētspējas darba tirgū. Krievu cilmes jaunieši, kuri latviešu valodu būs iemācījušies piespiedu kārtā, automātiski atradīsies izdevīgākā situācijā, jo ekonomikas lielākā daļa, sevišķi privātajā sektorā atrodas t.s. krievvalodīgo rokās ! Nevaru piekrist taapeec, ka zinaat pilniigi jebkuru valodu ir ir pozitiivi, bet varbuut es lielscilveeks vareetu maaciities kaadu valodu taapeec, ka man taa ir ekonomiski izdeviigi, bet tas ariinav nekaads raadiitaajs. Rakstaa runa gaaja par beerniem nevis jaunieshiem vidusskolas beigshanas vecumaa. Parasti beernam ljauj izpausties tajaas lietaas, kuras vinjam vislabaak padodas un patiikTaatad, ja beernam ir luste valodas maaciities, tad jau buutu pareizi ljaut taadas kuras vinjam patiikvislabaak, jo vienlaiciigi maaciities kaadas piecas nebuus pareizi. Es personiigi uzskatu, ka ar krievu valodu viss ok, tikai nu pa priekshu anglju tad vaacu, franchu un tad tikai krievu. Taa nu tas ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 31.10.2004 15:24
AK: Cits viedoklis būtiskā jautājumā ir nelojalitāte? Analogs šim jautājumam ir jautājums par dalību citā valstu savienībā - ES. Visi eiroskeptiķi ir aktīvi nelojāli?

No lojalitātes Latvijai viedokļa ir dažādu veidu eiroskeptiķi. Ir tādi, kuri negrib ES, jo uzskata, ka līdz ar to samazināsies Krievijas ekonomiskā un politiskā spiediena iespējas uz Latviju (tādi cilvēki droši vien ir nelojāli Latvijai). Citi eiroskeptiķi var būt pret ES, jo uzskata, ka neatkarīgās Latvijas suverenitāte tiks samazināta par labu ES institūcijām (tie var būt arī lojāli Latvijai un uzskatīt ES par tikpat nopietnu apdraudējumu Latvijas neatkarībai kā Krievija).

Jebkurā gadījumā tomēr balsošanai par vai pret ES ir otršķirīgs raksturs attiecībā pret Latvijas valsti, salīdzinot ar balsošanu par/pret Latvijas neatkarību (LPSR Augstākās Padomes 1990.g. 4.maija deklarācija un arī referendums par neatkarību). Jo Eiropas Savienībā varam iestāties, un, principā, varam arī izstāties. Turpretī 1990.-91.g. izšķīrās jautājums būt vai nebūt neatkarīgai Latvijas valstij.

AK: Lojalitāte pret valsti uzliek pienākumu negrozīt noteiktus likumus, piekrist oficiālajam vēstures iztulkojumam? Es tā neuzskatu, bet pat jūsu izpratnē TSP atbilst 3 no 4 lojalitātes pazīmēm pilnībā un 1 (pilsonības likums) - daļēji.

Droši vien var mainīt gan likumus, gan arī dažādi traktēt vēsturi, ja vien tas kalpo Latvijas valsts uzplaukumam un nostiprināšanai. Lai cik ļoti postmodernisma laiku ideoloģijā viss nebūtu relatīvs, ir tomēr vajadzīga kāda dažādu politisko pārliecību cilvēkus vienojoša, laikmetam atbilstoša "nacionālā ideja", kuru varbūt nevar vienkārši noformulēt, bet kura palīdzētu vismaz vēlētāja sirdsapziņas līmenī atšķirot daudzmaz sakarīgos politiķus no "nesakarīgajiem". Latvijas valsts neatkarības stiprināšana man šķiet esam šādas "nacionālās idejas" sastāvdaļa.

Tie, kuri grib kādam iespītēt un neņem Latvijas pilsonību kaut kāda izdomāta aizvainojuma dēļ, vai arī kuriem ir tuvāks Krievijas imperiālistu vēstures traktējums par 1940.g. notikumiem - tos man negribas uzskatīt par cilvēkiem, kuri savos darbos stiprina Latvijas valsts neatkarību - viņiem drīzāk par to nospļauties. Protams, tā ir mana subjektīvā izjūta, un es te nepiedāvāšu formālus kritērijus, kā atšķirt āžus no avīm (jeb nelojālos no lojālajiem).

TSP ir robežgadījums - ar viņiem reizēm notika valdošo labējo partiju dialogs. Tikai pēdējā laikā ir cits jautājums - vai jurkānieši vairs pārstāv vērā ņemamas vēlētāju daļas viedokli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 31.10.2004 15:09
Aleksis ...atklātas nelojalitātes izpausmēm (RD deputāts Giļmans intervijās, piemēram, nožēlo PSRS sabrukumu un uzskata, ka arī šobrīd viņš domājot tāpat kā 1990.gadā, kad balsoja pret Latvijas neatkarību."
AK: Cits viedoklis būtiskā jautājumā ir nelojalitāte?

Tas nav cits viedoklis, bet gan pastāvošās valsts iekārtas klaja neatzīšana. Par daudzu politikā aktīvi neiesaistītu cilvēku (arī lielākās daļas krievu) lojalitāti pret Latvijas valsti mēs varam runāt tikai aptuveni un spekulatīvi - mēģinot iztēloties, kā viņi rīkotos Latvijas valstij izšķirīgos brīžos; un, protams, šādos gadījumos nav pamata apvainojumiem nelojalitātē.
Turpretī, teiksim daži cilvēki no ZaPČEL un "krievu skolu aizsardzības štāba" ir atklāti nelojāli valstij - vai nu iestājoties pret tās neatkarību (Giļmans), vai arī apstrīdot mūsu valsts varas struktūru leģitimitāti (ja reiz Saeimas vēlēšanās neesot varējuši piedalīties tie PSRS laiku imigranti, kuri uzskatīja par pazemojošu Latvijas pilsonības iegūšanas procedūru).

Ja Giļmana un dažādu pilsonības likumu neatzīstošu kūdītāju savaldīšanai nav piemērota likuma panta, tad, protams, mums pagaidām ir jāpacieš tas, ko viņi runā. No otras puses nevaram ņemt šādu politiķu ieteikumus Latvijas likumdošanas uzlabošanai par pilnu. Gluži tāpat kā nevar ņemt par pilnu tāda ārsta padomus, kurš cita starpā izsakās, ka būtu vislabāk, ja pacients vispār nomirtu.

Līdz ar to, ja Giļmans un viņa draugi kaut ko stāsta par krievu valodas oficiālo statusu, tad nav jābrīnās, ka normālie cilvēki viņus ignorē. Un tā nav "bigotry" (fanātiska nepiekāpība, par kuru rakstīja GD), bet gan parasts veselais saprāts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 30.10.2004 16:48
Patriotisms ir vajadzīga un laba lieta, un ir jācīnās pret okupācijas un kolonizācijas sekām. Krievu valodai Latvijā nekādu speciālu statusu vai priekšrocības nav sniedzamas jebkādā gadījumā ! " Divpusējā integrācija" ir bīstama ar Trojas zirga efektu. Ja kolonistu kungi savu dzīvi vēlas saistīt ar Latviju un būt tai lojāli, tad latviešu valoda ir jāzina un jālieto ! Un jāsāk civilizētas dekolonizācijas process, nevis lopu vagonos deportējot, bet gan aizbraucējiem sniedzot finansiālu atbalstu. Ar tiem, kuri vēlās še atjaunot savu kundzību, mums nav un nevar būt pa ceļam!

Taču tendence latvju jaunatnes daļai nezināt vai vāji zināt krievu valodu ir smaga gan taktiska, gan stratēģiska kļūda un kolosāla muļķība. Nedrīkst taču pasliktināt latvju jaunatnes konkurētspējas darba tirgū. Krievu cilmes jaunieši, kuri latviešu valodu būs iemācījušies piespiedu kārtā, automātiski atradīsies izdevīgākā situācijā, jo ekonomikas lielākā daļa, sevišķi privātajā sektorā atrodas t.s. krievvalodīgo rokās !

Krievijai ir un arī būs lielas potences gan zinātnes, gan kultūrjomās - sevi atraut no šo bagātību apgūšanas arī būtu pēdējā muļķība ! Tādēļ būsim pragmātiķi un jaunatnei propagandēsim krievu valodas prasmes nepieciešamību. Krievija mums ir tepat blakus un krievu tautības cilvēki dzīvo pie mums. Ar jebkuru godīgu un kārtīgu cilvēku var un vajag saprasties !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 30.10.2004 15:37
a-hoj

"latvieshi iespeejams pat kaadi 90%, un pat vairaak paarvalda krievu valodu." 2000. g. tautas skaitīšanas rezultāti īsumā ir pieejami www.csb.lv - datu bāzēs. Tie liecina, ka jau tolaik krievu valodu LR prata tikai ap 70% no tiem, kam krievu valoda nav dzimtā. Tagad, ņemot vērā attieksmes pret krievu valodu maiņu skolās un ātro krievu izmiršanu/emigrāciju, šis īpatsvars laikam būtu vēl mazāks...

jekabs

"Lielisanas ar VALSTS valodas nezinasanu norada uz aprobezotibu" Ja nav noslēpums, kur jūs tādu saskatījāt?

"Visas valodas, kuras nav valsts valodas, ir svesvalodas. Musdienu sabiedriba nav pienemams arguments, ka kada no svesvalodam butu paraka par citam" Savulaik "valsts valodas" Latvijas teritorijā bija vācu un latīņu. Vai tas (situācija, ko izveidoja valdošā elite) automātiski ir uzskatāms par taisnīgu un latviešu, lībiešu valodām nepienācās nekādas privilēģijas?

latvis

"empīriskā ceļā neskaitāmās reizes ir pierādīts, ka mūsu labā, mīļā minoritāte latviešu valodu lieto tikai un vienīgi tad (lai gan arī ar vaiiiiiiiiiiii, kāāādu zobu griešanu!!!!!!!!!!! bet tomēr :-) ), ja pārliecinās, ka sarunu biedrs neprot krieviski (wichtig! nevis izliekas to neprotam (this doesn't work), bet tik tiešām neprot)" Vaiiii, cik interesanti!!! Pastāstiet, lūdzu, ko tad krievs dara, ja kaut kādā krievu valodu protoša amatpersona ar viņu runā tikai latviski... un kā tad krievi apgūst latviešu valodu, ja to cenšas nelietot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 30.10.2004 15:24
Aleksis

"gluži aplamas pretenzijas - ka viņiem, lūk, vajagot krieviskus uzrakstus sabiedriskās vietās, ka latviešiem Latvijā būtu noteiktās situācijās jārunā ar viņiem krieviski" Tam pastāv liels pieprasījums Latvijas tautā, un to ir iespējams apmierināt, kā rāda Somijas piemērs. Tāpēc tas arī jādara. Gan latviešiem, gan krieivem bieži jārunā angliski - pret to kaut kā dēļ protestē retāk...

"Tas nebūtu pareizi - it īpaši kamēr ir tik liels krievu kopienas atbalsts ZaPČEL/Līdztiesības politikai, kura daudzos svarīgos jautājumos (valsts valoda, pilsonības likums, attiecības ar NATO un Krieviju, sociālā politika) faktiski strādā pretī Latvijā dominējošajām tendencēm" Kā tas jāizprot - atsakieties no sava viedokļa, un mēs domāsim par to, vai apmierināt daļu no tām jūsu vajadzībām, ko latviešiem sen apmierina?

"atklātas nelojalitātes izpausmēm (RD deputāts Giļmans intervijās, piemēram, nožēlo PSRS sabrukumu un uzskata, ka arī šobrīd viņš domājot tāpat kā 1990.gadā, kad balsoja pret Latvijas neatkarību." Cits viedoklis būtiskā jautājumā ir nelojalitāte? Analogs šim jautājumam ir jautājums par dalību citā valstu savienībā - ES. Visi eiroskeptiķi ir aktīvi nelojāli?

"cilvēks ir aktīvi nelojāls, jo nav kaut vai pasīvi samierinājies ar tās valsts iekārtu, kurā viņš dzīvo" Tā ir nelojalitāte pret režīmu, ne pret valsti. Principiālai opozīcijai nevajag dot "iespēju tikt pie pilsonības"?

"valstij lojāla krievu organizācija (vairāki tūkstoši biedru vai citu aktīvu atbalstītāju; organizācijas deklarētie politiskie mērķi un tās vadītāju izteikumi nerunā pretī, teiksim, 18.novembra republikas tiesiskajai pēctecībai, PSRS okupācijas faktiem, vienai valsts valodai un pilsonības likumam)." Lojalitāte pret valsti uzliek pienākumu negrozīt noteiktus likumus, piekrist oficiālajam vēstures iztulkojumam? Es tā neuzskatu, bet pat jūsu izpratnē TSP atbilst 3 no 4 lojalitātes pazīmēm pilnībā un 1 (pilsonības likums) - daļēji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a-hoj 30.10.2004 08:15
GD, nu labi pierunaaji- krievu valoda ir daudzu nepilsonju, daljas Latvijas pilsonju, lielas daljas "tuveejo aarzemju" pilsonju dzimtaa valoda. Pat arii valsts valoda, bet tikai ne Latvijaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 29.10.2004 23:26
Visas valodas, kuras nav valsts valodas, ir svesvalodas. Musdienu sabiedriba nav pienemams arguments, ka kada no svesvalodam butu paraka par citam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 29.10.2004 12:22
GD: Par aprobežotību liecina arī politiska nespēja atzīt krievu valodu Latvijā par neko citu kā svešvalodu.

Bet, ko darīt, ja tā tik tiešām ir svešvaloda? Latviešu jaunietis, ja vien viņš nedzīvo Daugavpilī vai kādā citā īpaši krieviskā vidē, parasti krievu valodu mācās līdzīgi kā, teiksim, franču valodu.

Par "bigotry" (neiecietību, nesamierināmību, neatkāpību, nepiekāpību, fanātismu???) runājot... Jautājumam ir divas puses - "Neatkāpīgie" var būt cilvēki, kuri stūrgalvīgi dara ļaunu sev un citiem, jo balstās uz pārliecību, kura nesakrīt ar realitāti. No otras puses - tie var būt cilvēki, kuri ievēro noteiktus principus, kuri ir pilnīgi attaisnojami. Piemēram, ja ķirurgs uzstāj, ka operēs tikai ar steriliem instrumentiem, jo to prasa viņa profesija - varam arī viņu saukt par nepiekāpīgu fundamentālistu...

Prasība, lai cilvēki cienītu valsti, kurā viņi dzīvo - tas ir gluži tāds pats veselais saprāts kā ķirurga vēlme strādāt sterilā vidē. Ja kāds vēlas piedāvāt citus likumus, kuri atvieglos dzīvi krieviski runājošajiem, vai dos iespēju tikt pie pilsonības tiem cilvēkiem, kuri to sen jau pelnījuši - nav nekādu iebildumu pēc būtības apspriest viņa priekšlikumus. Toties, ja kāds izvairās lietot valsts valodu saskarsmē ar latviešiem, uzskata pēdējos 13 gadus par pārpratumu Latvijas vēsturē (teiksim, pilsonības likuma dēļ) - tad tāds cilvēks ir aktīvi nelojāls, jo nav kaut vai pasīvi samierinājies ar tās valsts iekārtu, kurā viņš dzīvo.

Vai šādam cilvēkam no valsts puses vajadzīga īpaša pretimnākšana - t.sk. viņa dzimtās valodas atzīšana par kaut ko vairāk nekā svešvalodu? Labākajā gadījumā pašreizējās krievu organizācijas Latvijā apvieno sava veida disidentus, kuri cer nomainīt pašreizējo valsts iekārtu Latvijā ar kaut ko labāku un taisnīgāku, bet paliek vairākuma nesaprasti. Sliktākajā gadījumā viņi ir vienkārši "zaudētāji" (loosers) - tie kuri nevar samierināties ar vēstures objektīvo gaitu, un kuri, iespējams, pilnvērtīgi spēs iesaistīties politikā tikai pēc emigrācijas no šīs valsts. Normālie krievi (t.sk. daudzi krievu lieluzņēmēji) parasti saņem pilsonības dokumentus, iemācās valodu un mierīgi dara savu darbu, nevis bezgalīgi sūdzas visai pasaulei par to, cik netaisnīga ir viena valsts valoda vai pilsonības likums.

Jautājums GD: Vai Tev ir zināma kaut viena pietiekami masveidīga un valstij lojāla krievu organizācija (vairāki tūkstoši biedru vai citu aktīvu atbalstītāju; organizācijas deklarētie politiskie mērķi un tās vadītāju izteikumi nerunā pretī, teiksim, 18.novembra republikas tiesiskajai pēctecībai, PSRS okupācijas faktiem, vienai valsts valodai un pilsonības likumam). Ja tāda ir, tad tajā ir vērts ieklausīties, it īpaši, spriežot par krievu iespējām justies Latvijā labi un droši.
Ja turpretī šādas organizācijas nav, tad jāatzīst, ka "krievu valodas aizstāvji", neatkarīgi no savām iniciatīvām un ambīcijām, nav pārauguši disidentisma stadiju vai pat ir vienkārši "lohi", kuriem vienkārši nepatīk tas, kā šodien (ne)spīd saule.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 29.10.2004 10:41
Visjaunākā un manā skatījumā veiksmīgākā ir programma „Prosto po-russki”

-------------

Ierosinu veiksmīgākas programmas pilnu nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

Prosto po-russki. I ņefig tut iz sebja inostrancev korčiķ. POŅAL???

:-(((((((

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 29.10.2004 10:20
Man gan labāk patīk Serbijas variants. Nemūžam neaizmirsīšu Krievijas TV reportāžu 1999. gadā no bombardējamās Belgradas, kurā kāds krievu žurnālista intervēts serbu tantuks lamāja NATO no panckām ārā (droši vien sirdī dievinot 'lielo, vareno Krieviju'), bet... serbu valodā. Secinājumus lai katrs izdara pats.

Un vēl: empīriskā ceļā neskaitāmās reizes ir pierādīts, ka mūsu labā, mīļā minoritāte latviešu valodu lieto tikai un vienīgi tad (lai gan arī ar vaiiiiiiiiiiii, kāāādu zobu griešanu!!!!!!!!!!! bet tomēr :-) ), ja pārliecinās, ka sarunu biedrs neprot krieviski (wichtig! nevis izliekas to neprotam (this doesn't work), bet tik tiešām neprot).

Nu skaidrāks par skaidru, ka Saša Giļmans nav nekāds bigotry - pamēģini bilst ko citu, vienā acumirklī tiksi antisemītos ieskaitīts...

Un vēl: kurš te kāds saskatījis nez kādu divvirzienu kustību? Man domāt, virziens gan te ir tikai viens - back to USSR... Un tādēļ bija jāsalst uz barikādēm? Vecāki mīļie, nu dodiet padomu savām atvasēm, lai ir maķenīt prātīgāki tusiņu izvēlē! Vai arī jēdziens 'letiņu spīts un pašlepnums' galīgi un neatgriezeniski pieder pagātnei?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 29.10.2004 08:57
Alexim u.c.

Par aprobežotību liecina arī politiska nespēja atzīt krievu valodu Latvijā par neko citu kā svešvalodu. Bigotry nebūt nenozīmē fanātismu Alex. Varbūt uzskatu, pieņēmumu neatkāpību. Šo vārdu labi lieto James Joyce, raksturojot īru katolismu, kā arī šis vārds ir lietots, raksturojot amerikāņu agrāko izturēšanos pret tumšādainajiem, kuri nedrīkstēja "tusēties" ar baltajiem. Uzskatu nepiekāpība, aizspriedumu degsme arī ir bigotry, vispār grūti tulkojams vārds, bet es domāju, ka var saprast par ko ir runa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 29.10.2004 02:43
VALSTS valodas nezinasana ir kauns! Lielisanas ar VALSTS valodas nezinasanu norada uz aprobezotibu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a-hoj 28.10.2004 22:35
GD nav veerts apzeleet krievu valodas statusu Latvijaa-manupraat neaugliigs pasaakums. Pie kam teiksim sho izlasa cilveeki, kuri redz shaadas prasiibas un attieksmi, tai pat laikaa mees tachu visi zinam, ka latvieshi iespeejams pat kaadi 90%, un pat vairaak paarvalda krievu valodu. Bet nevienam nav nosleepums, ka krievi, jeb kaa tur pareizaak tagad krieviski runaajoshie :) ne. Es te tagad arii neieshu runaat par to, ka vinji ir sameeraa nesenaa pagaatnee vairaakumaa attransporteejushies uz shejieni, kas vareetu noraadiit uz to, ka zinaamai cilveeku grupai celjoshana un dziivesvietas mainja ir diezgan pienjemams pasaakums. Bet ne par to staasts. Staasts par to, ka ar shaadu attieksmi, kad jaunieshi, jeb jau vecaaki krievvalodiigie neapguustot valsts valodu, jeb apzinaati to nelietojot, var nostaadiit neveiklaa situaacijaa teiksim vecus cilveekus nosaciiti latviski nerunaajoshos kuri ir paaraak veci, lai speetu vairs iemaaciities sev sveshu valodu, latvieshi pielietojot taadu pashu nostaaju kaadu to reaali praktizee noziimiiga dalja taa saucamie "krievvalodiigie"ar vinjiem nekomunikees.Un kursh tad skaitiisies tas vinneetaajs?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 28.10.2004 12:03
To Social Contract: Ir jau viss pareizi - faktiski krievu valodai lielajās Latvijas pilsētās ir "vietējās valodas" loma, jo tajā var gluži sekmīgi darboties ikdienā. Bet te ir svarīgi nodalīt "reālo patiesību" no "fasādes patiesības". Saskaņā ar reālo patiesību, es, protams, krievu valodu protu un daudzkur arī praktiski lietoju.

Toties saskaņā ar fasādes patiesību (jeb valsts ideoloģiju), nav īpaša pamata krievu valodai dot jebkādu "oficiālu statusu" vai pat saukt to par "vietējo valodu". Pašreiz tas novestu pie ZaPČEL un viņu domubiedru vēlmes izvirzīt gluži aplamas pretenzijas - ka viņiem, lūk, vajagot krieviskus uzrakstus sabiedriskās vietās, ka latviešiem Latvijā būtu noteiktās situācijās jārunā ar viņiem krieviski, utml. Tas nebūtu pareizi - it īpaši kamēr ir tik liels krievu kopienas atbalsts ZaPČEL/Līdztiesības politikai, kura daudzos svarīgos jautājumos (valsts valoda, pilsonības likums, attiecības ar NATO un Krieviju, sociālā politika) faktiski strādā pretī Latvijā dominējošajām tendencēm. Atsevišķos gadījumos ir pat runa par atklātas nelojalitātes izpausmēm (RD deputāts Giļmans intervijās, piemēram, nožēlo PSRS sabrukumu un uzskata, ka arī šobrīd viņš domājot tāpat kā 1990.gadā, kad balsoja pret Latvijas neatkarību. Iespējams, viņš ir novirze no normas? Bet tad kāpēc viņš joprojām darbojas savā partijā, un kāpēc par viņu balso vēlētāji?)

Tad, kad Latvijas krievi būs tikpat lojāla un integrēta minoritāte kā Somijas zviedri, tad jautājumi par vietējās valodas statusu varēs risināties vieglāk. Bet nez vai mēs to piedzīvosim, ja vien nebūs masveida emigrācijas vai imigrācijas no trešajām valstīm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 28.10.2004 10:05
Aleksi,

Tas, ka Jums liekas, ka Ulmanim par vienīgo vietēju valodu bija taisnība, daudz ko paskaidro. Manuprāt, ''vietēja" valoda ir tā, kuru katru dienu izmanto vērā ņēmāma vietējo iedzīvotāju daļa, neatkarīgi no veida, kā šāda demogrāfiska situācija veidojās. Bet tas, laikam, ir pārāk vienkārši priekš Jūsu ideoloģiskās pasaules uztveres.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 27.10.2004 21:18
Tusiņos var apgūt dažādas valodas (ne tikai krievu) - un visas tās, manuprāt, ir svešvalodas cilvēkam, kuram dzimtā ir latviešu valoda. Kāpēc gan GD iebilst pret krievu valodas saukšanu par svešvalodu?

Mēģināsim saprast... Padomjulaika augstskolās bija tāda klasifikācija jeb politiska birku piekāršana (teiksim, augstskolu katedru nosaukumos) - "Inostrannije jazyki" ("Ārzemju valodas") un "Jazyki narodov SSSR" ("PSRS tautu valodas"). Pēc šīs klasifikācijas, piemēram, rumāņu valoda tolaik skaitījās svešvaloda, bet moldāvu valoda bija PSRS tautas valoda; līdzīgi arī, teiksim ar turku un azerbaidžāņu valodām.

Senākos laikos krievu valodu Latvijas kontekstā arī varēja uzskatīt par vienu no "vietējām valodām". Teiksim, 20.gs. sākumā Rīgā varēja būt tādi sludinājumi kā "Pieņem darbā pārdevēju, 3 vietējo valodu pratēju" (t.i. krievu, vācu un latviešu). Tomēr 30-tajos gados bija pavisam citas vēsmas - Ulmaņlaikos tika uzskatīts, ka Latvijā ir tikai viena "vietējā valoda" - latviešu. Man K.Ulmanis nepatīk, bet šajā gadījumā viņam izrādījusies taisnība.

Sociolingvistiska piezīme :)) "Bigotry" ir drīzāk jātulko kā "fanātisms" vai "neiecietība" (parasti to lieto negatīvā nozīmē). Savukārt, "nepiekāpība" angliski ir "insistence", kas ir neitrāls apzīmējums. Nezinu gan, kā šis "evil of bigotry" attiecas uz doto situāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 27.10.2004 09:42
Tas, ka valodu apgūst tusiņos vien liecina, ka kriev val politiski piekārtā birka "svešvaloda" drīzāk liecina, ja par ne aprobežotību, tad noteikti par augstas pakāpes cinismu. The evil of bigotry (nepiekāpības ļaunums).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 26.10.2004 21:52
Nezinat valsts valodu ir kauns, bet ar nezinasnu lielisanas norada uz aprobezotibu.