Pašreizējā kreditēšanas kārtība tukšām rokām atstāj studentus no maznodrošinātām ģimenēm, uzturot nevienlīdzīgu pieeju augstākajai izglītībai un sociālo noslāņošanos. 100% valsts galvojums atrisinātu problēmu, bet mazinātu studentu atbildību aizdevumu atmaksāt, un ciestu valsts budžets.
Teorētiski studentu kreditēšana no banku līdzekļiem atbilst visu šajā procesā iesaistīto pušu interesēm. Proti, kredītiestādēm tas ir jaunu klientu loks, valstij tā ir papildus nauda augstākās izglītības atbalstam, bet studentiem – iespēja piekļūt lielākiem līdzekļiem. Tomēr realitāte pierāda, ka tieši studenti no jaunās kreditēšanas sistēmas iegūst vismazāk.
Pašreizējā kārtība tukšām rokām atstāj studentus no maznodrošinātām ģimenēm. Bankas aizdevuma saņemšanai nepieciešams pašvaldības galvojums, taču pašvaldības šobrīd var galvot tikai par juridiskām personām. Izstrādātie likumu grozījumi ļaus pašvaldībām būt par galvinieku arī fiziskām personām. Tomēr jāšaubās, vai tas būtiski uzlabos trūcīgo studentu izredzes, jo pašvaldība galvojumu var arī atteikt. Bet bez tā aizdevumu banka neizsniegs. Tātad, patiesībā valdība nav uzlabojusi maznodrošināto studentu iespējas iegūt augstāko izglītību. Gluži pretēji, tiek uzturēta nevienlīdzīga pieeja augstākajai izglītībai un sociālā noslāņošanās.
Pozitīvi vērtējams tas, ka par aizdevumu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem 100% apmērā galvo valsts. Tādējādi vismaz šiem studentiem ir radītas plašākas iespējas iegūt augstāko izglītību, jo viņiem banka aizdevumu izsniedz, neprasot papildus garantijas.
Tomēr vislielāko kredītu prasītāju skaitu veido pārējie studenti, kuriem valsts galvo par 90% no aizdevuma summas. Līdz ar to, saskaņā ar valdības noteikumiem, banka pieprasa papildus nodrošinājumu. Ir ziņas, ka ne visi studenti spēj šīs prasības izpildīt un saņemt aizdevumu. Tas atkal liek šaubīties, vai ieviestā studentu kreditēšanas kārtība sasniedz savu mērķi – būtiski paplašina vienlīdzīgas iespējas iegūt augstāko izglītību.
Ja valsts sniegtu 100% galvojumu par visiem studentiem izsniegtajiem kredītiem, un bankām nebūtu pamata pieprasīt papildus nodrošinājumu, šī problēma tiktu atrisināta. Taču tādā gadījumā samazinātos arī studenta personiskā atbildība aizdevumu atmaksāt, un zaudējumus ciestu valsts budžets. Te gan jāuzsver, ka valsts var izveidot tādu studentu kreditēšanas sistēmu, kur būtu ietverts arī aizdevuma atmaksas mehānisms.
Vairākās valstīs darbojas kreditēšanas sistēmas, kur students pēc augstskolas beigšanas parādu atmaksā caur jau pastāvošiem nodokļu (piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālā nodokļa) ievākšanas mehānismiem. Taču šādas studentu kredītu atmaksas sistēmas efektivitāte ir atkarīga no tā, cik labi valstī kopumā tiek iekasēti nodokļi. Tā kā Latvijā šobrīd nav iespējams izkontrolēt studentu patiesos ienākumus, tad šāds aizdevuma atmaksas mehānisms diez vai attaisnotos. Bet parādu atmaksu var veicināt arī ar citiem paņēmieniem, piemēram, bezatbildīgo parādnieku vārdus un uzvārdus publicējot laikrakstā.
Tāpat ir apspriežams jautājums, vai studentu kreditēšana turpmāk būtu jāveic tikai no banku līdzekļiem. Piemēram, vienā no Brazīlijas pavalstīm studenti var iegūt kredītu no universitātes absolventu izveidota fonda.[1] Domāju, ka ir vērts šādā virzienā izvērtēt studentu kreditēšanas sistēmas pilnveidošanu arī Latvijā. Dažādojot finansējuma avotus un nosacījumus, studentiem tiktu pavērtas plašākas iespējas iegūt naudu izglītībai. Tomēr jāuzsver, ka aizdevumiem būtu jābūt papildus finansējumam, nevis pilnībā jāaizstāj studentu dotēšanu.
Bet, ja runājam par studentu dotēšanu Latvijā, tad, manuprāt, šī kārtība jāmaina. Sauklis “Valsts finansē labākos!” praksē maz attaisnojas – kaut vai tāpēc, ka budžeta studentu rotācija atkarībā no viņu sekmēm nav izvirzīta kā obligāta prasība visām valsts finansētajām augstskolām. Taču gan šī jautājuma risināšanai, gan studentu kreditēšanas sistēmas pilnveidošanai nepieciešams reformēt augstākās izglītības finansēšanu Latvijā.
______________________
[1] Jamil Salmi. Student Loans: The World Bank Experience// International Higher Education. – The Boston College Center for International Higher Education. – 2001. – Nr. 22.
Aiva Kalve "Valsts klupina savu nākotni", Diena, 27.11.2001
Juris Pūce "Dīvainais deja vu", Diena, 11.12.2001.
Kārlis Šadurskis "Studenti vēlas jaunus laikus", Diena, 18.12.2001
Rita Kaša "Kredīta atmaksa bankai – investīcija paša studenta nākotnē", NRA, 17.12.2001