Pētījums

Krievu un krievvalodīgo sabiedriskās organizācijas un Latvijas sabiedrības integrācijas jautājumi 2001. gadā (analīzes skatījums)


Gads:
2002


Autori

Providus


Pārskata autors krievu sabiedrisko organizāciju darbībā saskata četrus dominējošos mērķus:

Pētījuma anotācija:

Pārskata autors krievu sabiedrisko organizāciju darbībā saskata četrus dominējošos mērķus:

organizācijas ar kultūrizglītības mērķiem (piemēram, Latvijas Krievu kultūras biedrība, Latvijas Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācija u.c.),
organizācijas, kas sniedz juridisku vai informatīvu palīdzību (Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācija, Pilsoņu un nepilsoņu savienība),
organizācija, kuras rašanās saistīta ar Izglītības likuma realizācijas sekām krievu mazākumtautībai (Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija),
organizācijas ar kompleksu mērķi – atbalstīt krievu sabiedrisko dzīvi (Latvijas Krievu kopiena, Krievu biedrība Latvijā).

Autors pārskatā iepazīstina ar krievu sabiedrisko organizāciju darbību 2001.gadā un secina, ka Latvijas nacionālo minoritāšu sabiedriskās organizācijas un valsts institūcijas atrodas tikai pilsoniskās sadarbības veidošanas sākumposmā. Autors uzskata, ka šis process paātrināsies, ja lielākās krievu nacionālās organizācijas spēs izstrādāt un īstenot konstruktīvu dialogu ar valsts institūcijām, nodibināt ciešus daudzpusīgus sakarus ar Latvijas krievu iedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību kopumā.

Krievu un krievvalodīgo sabiedriskās organizācijas un Latvijas sabiedrības integrācijas jautājumi 2001. gadā(analīzes skatījums)

Sabiedriskām organizācijām (NVO) pieder svarīga loma pilsoniskās sabiedrības veidošanā un attīstībā. Sabiedrisko organizāciju darbība var veicināt sabiedrības integrāciju, aktualizējot tādus integrācijas pamatus kā pilsoniskā iniciatīva un pilsoniskā sadarbība.

Latvijas sabiedrības integrācija prasa, lai šajā procesā piedalītos maksimāli liels skaits sabiedrības spēku, tajā skaitā valsts vislielākās mazākumtautības – krievu – sabiedriskās organizācijas. Šīs sabiedriskās organizācijas ir ārkārtīgi dažādas pēc savām funkcijām, pēc biedru sastāva un mērķiem, un dabiski, ka to dalībai sabiedrības integrācijas procesā ir un būs sava specifika.

Visspilgtāk krievu sabiedrisko organizāciju specifika izpaužas to darbības četru dominējošo mērķu salikumā. Pirmkārt, pastāv organizācijas, kas galvenokārt tiecas uz kultūrizglītības mērķiem. Pie tādām sabiedriskām organizācijām pieder Latvijas Krievu kultūras biedrība, Latvijas Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācija, Latvijas Puškina biedrība, mazākumtautību bērnu un jauniešu programma “Zelta kamoliņš”, Aleksandra Meņa fonds u.c. Šīs organizācijas par savas darbības mērķi izvirza krievu kultūras atbalstīšanu – Latvijas krievu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, atjaunošanu un popularizēšanu. Šīm organizācijām mēdz būt labi kontakti ar latviešu sabiedriskajām aprindām, kuras saprot, ka Latvijas krievu kultūras tradīcijas ir valsts kultūras bagātību neatņemama sastāvdaļa. Lai gan šīs organizācijas ir atvērtas plašam cilvēku lokam, tomēr piedalīšanās tajās reāli prasa no cilvēkiem augsti attīstītu interesi par krievu kultūras tradīcijām. Tāpēc šādas organizācijas rod savus piekritējus un atbalstu radošās inteliģences vidē un uzstājas kā inteliģences profesionālās darbības turpinātājas. Parasti šādām organizācijām piemīt šauri specializētas intereses noteiktā kultūras jomā.

Orientācija uz Latvijas sabiedrības integrāciju krievu kultūrizglītības sabiedriskajās organizācijās izpaužas šādi:

  1. Piedalīšanās Latvijas vispārējās kultūrvides veidošanā.
  2. Orientācija uz sabiedrības problēmu risinājumu ar kultūras, izglītības un sabiedriskās apziņas humanizēšanas līdzekļiem.
  3. Šo organizāciju darbības pamats – individuālas kultūras autonomijas principi, kam sākumi meklējami Latvijas Republikas laikā 1918. – 1940. g.
  4. Kultūrizglītības biedrības sekmē Latvijas sabiedrības kultūru daudzveidības (multikultūras) veidošanos kā visatzīstamāko etniskās daudzveidības izpausmes formu.
  5. Latviešu inteliģences pārstāvju interese un pat piedalīšanās dažos šo biedrību kultūras projektos.

Otrkārt, Latvijā darbojas krievu sabiedriskās organizācijas, kas sniedz juridisku, informatīvu palīdzību. Tomēr ne visas šīs organizācijas savā darbībā akcentē etnopolitiskos aspektus. Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācija, Pilsoņu un nepilsoņu savienība. Pilsonisko iniciatīvu tieši rosina organizācijas, kas sniedz juridisku un informatīvu palīdzību un visvairāk orientētas uz darbu ar krievu mazākumtautību. Šīs organizācijas uzskata, ka reāla sabiedrības integrācija valstī ir ļoti nozīmīga vērtība – arī krievu mazākumtautībai. Turklāt tās cenšas izstrādāt un propagandēt mazākumtautību vidē priekšstatu par integrācijas modeli, kas ne visur saskan ar valsts sabiedrības integrācijas koncepciju Latvijā. Par atsevišķiem integrācijas etnopolitiskajiem aspektiem (garantija izglītībai mazākumtautību valodās) 2001. gadā bijis tikai viens publisks aicinājums (V. Sokolovs, Pilsoņu un nepilsoņu savienības līderis, kopā ar Saeimas deputātu J. Plineru un Latvijas Krievu kopienas prezidentu V. Altuhovu, norūpējušies par garantijām mazākumtautību izglītības iegūšanai dzimtajā valodā, apelēja pie Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas. Šīs grupas organizāciju, pirmām kārtām Latvijas Cilvēktiesību komitejas (vislielākās šīs grupas organizācijas), ievērojama aktivitātes daļa bija saistīta ar juridiskas palīdzības sniegšanu cilvēkiem galvenokārt sociālās aizsardzības jautājumos. Turklāt šāda palīdzība tika sniegta ne tikai krieviem, bet arī latviešiem. Šo organizāciju darbība – nodrošinot ar informāciju mazākumtautību integrācijas procesu Latvijas sabiedrībā – pievērsa sev Baltijas Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) uzmanību. Fonds finansēja dažus Latvijas Cilvēktiesību komitejas un Pilsoniskās iniciatīvas projektus.

Treškārt, Latvijā darbojas krievu sabiedriskā organizācija, kuras rašanās saistīta ar Izglītības likuma realizācijas sekām krievu mazākumtautībai. Tā ir Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LKMSAA).

Lai gan šīs organizācijas darbība pamatos ir principi, kas saistīti ar kultūras jomu, LKMSAA nekādā ziņā nepieder pie krievu kultūrizglītības organizācijām, jo tā noliedz pilnvērtīgas tiesiskas bāzes esamību mazākumtautību izglītības ieguvei. LKMSAA darbībā spilgti atklājas sabiedriski politiski mērķi (Izglītības likuma maiņa jautājumos, kas attiecas uz mazākumtautību izglītību). Tieši šīs organizācijas darbībai bija vislielākā sabiedriskā rezonanse 2000. un 2001. gadā (konferences “Mācīties dzimtajā valodā” sagatavošana un vadīšana). Tāpat tieši LKMSAA iniciatīva bilingvālās izglītības jomā izraisīja interesi oficiālajās struktūrās (IZM Konsultatīvajā Padomē mazākumtautību jautājumos). Pats šādas organizācijas pastāvēšanas fakts un tās darbības pieaugošais atbalsts krievu sabiedriskajā apziņā liecina, ka visaktuālākās etnopolitiskās problēmas no jomas, kas saistīta ar Latvijas pilsonību, atklāti transformējas jomā, kas saistīta ar mazākumtautību tiesībām izglītībā. Acīmredzot kompromisa sasniegšana starp Latvijas valsti un mazākumtautībām izglītības jomā deaktivizēja LKMSAA darbību.

Ceturtkārt, Latvijā ilgstoši pastāv grupa krievu sabiedrisko organizāciju, kuras tiecas uz kompleksu mērķi – atbalstīt krievu sabiedrisko dzīvi. Šajā grupā ietilpst Latvijas Krievu kopiena (LKK) un Krievu biedrība Latvijā (KBL). Atšķirībā no pirmām trim grupām, šajā ceturtajā grupā ietilpst vismasveidīgākās krievu sabiedriskās organizācijas ar sazarotu struktūru (iekšējo apakšnodaļu sistēma, filiāles Latvijas novados). Šo organizāciju darbībai ir daudzfunkcionāls raksturs. Tās vairāk nekā citas krievu organizācijas atklāj krievu iedzīvotāju sociālo, demogrāfisko, profesionālo un reģionālo struktūru. Tieši tās visciešāk saistītas ar Latvijas politiskā spektra kreisās daļas sabiedriski politiskajām apvienībām (kustību “Līdztiesība”, Sociālistisko partiju, daļēji ar Tautas saskaņas partiju). Latvijas Krievu kopienas biedrs M. Mitrofanovs ir Saeimas deputāts. Šīs organizācijas atklāti pauž arī savas pasaules uzskatus pamatu – uzticību pareizticībai. No kultūrizglītības organizācijām šīs organizācijas šķir arī plašāka krievu kultūras satura izpratne, iekļaujot tajā kā obligātu komponentu padomju mantojumu (rūpes par padomju karavīru kapiem, 9. maija svinību organizēšana utt.). Latvijas krievu kopiena noskaņota kritiski pret Valodas likumu un Izglītības likumu. Pēc šo organizāciju domām, visasākā problēma ir krievu valodas statuss Latvijā. LKK vadība pauž maksimālistisku prasību – piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu Latvijā. Tajā pašā laikā Latvijas krievu kopiena atbalsta ideju, lai Latvija ratificētu Eiropas Padomes Mazākumtautību aizsardzības konvenciju, kura, kā zināms, nesatur prasību nacionālajai likumdošanai atzīt valsts statusu mazākumtautību valodām. LKK sabiedriski politiskajā aktivitātē jūtams pozīciju vājums. 2000. gadā LKK vadība publiski paziņoja, ka pārtrauc dialogu ar valsti par etnopolitikas problēmām, bet 2001. gadā iezīmējās atkāpšanās no šīs nesamierināmās pozīcijas. turklāt, atšķirībā no LKMSAA, Latvijas krievu kopiena un Krievu biedrība Latvijā nav izteikušas presē savus uzskatus par krievu valodas statusa jautājumiem Latvijā. (Vienīgais izņēmums bija M. Mitrofanova intervija 13. decembrī avīzē “Vesti segodņa”, taču nevis kā KBL biedra, bet kā frakcijas “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” pārstāvja Saeimā intervija).

2001. gads pārliecināja, ka Latvijas nacionālo minoritāšu sabiedriskās organizācijas un valsts institūcijas atrodas tikai pilsoniskās sadarbības veidošanas sākumposmā. Šis process paātrināsies, ja lielākas krievu nacionālās organizācijas spēs izstrādāt un īstenot konstruktīvu dialogu ar valsts institūcijām, nodibināt ciešus daudzpusīgus sakarus ar Latvijas krievu iedzīvotājiem, Latvijas sabiedrību kopumā.

Krievu un krievvalodīgo nozīmīgāko organizāciju darbība 2001. g.

Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LKMSAA)

Asociācijai ir 36 biedri (galvenokārt skolu skolotāji, kā arī skolēnu vecāki).

2001. gads ir vissvarīgākais posms asociācijas dzīvē, saistīts ar 2000. gada 25. janvāra Latvijas vecāku konferences “Mācīties dzimtajā valodā” lēmumu praktisku realizāciju. Lēmumi satur prasību pēc likuma aizstāvības tiesībām iegūt izglītību nacionālo un lingvistisko minoritāšu valodā. LKMSAA bija šīs konferences organizatore. Konferences darbā piedalījās apmēram 500 cilvēku, no tiem – Latvijas 88 skolu skolēnu vecāki. Līdz ar vecākiem tajā piedalījās skolotāji, skolu administrācija, Latvijas zinātnieki, sabiedriskie un politiskie darbinieki. Šī sabiedriskā organizācija pievērsa sev uzmanību, un skolēnu vecāki sāka piedāvāt savu palīdzību. Piemēram, Valmieras 2. vidusskolas skolēnu vecāki uzrakstīja vēstuli, kurā analizēta ieviešamā izglītības reforma.

Viens no konferences rezultātiem bija Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos izveidošana Izglītības un zinātnes ministrijā. Padomes darbā piedalās arī divi LKMSAA pārstāvji (I. Pimenovs un J. Matjakubova). Asociācijas nodoms ir – izstrādāt bilingvālās izglītības alternatīvu koncepciju. Alternatīvas koncepcijas nepieciešamība, pēc asociācijas vadītāja I. Pimenova domām, ir tāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie un spēkā stājušies 4 bilingvālās izglītības modeļi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu vidusskolas mācības pāreju no ģimenes valodas tikai uz valsts valodu. Asociācija uzskata, ka nepieciešams šos pārejos modeļus nomainīt ar tādu modeli, kas paredzētu bērna dzimtās valodas saglabāšanu un attīstību pamatskolā un vidusskolā, vienlaikus pastāvot iespējai pietiekami apgūt valsts valodu un nepieciešamībai audzināt kopības un integrācijas izjūtu ar Latvijas sabiedrību. Lai šo mērķi sasniegtu, LKMSAA izstrādājusi programmu Lettonica un uzskata par nepieciešamu ieviesti pilnīgu mācību priekšmetu bloku, kas nodrošinātu nacionālo un lingvistisko minoritāšu saikni ar viņu etnisko dzimteni. Tāds nacionālo un lingvistisko minoritāšu skolu izglītības modelis izstrādāts ne tikai krievu, bet arī citām mazākumtautībām.

25. janvārī asociācija sarīkoja Krievu izglītības dienu Latvijā. Tā bija apvienota ar Tatjanas dienu (Krievijas studentu dienu). Svētkus Izglītības centrā rīkoja arī Baltijas krievu institūta katedras Rīgā.

2001. gada jūnijā LKSMSAA izstrādāja izglītības programmu paraugu mazākumtautību skolām un nodeva to IZM Konsultatīvajai Padomei Mazākumtautību izglītības jautājumos. 2001. gada oktobrī saņemta Konsultatīvās Padomes ekspertu atbilde. Tajā teikts: “Padome nolēma: skolai ir tiesības iesniegt LKMSAA programmu paraugus, ievērojot vispārējās licencēšanas kārtību. Padome ierosināja vispārējās izglītības departamentam apspriest ar mazākumtautību skolu direktoriem LKSMAA piedāvāto modeli.”

Par svarīgu posmu LKSMSAA pastāvēšanā kļuva 2001. gada 24. novembrī organizētā un sarīkotā Latvijas Otrā vecāku konference “Mācīties dzimtajā valodā”. Konference, kas notika Kongresu namā, piedalījās vairāk nekā 1200 cilvēku no visiem Latvijas novadiem. Kongresā pieņemtas 11 rezolūcijas, kurās cita starpā izteikta prasība izslēgt no Latvijas Republikas Izglītības likuma pantu, kas uzdod no 2004. gada 1. septembra pašvaldību vispārizglītojošo vidējo mācību iestāžu 10. klasēs, kā arī valsts un pašvaldību profesionālo mācību iestāžu pirmajos kursos uzsākt mācības tikai valsts valodā. Konference atbalstīja izvirzāmos LKSMAA izstrādātos mazākumtautību skolas izglītības principus (1. Dzimtās valodas dominēšana skolas izglītībā; 2. Latviešu valodas apguve galvenokārt latviešu valodas stundās, kā arī latviešu valodas kā mācību valodas izmantošana priekšmetos, kas attiecas uz Latvijas vēsturi un kultūru; 3. ieviest priekšmetu bloku, kas atvieglotu apgūt zināšanas par Latviju un skolēnu integrāciju Latvijas sabiedrībā; 4. Ieviest priekšmetu bloku, kas dotu zināšanas par mazākumtautības izcelsmes zemes valodu un kultūru). Konference uzstājās par tādu nacionālas skolas statusu, kas “garantē tai tiesības izvēlēties mācību valodas un to izmantošanas apjomu”. Viena no rezolūcijas prasa ieviest koncepcijā un valsts programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā” pantu, kas atzīst Latvijas mazākumtautību mācīšanu pamatskolās un vidusskolās galvenokārt mazākumtautību valodās par nepieciešamu noteikumu sabiedrības integrācijā”. LKSMAA konference prasa, lai Latvijas parakstītu Eiropas Padomes konvenciju par mazākumtautību aizsardzību.

“Krievu biedrība Latvijā” (KBL)

Šīs organizācijas mērķis ir saglabāt krievu valodu, kultūru un izglītību Latvijā.

Tās statūtos pareizticība formulēta kā :krievu tautas pastāvēšanas garīgais pamats”. 2001. gadā organizācijā aktīvi darbojās ap 300 cilvēku. Līdz ar viņiem vienreizējos pasākumos piedalās volontieri (brīvprātīgie). Organizācijai ir vienpadsmit apakšnodaļas (Preses centrs, Humānās psiholoģijas asociācija, žurnāls Naš sovremeņņik lasītāju klubs, Mūzikas un kora studija ar ansambli “Ah, ti dušečka”, Mazā biznesa krievu apvienība, Pareizticības lektorijs, Krievu skolotāju apvienība “Rodņik”, Sporta klubs, Diskusiju klubs – pagaidām nedarbojas, Juridiskās palīdzības grupa, šaha klubs, pensionāru klubs “Družba”).

Starp apakšnodaļām izceļas krievu skolotāju apvienība “Rodņik”, kas organizē braucienus uz pasniedzēju kvalifikācijas celšanas kursiem Krievijā. Apvienība izveidojusi centru Latvijas vidusskolu absolventu sagatavošanai iestājai Krievijas Federācijas augstākajās mācību iestādēs. Sestdienās kursos notiek mācību nodarbības pēc programmām, kas ļauj adaptēties Krievijas Federācijas mācību standartu prasībās.

Diskusiju klubs nespēja panākt kontaktus ar latviešu sabiedriskajām aprindām, tāpēc tā darbība apturēta.

Krievu biedrībā Latvijā ietilpst Koordinācijas padome, kas pārstāv 24 krievu un slāvu organizācijas. Caur to tiek īstenoti sakari ar Saeimas frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputātiem. Koordinācijas padome sanāk vienu reizi ir pa trim nedēļām.

Ļoti nozīmīgs pasākums, ko 2001. gadā organizēja Krievu biedrība Latvijā, bija gatavošanās 9. maija svinībām. Organizatoriskā darba rezultātā svētku dalībnieku skaits sasniedza vairākus desmitus tūkstošus cilvēku.

Ar KBL ciešus kontaktus uztur Saeimas frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Tai ir arī sakari ar Krievijas Valsts domes Tautiešu padomi.

Pēc KBL vadītājas T. Favorskas domām, ar latviešu sabiedriskajām aprindām šai organizācijai ir ārkārtīgi vāji kontakti. No pēdējiem kontaktiem var minēt vienīgi sociāldemokrātu pārstāvju mēģinājumus tikties ar KBL biedriem pirms Rīgas domes vēlēšanām. Arī latviešu saziņas līdzekļu interese par Krievu biedrību Latvijā ir neliela. Vienīgi politiskās apziņas aktualizācijas brīžos valstī T. Favorska tiek lūgta sniegt interviju (Pēdējo tāda veida interviju T. Favorska sniedza 2001. gada Lieldienu laikā raidījumā “Panorāma” sakarā ar A. Gardas akciju). Interesi par biedrību izrāda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta līdzstrādnieki. Bet Rietumu saziņas līdzekļi žurnālistu un apskatnieku vidū vērojama pastāvīga uzmanība pret to.

Pati Krievu biedrība Latvijā tiecas nodibināt ciešākus kontaktus ar krievu mācībvalodas skolām. Tomēr daudzu šo skolu administrācijas pagaidām nav izšķīrušās nodibināt ciešus sakarus ar šo sabiedrisko organizāciju. Sakarus ar krievu mācībvalodas skolām Krievu biedrība Latvijā tomēr īsteno – caur Koordinācijas padomi, kurā ietilpst arī Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija, kam ir diezgan labas pozīcijas šajās skolās. No Saeimas frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” politiskajām partijām aktīvākā kontaktos ar KBL ir partija “Līdztiesība”.

Latvijas krievu valodas pasniedzēju asociācija

Šajā organizācijā ir apmēram 100 biedru, galvenokārt skolotāji un arī augstskolu pasniedzēji. Organizācijas mērķis ir attīstīt krievu kultūru un valodu Latvijā. Tās galvenā joma ir izglītība. Asociācijai ir tuvas visas problēmas, kas saistītas ar krievu valodas mācīšanu Latvijas skolās, – metodiskais nodrošinājums, mācību procesa satura attīstība, skolotāju kvalifikācijas celšana. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija vēršas pie asociācijas pēc konsultācijām, recenzējot krievu valodas mācību līdzekļus skolām.

LKVPA rīko gadskārtējus pasākumus skolēniem – olimpiādes. 2001. gadā olimpiāde notika krievu skolās un bija veltīta V. Dala 200. dzimšanas dienai un Eiropas valodu gadam. Tajā piedalījās 8. un 9. klašu un vidusskolu skolēni – tika rīkoti mutvārdu un rakstu darbu konkursi. (2000. gadā olimpiādi organizēja latviešu skolās). Vidusskolām olimpiādē tika rīkots zinātniskās pētniecības darbu konkurss. Tajā bija iesniegti 67 darbi no visas Latvijas. Olimpiādi daļēji finansēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Pēc asociācijas vadītājas, filoloģijas doktores T. Ligutas domām, latviešu sabiedrība neinteresējas par asociācijas darbību. Tajā pašā laikā tai uzmanību parāda ārzemju kolēģi – profesionāli rusisti un organizācijas Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas (EDSO) pārstāvji. Asociācijas darbību aktīvi atbalsta Latvijas krievu prese.

Latvijas krievu valodas pasniedzēju asociācija neietilpst nevienā sabiedriskajā organizācijā, lai gan Koordinācijas padomē tai ir novērotājs. Tā sadarbojas arī ar Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju un Krievu kultūras biedrību Latvijā. Caur Krievu biedrību Latvijā asociācija organizē skolotāju kvalifikācijas celšanas kursus Mihailovskā (Krievijas Federācijā), rīko radošas darbnīcas – krievu valodas skolotāju un metodiķu atklātās stundas.

Gribot negribot LKVPA nākas piedalīties arī politiskajā dzīvē. Asociācija izteikusi priekšlikumus sakarā ar Valodas likumu un Latvijas sabiedrības integrācijas programmu.

Latvijas krievu kopiena

Latvijas krievu kopiena ir vislielākā Latvijas sabiedriskā organizācija – ar 2200 fiksētiem biedriem un reģionālajām nodaļām gandrīz visās Latvijas pilsētās. Kopienas darbības mērķis ir krievu diasporas attīstība Latvijā. LKK kritiski izturas pret nacionālās valsts un mazākumtautību savstarpējo attiecību modeli, kas Latvijā nostiprinājies kopš 1991. gada. Tāpēc tā izstrādājusi savas darbības trīs stratēģiskos mērķus:

    idejas par krievu nacionālās minoritātes proporcionālu pārstāvniecību valsts un municipālajās institūcijās aizstāvēšana un propaganda;

  1. valodas likuma vēlreizēja izskatīšana iespējamos variantos:
      [li] otras valsts valodas (krievu) ieviešana,

    • krievu iedzīvotāju kompaktās dzīves vietās krievu valodai piešķirama lietvedības valodas statuss.

    [/li]

  2. izglītības likuma vēlreizēja izskatīšana, valsts garantijas tiesībām iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību krievu valodā.

Krievu kopienas prezidents, ekonomikas doktors V. Altuhovs apskata šo mērķu īstenošanu kā priekšnoteikumu Latvijas sabiedrības integrācijai. Turklāt viņš rekomendē Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem naturalizēties par Latvijas Republikas pilsoņiem un piedalīties Latvijas valsts struktūru darbībā.

Pēc LKK vadības domām, svarīga ir Latvijas krievu iedzīvotāju identificēšanās problēma. Kopienas statūti satur vienīgi formulējumu “Latvijas krievi”. Tiek lietots termins “viens no Latvijas tautas pamatkomponentiem”. Tomēr V. Altuhovs neiebilst pret nostabilizējušos tiesisko jēdzienu “nacionālā minoritāte” attiecībā uz Latvijas krieviem.

Visciešākie sakari LKK ir ar Krievu biedrību Latvijā. (T. Favorska un E. Gončarovs, Krievu biedrības Latvijā biedri, reizē ir arī Latvijas krievu kopienas valdes locekļi). Dienas kārtībā ir šo vislielāko krievu sabiedrisko organizāciju apvienošanās. LKK atbalsta Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas programmu. No politiskajām partijām tai visciešākie sakari ir ar kustību “Līdztiesība”, lai gan LKK statūti aizliedz kopienas vadībai būt par politisko partiju biedriem.

Pēc LKK prezidenta Vjačeslava Altuhova domām, desmit atjaunotās neatkarīgās Latvijas gados krievu sabiedrībā iesakņojusies ideja, ka savai pastāvēšanai nepieciešams balstīties uz pašu spēkiem, aktualizēt iekšējās rezerves. Par tādiem V. Altuhovs uzskata krievu jaunatni, kā arī krievu uzņēmējus (Viens no viņiem – LKK viceprezidents Andrejs Karmins vienu no saviem namiem Vecrīgā nodevis Latvijas Krievu kopienai). Tajā pašā laikā LKK vadībai kļuvusi tuva ideja attiecināt “Krievijas tautiešu” statusu uz “etniskajiem krieviem, kas pēc PSKP sašķelšanās, neatkarīgi no savas gribas, palikuši aiz robežas, pastāvīgi dzīvo ārpus Krievijas, bet izjūt nesaraujamu kultūrvēsturisko saikni ar etnisko dzimteni, neatkarīgi no viņu pilsoniskā statusa mītnes zemē”. (Altuhovs V. “Ko nozīmē būt.. Krievijas tautietim?” – “Vesti segodņa”. – 2001. g. – 12. dec.). Šim statusam jābūt ar virkni atvieglojumu Krievijas teritorijā (bezvīzas iebraukšana un brīva dzīvošana, ekonomiskā darbība un darbs – kā Krievijas pilsoņiem, pamatojoties uz likumdošanu, vienlīdzīgas tiesības ar krievzemiešiem izglītības ieguvē, medicīniskās un sociālās palīdzības saņemšanā utt.).

Interesi par uzņēmēju lomas pieaugumu stimulē arī ārēji cēloņi. Maskavā notikušajā Tautiešu kongresā Krievijas valdības vicepremjers V. Hristenko apsolīja palīdzību krievu uzņēmējiem ārpus Krievijas. Avīzē “Vesti segodņa” publicēta intervija ar Krievijas Ārlietu ministrijas Diplomātijas akadēmijas pasaules diasporu sektora vadītāju, valdības komisijas tautiešu atbalstam konsultanti Tatjanu Poloskovu. Viņa Krievijas palīdzības adresātu apzīmējusi tā: “Uzmanība pievēršama ne tik daudz krievvalodīgajām sabiedriskajām organizācijām (kādu ir desmitām, un visas tās savstarpēji konkurē), cik ekonomiski aktīviem diasporas pārstāvjiem. Tieši Latvijas krievu biznesam jākļūst par saistošo posmu starp Krieviju un tautiešiem”. (Elkins A., Tatjana Poloskova: “Krievijai jāpalīdz krievu biznesam.” – “Vesti segodņa”. – 2001. g. – 26. martā.).

Latvijas Krievu kopiena uzstājas, lai tiktu pārskatīta Latvijas likumdošana valodas politikas un izglītības jomā. LKK uzskata, ka krievu valodai jākļūst par otru valsts valodu Latvijā. Tomēr šāda statusa ieguvei jābūt pakāpeniskai. Iesākumā krievu valodas kā otras valsts valodas statusu nepieciešams fiksēt teritorijās, kur krievi ir puse no visiem iedzīvotājiem. LKK ieteic saviem piekritējiem iegādāties preces tajos veikalos, kur ir uzraksti divās valodās – latviešu un krievu.

Nozīmīga parādība Latvijas krievu kopienas dzīvē 2001. gadā bija Latvijas Meklētāju vienību savienības darbība (vadītājs Anatolijs Urtajevs). Savienības mērķis ir krievu un padomju karavīru mirstīgo atlieku meklējumi un apbedījumu ierīkošana. 2001. gadā atklātas apmēram četrdesmit mirstīgās atliekas, kuras paredz apbedīt ap 2002. gada 9. maiju Ropažos. Jauniešu vienība “Vitjaz”, Latvijas Meklējumu vienību savienības apakšvienība, sakārto pieminekli Rīgas atbrīvotājiem. Plānots memoriāla iekštelpās izveidot Krievu muzeju, sporta klubu, meklējumu vienību galveno mītni, bibliotēku, kino zāli 30-50 cilvēkiem.

LKK kopā ar pareizticīgo sabiedriskajām aprindām, kā arī ar pareizticīgajiem uzņēmējiem plāno uzcelt baznīcu Viļānu pilsētā, kā arī Rīgas priekšpilsētā Zolitūdē. Viļānos paredzēts atvērt arī pareizticīgo svētdienas skolu.

LKK izdevējdarbībā izceļas Daugavpils nodaļa, kas izdod literāri māksliniecisku žurnālu “Nevgen” (slāvu nosaukums Daugavpilij).

Vissekmīgāk Latvijas Krievu kopiena sadarbojas ar Latvijas Krievu biedrību asociāciju un Krievu biedrību Latvijā. Pie tam LKK uzskata, ka liels skaits krievu organizāciju Latvijā pirmām kārtām saistītas ar to funkcionālo specializāciju, bet tā netraucē šo organizāciju darbības koordināciju. LKK biedri (V. Altuhovs, G. Astahovs, O. Tolmačevs, M. Mitrofanovs, A. Urtajevs, G. Favorska) piedalījās Tautiešu kongresā Maskavā.

LKK 2001. gadā kļuvusi par Eiropas mazākumtautību Federālās Savienības (FUEN – Federal Union of European Nationalities) locekli.

“Latvijas cilvēktiesību komiteja”

Latvijas cilvēktiesību komiteja ir Starptautiskās cilvēktiesību līgas korespondētājlocekle. 2001. gadā tajā bija 21 cilvēks.

2001. gadā Baltijas-Amerikas Partnerattiecību Fonds atbalstīja šīs sabiedriskās organizācijas izstrādātos projektus:

  • “Informācijas atbalsts migrācijas jautājumu risināšanā”,
  • “Juridiska palīdzība sociālo pabalstu saņemšanā un dzīvokļu problēmu risināšanā”.

Eiropas padome ir atbalstījusi izstrādāto projektu par televīzijas diskusijām Latvijas TV otrajā programmā – “2 + 2” (Svētdienā ēterā tiekas pa diviem žurnālistiem no latviešu un krievu izdevumiem un apspriež aktuālus valsts sabiedriskās un politiskās dzīves jautājumus).

Latvijas cilvēktiesību komitejā vēršas Latvijas iedzīvotāji ar lūgumiem pēc juridiskās palīdzības visdažādākajos cilvēka tiesību aspektos. No 1990. gada, kad tika nodibināta Latvijas cilvēktiesību komiteja, līdz 2001. gadam palīdzība sniegta 30 tūkst. cilvēkiem. LCK sniegusi palīdzību galvenokārt jautājumos, kas saistīti ar sociālo pabalstu saņemšanu un dzīvokļa problēmām. No palīdzības saņēmējiem 15% ir latvieši.

LCK sadarbojas ar Naturalizācijas pārvaldi un Valsts Cilvēktiesību biroju, apmainoties ar informāciju.

Aleksandra Meņa fonds

1990. gadā dibinātā sabiedriskā organizācija Aleksandra Meņa fonds 1994. gadā ieguvusi starptautisku statusu. Organizācijas mērķis ir – kalpot kristiešu izlīgumam, evanģelizācijai. Tajā ietilpst dažādu tautību cilvēki – krievi, latvieši, poļi. Fonda darbības galvenais virziens ir kultūras darbs, izglītība un zinātniskā pētniecība. Organizācija izdod žurnālu “Hristianos”, kurā publicējas pazīstami Krievijas un Eiropas zinātniskās inteliģences pārstāvji. Tiek organizētas A. Meņa mantojumam veltītas starptautiskas konferences (Pavisam notikušas 15 konferences Rīgā un 4 Rēzeknē). Konferences gūst neapšaubāmus panākumus gan krievu, gan latviešu inteliģencē – Ave sol zāle, konferenču norises vieta, vienmēr ir pilna. 2001. gadā finansu grūtību dēļ konference netika rīkota.

2001. gads iezīmējies ar svarīgu notikumu Fonda izdevējdarbībā – latviešu valodā iznācis A. Meņa darba “Reliģijas pasākumi” I sējums ar Sergeja Averinceva speciāli latviskajam izdevumam sagatavotu priekšvārdu. Latvijas Kristīgo pedagogu asociācija ieteikusi šo izdevumu kā mācību līdzekli vidējām mācību iestādēm.

Aleksandra Meņa fonds uzdāvinājis Latvijas Nacionālajai bibliotēkai Rietumos iznākušo Vjač. Ivanova un Vl. Solovjova Kopoto rakstu pilnīgos izdevumus. Latvijas radiofona izveidots radiouzvedums “cilvēka dēls”. Fonds sniedz palīdzību Ieslodzīto reabilitācijas centram, Latvijas Kultūras akadēmijai (metodiskajā un zinātniskās pētniecības darbā).

No krievu sabiedriskajām organizācijām A. Meņa fonds sadarbojas ar Latvijas Krievu kultūras asociāciju: LKKA pārstāvji palīdz veidot Fonda bibliotēku, piedalās konferenču darbā.

Latvijas Puškina biedrība

Latvijas Puškina biedrība kā sabiedriska organizācija oficiāli reģistrēta 1999. gadā. Taču tās sākotne ir 1997. gadā, kad tika izveidota Puškina jubilejas komisija, lai sagatavotu dzejnieka 200 gadu jubilejas svinības Latvijā. Pašlaik Puškina biedrībā ir 15 cilvēku, un tās vadītājs ir pazīstamais Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris L. Lencs.

2001. gads iezīmējās ar intensīvu biedrības darbu kultūras jomā. Tika organizēta Ludzā dzimušajam 1812. gada Tēvijas kara varonim J. Kuļņevam veltīta izstāde. (Tā notika Rīgā, Daugavpilī un Ludzā, bet pēc tam kļuva par Ludzas Novadpētniecības muzeja ekspozīcijas daļu.)Biedrība plāno organizēt Barklajam de Tolli veltītu izstādi 2001. gada beigās Rīgas Kristus dzimšanas dievnama draudzē.

Puškina biedrība nodarbojas arī ar izdevējdarbību. Iznākusi “Leonīda Lenca audiogrāmata Literārās ekskursijas”.

Biedrība ļoti aktīvi piedalījās Latvijā pirmās Krievu bibliotēkas organizēšanā Rīgā – ar ideju veidot tās filiāles arī citos Latvijas novados. Krievu bibliotēkas organizēšana ir spilgts piemērs krievu un latviešu inteliģences sadarbībai, kā arī Latvijas un Krievijas kultūras dialogam : Krievu bibliotēkas padomē ietilpst L. Lenca, G. Aršavska, V. Segals, A. Bartaševics, M. Ozoliņa (Sv. Pētera baznīcas direktore), G. Gailītis (teātra kritiķis) u.c. Krievijas vēstnieks Latvijā I. Studeņņikovs apsolījis Krievijā izdodamo literatūras jaunumu ienākšanai bibliotēkā. Bibliotēkas izveidošana paredzēta arī Rīgas Domes un Maskavas Valdības koplīgumā. Krievu bibliotēkas plānos paredzēts kļūt par svarīgu krievu kultūras centru Latvijā.

Latvijas Puškina biedrība nodibinājusi ciešus sakarus ar valsts Mihailovskas muzeju rezervātu, ar Puškina muzeju Maskavā un ar radniecīgām Lietuvas un Igaunijas biedrībām.

Sevišķs biedrības rūpju objekts ir Rīgas Pokrova kapsēta. 2001. gadā biedrības biedri atjaunojuši 22 garīdznieku kapus un 17 laicīgu cilvēku kapus. Atjaunoti arī pieminekļi, kas saistīti ar krievu kultūru Latvijā, un atjaunošanas iniciatore bieži bijusi Puškina biedrība. Tāda bija piedalīšanās krievu karavīriem veltīta pieminekļa restaurācijas organizēšanā Lucavsalā, Barklaja de Tolli pieminekļa atjaunošanā, piemiņas plāksnes atklāšana Puškina radiniekiem ģenerālgubernatoram A. Beklešovam Pokrova kapsētā.

Latvijas Puškina biedrībai visaktīvākie sakari ir ar tādām krievu sabiedriskajām organizācijām kā Latvijas Krievu biedrību Asociācija, Latvijas Krievu kultūras biedrība, Latvijas Krievu kopiena u.c.

Latvijas krievu iedzīvotāju piedalīšanās citās sabiedriskās organizācijās

“Multinacionālās kultūras centrs”

Sabiedriskā organizācija savu statusu ieguvusi 2000. gadā, un tās darbības bāze ir Rīgas klasiskā ģimnāzija (direktors R. Alijevs). Organizācijai ir apmēram 40 biedri – pasniedzēji un skolēni. 2001. gadā tās galvenais darbības virziens bija izglītības un audzināšanas darbs ar mērķi – kultivēt savas etniskās vērtības un iepazīties ar citu tautu kultūras paraugiem. Darbojas sākumskola, kur bērni apguva nacionālās kultūras pamatus:

  • krievu kultūrā ik dienu pa 3 stundām kluba dienu ietvaros (pasniedzēja R. Sviridova);
  • baltkrievu kultūrā (pasniedzēja J. Ņeprinceva);
  • ukraiņu kultūrā (pasniedzēja N. Gupola, strādā arī par skolotāju Rīgas ukraiņu vidusskolā);
  • ebreju kultūrā (pasniedzējs G. Levins, strādā arī par skolotāju Rīgas ebreju vidusskolā);
  • armēņu kultūrā (pasniedzējs A. Jezganjans). Šīs nodarbības apmeklē kā sākumskolu, tā vecāko klašu skolēni un apgūst ne tikai folkloru, bet arī armēņu valodu;

2001. gadā 21. februārī tika organizēta Dzimtās valodas diena (ar UNESCO simbolu). Tur dziedāja dziesmas un lasīja dzejoļus nacionālajās valodās. Dalībnieku skaits pārsniedza nacionālo skolu biedru kopskaitu. Skolēni bija viesos Talsu latviešu mācībvalodas vidusskolā un uzstājās ar māksliniecisku programmu. Tikšanās rezultātā radās kopējs projekts “Mana pirmā grāmata” – ar mērķi sekmēt skolēnu literāro daiļradi latviešu un krievu valodā. Iecerēts projekta (dziesmu, dzejoļu, eseju) aprobāciju rīkot Mazirbē. Projektā paredzēta lībiešu kultūras izpēte.

2001. gadā atzīmēja vairākas atceres dienas – V. Dala dzimšanas 200. gadadienu un L. Ukrainkas nāves 130. gadadienu. Maijā Kara muzejā bija organizēta Anne Frankas izstāde, veltīta holokausta upuru piemiņai. Izstādes atklāšanā organizācijas biedri uzstājās ar muzikāli literāru kompozīciju.

Mazākumtautību bērnu un jauniešu programma “Zelta kamoliņš”

Sabiedriskā organizācija (kopš 1999. gada). kas sastāv no 3 cilvēkiem, spraudusi sev mērķi – attīstīt skolēnos nacionālo pasaules izjūtu, bet mazākumtautību skolās – folkloras pamatus. No 1994. gada tiek organizēti skolēnu mūzikas, kordziedāšanas, horeogrāfijas un folkloras festivāli ar jau nostiprinājušos struktūru: 1) liels kolektīvu koncerts, 2) seminārs šo kolektīvu vadītājiem, 3) draudzības vakars bērniem, 4) labdarības koncerti, 5) galā koncerts. Paralēli tiek rīkotas nacionālo skolu bērnu zīmējumu izstādes un notiek dievkalpojumi.

2001. gada aprīlī Ventspilī notika “Zelta kamoliņa” desmitais festivāls, kura skanēja garīgā klasiska mūzika un krievu tautas garīgā dzeja (folklora ar profesionālu garīgo dziedāšanu), kā arī uzstājās kurlmēmo bērnu koris. “Zelta kamoliņa” festivāli pierāda, ka pēc tiem ir liela vajadzības skolēniem, kuri savstarpēji sacenšas, lai iekārtotu tiesības uzstāties labdarības koncertos.

Tomēr, trūkstot projekta materiālajam atbalstam no ārienes, šīs sabiedriskās organizācijas vadītāji ir apturējuši darbu festivālu sagatavošanai turpmāk.

Sabiedriskās organizācijas vadītāji 2001. gadā guva atbalstu no Sorosa fonda Latvijā projektam “Mazākumtautību bērnu un jauniešu izglītojoša programma “Atdzīvināta senču vēsture”, kas ietver svētdienas lekciju ciklu “Ave sol” zālē. Šajā lekciju ciklā zinātnieki, pētnieki, kā arī Latvijas mazākumtautību pārstāvji iepazīstina klausītājus ar mazākumtautību vēsturi, kultūru un šodienas dzīvi. Pēc šī projekta organizatoru domām, tas nav varējis sasniegt ievērojamu efektu, tāpēc ka skolu jaunatne vāji ieinteresēta tajā un latviešu mācībvalodas skolu administrācija attiekusies sadarboties ar projektu. Kā domā vadītāja I. Viņņika, ap šīs organizācijas radošo aktivitāti izveidojies informācijas vakuums no Latvijas krievvalodīgo saziņas līdzekļu puses; interesi par to izrāda galvenokārt ārzemju (Eiropas un Amerikas) masu informācijas līdzekļi.

Literatūra

1. Севидова Н. Соколов В.: “Ну сколько можно бояться собственного народа?”// Вести сегодня. – 2001. – 22 марта.

2. Правление ЛАШОР. Заявление. //Образование и карьера. – 2001. – 10-23 янв.

3. Элкин А. Полоскова Т.: “Россия должна помогать русскому бизнесу”// Вести сегодня. – 2001. – 26 марта.

4. Правление ЛАШОР. Заявление//Вести сегодня. – 2001. – 12 мая.

5. Севидова Н. Интеграция как “окончательное решение русского вопроса”// Вести сегодня. – 2001. – 18 июня.

6. Севидова Н. Нам надо учиться у евреев, а не у сицилийской мафии//Вести сегодня. – 2001. – 13 сент.

7. Пименов И. Отстоять родную речь// Вести сегодня. – 2001. – 9 окт.

8. Элкин А. Диаспора собирается в “один кулак”// Вести сегодня. – 2001. – 10 окт.

9. Севидова Н. За синим паспортом пойду//Вести сегодня. – 2001. – 12. окт.

10. Персикова Н. Дважды два – četri// Вести сегодня. – 2001. – 26 окт.

11. Севидова Н. Балтийские россияне наводят мосты// Вести сегодня. – 2001. – 27 окт.

12. Аршавская Т. Что спасет русскую школу? //Вести сегодня. – 2001. – 5 нояб.

13. Персикова Л. Русский погост//Вести сегодня. – 2001. – 17 нояб.

14. Маховский А. Поисковики обзаведутся штабом и музеем// Вести сегодня. – 2001. – 13. нояб.

15. Александрова Ю. Русская библиотека – первые шаги//Вести сегодня. – 2001. – 8 авг.

16. 2-я Латвийская родительская конференция “Учиться на родном языке”//Образование и карьера. – 2001. – 5-18 дек.

17. Алтухов В. Что значит быть… российским соотечественником// Вести сегодня. – 2001. – 12 дек.

18. Элкин А. Мы против “зачистки” образования нацменьшинств// Вести сегодня. – 2001. – 13 дек.

19. Кабанов Н., Митрофанов М.: “Вопрос образования надо снять в 2002 году”//Вести сегодня. – 2001. – 13 дек.

20. Мейден И. Поисковики подвели итоги// Вести сегодня. – 2001. – 17 дек.

21. Александрова Ю. Открыта Русская библиотека!//Вести сегодня. – 2001. – 20 дек.

22. Вторая Латвийская родительская конференция “Учиться на родном языке”. – Рига. – 2001. – 24 нояб. (Rotaprints)


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!