Pētījums

Korupcijas uztveres indekss 2003


Gads:
2003
Organizācija:
Transparency International


Autori

Providus


KUI ir analītisks indekss, kura rezultāti 2003. gadā iegūti apkopojot trīspadsmit neatkarīgu institūciju 17 aptaujas. Transparency International sastāda KUI jau kopš 1995. gada, un tas sarindo valstis augošā secībā atkarībā no tā, cik lielā mērā valstī tiek uzskatīts, ka korupcija ir izplatīta ierēdniecībā un politikā. Aptaujās ir apkopoti plašākas sabiedrības, uzņēmēju un analītiķu sniegtie atzinumi. Valstīs, kas iekļautas rangu tabulā, ir notikušas vismaz trīs aptaujas. Latvijas novērtējuma veidošanā 2003. gada indeksā izmantotas septiņas aptaujas. 2003. gadā Latvija saņēmusi 3,8 punktu vērtējumu pēc 10 ballu skalas, kas ir uzlabojums par 0,1 punktu salīdzinājumā ar 2002. gadu.

(Korupcijas uztveres indekss 2003pdf) (PDF 36 KB)

(Korupcijas uztveres indekss 2003 – salīdzinājums Baltijas valstu, kandidātvalstu un ES valstu starpā pdf)(PDF, 154 KB)

2003. gada Biežāk uzdotie jautājumi par Korupcijas uztveres indeksu (KUI)

Kas ir Korupcijas uztveres indekss?

TI Korupcijas uztveres indekss (KUI) šogad aplūko 133 valstis. Tas raksturo korupcijas uztveri sabiedrībā. Šogad indekss veidots no 17 dažādām aptaujām, ko veikušas 13 neatkarīgas institūcijas. Aptaujās apkopoti uzņēmēju, analītiķu, kā arī vietējo iedzīvotāju un ārvalstu pilsoņu viedokļi. 2002. gada indekss ietvēra tikai 102 valstis. Aplūkoto valstu skaita pieaugums saistīts ar to, ka ir iespējams izmantot arvien vairāk uzticamu un nopietnu informācijas avotu.

Kā KUI definē korupcijas jēdzienu?

KUI, pievēršoties korupcijai publiskajā sektorā, to definē kā amatpersonas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi gūt personisku labumu. Tādējādi aptaujas uzmanības centrā ir, piemēram, jautājumi par valsts amatpersonu kukuļņemšanu gadījumos, kas saistās ar iepirkumu valsts vajadzībām. Aptaujājot netika nodalīta administratīvā un politiskā korupcija.

Kādēļ KUI ir vērtīgs?

Tā kā KUI ir iegūts, izmantojot 17 dažādu aptauju rezultātus, tas apkopo ziņas par korupcijas uztveri gan valsts pastāvīgo iedzīvotāju, gan arī ārvalstīs dzīvojošo ekspertu vidū, kā arī darījumu cilvēku un, no otras puses, analītiķu viedokli, tādējādi nodrošinot to cilvēku viedokļu apkopojumu, kuri pieņem lēmumus gan investīciju, gan tirdzniecības jomā.

Kāda ir starpība starp KUI un TI Starptautisko Korupcijas Barometru (GKB)?

Korupcijas Uztveres Indekss aplūko korupcijas līmeni dažādās valstīs, kamēr Starptautiskais Korupcijas Barometrs (turpmāk – SKB, sk. http://www.transparency.org/surveys) apskata sabiedrības attieksmi pret attiecīgo korupcijas līmeni. Vienā no Barometra jautājumiem tiek lūgts novērtēt, cik nozīmīgi korupcija ietekmē respondentu personīgo un ģimenes dzīvi. Rezultātos iegūtās attieksmes var variēt un tās ne vienmēr atbilst KUI noteiktajam korupcijas līmenim valstī. Respondenti vairākās valstīs var viegli sadzīvot ar augstu korupcijas līmeni, turpretim dažās valstīs pat nenozīmīgs korupcijas līmenis var izsaukt nopietnu satraukumu respondentu vidū.

Kāda ir eksportētājvalstu loma starptautiskajos krimināli sodāmajos darījumos?

2002. gada 14. maijā TI publicēja otro Kukuļdevēju valstu indeksu (KVI, Bribe Payers Index), kurā tika sarindotas eksportētājvalstis atkarībā no to centieniem uzpirkt importētājvalstu amatpersonas. KVI var atrast internētā www.transparency.org/surveys/index#bpi. KVI papildina KUI sniegto informāciju un īpaši uzsver, ka par starptautisko korupciju atbildīgas ir abas puses: tie, kas kukuli saņem, un tie, kas tos dod. Ja pievērš uzmanību tikai tiem, kas ņem, kā tas rādīts KUI, tad aina ir vienpusīga.

Vai ir pareizi uzskatīt valsti ar viszemāko vērtējumu par viskorumpētāko valsti pasaulē?

Nē. Valsts ar viszemāko vērtējumu ir jāuztver kā viskorumpētākā starp tām, kas ir iekļautas indeksā. KUI pamatā ir aptaujas, kas sniedz tikai nelielu ieskatu un atspoguļo uzskatus un pieredzi. Tomēr pasaulē pastāv gandrīz 200 suverēnās nācijas, un KUI aptver tikai 133 no tām.

Kāpēc KUI balstās tikai uz uztveri?

Ir grūti definēt salīdzinošus apgalvojumus par korupcijas līmeni dažādās valstīs, balstoties uz kaut cik noteiktiem empīriskiem datiem, tas ir – salīdzinot ierosināto lietu vai soda piemērošanas gadījumu skaitu. Šādi vispārīgi dati neatspoguļo korupcijas līmeni valstī. Gluži otrādi – tie parāda prokuratūras, tiesu un/vai mediju kvalitāti, atklājot korupciju. Vienīgā metode, kā vākt salīdzinošus datus, ir – balstīt tos uz pieredzi un uztveri no to cilvēku puses, kas visbiežāk sastopas un konfrontē ar korupcijas realitāti.

Vai pastāv kādas izmaiņas mērļauditorijā, kas tika aptaujātas veidojot šī gada KUI?

KUI iegūto datu pārliecība tiek pierādīta ar korelāciju starp uzskatiem, ko pauda konkrētās valsts pilsoņi un ārvalstīs dzīvojošie. Iepriekšējās aptaujās ekspatrianti-respondenti bija, galvenokārt, rietumu biznesa cilvēki. Mazāk attīstīto valstu pārstāvju viedokļi netika pietiekami pārstāvēti. Pašlaik tas ir mainījies. TI vārdā Gallup International aptaujāja pārstāvjus no pārejas ekonomikas valstīm, lūdzot viņiem novērtēt valsts ierēdņu darbību industriālajās valstīs. Līdzīgu pieeju izmantoja arī Information International. Šo aptauju rezultāti atbilst arī citiem avotiem, skaidri norādot, ka KUI tiek apkopoti viedokļi, kas nav kultūrvides ietekmēti un atspoguļo globālo skatījumu.

Pēc kādiem kritērijiem atlasa izmantotās aptaujas? TI atlasa tikai labi sagatavotus datus un, lai piedalītos atlasē, aptaujas datiem jābūt labi noformētiem un apjomīgiem, lai varētu spriest par to atbilstību reālai situācijai. TI cenšas nodrošināt, lai izmantotie avoti būtu atbilstoši, lai aptaujas darbs tikai paveikts vienoti un analīzes metodes atbilstu augstākajām prasībām. Detalizēts 2003.g. indeksa sastādīšanas metodoloģijas apraksts ir atrodams: http://www.transparency.org/cpi/index.html#cpi vai www.gwdg.de/~uwvw. Izmantoto metodoloģiju pārbaudīja Rīcības komiteja, ko veido vadošie eksperti korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, ekonometrijā un statistikā. Rīcības komitejas locekļi izsaka ierosinājumus KUI uzlabošanai, bet TI vadība pieņem galīgo lēmumu attiecībā uz izmantoto metodoloģiju.

Kuras valstis ir iekļautas 2003.g. KUI?

TI pieprasa, lai vismaz 3 avotos būtu apskatīta valsts situācija, pirms tā vispār tiek iekļauta KUI datu bāzē un indeksā. Sekojošās valstis tika iekļautas 2003.g. KUI, bet netika apskatītas 2002.g.: Alžīrija, Armēnija, Bahreina, Beliza, Bosnija un Hercegovina, Kongo Republika, Kuba, Kipra, Gambija, Irāna, Irāka, Kuveita, Kirgīzija, Libāna, Lībija, Maķedonija, Mali, Mozambika, Mjanma, Omāna, Palestīna, Papua Jaungvineja, Katāra, Sauda Arābija, Serbija un Melnkalne, Sjerraleone, Sudāna, Sīrija, Tadžikistāna, Apvienotie Arābu Emirāti un Jemena.

Valstis ar tikai diviem avotiem (tāpēc netika neiekļautas) bija: Afganistāna, Antigva un Barbuda, Bahamas, Barbadosa, Benīna, Bermudas, Kaimanu salas, Čada, Kongo Demokrātiskā Republika, Dominika, Eritreja, Fidži, Gabona, Grenada, Gvineja-Bisava, Libērija, Makao, Malta, Mongolija, Nepāla, Nigēra, Ziemeļkoreja, Ruanda, Seišeļu salas, Somālija un Turkmenistāna.

Valstis ar vienu informācijas avotu: Andora, Angvila, Arūba, Butāna, Bruneja, Burkina Faso, Burundi, Kambodža, Zaļā Raga salas, Centrālāfrikas Republika, Komoru salas, Džibuti, Autrumtimora, Ekvatoriālā Gvineja, Franču Gviāna, Gvadelupa, Gvineja, Gvajāna, Laosa, Lesoto, Lihtenšteina, Maldīvija, Martinika, Mauritānija, Nīderlandes Antiļu salas, Palau, Puertoriko, Samoa, Santomē un Prinsipa, Sentkitsa un Nevisa, Sentlusija, Sentvinsenta un Grenadīna, Surinama, Svazilenda, Togo un Virdžīnu salas.

Vai valsts vieta indeksā ir ticams vērtējums, kas ļauj spriest par šīs valsts korupcijas līmeni?

Runājot par korupcijas uztveri, KUI ir nopietns vērtējuma instruments. Uzticamība atšķiras atkarībā no valsts. Valstis ar mazu avotu skaitu un lielu atšķirību starp vērtējumiem avotos (ar lielu novirzi) parāda mazāku uzticību to vērtējumiem un pozīcijai indeksā.

Vai veidojot KUI tiek izmantotas vecas aptaujas?

KUI ir veidots no datiem, kas aptver 2001.-2003. gadu. Ņemot vērā, ka fundamentālas izmaiņas korupcijas līmenī attīstās lēnām, bet sabiedrības uztvere var mainīties daudz straujāk un to ietekmē īslaicīgi notikumi, TI ir izvēlējusies veidot KUI, balstoties uz 3 gadu rezultātiem. Tādēļ šī gada KUI ir balstīts vienīgi uz datiem, kas tika iegūti starp 2001 – 2003. gadu.

Kādi avoti tika izmantoti katras atsevišķas valsts vērtējumā?

Avotu izrakstu par katru atsevišķu valsti var atrast Internetā (Excel dokumenta veidā): http://www.transparency.org/cpi/index.html#cpi vai http://www.gwdg.de/~uwvw Šīs izraksts piedāvā vairāk informācijas par standarta kļūdām un uzticības intervālu katrai valstij.

Vai iegūtie dati ir salīdzināmi pa gadiem?

Tas ir diezgan problemātiski. KUI iekļauj maksimāli daudz uzticamu un jaunu avotu. Viens no šīs pieejas trūkumiem ir tas, ka valstu vērtējumu salīdzināšanu pa gadiem ietekmē ne tikai mainīgie uzskati par valsts radīto tēlu, bet arī mainīgais modelis un metodoloģija. Jāatzīst, ka iemesls valsts vērtējuma maiņai ir ne tikai patiesās izmaiņas situācijā valstī, bet arī dažāda respondentu izvēle un mazliet atšķirīgās metodoloģijas.

Tādēļ salīdzinājumi ar apkopotajiem uzskatiem, kas pausti iepriekšējos gados, var maldināt. Lai mazinātu KUI dotā vērtējuma maldinošās interpretācijas, oficiālā KUI tabulā netiek iekļauti iepriekšējā gada vērtējumi. Praksē avoti turpina liecināt par augstu saskanības pakāpi pa gadiem – atšķirīgo modeļu un metodoloģiju ietekme rezultātā ir pārāk niecīga.

Kuru valstu vērtējumi ir manāmi pasliktinājušies pa 2002. – 2003. gadiem?

Veidot regulāru salīdzinājumu ir ļoti grūti. Tomēr, pieņemot, ka izmaiņas tiek analizētas, balstoties uz individuālajiem avotiem, var piesardzīgi noteikt kopējās izmaiņas. Ievērības cienīgi piemēri ir Argentīna, Baltkrievija, Čīle, Kanāda, Izraēla, Luksemburga, Polija, ASV un Zimbabve. Manāms situācijas pasliktinājums vērtējumos nav radies tehnisko faktoru dēļ – ir mainījusies uztvere par korupcijas līmeni šajās valstīs.

Kuru valstu situācija ir manāmi uzlabojusies kopš pagājušā gada?

Paturot prātā iepriekš minētos iebildumus un balstoties uz to avotu datiem, kas tiek regulāri izmantoti, veidojot indeksu, uzlabojumi ir novēroti Austrijā, Beļģijā, Kolumbijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Malaizijā, Norvēģijā un Tunisijā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!