Atslēgvārdi:

Krievijā viss kārtībā? 6

Informācijas pārbagātībā īsti nezinām, kas notiek Maskavā un kas - otras valodas presē.

Iesaki citiem:
Stabs
Foto:zawtowers

Maskavā un Sanktpēterburgā protesti. OMON kaujinieki dodas ielās. Dažādu valodu interneta vide mutuļo. Latvijas portāli publicē jaunākās ziņas. Tikai Latvijas krievu valodā rakstošie mediji dzīvo uz citas planētas un stāsta par citu valsti. Tas notiek šajās dienās.

Tieši pēcvēlēšanu notikumi Krievijā un no Krievijas nākošās informācijas ierobežojumi lieliski parāda krievu valodas mediju praksi Latvijā. Tāpat kā Krievijas oficiālā televīzija, arī CNN un BBC nerādīja breaking news, kad otrdienas vakarā Maskavā izklīdināja protestētājus un arestēja simtiem cilvēku. Toties starptautisko mediju interneta vietnēs šīs informācijas bija pārpārēm. Savukārt krievu valodā rakstošie Latvijas mediji gandrīz klusēja pat visu trešdienu, 7. decembri. Var tikai minēt, vai šo mediju saturu iedvesmo Kremļa vadošajiem politiķiem paklausīgo plašaziņas līdzekļu attieksme pret aktualitātēm kaimiņvalstī. Tāpēc šoreiz jāraksta nevis par to, kas bija konkrētu mediju saturā, bet gan par to, kas tajā nebija atrodams un aizvietoja notikumus Krievijā.


Rīgas balzams patiesības vietā

Visjautrāko saturu piedāvā laikraksta Čas portāls, kurā trešdien, 7. decembrī, goda vietā bija rodama ziņa par Latvijas pārtikas preču izstādi Rīgas pagalmiņš (Rižskij dvorik) Maskavas tirdzniecības centrā Sārtās buras.Šajā materiālā[ 1 ] bija arī zīmīgs apakšvirsraksts Kā vēlēja Putins (Po zavetam Putina), jo Krievijas premjers esot teicis, ka desā jābūt gaļai, bet sieram jābūt izgatavotam no piena. Tā Čas citēja uzņēmēja Ivara Strautiņa teikto veikaliņa atklāšanas pasākumā. Neapšaubāmi, tas ir jauks notikums un tam, lai cik garlaicīgi uz Maskavu līdzi paņemtā Čas žurnālista aprakstītam, vajadzētu būt laikraksta lappusēs, tomēr tur ļoti pietrūka informācijas par to, kas patiesi notiek Maskavā.

Tur ļoti pietrūka informācijas par to, kas patiesi notiek Maskavā.



Vēl mulsionošāku iespaidu atstāja portāla telegraf.lv saturs, kurā varēja uzzināt par globālistu nemieriem Frankfurtē un to, ka Putins iesniedzis Krievijas prezidenta kandidāta dokumentus.[ 2 ] Atsaucoties uz notikumiem Maskavā, portāls publicēja tikai pamācību mītiņu iesācējiem[ 3 ].


Krievijas „eksperti” kautrējas


Arī ietekmīgā laikraksta Vesti Segodņa interneta lappusē ves.lv Maskavas svarīgākie notikumi netika ne atspoguļoti, ne skaidroti. Krievijas notikumu eksperti tikai izsmēja Latvijas politologus, kas nav precīzi prognozējuši kaimiņvalsts vēlēšanu rezultātus. Nekas cits svarīgs, pēc ves.lv domām, Krievijā nenotiek. Tikai pašā vakarā sadaļā Karstās ziņas parādījās informācija no portāla RosBiznesKonsalting. Tajā ir arī stāsti, kā ziņas par Krievijas vēlēšanu pārkāpumiem esot filmētas viltotos vēlēšanu iecirkņos, proti, kādu aktīvistu dzīvokļos[ 4 ]. No šī mūsdienu pilsētu „pasaku” portāla, kas ir daļa no PBK mediju grupas, ves.lv bija paņēmusi ziņu, ka Maskavā koncentrēti OMON spēki un bruņu tehnika[ 5 ]. Trešdienas pēcpusdienā parādījās arī ziņa ar Latvijas premjera izteikumu par demokrātijas problēmām Krievijā[ 6 ]. Pamaz medijam, kas vienmēr par citiem labāk zinājis, kas un kāpēc notiek Krievijā.

Krievijas notikumu eksperti tikai izsmēja Latvijas politologus, kas nav precīzi prognozējuši kaimiņvalsts vēlēšanu rezultātus.



Zīmīgi, ka vēl klusāks bija informatīvi daudz bagātākais portāls mixnews.lv, kura saturā var atrast arī Radio Balkom un Radio MixFm veidotās ziņas, jo portāls ir daļa no mediju uzņēmuma Mix Media Group. Ieskatījos tajā vairākkārt, bet Krievijas notikumi nebija izraisījuši nekādu tā veidotāji interesi. Tikai patālu no galvenjām ziņām novietotajā ārvalstu infromācijas sadaļā Pasaulē bija pāris ziņu par Krieviju.


Kā zināt, vai jāzina?

Lielās atšķirības starp to, cik lielu nozīmi negaidītajiem notikumiem Krievijas lielākajās pilsētās piešķīra Latvijas mediji, lika atcerēties, ka abu valodu mediju veidotāji pārāk neinteresējas cits par cita saturu. Īstenībā krievu mediji rūpīgāk seko latviešu presei, jo īpaši Latvijas Avīzes rakstiem, kā arī īpaši izceļ politiķu izteicienus, kas skar nacionālos jautājumus un pirmo reizi bijuši publicēti latviski. Daudzu krieviski rakstošo mediju saturā ir arī diezgan pilnīgi latviešu avīžu apskati. Gan Krievijas notikumu atspoguļojuma „nacionālās īpatnības”, gan ikdiena man arvien biežāk liek domāt, kāpēc latviskajos medijos ir tik nabadzīgi preses apskati tikai par 3 – 4 avīzēm? Kāpēc LNT vai LTV1 preses lasītāji no rītiem papurina vien pāris avīžu un pāris žurnālu? Kur pazudusi visos laikos tik būtiskā mediju interese par citu viedokļiem?

Tādā veidā strādājot, ir diezgan bezcerīgi domāt, ka atsevišķās mediju auditorijas „istabās” iesprūdušie līdzcilvēki uzzinās kaut vai nelielu daļu no tā, ko zina citu mediju lietotāji. Paradoksāli, bet vienlaikus interneta medijos plaukst un kļūst arvien svarīgāks jaunais žurnālistikas žanrs „ko es redzēju televīzijā”. Tā saturu parasti veido ziņas par raidījumu Nekā personīga un de facto sižetiem, rīta interviju vai kādu diskusiju saturu. Ne tikai noderīgi, bet pat aizraujoši un pārdomas rosinoši pavisam noteikti būtu pēc TV raidījumu atstāstījuma principa veidoti rakstu „ko es lasīju kaimiņa paskastē regulāri ienākošajā avīzē”, „ko stāstīja daudzo krievu radio ziņās” vai „par ko diskutēja mana kolēģa ikdienā lasītajā portālā”. Latviski rakstošajos un raidošajos medijos daudz vieglāk atrast informāciju par ārvalstu preses prioritātēm, nekā par kvievu preses saturu.

Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos daudz vieglāk atrast informāciju par ārvalstu preses prioritātēm, nekā par pašmāju kvieviski rakstošās preses saturu.



Man negribas ticēt, ka esam vienaldzīgi, ka nevēlamies uzzināt, ko lasa, par ko uztraucas un diskutē citu mediju lietotāji, kuri ir mūsu draugi, kolēģi un kaimiņi. Tāpēc tas ir laikrakstu, portālu un citu mediju satura veidotāju atbildības jautājums - nevis stāstīt to, kam paši bezgalīgi ticam, tā praksē nostiprinot „divu informācijas telpu” situāciju, bet to mainīt. Tieši redaktori un satura producenti centīgi stutē to sienu, ko notikumu uztverē un informētībā varam vērot starp dažādām sabiedrības grupām. Tāpēc informācijas pārbagātībā īsti nezinām, kas notiek Maskavā un kas - otras valodas presē.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mja 15.12.2011 15:54
newsru.com - vienīgais krievu valodā rakstošais interneta medijs, kas raksta par Krieviju kaut cik adekvāti un neitrāli, jo pieder Izraēlas ebrejiem. Tas nozīmē, ka Krievijas Kremļa ietekme šos skars pēdējos.


->Jābrīnās
Man liekas, ka tev ir paslīdējis garām fakts, ka žurnāls TIME par gada cilvēku izvēlējās protestētāju - tieši pēc Krievijas protestiem :)
Šis, kā izteicies - "marginālo cilvēku" protests bija tik milzīgs, ka Maskavā bija saaicināti OMON no apkārtējām pilsētām un pirmo reizi viņi sajutās tik vāji, ka neviens cilvēks mītiņā netika aizturēts. Vienkārši cilvēkiem jau ir pieriebies šis farss ar demokrātiju un vēlēšanām Putina izpratnē - un to cilvēku nesodāmību, kas atrodas pie varas vai ir viņu draugi vai radinieki.
P.S. Vai tev ir zināms tāds fakts, ka sestdien(!!!), kad notika mītiņš, visiem skolniekiem lika doties uz skolām, lai it kā rakstītu steidzamu eksāmenu un viena no diktāta frāzēm bija: "Es ne mirkli nešaubījos, ka 'Vienotā Krievija' uzvarēs vēlēšanās"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

selonis 12.12.2011 10:58
Avīze "ČAS" 2011. gada 14. oktobrī ar milzīgu virsrakstu "20 ļet spustja", ko varētu tulkot "Pagājuši 20 gadi". Par kādu jubileju lasītājiem atgādina avīze? Izrādās, ka "jāsvin" 1991. gada 15. oktobrī pieņemtais LR Augstākās Padomes likums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnosacījumiem".

Igora Vatoļina raksts "Latvijskomu bezgraždanstvu - 20 ļet" (Latvijas nepilsonībai - 20 gadi) ievietots avīzes 5. lappusē, arī ar pamatīgu virsrakstu, kuram [virsrakstam] sānos, pa vertikāli, paskaidrojums "ANTIJUBIĻEI" (ANTIJUBILEJA).

Ko mēs no šā raksta varam uzzināt? Izrādās, ka DIVAS TREŠDAĻAS zemes (autors nelieto vārdu "valsts") iedzīvotāju līdz ar šā likuma pieņemšanu kļuvuši nepilsoņi! Lūk, kā! Un latviskajos medijos - klusums!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

selonis 12.12.2011 10:58
Avīze "ČAS" 2011. gada 14. oktobrī ar milzīgu virsrakstu "20 ļet spustja", ko varētu tulkot "Pagājuši 20 gadi". Par kādu jubileju lasītājiem atgādina avīze? Izrādās, ka "jāsvin" 1991. gada 15. oktobrī pieņemtais LR Augstākās Padomes likums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnosacījumiem".

Igora Vatoļina raksts "Latvijskomu bezgraždanstvu - 20 ļet" (Latvijas nepilsonībai - 20 gadi) ievietots avīzes 5. lappusē, arī ar pamatīgu virsrakstu, kuram [virsrakstam] sānos, pa vertikāli, paskaidrojums "ANTIJUBIĻEI" (ANTIJUBILEJA).

Ko mēs no šā raksta varam uzzināt? Izrādās, ka DIVAS TREŠDAĻAS zemes (autors nelieto vārdu "valsts") iedzīvotāju līdz ar šā likuma pieņemšanu kļuvuši nepilsoņi! Lūk, kā! Un latviskajos medijos - klusums!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

M. 10.12.2011 12:08
Latvijā krievu valoda ir okupantu valoda.

Un autores galvā nav viss kārtībā - tāpat kā Krievijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janka 08.12.2011 17:00
Es regulàri lasu Krievijas ziñu lapas-lenta.ru un newsru.com,kà arì lasu twiterì,kas notiek Krievijà
Tam jàbrìnàs ieteiktu darìt to pašu un tad spriest,jo izskatàs,ka protestè gandrìz visàs Krievijas pilsètàs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jābrīnās 08.12.2011 16:41
Ja šādas kompentences cilvēki pasniedz žurnālistiku, tad nav brīnums, ka ar medijiem mums tik vāji. Protams, ka BBC vai CNN nerādīja pavisam marginālu cilvēku pamīņāšanos Triumfa laukumā, kur žurnālistu un vienkārši dīkdieņu bija nesalīdzināmi vairāk kā īstu protestētāju. Ja, protams, grib saskatīt to ko grib redzēt (līdzīgi kā dažādu pasaules mediju pārstāvji 16. martā nacistu gājienu Rīgā), tad var šos nenozīmīgos protestus uzdot par kaut kādu milzīgu antiputinisku viļņošanos. Bet ar žurnālistiskas profesionalitāti te nav nekāda sakara. Kārtējo reizi Rožukalne demonstrē savu totālo neprofesionalitāti un klajo tendenciozitāti.

Saistītie raksti
Durvis 255x203(2)

Nogulētais terorakts 3 Autors:Pāvels Širovs

Paukotaji 255x203

Ienaidnieks ir tuvu! 6 Autors:Marks Jermaks

Taures 255x203

Interpretāciju karš 5 Autors:Zoja Gorbušina

Sejas%20veidosana 255x203

Cits Zatlers 2 Autors:Dmitrijs Petrenko

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

Bleuman 6514421669

Roka roku (ne)mazgā 0 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 63 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 29 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 45 Autors:Anda Rožukalne