Raksts

Krievi nepadodas


Datums:
28. novembris, 2001


Autori

Igors Pimenovs


Foto: AFI

Ceram, ka Izglītības likuma noteikums par vispārējas vidējas izglītības pāreju uz latviešu valodu tiks atcelts. Arī mūsu piedāvātais bilingvālās izglītības modelis uzsver citus - minoritātes valodas saglabāšanas un attīstības principus.

Bilingvālās izglītības ieviešanai Latvijā ir divi aspekti: metodiskais un politiskais, turklāt pēdējais ir ievērojami spēcīgāk izteikts. Taču valsts ierēdņi un latviešu mediji daudz biežāk apspriež metodisko aspektu, uzsver to kā svarīgāko un pārmet, ka krieviski runājošo minoritāšu nevalstiskajās organizācijas un prese problēmu politizē.

Taču tieši reformas acīmredzami politiskais tonis liek cilvēkiem protestēt un ignorēt bilingvālās izglītības labumus, kurus sola patiesie bilingvālās izglītības entuziasti, un celt politiskās prasības. Trūkumi reformas ieviešanas procesā, kurus atzīst arī objektīvie novērotāji, dara šos protestus vēl asākus.

Tieši Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) 1998.gadā izstrādāta programma Par pāreju uz izglītību valsts valodā piedāvāja bilingvālo izglītību kā reformas pārejas līdzekli. Saskaņā ar šo programmu, minoritāšu skolu izglītības reformas pamatmotīvs – izmainīt etniski demogrāfisko situāciju valstī, ar šīs situācijas normalizāciju saprotot tādu Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu, “kuri sevi identificē kā latviešus”. Skolas ar krievu mācībvalodu tiek uzskatītas par galveno šķērsli ceļā uz latviešu valodas apgūšanai labvēlīgas vides izveidi un sabiedrības integrāciju. Par vissvarīgāko (!) savu uzdevumu IZM uzskatīja latviešu valodā pasniedzamo priekšmetu skaita pakāpenisku palielināšanu skolās, kurās apmācības notiek citās valodās, un normatīvās bāzes nodrošināšanu, lai īstenotu pakāpenisku pāreju no izglītības krievu valodā uz valsts valodu.

Pamatojoties uz šo koncepciju, bilingvālās izglītības apakšprogrammas tika izstrādātas kā pārejas posms no mācībām skolēna ģimenes valodā pamatskolā uz apmācību vidusskolā valsts valodā. Saeimas deputāti tiešām “pārrūpējušies” (kā minējuši krājuma Etnopolitika Latvijā autori), un ierakstījuši likumā “tikai” valsts valodā. Par bilingvālās apmācības labumiem presē tad vēl nebija teikts ne vārda. Viss – par tikai to, cik svarīgi Latvijā visiem runāt latviski. It ka kāds par to būtu šaubījies.

Programma tika pieņemta vēl pirms Izglītības likuma izskatīšanas. Ministru Kabinets arī iekļāva šo programmu kā sadaļu valdības koncepcijā Sabiedrības integrācija Latvijā. Tātad pāreja uz izglītību valsts valodā kļuva par sabiedrības integrācijas pamatu. Vēlāk, 2000.gadā Saeima pieņēma Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā, kurā atrodama arī šāda tēze: “…veidojot integrētu sabiedrību, valstij jānodrošina visu valsts finansējamo skolu pāreja uz mācībām valsts valodā”. Pēc šīs deklarācijas par bilingvālās izglītības daiļumiem un priekšrocībām ir grūti runāt.

Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LKMSAA-LAŠOR) neapšauba bilingvālo izglītību kā daudznacionālas un multikulturālas sabiedrības integrācijas instrumentu un kā otrās, (trešās, ceturtās, …) valodas apmācības līdzekli. Taču rodas jautājums – ja bilingvālā izglītība Latvijas variantā ir tik efektīva un progresīva, kāpēc tās darbību ierobežot ar pamatskolu, kāpēc vidusskolas izglītībā ir spēkā šis vārdiņš “tikai” un dzimtā valoda paliek nacionālā bloka ietvaros?

Piekrītam, ka IZM piedāvātās četras bilingvālās pamatizglītības apakšprogrammas var apmierināt tos vecākus, kuri tic, ka latviešu valodu var apgūt tikai latviešu valodā mācoties priekšmetus, un kas nav īpaši noraizējušies par savu bērnu dzimtās valodas attīstību. Taču mēs piedāvājam pieeju, kas nodrošina domāšanas un dzimtas kultūras attīstību, balstoties uz dzimto valodu, un vienlaikus arī latviešu valodas apguves augstu līmeni un skolēnu efektīvo integrāciju sabiedrībā.

Atšķirībā no ministrijas apakšprogrammām, piedāvājamās programmas attīsta citus bilingvālās izglītības koncepcijas principus, proti, “minoritātes valodas saglabāšanas un attīstības” principus. Necenšamies aizstāt spēkā esošās IZM apakšprogrammas, bet vēlamies ar savu piedāvājumu tās papildināt un tādējādi paplašināt vecāku un skolēnu iespējas izvēlēties izglītības programmu.

Uzskatām, ka ir nepieciešams saglabāt un attīstīt Latvijā arī vispārējo vidējo izglītību Latvijas minoritāšu valodās. Ceram, ka Izglītības likumā esošais noteikums par vispārējas vidējas izglītības pāreju uz latviešu valodu tiks atcelts. Tāpēc mēs piedāvājam gan Mazākumtautību pamatizglītības, gan arī vispārējās vidējās izglītības programmas paraugu projektus.

Pamatizglītības programma novembra sākumā tika prezentēta konferencē Bilingvālā izglītība: teorija un prakse, un IZM konsultatīvā padome mazākumtautības izglītības jautājumos nolēmusi, ka skolas var iesniegt minēto pamatizglītības paraugu licences saņemšanai. Vēl viena, mūsuprāt, svarīga piezīme – paraugus var izmantot jebkuras mazākumtautības: krievu, ebreju, poļu u.c. izglītības programmas radīšanai.

Mēs turpināsim apspriest projektu ar skolu administrācijām, lai saņemtu kritiskus profesionālus atzinumus. Mūsu turpmākajos plānos ir arī rast skolas, kas pieteiktos ar programmu ministrijā licences iegūšanai vai izstrādātu savu autorprogrammu uz mūsu parauga pamata.

Otrās Latvijas vecāku konferences Mācīties dzimtajā valodā dalībnieki atbalstīja programmu principus un lūdza Izglītības un Tieslietu ministriju, Naturalizācijas pārvaldi, Sorosa Fondu Latvija “atbalstīt Mazākumtautību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugus, kurus LKMSAA izstrādāja uz šo principu pamata, un veicināt jauno mācību priekšmetu standartu izstrādi.”

Ceram, ka mūsu iniciatīva gūs atbalstu un politiskie šķēršļi krievu mācībvalodas izglītības saglabāšanai un attīstībai Latvijā tiks novērsti gan likumdošanā, gan valdības rīcībā, bet piedāvātie programmu paraugi kļūs par pamatu IZM dokumentiem un tiks apstiprināti.


IZM Mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugs

Konference "Bilingvālā izglītība: teorija un prakse"

Konference "Mācīties dzimtajā valodā"

LAŠOR Mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugs

Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!