Kopīgiem spēkiem – pret diskrimināciju

Neatkarīgā Rīta Avīze, 02.10.2004

Iesaki citiem:

Vēl pavisam nesen sabiedrība Latvijā kaismīgi diskutēja par valsts pievienošanās Eiropas Savienībai iespējamajiem ieguvumiem un zaudējumiem, un toreiz iestāšanās piekritēju biežāk lietotais arguments bija ekonomiskais izdevīgums.

Nav iespējams noliegt šāda viedokļa pamatotību.Taču es vēlos arī uzsvērt, ka saimnieciskais izdevīgums nekad nav bijis vienīgais ES cementējošais faktors. Jau no pašiem pirmsākumiem vienotās Eiropas dalībvalstis, iespējams, vēl ciešāk nekā kopējais tirgus vienoja kopīgi principi, kopīga vienotas un taisnīgas Eiropas ideja.

Taisnīgas Eiropas pastāvēšana nav iespējama, pastāvot dažādām diskriminācijas formām. Tāpēc visu veidu diskriminācijas apkarošana kā viena no prioritātēm ir akcentēta ES pamatlīgumos, kā arī jaunās konstitūcijas projektā un Eiropas Pamattiesību hartā.

Dokumenti nosaka, ka nav pieļaujama diskriminācija pēc rases vai etniskās izcelšanās, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, kā arī sociālās izcelsmes, ģenētiskajām pazīmēm, valodas, politiskā vai jebkāda cita viedokļa, pārticības un citām pazīmēm.

Runājot par diskrimināciju, Latvijā vienā sabiedrības daļā valda viedoklis, ka šeit tā nav būtiska problēma, kamēr citi to saista tikai ar nacionālo diskrimināciju. Taču tas nav tik vienkārši. Pētījumi liecina, ka Latvijā ir ļoti zems gados vecāku cilvēku nodarbinātības rādītājs (vidēji 30,5 procenti). Cilvēkiem, kurus tiešā veidā skārusi ekonomiskā pārstrukturēšanās pēdējo 10–15 gadu laikā, bieži vien ir grūtības atrast jaunu darbu, kā arī pārkvalificēties.

Protams, gados vecāku cilvēku diskriminācija darba tirgū nav tikai Latvijas problēma, jo zemi nodarbinātības rādītāji ir arī lielā daļā ES veco dalībvalstu. Tomēr Dānijā, Īrijā, Portugālē un Čehijā vecāku cilvēku nodarbinātības rādītājs sasniedz 50 procentu, bet Zviedrijā – pat 68 procentus. Vairāk uzmanības pelnījusi arī cilvēku ar īpašām vajadzībām diskriminācija, kuriem daudzos gadījumos nav iespējas fiziski veikt pat visvienkāršākos darbus.

Pēdējā laikā diskriminācijas apkarošanai ES tiek pievērsta īpaša uzmanība; ir pieņemtas arī divas nozīmīgas direktīvas – par rasu vienlīdzību 2000/43/EC un par vienlīdzību darba attiecībās 2000/78/EC –, kuras dalībvalstīm jāiestrādā savā likumdošanā.Lai vēl vairāk paaugstinātu sabiedrības ieinteresētību par šiem jautājumiem, 2000. gadā ES tika pieņemta rīcības programma diskriminācijas apkarošanai līdz 2006. gadam. Cilvēkiem ir svarīgi ne tikai apzināties savas tiesības un zināt, kur vērsties, ja viņi ir tikuši diskriminēti, bet arī – kas varbūt ir pats svarīgākais – ikdienā padomāt un vērtēt savu rīcību, lai netiktu diskriminēti apkārtējie. Šajā gadā Eiropas kampaņas uzsvars ir likts tieši uz diskriminācijas novēršanu nodarbinātības jomā.

ES institūcijas jau pirms jauno dalībvalstu, arī Latvijas, iestāšanās bija radījušas savu likumdošanas bāzi, kuru atlika tikai ieviest. Latvijai un citām valstīm tas aiztaupīja garu un ne vienmēr veiksmīgu meklējumu ceļu. Taču šī kampaņa pirmo reizi iezīmēs kāda svarīga procesa aizsākumu – Latvija līdzīgi citām valstīm iesaistīsies visai ES kopējas problēmas risināšanā, meklējot un piedāvājot arī savas idejas un piedāvājumus.

Bieži vien diskrimināciju veicina nepamatotas bailes no tiem cilvēkiem, kuri ir citādāki un kaut kādā aspektā atšķiras no vairākuma. Bailes savukārt var izraisīt naidu, naids – vardarbību. To nepieļaut spēj tikai sabiedrība un indivīdi, kuri zina savas tiesības, izprot dažādību, apzinās, ka tā ir dabisks un attīstību veicinošs faktors.Esmu pārliecināts, ka Latvijas sabiedrība, kas spilgti nodemonstrēja savu vienotību nacionālas valsts izveidošanas periodā, spēs tās likt lietā arī kā ES dalībvalsts. Savukārt pirmā ES informējošā kampaņa Latvijā palīdzēs cilvēkiem iegūt vairāk argumentu taisnīgas Eiropas idejas atbalstam un jebkuru diskriminācijas formu izskaušanai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti