Atslēgvārdi:

Krievijas demokrātiskā audzināšana 2

Krievijas – NATO dialogam Latvijas kontekstā ir divas pretrunas: pirmā saistīta ar iespējām Krievijai izstrādāt priekšnoteikumus Latvijas uzņemšanai NATO, otra skar varbūtējo Latvijas kā vidutāja izslēgšanu tālākajos ES – Krievijas ekonomiskajos sakaros.

Iesaki citiem:

2002.gada karstais maijs ir sakarsējis arī visu attiecību spektru trijstūrī ASV – Krievija – Eiropa. Krievijas prezidenta Vladimira Putina un ASV prezidenta Džordža Buša personīgo draudzīgo attiecību demonstrācija kļuvusi par katalizatoru tādiem ārpolitiskajiem procesiem, kuri visās valstīs, tai skaitā arī Baltijas, ir sadalījuši sabiedrību un politisko eliti “emocionālajos optimistos” un “aizdomīgajos pesimistos”.

Buša vizīte Maskavā un tur parakstītie dokumenti par kodolieroču samazināšanu izsauc iespaidu, ka Maskava ir degradēta par ASV kontrolējamu kodolpoligonu. Seko arī kompensācija: solījums oficiāli atzīt Krievijas ekonomiku par tirgus ekonomiku, Aukstā kara Džeksona – Venika tirdzniecības ierobežojumu atcelšana un t.s. “enerģētiskā harta”, kura paredz aizstāt arābu naftu ar Krievijas naftu. Šī pēdējā pozīcija var strauji palielināt Baltijas tranzītceļu nozīmi, ja tā tiks izpildīta.

Kārtējo reizi ir paziņots par laimīgām “Aukstā kara bērēm” Romā, kur tiek parakstīts līgums, kuru daži dēvē par NATO paplašināšanos “pār –Austrumu” virzienā. 19+1 formula, ar kuru Krievija tiek piesaistīta NATO dažu lēmumu pieņemšanā, var kļūt par Krievijas demokrātiskas audzināšanas skolu. Un beidzot, Eiropas Savienība uzsāk dialogu ar Maskavu par vienotas ekonomiskās telpas izveidi ar Krieviju. Taču šis dialogs atduras pret Kaļiņingradas eksklava problēmu, kura ir cieši saistīta ar Lietuvas (kā potenciālas ES dalībvalsts) tranzītkoridoru no Krievijas, kā arī ar pārējo Baltijas valstu problēmām NATO – ES kontekstā.

Kaļiņingradas problēma var kļūt par vienu no vissarežģītākajām, ar kuru jāsastopas jaunizveidotajai Krievijas – NATO padomei, jo, pirmkārt, Baltijas valstis kļūst par Kaļiņingradas apgabala izveidošanas vai pārveides garantu, t.i. Krievija nokļūst nepatīkamā atkarības situācijā. Otrkārt, Krievijai jāizlemj stratēģisks jautājums, kurš ietekmēs Krievijas struktūru 21.gadsimtā un, proti, vai nav jāatsakās no Otrā pasaules kara teritoriālajiem apgabaliem – Kaļiņingradas Rietumos un Kuriļu salām Austrumos. Krievijas politikā būtiskais teritoriālais jautājums ir jāpārskata vai arī jāmeklē citi risinājumi, varbūt pat izdalot Kaļiņingradu un pārvēršot to par ES asociēto locekli. Tas būtu ieguvums visām Baltijas valstīm, jo nebūtu apdraudēta “aizmugure”.

Krievijas – NATO dialogs Latvijas ārpolitikas kontekstā, manuprāt, nes sevī divas pretrunas: pirmā saistīta ar iespējām Krievijai izstrādāt kādus priekšnoteikumus Latvijas uzņemšanai NATO, un otra skar ekonomiku, jo Krievijas politiķu komentāri par tālāko ES – Krievijas sadarbību izslēdz Latviju kā vidutāju šajos sakaros. Tas norāda vai nu uz nesaskaņotību vai ilglaicīgu stratēģiju.

Maijs ir atnesis jaunas vēsmas, taču liekas, ka ir jāgaida visu deklarāciju praktiskā realizācija, kura būs grūta un sarežģīta.

Latvija no jaunā dialoga starp ASV – Krieviju – Eiropu var vairāk iegūt nekā zaudēt, taču ar vienu nosacījumu - ja tā tiek uzņemta ES un NATO. Latvija tad iegūst tiešām ekonomiskā tilta pozīcijas ES sakaros ar Krieviju un drošību, kura tiks regulēta caur NATO 19+1 formulas struktūrām.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 11.06.2002 16:48

Manuprat lauzit galvu par to, vai Kaļiņingrada tika atdalīta no Krievijas vai kādam atdota ir lieki. Tik tiešām vienīgi kara ceļā. Pieļauju, ka Krievijas sabiedrība vēl kaut kā varētu sagremot Kuriļu salu jautājumu, bet diez vai Kaļiņingradas vienkāršu atdošanu kādam vai kardinālu statusa maiņu. Mazāk paši kaļiņingradiešiu (droši vien daļa no viņiem par to vien tik priecātos), bettas būtu bezcerīgi kādam to paskaidrot Krievijas sabiedriskajai domai.

Tad jau jāprasa Lietuvai atpakaļ Palanga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 05.06.2002 11:11

Putina-Busha draudzigajam attiecibaam es neticu, drizak to var vertet kaa ASV velmi iegut lielaku ietekmi Krievijas varas gaitenjos. Piekritisiet tachu, ka duets Putins-Bushs ir nopietnaks nekaa Putins-Blers.

Kaliningradas problema butu jaapskata izejot no Helsinku Nobeiguma akta. ja attiecibaa uz Vaciju apvienoshanos neko nevar labot, ietekmes agenti PSRS augshstavos bija labi pacentushies, tad Kaliningrada ir speciga kaarts, arii no militara viedokla. Krievija manuprat Kaliningradu neatdos. Citadi par ko tika lietas asinis? Latvijai ipashi nevajadzetu ceret uz lidzvertigu dialogu ar Krieviju Krievijas-Nato padomes ietvaros. Latvija atshiribaa no Krievijas nav globals speletaajs. ja muus atbalstiis, kaada no kodolvalstiim , tad muusu viedokli nems veraa vairaak.