ASV kārtējo reizi ir piemeklējis korupcijas skandāls. Un, lai kā arī dažam labam negribētos to atzīt, korumpants šoreiz nav vis kāds elitistisks naudasmaiss no Republikāniskās partijas, bet gan demokrāts no tikko ievēlētā ASV prezidenta Baraka Obamas politiskās bāzes štata – Ilinoisas. Runa ir par Rodu Blagojeviču, kuru FBI apsūdz mēģinājumā pārdot (nē, mēs nerunājam par kādu Āfrikas diktatūru!) to pašu Senāta vietu, kuru Obamam nācās atstāt, tiekot ievēlētam par ASV prezidentu. Jo, kā redzi, ASV štata gubernatoriem ir vienam pašam tiesības nozīmēt jauno senatoru, kad iepriekšējais senators atsakās no amata, tieši tā kā šobrīd tas ir noticis Obamas un Hilarijas Klintones gadījumā.

Republikāņiem šis atgadījums ir kā medusmaize. Un es viņus tīri cilvēciski varu saprast – laizīt vēlēšanu sakāves brūces nav patīkami, vieglāk tomēr ir kanalizēt savu frustrāciju uz pretiniekiem. Man šķiet, ka godīga paškritika būtu labāks risinājums, bet kā opozīcijai Republikāņiem tīri saprotami ir jāuzvedas kā opozīcijai. Demokrātiem šis ir lieks atgādinājums, ka korupcija nav Republikāņu monopolnodarbe, bet ir drīzāk saistāma ar varas centru nepietiekamu kontroli. Tieši tādēļ būtu lieliski, ja Demokrāti varētu mainīt likumdošanu, lai, dekoncentrējot varu, ļautu nozīmēt senatorus šādos gadījumos nevis vienai personai (gubernatoram), bet gan vēlētai asamblejai – piemēram, štata parlamentam. Cits jautājums ir vai Demokrāti ir ieinteresēti institucionālu izmaiņu veikšanā – un te nu es ļauju katram pašam spekulēt, kādēļ Demokrāti to nedarīs.