Atslēgvārdi:

Korupcija: pašanalīze 16

Iesākot rakstīt šo blogu, man laikam būtu jāizskaidro sava vairāku nedēļu prombūtne.

Iesaki citiem:

Nebija iedvesmas un kopumā šausmīgs garastāvoklis.

Kādēļ?


  1. Šī grāmata: The Shock Doctrine: The Rise of Disaster Capitalism ; Naomi Klein

    Sagrāva manu skatījumu uz daudzām EKONOMIKAS/POLITIKAS lietām. "Mežonīgais" (plēsonīgais) kapitālisms man jau senāk šķita nehumāna parādība, bet uzskatīju, ka tas ir 1) neizbēgams; 2) ilgākā laika perspektīvā attaisnojams. Tagad vairs nē.

    Neatceros, kad vēl es būtu raudājusi, lasot non-fiction literatūru. Ļoti smagi - it sevišķi par Šrilankas/Taizemes zvejniekiem pēc cunami un par Irāku. Daudz savādāk skatos uz 90to gada sākuma notikumiem Latvijā.



  2. Šī grāmata: Against Civilization: Readings and Reflections; John Zerzan un filma pēc šīs grāmatas motīviem: Ancient Futures: Learning from Ladakh; Helena Norberg-Hodge

    Sagrāva manus līdzšinējos priekšstatus par CIVILIZĀCIJU. Grāmata ir anarhiski vērstu rakstu kopojums, filma - stāsta par senajām Lādahas kopienām. Abās tiek parādītās sabiedrības "pirms civilizācijas", parādot, ka tās daudzējādā ziņā bija daudz humānākas, nekā pašreizējās.



  3. Šī grāmata: The Lucifer Effect: Understanding How Good People Turn Evil Philip Zimbardo;

    Iznīcināja manas palikušās ilūzijas par CILVĒKIEM, lai gan līdzīga rakstura psiholoģisku eksperimentu aprakstus biju lasījusi iepriekš. Šī grāmata ir īpaša ar to, ka tajā ļoti sīki tiek izklāstīta Stanfordas cietumu eksperiments, kura laikā divas studentu grupas tika sadalītas "ieslodzītajos" un "cietumssargos" un kas no tā iznāca. Eksperimenta rezultāti tiek vispārināti uz mūsdienu sabiedrībām, atsevišķi pievēršoties tādu parādību kā Abu Ghraib cietumnieku spīdzināšanai un tās likumsakarībai (autors pierāda, ka tas ir vairāk sistēmas spiedienu, ne indivīdu ļaunuma/bezatbildīguma/ciniskuma rezultāts). Ja vēl to apvieno ar šo grāmatu (Eichmann in Jerusalem: A Report on the Banality of Evil; Hannah Arendt) un šo 8 stundas garo filmu (Shoah (1985) Claude Lanzmann), tad gala rezultāts bija permanenta depresija gandrīz mēneša garumā.



Kopumā efekts bija graujošs, kas izraisīja arī savdabīgus blakus efektus: savādāk sāku skatīties uz lietām, kas varbūt vēl nesen man būtu izraisījušas spēcīgas emocijas un viennozīmīgu attieksmi. Piemēram, attiecībā uz Roberta blogā pieminēto KNAB pētījumu par Latvijas iedzīvotāju gatavību iesaistīties korupcijā. Kamēr vēl varu savu psiholoģisko stāvokli norakstīt uz depresiju, atļaušos pateikt dažas neordināras lietas.

Vai mani izbrīna sabiedrības lielā tolerance pret korupciju? Neizbrīna. Vai man tas šķiet nožēlojami? Jā, bet aizvien vairāk no sistēmas, ne no indivīdu pašu izvēles skatpunkta. Vai es šos cilvēkus nosodu? Drīzāk nē, jo vairs nespēju korupciju vērtēt tik abstraktās kategorijās, atrauti no katra atsevišķā korumpanta stāsta. Rezumējot: man aizvien vairāk sāk šķist, ka System Made Me Do It patiesībā ne vienmēr ir pilnīgi nejēdzīgs arguments.

Lai paraksturotu savas pārdomas, aprakstīšu savu vakardienas diskusiju ar kādu trolejbusa konduktori:

"Viņa (čukstus): meitenīt, uz kurieni braucat?

Es: līdz centrālajai stacijai;

Viņa, iespiežot man rokā nupat nopirkto biļeti: Biļetīti neizmetiet, es pēc tam kompensēšu;

Es (pēc dažām sekundēm, konduktorei atgriežoties): Vai jūs zināt, ka tā nedrīkst darīt?

Viņa: Ja negribi, neatdod;

Es: Jūsu dēļ trolejbusa biļetēm cena ir dārgāka;

Viņa: Ja būtu mums normālas algas ...;

Es: tādā veidā algas lielākas nekļūs."


Kādēļ es jau otro dienu nevaru beigt par šo sarunu domāt?

Tādēļ, ka man ir neatbildēti jautājumi pašai priekš sevis:


  1. Vai es emocionāli nosodu šo konduktori? Nē, jo nespēju viņu vērtēt - saprotot, ka tas būs liekulīgi, jo atrodos priviliģētākā situācijā un neko par viņu nezinu.


  2. Vai man VAJADZĒTU konduktori nosodīt, nezinot, kādēļ viņai šī nauda bija vajadzīga? Iedomāsimies, ka tas ir vienīgais darbs, ko viņa var veikt, un algas nepietiek ģimenes pabarošanai. Es šobrīd neesmu pārliecināta, ka tas nav attaisnojums ...


  3. Vai es drīkstēju lietot argumentu par biļešu dārgākajām cenām, labi atceroties Valsts Kontroles atzinumu, ka pēdējais cenu palielinājums Rīgā ir balstīts uz visai miglainiem apsvērumiem - ka jau 30 santīmi bija par augstu? Lēcienam uz 40 santīmiem, tātad, nebija sakara ar to, ka konduktori daļu biļešu naudas piesavinās.

    Tad kā pateikt: "Tu izlaupi kopīgo īpašumu (apkrāp darba devēju)", vienlaicīgi saprotot, ka nevarēsi izskaidrot reālo kaitējumu, kas ar šādu rīcību tiek nodarīts, un kā šis kaitējums pārsver krāpnieka varbūt visai cilvēciski saprotamās vajadzības?


  4. Vai man vajadzēja uzrakstīt sūdzību par šo konduktori? Nezinu, bet es neuzrakstīju. Kādēļ? Nezinot neko par šo cilvēku, viņa īpašajiem apstākļiem, negribēju būt līdzatbildīga par to, ka konduktore zaudēs darbu. Vai tas ir amorāli/ pilsoniski bezatbildīgi? Varbūt ir ...


  5. Vai ir taisnīgi atsevišķam korupcijas/krāpšanas dalībniekam pārmest sabiedrības/darba devēja īpašuma izlaupīšanu, zinot, ka tādas "self-help" darbības attiecīgajā jomā ir plaši izplatītas? Šī konduktore tāpat nesaņems lielāku algu, pat ja strādās pilnīgi godīgi, jo citi konduktori taču šo praksi turpinās.



Citiem vārdiem sakot - vai var no atsevišķiem indivīdiem gaidīt pretēju rīcību tai, uz ko to mudina mūsu sabiedrības, ekonomikas uzbūve, kopā ar pietiekamu pret-korupcijas izglītības un tradīciju neesamību? Tas, ka situācija un sistēma mēdz salauzt gandrīz katru, ir pietiekami pārliecinoši sociālajā psiholoģijā pierādīts (skat. Milgrama eksperimenti - tie pierādīja, ka, ja ir tam atbilstoša situācija, vairāk kā 65% ir gatavi savu līdzcilvēku pat nogalināt).

Varbūt svarīgākais iemesls, kādēļ Latvijā tik daudzi ir toleranti pret korupciju, ir nevis tāds, ka mums ir īpaši bezatbildīga sabiedrība, bet gan kaut kas nav kārtībā tieši ar sistēmiskiem aspektiem - tie pieļauj un pat veicina korupciju, kā arī cilvēki pietiekami nesaprot, tieši kādu kaitējumu viņu rīcība nodara. Turklāt sistēma, manuprāt, ir svarīgāka, nekā izpratne - nedomāju, ka kādreiz nosodīšu izmisumā nonākušu māmiņu, kas sniedz "pateicību" ārstam, lai viņas bērnam nebūtu mēnešiem jāgaida uz operāciju. Bet politiķus, kas šādu sistēmu izveidojuši, - gan.

Tādēļ, neskatoties uz manām perspektīvu maiņām, es joprojām turpinu uzskatu, ka cīņu ar korupciju ir jāsāk "no galvas" - tur vismaz korumpantu rīcība un vēlmes neizraisa empātiju, un arī nodarītais kaitējums ir daudz saprotamāks. Citiem vārdiem sakot - jāsāk nevis ar cerību uz godīgākiem konduktoriem, bet gan ar "Rīgas Satiksmes" vadības darba izvērtēšanu, kas šādus korupcijai piemērotus apstākļus rada. Tad, kad korupcijas iespējas un vajadzība pēc koruptīvas rīcības būs samazinātas, varēs sākt cerēt uz "mazāk nožēlojamu" sabiedrību.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aidzis 27.02.2008 15:02
Sistēma ir visa pamatā. Visas darbības notiek kaut kādas sistēmas ietvaros. Un sistēmām ir vājie posmi. Sistēma sabrūk, ja kāds posms trūkst. Un tad ir jāveido jauna sistēma. Jauno sistēmu veidos tie paši posmi, ja vājais posms nebūs izčibējis pavisam. Un sistēmas veidošanas pamatā būs posmus veidojošo elementu ticība, cerība, uzticēšanās, gribēšana, tiekšanās uz to lai sistēma darītu laimīgus. Tomēr sistēma nedara laimīgus, laimīgus dara sistēmas veidošana. Un kārtējais vājais posms būs tie, kuri nespēs piedalīties sistēmas veidošanā. Un vājais posms trūks un cilvēkiem atkal būs iespēja tiekties pēc laimes.

Kaut kas no tā, kas pašā, kas kaut kur lasīts un kaut kur dzirdēts. Esot pie dabas viss liekas vieglāk saprotams, jo tur nav cilvēciskās vēlmes izprast - tur tas jau ir bez izpratnes. Būs labi (būs iespējas veidot sistēmas)! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nežargons 26.01.2008 12:01
"rakstīt šo ~blogu~" ... - ?

Gribu izteikt tādu piezīmīti, ka literārā valodā būtu jālieto vārds emuāri jeb tīmekļa dienasgrāmata.
http://www.termnet.lv/Term.aspx?search=weblog&indefinition=F... http://www.termnet.lv/DesktopModules/ViewDocument.aspx?Docum...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Unda Silvija 24.01.2008 18:12
Nu es domāju ka tā dalīšana uz galviņām tā īsti nefunkcionēs ne 21. gadsimtā , ne 25. gadsimtā. Nefunkcionēs , jo manuprāt nemaz nav taisnīga.
Taisnīgāk būtu dalīt tā - kam vairāk vajag tam arī to pīrādziņu dot lielāku , kam mazāk vajag , tam arī pīrādziņš mazāks. Un proporcionāli tā vajadzīgā pīrādziņa lielumam tad sadalīt to pelnīšanas lielumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Minka 24.01.2008 17:48
Nu ko nozīmē "laist pie šprices"? Es tā saprotu ka būt tai kapitālismā pie šprices , nu tā nav nekāda tāda izklaide vai atpūta , bet gan smags darbs , sarežģītos mežonīgā kapitālisma apstākļos , lai tiktu pie tā pīrādziņa.
Kāpēc sievietei būtu tā jāraujas uz to grūtumu , uz tā pīrādziņa pelnīšanu , nesaprotu.
Pie tās pelnīšanas jau sievietes var tikt ātri un vienkārši. Tur jau nekādu īpašu māku un spējas nevajag. Bet ar tā pīrādziņa dabūšanu ir tā švakāk , ne vienmēr to lielāko pīrādziņu dabū tas pīrādziņa pelnītājs. Bieži vien to pīrādziņu paņem tas kam vairāk vajag un tā. Nu un rauties uz tā pīrādziņa pelnīšanu bez jebkādām garantijām ka to pīrādziņu arī dabūs , nu manuprāt tāds īsts prāta darbs nemaz nava.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Unda Silvija->Minka 24.01.2008 17:20
100% pievienojos!
Vīrieši joprojām savās rokās grib turēt resursus un sievietes pie tiem nelaiž, lai mazāk "galviņu" ar kurām dalīties. Un tas ir vienkārši prātam netverami, ka vēl 21.gs. kāds iedomājas, ka sieva ir vīra piedēklis - ja vīram labi, tad sievai arī labi. Pat ja vīrs korumpants, vienalga labi, ja vien nebūtu tās draudzenes, kas, ak, tu neraža, ņem un aprunā! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Minka>IM 24.01.2008 14:13
Satriecoša loģika. Kā būtu ar šādu hipotēzi: ja mežonīgie veči vairāk laistu maigās sievietes pie šprices, varbūt tas labvēlīgāk ietekmētu kapitālismu, t.i. padarītu to cilvēcīgāku un mazāk mežonīgu?

Problēma ar šo hipotēzi ir tāda, ka mežonīgie vīrieši NEGRIB laist sievietes prie šprices, jo tad parādās konkurence un jādalās ar savu pīrādziņu. Un kāpēc dalīties, ja var pats visu apēst, bet malā nostumtajai sievietei pamest drupačas, tādējādi viņu kontrolējot, ja reiz viņa pati kla't netiek bet spiesta pārtikt no drupačām?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Minka 24.01.2008 00:31
Es kaut kā nedomāju ka vīrieši dabiski ir mežonīgāki. Drīzāk gan visi kas tai kapitālismā ir iekšā ir , vai kļūst, savā ziņā drusku mežonīgi , un kas vairāk , vīrieši vai sievietes jau ar nekur tā vēl nav uzrakstīts.Jautājums drīzāk ir, vai tiešām visiem būtu tur jālien iekšā? Un jautājums ir arī - kāda jēga tai līšanai tur iekšā. Ja visi pēc kārtas lien iekšā tai kapitālismā , tad ar skaidrs ka katrs lien sevis pēc vien. Un ja katrs lien iekšā tikai sevis pēc vien , tad kas tur labs gaidāms no visa tā tāda visus aptveroša kapitālisma?Cita lieta būtu ja teiksim vīrieši līstu tur iekšā to pašu sieviešu dēļ , bet sievietes no malas skatītos kā tiem vīriem tur veicas. Ja vīram labi veicas , arī sieva labi dzīvo. Jā vīram neveicas , sievai ar trūcīgāka dzīve. Nu bet ja vīrs korupants , tad no vienas puses sievai laba dzīve it kā nodrošināta , bet nu no otras puses tās draudzenes visu laiku aprunā un tā , ar diez kas nava. Nu te es saskatu tādu kā rezervi tai korupcijas un tā mežonīgā kapitālisma apkarošanai , un tai augstākai morālei , kas nāktu it kā no malas un tīriem avotiem un tā.Bet nu tā , ja tas neder , tad paliek tikai likumu lāpīšana un iekšējās kapitālisma morāles vispārējā celšana , manuprāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Minka>IM 23.01.2008 22:41
Ko Tu gribēju teikt? Ka lai vīrieši savā "dabiskajā mežonībā" visu salaiž dēlī kapitālisma vārdā un tad lai sievietes (kuras tur saprotamā kārtā nedrīkst laist klāt) beigās tiomēr visu kaut kā labo (bet tomēr neesot tur iekšā, jo iekšā viņas nevar laist)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Unda Silvija 23.01.2008 21:51
Jā , nu man jau tā doma par to mežonīgo kapitālismu bij tāda ka , protams to mežonīgumu var mazināt uzlabojot likumus. Ko nevar panākt ar likumiem , to var mēģināt panākt uzlabojot kapitālisma iekšējo morāli. Bet nu tā morāle kas nāk no tā paša kapitālisma iekšienes diez vai spēs dot tam kapitālismam tādu pavisam cilvēcisku seju , jo tādai morālei manuprāt būs savas , paša kapitālisma kā tāda , noteiktas robežas un iespējas. Tāpēc manuprāt tādu visai cilvēcisku kapitālismu var dabūt tikai tad ja kāda , tā teikt tā labākā cilvēces daļa vispār nepiedalās tai kapitālismā pa tiešo , tā teikt nemaisās pa kājām tiem kas tai kapitālismā ir iekšā , bet gan no malas visu ieinteresēti vēro , un tad ir ar savām spējām un interesēm spējīga iemaisīties (pa tiešo vai netiešo) pa to kapitālistu galvām ar saviem augstākajiem , ne no paša kapitālisma iekšienes izrietošajiem , bet priekš visas sabiedrības labuma vēlamajiem , kapitālisma morāles standartiem. Ja nu var saprast ko gribēju pateikt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Unda Silvija->IM 23.01.2008 16:32
Jā, pilnīgi piekrītu, sievietēm kapitālismā nav vietas un, manuprāt, nav ko viņām vispār te maisīties gudrajiem vīriešiem pa kājām! Es tā padomāju, ka bez sievietēm vispār varētu iztikt, ja vien viņas nebūtu vajadzīgas vairošanās procesam. Kas tad radītu gudros un kapitālismam piemērotos vīriešus? Nu šitā dēļ vien vīriešiem sievietes jāpiecieš. Jā, un vēl arī mīlas prieciņu dēļ, jo kā tad lai viens riktīgs vecis, kurš dzer aliņu un uz sporta klubiem vingrot nedodas, atslābinās? Tikai, izmantojot sievietes laipnību.
Nu un tas arī viss. Jo, ja sievieti nevajadzētu izmantot bioloģiskajiem procesiem, tad vispār jau vienam tādam riktīgam kapitālisma rūdītam vīrietim sieviete nebūtu vajadzīga pat kā porcelāna skulptūriņa uz kamīna malas. Smukumam, tā teikt. Priekš kam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 23.01.2008 14:39
Kapitālisms ir mežonīgs un būs mežonīgs , kamēr vien tajā iesaistīties centīsies abi dzimumi. Manuprāt tā kapitālisms ir domājams tikai priekš vīriešu dzimuma. Sieviešu dzimumam būtu jāturas ārpus kapitālisma likumiem , un no ārpuses arī jāraugās lai tam kapitālismam būtu tā cilvēciskā seja. Bet ja abi dzimumi metas tai kapitālismā iekšā , tad protams nav kam skatīties lai tā cilvēciskā seja vai , tam kapitālismam nepazustu. Nu īsumā tāds tā kā viedoklis par to mežonīgo kapitālismu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dzesija 23.01.2008 10:39
Paldies Ivetai par tik atklātu blogu, kas vienlaikus emocionāls un dziļš. Es gan palasīšu, ko Naomi atkal sarakstījusi (kad lasīju No Logo un to ieraudzīja mans ļoti kapitālistiskais darba devējs, viņš (jokodams) teica - šitādas grāmatas vajadzētu aizliegt:)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.01.2008 08:50
Ir tāds darbs - Dž.Svifta "Gulivera ceļojumi" (protams, nevis pārstāsts bērniem, bet pilnā versija ar visiem 4 ceļojumiem) - tur ilūzijas par cilvēku tiek nojauktas vēl pamatīgāk nekā to parasti izdara pētnieciski apcerējumi (turklāt 3. ceļojuma apraksta sadaļā par Lagado Akadēmiju Svifts atklāj atbaidošas grimases arī pašas zinātnes pasaulē). Bet Dž.Svifts, par spīti dzīves grūtībām un sava veida mizantropijai, līdz pat mūža beigām nezaudēja humora izjūtu un cerību - visu savu mantu viņš novēlēja Dublinas psihiatriskajai slimnīcai/patversmei (insane asylum).

Ja kapitālistiskā sabiedrība, civilizētā valsts un paši mūsu laikabiedri šķiet nežēlīgi un dzen pesimismā, tad tomēr paliek šīs nelielās cilvēcības oāzes, kurās ir laiku pa laikam uzturējušies daudzi izcili mākslinieki un rakstnieki, un kur Pērs Gints varēja piepildīt sapni kļūt par karali.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

R 23.01.2008 00:38
Dod ziņu, kad iesi nošauties. Esmu gatavs pievienoties. :(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marta 22.01.2008 20:50
Beidzot esat zaidējusi ilūziju par cilvēku:)
Bet runājot par korupciju - esmu sākusi kritizēt savu tēti par nodokļu nemaksāšanu valstij vairāku gadu garumā, tiesa, tas notiek tikai pēc tam, kad esmu izaugusi un mana izdzīvošana un labdzīvošana vairs nav viņa galvenā rūpe. Galvenais, ko es viņam pārmetu, ir ka viņš vispār nedomāja par to, vai tas ir labi/slikti, vai tas ir godīgi, vai tam ir sekas, arī pēc vairākiem gadiem viņs neteica – ok, tagad tas vairs nav izdzīvošanas jautājums - vai nav pienācis tas brīdis, kad vajadzētu pārstāt. Tajā pat laikā viņam ir ļoti skaidrs priekšstats par to, kas būtu labs/slikts, godīgi/negodīgi attiecībā pret jebkuru mūsu ģimenes locekli, tā ka nevar teikt, ka šo kategoriju nebūtu vispār. maniem vecākiem valsts ir nekas vairāk kā abstrakcija - nekāds labums no tās nav gaidāms un līdz ar to arī ieguldījuma nebūs. Es esmu droša, ka viņi nomirs ar šādu pārliecību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 22.01.2008 17:13
Runājot par Šoka doktrīnu, es nevaru slēpt savu izbrīnu, ka Tev šī grāmata likās uzmanības cienīga. Zemāk esmu pievienojis linkus uz nu ĻOTI kritiskām recenzijām, kuras kopā ar zviedru presē kārtīgi izķidājošām un nesaudzīgām recenzijām mani pārliecināja, ka nav vērts izdot naudu šīs grāmatas dēļ.
http://www.nytimes.com/2007/09/10/books/10shock.html http://www.nysun.com/article/63867?page_no=1 http://www.slate.com/id/2175133/pagenum/2/

Citi autora darbi