Atslēgvārdi:

Krievu latvijci būs krievu izcelsmes latvieši 17

Krievu latvijcam nav nekur jāintegrējas – lielākā daļa no mums šeit ir dzimusi, mēs maksājam nodokļus un apzināmies sevi kā latvijci. Tā arī būtu demokrātijas apstākļos, taču mēs dzīvojam etnokrātiskā valstī. Starpetnisks konflikts pastāv, lai gan kara nav un nebūs.

Iesaki citiem:

Latvijā krievu ir daudz. Pēc tautības – aptuveni 700 tūkstoši, pēc valodas – gandrīz 900 tūkstoši. Skaitlis ir milzīgs, pienesums kultūrā, ekonomikā un politikā ir liels. Taču viņu liktenis – tikt asimilētiem.


Viena nācija, divas kopienas

Mūsdienu izpratnē politiskā nācija ir visu pilsoņu kopums, neatkarīgi no viņu etniskās, lingvistiskās, reliģiskās, rasu un citas piederības. Nezinu, vai var runāt par vienotu politisku nāciju gadījumā, kad gandrīz pusmiljons latvijcu (Latvijas iedzīvotāju) ir pasludināti par nepilsoņiem. Taču etnolingvistiskajā izpratnē Latvija ir īsta divkopienu valsts. Protams, Latvijā kopienu ir daudz, taču ievērojamākās tomēr ir divas – latvieši un krievi.

Tas nav ne labi, ne slikti. Tas ir fakts. Kas attiecas uz kopīgu valodu... Mums tās ir divas – latviešu un krievu. Vai nav par daudz? Šveicieši arī četrās valodās tīri labi saprotas.

Mani kā parastu krievu latvijcu būtībā apmierina tāda divu kopienu līdzāspastāvēšana. Es nedramatizēju faktu, ka latvieši lasa pārsvarā latviešu avīzes, bet krievi – krievu. Nedomāju, ka ir tik traģiski, ka ir skolas ar latviešu mācību valodu un ir skolas ar krievu mācību valodu. Nešausminos par to, ka latviešu vairākums uzskata 1940. gada notikumus par okupāciju, bet vairākums krievu tam nepiekrīt. Tas viss neliecina ne par kādu „nepārvārāmu plaisu” starp tautām – starpetnisko laulību skaits ir stabili augsts.

Integrācija un asimilācija – dvīņi

Toties tas neapmierina valdību. Ir nolemts krievus asimilēt. Vai man nav taisnība? Mūsu valstī galvenā prioritāte ir integrācija? Bet integrācija ir asimilācijas procesa neatņemama sastāvdaļa. 90-to gadu sākumā, kad integrācija vēl nebija kļuvusi par etnopolitikas svēto govi, latviešu pētnieki par to runāja visai atklāti.

Var izdomāt skaistus skaidrojumus tam, kas ir integrācija, taču tās būtība no tā nemainās. Jāatzīmē, ka arī mūsu sabiedrībā runa vienmēr ir tikai par mazākumtautību integrāciju, nevis par latviešu un mazākumtautību integrāciju Latvijas sabiedrībā. Un tas ir pareizi, jo praksē nav iespējams motivēt etnisko vairākumu izdarīt to pašu, ko prasa izdarīt mazākumtautībām integrācijas labad. Piemēram, francūži neintegrējas franču sabiedrībā. Nav daudz tādu francūžu, kuri apgūst minoritāšu valodas un kultūru. Taču minoritāšu vidū integrācijas rezultāti ir acīmredzami – gan jaunās, gan vēsturiskās minoritātes pārņem franču valodu, zaudējot savu.

Protams, šķiet loģisks jautājums: kur tad jāintegrējas latviešiem Latvijā? Taču krievu latvijcam arī nav nekur jāintegrējas. Lielākā daļa no mums šeit ir dzimusi, mēs maksājam nodokļus, un mēs apzināmies sevi kā latvijci. Tas arī būtu iespējams demokrātijas apstākļos. Bet mēs dzīvojam etnokrātiskā valstī.


Etniskais konflikts

Etniskais konflikts nav obligāti bruņots konflikts. Sprādzieni un apšaudīšanās ir konflikta galējā stadija. Vai tad Maķedonijā pirms atklātām kara darbībām etniskais konflikts nav bijis?

Tāpat arī Latvijā. Kara nav un nebūs. Taču starpetnisks konflikts pastāv. Tas norisinās galvenokārt starp latviešiem un krieviem. Daudziem gribas iegūt kontroli pār Latvijas nedaudzo resursu pārdali. Daudziem gribas saņemt ierēdņa algu, strādāt siltā budžeta vietiņā. Un gribas arī redzēt pēc iespējas mazāk konkurentu. Jautājums, kāpēc tērēt spēkus krievu asimilācijai? Kāpēc bija jāatņem cilvēkiem pilsonība? Vai piena ražošana no tā kļūs intensīvāka? Vai tūristu būs vairāk? Vai tādēļ tiks radītas jaunas darba vietas? Kādam – noteikti. Jo ne visi piekritīs asimilācijai, daudzi arī aizbrauks. Bet daudzi sociāli degradēsies.


Etnokrātijas uzvara pār demokrātiju

Vai starp ierēdņiem būtu tik augsts latviešu īpatsvars, ja no politiskās dzīves ar pilsonības un valodas palīdzību netiktu atstumta iedzīvotāju trešā daļa? Nē. Vai ieslodzīto un bezdarbnieku vidū būtu tik liels krievu īpatsvars? Nē.

Protams, ir skumji, ka krievi nokļuvuši tādā kā zaudētāju pozīcijā. Taču jāskumst tikai krieviem. Latviešiem no šādas situācijas ir tikai ieguvumi. Skumji, ka etnokrātija ir uzvarējusi demokrātiju. Taču demokrātija makā nekrīt. Bet etnokrātija devusi labi apmaksātu darbu daudziem latviešiem.

Kāpēc klusē demokrātiskie Rietumi? Ja divkopienu Beļģijā 90% ierēdņu būtu flāmi (vai otrādi – valoņi), tā gan tiktu pasludināta par etnokrātisku valsti. Taču latviešu nacionālisti izrādījās spēcīgāki. Latvijai tikai dod mājienus par to, ka nepilsoņi un etnokrātija varētu būt problēma. 92% ierēdņu Latvijā ir latvieši, bet iedzīvotāju vidū latviešu ir tikai 58%, pilsoņu vidū – 75%. Nekas briesmīgs. Gluži otrādi, Latviju uzņem Eiropas Savienībā, Eiropas Padomē, NATO, kur esot visai stingri cilvēktiesību standarti. Lūk, tāda politiskā konjunktūra.


Etnocīds un pašetnocīds

Mēdz teikt, ka pret krieviem īstenots etnocīds – etnokulturālās grupas vai veselas tautas valodas un kultūras attīstības mērķtiecīga bremzēšana. Etnocīds var nebūt atklāti deklarēts, noteikts ar likumu, bet notikt, ja faktiski pastāv ierobežojumi piedalīties pārvaldē un brīvi attīstīt savu valodu un kultūru.

Man šķiet, ka krievu zaudējuma galvenais iemesls ir pašetnocīds. Atceraties, cik tūkstošu cilvēku piedalījās mītiņos un demonstrācijās Atmodas laikā? Uzreiz varēja redzēt, ko latvieši grib. Un tagad, cik cilvēki atnākuši uz mītiņu, kas bija veltīts izglītības krievu valodā aizstāvēšanai? Lielākais – 15 tūkstoši. Salīdzinot ar 885 tūkstošiem krievvalodīgo, kuri nav veltījuši tam savu uzmanību...

Taču arī tas nav nekas briesmīgs. Etnocīds nav genocīds. Nevienu nenogalina. Savukārt tautības, valodas, kultūras maiņa ir dabisks process. Protams, nesmuki izskatās, kad tas notiek vardarbīgi. Taču nevajag pārvērtēt ideālisma un taisnības meklējumu lomu reālajā dzīvē.


Dzīve turpinās

Labi vai slikti, asimilācija ir visu mazākumtautību liktenis. Izņemot t.s. “jaunās minoritātes”, kam ir pastāvīgs tautiešu „pieplūdums” no ārzemēm un augsta dzimstība. Savukārt vēsturisko minoritāšu īpatsvars (un bieži vien arī skaits), vairākumā gadījumu tiek samazināts kā Eiropas rietumos, tā arī austrumos. Samazinās tādu grupu īpatsvars vai skaits, kā sorbi Vācijā, bretoņi Francijā, grieķi Albānijā, maķedonieši Grieķijā, zviedri Somijā, ungāri Slovēnijā. Viņu kļūst mazāk, bet viņi neizmirst, pārvēršoties par vāciešiem, francūžiem, albāņiem, grieķiem, somiem, slovēņiem. Caur jauktām laulībām, caur integrāciju.

Manuprāt, nav pat svarīgi, vai visiem Latvijas iedzīvotājiem būs vienādas tiesības, vai ne. Krievu latvijcu pēcnācēju vairākums pēc dažām paaudzēm kļūs par latviešiem. Krievu izcelsmes latviešiem. Arī Krievijā dzīvo tūkstoši latviešu izcelsmes krievu. Un, piemēram, Lietuvā dzīvo simtiem un tūkstošiem latviešu un krievu izcelsmes lietuviešu.


Viltus uzvara

Galu galā, mēs visi esam cilvēki, bet tautībai ir otršķirīga, ja ne trešās šķiras nozīme. Ir saprotams, ka tautība tiek piesaukta gadījumos, kad to var konvertēt materiālos vai citos labumos. Krievu tautība nekādus labumus nedod. Vismaz Latvijā.

Cits jautājums, ka latviešu nacionālistu uzvara ir viltus uzvara. Saka, ka bērni esot mūsu nākotne. Bet bērnu Latvijā ar katru gadu mazāk. Kā krievu, tā arī latviešu latvijciem.


*Rakstā pausts autora personiskais viedoklis.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 18.11.2003 18:49
Vispirms - pilsonību neviens nav atņēmis. (Tiesa gan 1940 gadā latviešiem to vardarbīgi atņēma) Pilsonība ir jāiegūst, jānopelna ! Vai ārzemēs tā jebkuram pilsonību met pakaļ ?

Angļi gadsimtiem valdīja un opaaudžu paaudzēs dzīvoja Indijā, bet no turienes bija spiesti aizvākties ! Tāpat daudzas citas koloniāltautas. Vācieši Latvijā valdīja 700 gadus un arī aizvācāsAr ko tad krievu kolonisti ir labāki, jeb viņiem ir lielākas tiesības. Cēlonis ir cits - iepotētā šoviniskā pārliecība par "krievu tiesībām". Jūs uzskatat, ka pilsonība jums pienākas automātiski - pienesta uz paplātes un vēl palūdzoties. Kad krievu līdz šim apspiestās tautas sāk izvirzīt savas prasības un tiesības, tad nu jums ir šoks un sāsutums.

Nu ja jau jūs te tā apspiež un diskriminē, tad brauciet uz Krieviju un maksājiet savus nodokļus tur ! Paliksim labi viens otru cienoši kaimiņi - līdzīgi kā tas patlaban ir latviešu un vāciešu attiecībās. Nē, to jūs negribat, pat otrādi - visiem spēkiem laužaties atpakaļ (Sļivenko piemērs) ! Krievijā kārtīgu un darbīgu cilvēku trūkst. Bet nē, jūs par katru cenu gribat atjaunot savu kundzību !

Ir iespējams izveidot demokrātisku un pilsonisku sabiedrību, gan tikai uz savstarpējas cieņas un konstruktīvas sadarbības principiem. Ja jums te nepatīk, varat taču braukt uz etnisko dzimteni, latviešiem nav citas vietas kur braukt, ja vien nevadās no principa "kur labi, tur tēvija"! Atmetiet savu augstprātīgo šovinismu, pievaldiet savējos "vanagus" un mēs pievaldīsim savējos.

Diemžēl palasot krievu presi, izraisa sašutumu tās Latvijai un latviešiem atklāti naidīgais, ņirdzīgais un apmelojošais tonis. Paliek iespaids, ka vēlas latviešus izprovocēt uz aktīvāku pretdarbību, lai Krievijai rastos iemewsls militāri iejaukties "savu tautiešu aizstāvēšanai un kārtības ievešanai" Vienā komentārā jau parādījās vāji maskēti draudi - "par spirālveida attīstību" Ar to laikam bija jāsaprot, ka tos negantos latviešus atkal izsūtrīs uz Vorkutu vai Magadanu ! Varbūt mēs pārāk jūtīgi visu uztveram? Diemžēl mums ir rūgtas vēstures mācības - sākot jau no cara Pētera pirmā laikiem. Jeb varbūt būs otra Maķedonija - par to krievu presē rakstīja atklāti.

Vēlreiz atkārtoju - atmetiet cerības atkal uzkundzēties un pieņemiet demokrātiskus spēles noteikumus. Dzīvosim kā tas civilizētā sabiedrībā pieklājas - savstarpējā cieņā un sadarbībā. Ja to negribat - tad tiešām labāk mums pašķirties un būsim labi kaimiņi, kas netīko viens otram ķerties pie rīkles !

Varbūt tas skan dikti radikāli, bet arī miermīlīgajiem latviešiem apskrienas dūša, dzirdot visas šīs nekaunīgās pretenzijas un apmelojumus. Gan jāsaka, ka vairums krievvalodīgo ir ļoti kārtīgi, godīgi un toleranti cilvēki, ar kuriem nav nekādu grūtību sadzīvot un sadarboties. Gaisu jauc saujiņā politisku šovinistu, kas sev grib uzsist popularitāti un tā taisīt karjēru. Un tas jau ir cerīgi, ka abām pusēm parādot labu gribu, izdosies panākt saprašanos, līdz ar to arī demokrātiju un visu pārējo...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 05.11.2003 15:23
Edi ! uz saredzēšanos!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 04.11.2003 18:03
Waldi - brīnišķīgs raksts! NYET NYET SOVIET!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edis 04.11.2003 17:45
Sveikiņi latviešvalodīgie. Tautību uztveru kā primātu kārtas, cilvēku sugas(mēdz dēvēt pat “homo sapiens”) pasugu. Kārtas, nenujau politkoretuma dēļ, neietilpst šai tēmā. Tauta, amorfs veidojums, un valoda ir tikai viens no tautas definējošiem parametriem. Daļai mūsdienu Rīgas “latviešiem” un “krieviem” atradīsies daudz vairāk kopīgi vienu tautu raksturojošu pazīmju nekā starp “latvieti” no 1803, 1903 un 2003. gada. Tāpat arī patreiz daļa Rīgas latviešu ir mazāk izprotama par pagasta vietējo “krievvalodīgo, un šim manam vērojumam esmu guvis apstiprinošus izteikumus no citiem Rīgai attālākiem novadiem. Tā daļa nomenklatūras, varas birokrātijas un “plāno pierīšu” vēlme iegrožot “krievvalodīgos” izriet no viņu mazvērtības kompleksa, ieaudzinātā vai pat ģenētiski pārmantotā, bailēm aci pret aci izteikt pamatotu vai nē viedokli, neslēpjoties aiz varas muguras (K.Streips).

Kad atkal tikšu uz Liepāju pie www ? , Uz redzi “krista_b”, “latvis”, “Staļins”, ”Elizabete”

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

waldis 04.11.2003 17:16
Interesants viedoklis. Varētu pat piekrist tam, ka liekama zināma vienlīdzība starp krieviski runājošajiem un krieviem. Biedrs Rogozins (Krievijas komunistiskās partijas biedrs, Krievijas Federācijas deputāts, plaši pazīstams "džeržavņiku" un lielkrievu šovinistu ideoloģijas pārstāvis) uz to arī tieši norādījis kādā no savām nesenajām runām. Tikai terminu "krievs" šajā kontekstā precizitātes labad būtu jāaizstāj ar terminu "sovjets" (atvasinājums no PSRS laikos lietotā termina "padomju tauta"). Biedra Rogozina uzskatiem nepiekrītu, bet tos varu loģiski saprast un izskaidrot, jo lai arī netīkamā un aizskarošā formā (man protams) tie pauž rūpes par Krievijas impērijas ietekmes nostiprināšanu. Ja kaut ko līdzīgu sāk klāstīt persona, kura patreizējā brīdī spēlē ar "Latvijas valstsvienības krekliņu" mugurā, tad man gribot negribot jāizdara sekojoši secinājumi: 1) ka raksta autors patiesībā nevēlas Latvijas "valstsvienības" uzvaru, 2) autors nevēlas, ka Latvijā izzūd sovjetu tautība, 3) autors mēģina radīt ideoloģisko pamatu kustībai, kas cīnās par sovjetu statusa iespējami ilgāku saglabāšanu dažādu tautību bijušās PSRS pilsoņiem, kuri okupācijas varas apzinātas rīcības dēļ te tika iepludināti.

Pie pēdējā gribu piebilst, ka kā jau katra ideoloģija, arī šī atradīs savus piekritējus, taču nekādi nespēju saprast kāds gan ir kopējais ekonomiskais labums (ja jau runa bija par šādām kategorijā) Latvijai un katram tās iedzīvotājam, neatkarīgi no etniskās piederības, no tā, ka PSRS laikos pārkrievotam ukrainim, baltkrievam, moldāvam, polim, gruzīnam, armēnim, kazaham, tatāram utt. būtu par visu varu jāsaglabā šī sev vēsturisku apstākļu uzspiestā sovjetu etniskā piederība un krievu valoda kā savstarpējās sazināšanās līdzeklis. Man domāt, ka ir pienācis laiks nomainīt savstarpējās sazināšanās valodu uz latviešu. Un ja jau reiz viņi pieļāva sevis pārkrievošanu, tad neredzu nekādus morālus traucēkļus viņu tagadējai asimilācijai uz latviešu valodas bāzes. Tiešām, kur ir ekonomisks labums Latvijas valstij un katram sovjetam individuāli no šīs pretīstāvēšanas, spriedzes kurināšanas, Krievijas šovinistu pozīcijas apstiprināšanas? Tāda nav, ja vien neņemam vērā dažu nekrievu izcelsmes sovjetu interešu aizstāvju, kas amatu apvienošanas kārtībā ir arī Saeimas deputāti, uzsākto Eiroparlamenta deputātu priekšvēlēšanas kampaņu individuālos ieguvumus. Skumji, ka sovjeti gaistošu mirāžu dēļ rīkojas absolūti iracionāli un paši lemj sevi ekonomiski nīkulīgai eksistencei.

Diemžēl mīts par gaistošo mirāžu iespējamu realizāciju pie zināmu apstākļu sakritības, nelokāmas nostājas un citiem pasākumiem tiek intensīvi krievvalodīgo vidū uzturēts. Manuprāt mīta uzturētāji rīkojas amorāli šiem vienkāršajiem ļaudīm nepaskaidrojot, ka mirāžas sasniegšanai viņiem būs no ļoti daudz kā jāatsakās Latvijas valsts stipri lēnāko attīstības tempu dēļ un iespējams, ka pat jāmirst ar ieročiem rokās, ja latvieši nedomās piekāpties. Man šķiet, ka šoreiz latvieši nepiekāpsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 04.11.2003 11:35
Manuprāt autora izvirzītais skatījums par "etnocīdu","pašetnocīdu","etnokrātiju" u.tml. visai maz atbilst reāli notiekošajam Latvijā.Šķirošana pēc nacionalitātes,uzvārdiem -tas šeit drīzāk ir izņēmums nekā likumsakarība.Kaut arī krievvalodīgajā presē tas notiek biežāk kā citur.

Bet drīzāk gan šķiet,ka krievvalodīgajos mēdijos speciāli tiek kultivēts aizvainojums un distance ar šo valsti un tās pilsoņiem.Un to kādi tālejoši mērķi ir padomā tiem ,kas to finansē -mums ir nojaušams.Un tas tik tiešām būtu kaut kas līdzīgs "etnocīdam",genocīdam" u.tml. Tā kā vienam otram derētu pārdomāt-"uz kā dzirnavām ūdeni lejat biedri?"

Katrā ziņā ar skepsi raugos uz autora mērķiem-man tie neliekas labticīgi.Ja vēl varētu piekrist,ka ekonomiskā plāksnē bieži tiek šķirots-"savējie" un "svešie",kur vienā otrā gadījumā šķirojums notiek pēc nacionālās vai valodas piederības(un to dara visvairāk ne jau latvieši),-bet tā notiek VISĀ pasaulē,to var apkarot,kritizēt,bet tā bija un būs. Toties mēģinājumi vispārināt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 04.11.2003 11:09
Kristai_b: manuprāt, nav grūti uzminēt, ar ko Mihaila kungs mums draud. Protams, viņš mums grib parādīt baltos lāčus. Ja man nav taisnība un esmu minējis nepareizi, lai Mihaila kungs manis teikto labo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 04.11.2003 10:55
Mihail -- divi komentāri par Tavu komentāru. Viens, manuprāt tāda veida diskriminācija pēc uzvārda, kādu Tu apraksti, protams ir pilnīgi nepieņemama. Nedomāju gan, ka tā ir norma, drīzāk slikts izņēmums. Pati pazīstu krievus valsts sektorā, viņiem nav nekādas problēmas. Galvenais ir tas, ka lai strādātu valsts sektorā, nu ir jāprota latviešu valoda un jābūt pilsonim. Abas šīs lietas ir samērā vienkārši pieejamas, vai tad nē? Atskaitot, ja cilvēks ir spītīgs un ikurāt nevēlas ne mācīties valodu, ne naturalizēties, un tas manuprāt ir vienkārši stulbi. Otrs, Tavā pēdējā daudznozīmīgajā komentārā par spirāli un situāciju, kas var mainīties, izskan tādi kā slēpti draudi. Ar ko Tu īsti draudi, Mihail?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 04.11.2003 10:54
Zamixa kungam: Jūsu teiktais izklausās pēc nāves sprieduma, riktīgam latvietim taisni jāmeklē striķis un paresnāks zars. Žēl, ka 1918. un 1938. gadā vēl nebija izgudrots Internets, tātad arī neeksistēja diskusijas Internetā. Būtu makten interesanti uzzināt, ko būtu līdzīgā sakarā bildis kāds baltvācietis fon der Mantoifels. Varu galvot, ka viņa teiktais uz mata sakristu ar Jūsējo. Secinājums: nevajag mūs biedēt - esam jau gana biedēti pēdējos 64 gados, un, kā redzat, dzīvi vēl esam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zamix 04.11.2003 00:38
Cien.Streipa kungs! Man gribētos apstrīdēt Jūsu viedokļi, jo tajā es pamanīju daudz faktu, kas no savas ("krievvalodīga") puses uzskatu par nepieņemam. Pirmkārt, ja Jums it īpaši gribas pasvītrot apzīmējumu "krievvalodīgie", nedrīkst aizmirst, ka tomēr lielāka puse no tiem ir krievi. Otrkārt, Jūs, kā latvietis nezināt par problēmām, kuras saistītas ar darbu valsts sektorā. Viena no tām ir tas, ka krievus ("krievvalodīgus") neviens valsts sektorā nelaiž. Vienīgais - ja ir baigais "blats". Piemērām, notiek konkurss 5 vietām un ir 10 kandidāti, 2 no tiem nav latvieši, bet perfekti pārvalda latviski, ir speciālisti savā jomā. Kā Jūs domājāt, kurus pieņems darbā? Atbilde - 5 latvieši ir dabūjuši darbu. Tādu piemēru ir tūkstotis un viens variants. Es kādu laiku atpakaļ, strādāju vienā mācību iestādē. Mums vajadzēja saņemt atļauju kādai mācību programmai Izglītības Ministrijā. Un mēs neka nevarējām to saņemt. Mūsu metodistei vienreiz tā "pa taisno" un teica: " kamēr Jūsu rektora uzvārds būs "nu teiksim" Petrovs, Jūs atļauju vēl ilgi nedabūsiet." Ja paraksta latvietis, tad problēmas krietni mazāk paliek. Un tas ir mūsdienu "rūgta patiesa".

Otrkārt, Jūs jaucāt jēdzienu "Par prasībām". Mēs neatrodamies nekāda Kiprā, Āfrikā un "citā pasaules malā, kur būtu sapulcējušies". Mēs atrodamies uz Savas Zemes. Te ir dzimuši daudzie no mums, no mūsu vecākiem. (Runājot par mani, es esmu otrā paaudze no piedzīmušaiem Latvijā. Tēvs nepilsonis - nepareizā gadā ir dzimis). Mēs te dzīvojām, dzīvojam un dzīvosim. Mēs runāsim savā dzimtā valodā, apmeklēsim skolas, kur pasniedz dzimtā valodā. Un neviens to mums neatņems. Nevienām nav tiesību teikt : "hei, puiši, 5 dienas nedēļā Jūs apmeklēsiet latviešu skolas, bet sestdien un svētdien mēs Jums atļausim apmeklēt dzimtas skolas". Tā nekad nebūs.

Diemžēl, latvieši tagad dzīvo pēc principa: "Bijušam vergam nav nekā labāk par to, kā pārvaldīt par citiem vergiem".

Režīms ir mainījies. Un Streipa kungs, nedrīkst aizmirst kā civilizācija attīstās pēc "spirāles" principa. Tā ka viss var atgriezties, tikai citā formā.

Ar cieņu Mihails.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 31.10.2003 18:43
nepiekasîties formâli, un vairâk skatîties lietas bûtîbâ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 31.10.2003 18:31
Manuprât autors ir krievu marginalizâcijas piemêrs. Nav ne îstas pashcienjas, ne cienjas pret latvieshiem.

Otrkârt, autors krasi râda marksistiski-ljeninisku pieeju - visu galu galâ nosaka materiâlu resursu pârdale, pârêjais ir otrshkirîgs. Jâ, biedri, nozhelojami. Iespêjams, ka tas arî ir politiskas marginalizâcijas sekas, proti ka cilvêki domâ vecâs kategoirijâs. Shodienas izprâtne par sabiedrîbu un politiku tomêr iet "mazliet" talâk pâr bâzi un uzbûvi, ekspluatâtoriem un ekspluatêjamiem.

Savukârt dazhai sheit izteiktai kritikai ir jâatbild, ka ne visus argumentus jâvêrtê no pamatotîbas viedoklja. Rakstâ ir parâdîti dazhi mîti, bet dazhi pretargumenti arî ir mîti. Manuprât, svarîgâk, ka caur shiem argumentiem/mîtiem atklâjas cilvêka izjûtas un situâcijas uztvere kopumâ, to, kâ vinjsh jûtas shajâ valstî. Un ja kaut kas nav kârtîbâ, tad tas nav atkarîgs no konkrêta cilvêka formulêshanas spêjâm. Mês ta4u neesam neatkarîgas tiesas priekshâ, abas puses ir ieinteresêtas. Tâpêc es piedavâtu,

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ims 30.10.2003 16:18
Interesants autora skatījums par lietām, kas notiek Latvijā. Grūti piekrist autora viedoklim, ka Latvijā pastāv etnokrātija. Vai latvieši tik tiešām valda pār krievvalodīgajiem? (manuprāt šāds apzīmējums krievvalodīgie būtu precīzāks) Vai nostādītie spēles noteikumi ir nostādīti tā, ka krievvalodīgajiem nav iespējas ietekmēt procesus Latvijā? Negribētos piekrist šādai domai. Ir noteikta kārtība kā integrēties sabiedrībā, iegūt pilsonību. Iespējams, ka ir pieļauta kļūda, paredzot piešķirt pilsonību plašākam personu lokam. Tomēr situāciju vairs nevar mainīt, dažiem krievvalodīgajiem vajadzētu norīt to krupi, ka latviešu valoda būtu jāsāk cienīt. Vairāk kā desmit gadus ilgā perioda laikā ir iespējams apgūt valodu pienācīgā līmenī. Tad jau arī vēstures un himnas zināšana nesagādās problēmas.

Nevarētu piekrist daudzu autora izmantoto terminu lietojumam. Pirms izmantot to vai citu atvasinājumu ir nepieciešams noskaidrot tā vārda nozīmi, kas ir šī jaunā termina pamatā. Vai autors saprot, kādus elementus sevī ietver genocīds? Līdz ar to arī etnocīda un pašetnocīda lietojums, skaidrojums ir absurds un nevietā.

Manuprāt, tā sauktais konflikts, pēdējo notikumu gaismā ir pārāk politizēts un izcelts. Tas vienkārši ir viens no veidiem, kā atsevišķas personas pelna kapitālu savai politiskajai karjerai. Vai bieži ir vērojamas situācias, kad kāds latvietis/krievvalodīgais sit viens otram pa seju tikai tāpēc, ka tam otrajam ir nepareiza etniskā piederība?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 30.10.2003 12:54
Man ir daži jautājumi raksta autoram. Vispirms, jāatzīst, ar ironiju uztvēru tēzi, ka sliktie latvieši grib izspiest krievus no "siltajām budžeta vietiņām" un ka bailēs no konkurences uz ierēdņu amatiem ir iemesls, kāpēc krieviem "atņemta" pilsonība. Budžeta vietiņas jau nu gan nav tās siltākās, ierēdņu atalgojums mūsu valstī vēl aizvien ir visa nožēlojams un nekonkurētspējīgs ar privātsektoru (es šeit nedomāju pilnvarnieku algas). Turklāt, ja latvieši tik ļoti baidītos no konkurences, vai tad tiktu tērēta nauda valsts valodas apmācībai tiem, kas paši spītīgi nejēdza to iemācīties visus šos gadus, un naturalizāciajs veicināšanai, lai paplašinātu pilsoņu loku un tādējādi arī potenciālo konkurentu skaitu uz valsts amatiem?

Par konkurētspēju runājot, gandrīz jebkurā darbavietā uz jebkuru daudzmaz kvalificētu amatu pretendentiem valodu zināšanas ir liela priekšrocība. Man jāsaka, ka attieksmē "ja reiz mēs esam krievi tad kāpēc mums būtu jāmācās vēl kāda tur valoda, lai dabūtu darbu" es saskatu riktīgas šovinisma izpausmes. Un cilvēkam ir jāuzņemās arī pašam kāda atbildības daļa par savas kvalifikācijas paaugstināšanu, ne tā? Arī slinkumam ir robežas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 30.10.2003 12:26
Izlasīju raksta pārpublicējumu Delfos. Visu cieņu Delfiem par to, ka viņi ir, taču Delfus jau sen nevar uzskatīt par vietu nopietnām diskusijām, tāpēc rakstu šeit.

Cienījamajam autoram gribētos uzdot divus jautājumus:

1) Ceru, ka latviešu kultūras apguvē esat ticis pietiekoši tālu, un esat pazīstams arī ar pasaciņu par diviem tītariem. Tālab mans pirmais jautājums ir šāds: kur tad ir tā otrā (latviešu) kopiena? Respektīvi, vai tai ir čaula?

2) Cienījamais autors nav bijis slinks pieminēt Krievijas ārlietu resora apbružāto tēzi par t.s. "pilsonības atņemšanu" tagadējiem nepilsoņiem ("nēģeriem"). Uzaicinu autoru nedaudz iedziļināties lietas būtībā un godīgi atbildēt uz jautājumu: kādā veidā Latvijas varas iestādes ir varējušas atņemt pilsonību PSRS pilsoņiem?

Savas replikas nobeigumā nevaru neuzsaukt BRAVO! cienījamajam Streipa kungam!

Latvis latvis@online.hr

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 29.10.2003 15:21
Mazliet par rakstu. Manuprāt tas ir diezgan nepabeigts un nekonsekvents, tāpat nav īsti iespējams saskatīt galveno ideju.Autors atzīst, ka etnolingvistiskajā izpratnē Latvija ir īsta divkopienu valsts, un ka kopienas dzīvo katra savā informatīvā telpā, mācās savā skolu sistēmā un ir pretējās domās par notikumiem 1940.gadā no kura lielā mērā atvasinātas starpetniskās attiecības mūsdienu Latvijā. Autors norāda, ka tas neliecina par nepārvaramu plaisu starp tautām, norādot, ka starpetnisku laulību skaits ir liels, tomēr nepiedāvājot papildus argumentāciju.

RIndkopas

Integrācija un asimilācija – dvīņi jēga vispār ir grūti saprotama. Cik sapratu, galvenā ideja, ka Latvijas krieviem nekur nav jāintegrējas, jo tie šeit ir dzimuši un maksā nodokļus. Maigi sakot tāds vājš arguments.

Tālāk, runājot par etnisko konfliktu autors norāda, ka Latvijā starpetniskais karš nav bijis un nebūs, bez kādiem tālākiem paskaidrojumiem vai pierādījumiem. Protams, gribētos tam ticēt un tā tas ļoti varētu būt, bet nav norādīti nekādi iemesli.

Kā galvenais starpetniskā konflikta cēlonis tiek minēta cīņa par resurusu sadali. Teorētiski tas varētu tā būt, bet jau vēlāk autors visus resursus noreducē uz ekonomiskiem resursies, runājot par siltu ierēdņa vietiņu, piena ražotšanu un tūristiem. Šādā veidā formulējot jautājumu, protams, nav iespējama arī normāla atbilde, jo, mērķi, sadalot Latvijas iedzīvotājus pilsoņos un nepilsoņos, manuprāt nebija tūristu skaita ietekmēšana vai piena ražošanas efektivitātes kāpināšana.

Rindkopa
---------------------
Protams, ir skumji, ka krievi nokļuvuši tādā kā zaudētāju pozīcijā. Taču jāskumst tikai krieviem. Latviešiem no šādas situācijas ir tikai ieguvumi. Skumji, ka etnokrātija ir uzvarējusi demokrātiju. Taču demokrātija makā nekrīt. Bet etnokrātija devusi labi apmaksātu darbu daudziem latviešiem
-------------------------
ir arī ļoti vispārīga, pilna ar dažādiem apgalvojumiem, bez analīzes. Cik zinu, tad īsti nav bijis pētījuma par darba algu atšķirībām dažādu etnisku grupu starpā, tāpēc neuzdrošinātos spekulēt uz to, kurš tīri ekonomiskā ziņā ir ko zaudējis.

Interesanta ir autora tālākā krievu pašetnocīda analīze. Nav doti tai cēloņi, bet gan gatavs vērtējums. Tiek izslēgta varbūtība, ka varbūt tiešām tās nav krievu intereses, par visu varu saglabāt šāda veida izglītības sistēmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

streips 29.10.2003 15:13
Te nu reiz ir vienkārši elpu aizraujošs piemērs par atsevišķu krievu tautības pārstāvju lielummāniju. Sākas jau tas ar to, ka cienījamais autors zem vārda "krievs" acīmredzot vēlas pabāzt visus tā sauktos "krievvalodīgos", savukārt gribētos domāt, ka daudziem ukraiņiem, baltkrieviem un citiem pret to varētu būt zināmi iebildumi. "Priecē" arī šī runāšana no augšas - ņemieties vien, latvietīši, tas nav nekas svarīgs, rietumiņi ir pievēruši actiņas.

Labi, ka autors ir atzinis, ka paši krievi lielā mērā ir vien vainīgi, bet viņš kļūdās, uzskatot, ka to pierāda tas, ka maz cilvēku piedalījās mītiņos par skolu "aizstāvību". Nē, cienītais, tas parāda sabiedrības vispārējo apātiju, jo arī latvieši vairs nepulcējas uz politiskiem pasākumiem tik masīvā veidā, kā tas bija Atmodas laikā, salīdzinājums ir nekorekts. Vainu pierāda tas, ka tik liels skaits krievu joprojām demonstratīvi atsakās iemācīties latviešu valodu un naturalizēties, un tādā gadījumā nudien jāsaka - paši vainīgi, ja nevarat iegūt "siltās" vietiņas civildienestā (it kā tas būtu pats būtiskākais, kāpēc kādam būtu jābūt pilsonim valstī, kurā viņš dzīvo).

Nav Latvija nekāda etnokrātija, ar valodu saistītie ierobežojumi, piedalīties valsts politiskajos procesos nav traucējuši Saeimā un pašvaldībās iekļūt dažam labam censonim, kura politiskie uzskati vairāk līdzinās kā nelīdzinās šī raksta autoram (pie tam dažos gadījumos tie ir censoņi, kuriem par spīti visiem it kā ierobežojumiem ar latviešu valodu ir tā ar Dievu uz pusēm vai ceturtdaļām). Es vienkārši nevaru iedomāties, ka krievu tautības cilvēki vienalga kurā citā pasaules malā, kur viņi būtu sapulcējušies (piemēram, Kiprā) nāk ar prasībām par krievu valodas statusa nodrošināšanu skolās. Pareizi autors ir uzsvēris to, ka viņa tautība te ir minoritāte, tāpat kā jebkura minoritāte jebkurā vietā pasaulē tā var savu kultūru, valodu un visu pārējo nodrošināt sabiedriskajās struktūrās un ģimenēs. Ja vajag krievu skolas, lūdzu - sestdienas un svētdienas ir brīvas. Tas ir laiks, kad savā valodā Amerikā mācījās latvieši (un ne tikai), tas ir laiks, kad savā valodā minoritāšu pārstāvji mācās daudzās pasaules malās.

Vēl vienā lietā autoram arī ir taisnība - paies pāris paaudzes un šī problēma vairs nebūs dienas kārtībā, ne tāpēc, ka krievi būs pārvērtušies latviešos, bet tāpēc, ka arvien lielāks skaits Latvijā dzīvojošo nelatviešu būs sapratuši, ka bez latviešu valodas uz priekšu netikt, savukārt pilsonība ir nepieciešama, kā arī tā ir goda, nevis kaut kāda iedomāta pazemojuma lieta. Paldies politika.lv par šī raksta publicēšanu - gluži tik glumi un noslīpēti šie argumenti citur nebija dzirdēti, vismaz ne latviešu valodā izklāstīti, taču glumums un noslīpējums nenozīmē, ka argumenti būtu mazāk noraidāmi.

Kārlis Streips

Saistītie raksti
Laci kep 255x203

Divas vienpusības 6 Autors:Providus.lv