Atslēgvārdi:

Kopienu maciņiem Latvijā – labs sākums 0

Pirmajā brīdī šķiet, ka mazā pilsētā kopienas fonda darbību uzturēt ir grūtāk, jo iespējas iegūt līdzekļus ir ierobežotas. Taču ir vieglāk cilvēkus ieinteresēt, jo iedzīvotāji cits citu pazīst, labāk izjūt savu vidi un uzskatamāk redz paveikto.

Iesaki citiem:

Šopavasar Latvijā nodibināts pirmais kopienas fonds, kurā Talsu iedzīvotāji apvienojušies, lai uzlabotu vietējās dzīves kvalitāti. Vēl divās pilsētās – Lielvārdē un Alūksnē notikuši iedzīvotāju forumi un Lielvārdē izveidots sabiedriskais fonds forumā definēto ideju atbalstam. Kā mums varētu noderēt Krievijas pieredze, kur šobrīd darbojas septiņpadsmit kopienu fondi, no kuriem pirmais dibināts pirms pieciem gadiem Toljati. Pilsētas, kurās fondi darbojas, gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā krietni pārsniedz mūsu Talsus, atšķirīgi ir arī Latvijas un Krievijas apstākļi. Tāpēc pirmajā mirklī var rasties jautājums – vai Krievijas pieredze Latvijai der? Izrādās – der. Jo, kā norādīja Olga Aleksejeva, kopienu fondu pamatā ir trīs stūrakmeņi, trīs principi, kas jāievēro jebkuram kopienas fondam neatkarīgi no vietas un vides.

Pirmais – kopienas fonds darbojas vietējā līmenī, aptverot iespējami vairāk kopienai aktuālu jomu.

Otrais – fonds tiek finansēts no vietējiem līdzekļiem un saglabā līdzsvaru starp ziedotāju interesēm un naudas izlietojumu.

Trešais – kopienas fonds veido finansu pamatu jeb kapitālu, kas ar laiku kļūst par fonda darbības un attīstības balstu, ļaujot tam darboties neierobežoti ilgi.



Pat ja kopienu fondu darbības pamatprincipi visur ir vienādi, apstākļi, kādos fondi iegūst līdzekļus un attīstās noteikti atšķiras lielās un mazās pilsētās. Kā šis fakts iespaido fondu praktisko darbu?

Protams, atšķirības ir. Pirmajā brīdī šķiet, ka mazā pilsētā fonda darbību uzturēt ir grūtāk, jo iespējas iegūt līdzekļus ir ierobežotas. Taču nelielā pilsētā ir vieglāk cilvēkus ieinteresēt, jo iedzīvotāji cits citu pazīst, labāk izjūt savu vidi un uzskatamāk redz paveikto. Krievijā kopienu fondi darbojas arī tik lielās pilsētās kā Maskava un Tjumeņa. Taču lielai pilsētai arī vajadzības ir lielas, bet pārvarēt cilvēku neuzticību ir sarežģītāk. Lai cilvēki redzētu un novērtētu paveikto, jāiegulda krietni daudz. Tāpēc dažiem visai lielu pilsētu kopienu fondiem izdodas savākt ne īpaši vairāk līdzekļu kā Talsos.

Savukārt, samērojot iegūstamos līdzekļus ar pilsētas lielumu, kā piemēru var minēt Toljati ar aptuveni septiņsimt tūkstošiem iedzīvotāju. Toljati fonds gadā sagādā vairāk kā 100 000 dolāru. Ja no Talsu trīspadmit tūkstošiem iedzīvotājiem 10% ziedos desmit latus, tad rezultāts būs tāds pats. Talsos tas ir iespējams, jo talsiniekiem ir interesanta un pareiza pieeja, ka fonda biedrs sola gada laikā fonda darbībā iesaistīt vēl vienu, divus cilvēkus, tādējādi pastāvīgi paplašinot biedru skaitu. Talsu kopienas fondā jau ir vairāk kā piecdesmit biedru, kuri tajā ieguldīs savu naudu. Fondā darbojas arī uzņēmēji. Tas ir labs sākums.

Par pilsētas vajadzībām jārūpējas pašvaldībai. Kā ieinteresēt uzņēmējus ziedot?

Ja vēlamies uzvelt visu atbildību pašvaldībai, tad vajadzētu parēķināt, cik lieli līdzekļi būs nepieciešami un kur pašvaldība tos ņems. Palielinot nodokļus? Kas no tā iegūs? Turklāt nodokļu maksātājs naudas izlietojumu pilnībā ietekmēt nevar. Savukārt kopienas fonda līdzekļu izlietojumu cilvēki var ietekmēt. Apvienojot naudas līdzekļus ar nemantisko ieguldījumu var panākt tādu rezultātu, kāds pašvaldībai nav pa spēkam.

Piemēram, Toljati neliela cilvēku grupa vientuļiem pensionāriem rudenī siltināja dzīvokļus, aplīmējot logu rāmju malas. Fonda līdzekļi tika iztērēti tikai papīra un līmes iegādei. It kā nieks, bet vecs cilvēks pats šo darbiņu paveikt nevar, un to nedarīs arī pašvaldība.

Mūsu uzņēmēji pret kopienu fondiem izturas ļoti nopietni, jo labi apzinās, cik svarīgi, lai vide, kurā viņi attīsta savu biznesu, būtu pievilcīga.

Svarīgi ir atcerēties, ka kopienas fonds nav papildinājums ne pašvaldības administrācijai, ne rezerves maciņš tās budžetam. Pašvaldība vai tās darbinieki gan var iesaistīties fonda darbībā, taču viņi nevar un nedrīkst būt noteicošie sponsorētāji un lēmēji.

Saglabāt līdzsvaru starp ziedotāja interesēm un naudas izlietojumu nav tik vienkārši. Kā Krievijas fondi šo problēmu risina?

Iespēja ziedotājam kaut pastarpināti gūt labumu Krievijas fondos nepastāv. Mūsu fondos ir noteikums, ka gadījumā, ja fonda padomē ir kādas organizācijas pārstāvji, viņi vai nu nedrīkst pieteikt finansējumam savu projektu, vai, ja tomēr tas atļauts, tad nedrīkst piedalīties šā projekta apspriešanā. Turklāt šie nosacījumi attiecas uz visiem projektiem neatkarīgi no to nozīmīguma.

Krievijā kopienu fondi nekādā veidā neatbalsta politiskās aktivitātes un neiesaistās arī reliģisko organizāciju darbībā. Ir gadījumi, kad fonds piešķir līdzekļus reliģiskai organizācijai, taču tikai tad, ja projekts nav saistīts ar šīs organizācijas ideju popularizēšanu un nav ierobežots pēc reliģiskās piederības.

Šos jautājumus apspriedām arī Talsos, jo, lai saglabātu cilvēku uzticību, interešu konflikta iespējamība jānovērš pirms tās rašanās. Mūsu pieredze var lieti noderēt – mēs kopīgi varam izspēlēt dažādus scenārijus, meklējot iespējamos interešu konfliktu rašanās variantus un ceļus, kā no tiem izvairīties.

Ne mazāk svarīgi ir sabalansēt naudas līdzekļu ieplūdumu no ārpuses ar vietējiem līdzekļiem, lai nauda no ārpuses nenomāktu vietējo iniciatīvu. Arī šajā jomā mums ir plaša pieredze.

Nelielā pilsētā ziedotāju skaits ir ierobežots. Kā panākt, lai viņu interese neapsīktu?

Viens variants – juridiska persona kļūst par fonda biedru un ziedo naudu, kas tiek izlietota konkursu kārtībā. Otrs – uzņēmums veicina savu atpazīstamību, ziedojot līdzekļus konkrētam mērķim. Piemēram, uzņēmums par savu prioritāti izvirza augstākās izglītības sekmēšanu, ar stipendijām atbalstot pilsētas labākos studentus. Šajā gadījumā kopienas fonda ietvaros tiek veidots tā dēvētais mērķfonds, kas nav juridiska persona, bet projekta sastāvdaļa. Krievijā šis līdzdalības veids attīstās sekmīgi.

Latvijai ir plaša diaspora Rietumos. Tāpēc perspektīvs ceļš ir ieinteresēt un iesaistīt fonda atbalstītāju pulkā arī ārzemēs dzīvojošos latviešus.

Ziedojumi tomēr ir ciklisks naudas iegūšanas veids. Kāda ir garantija kopienu fonda pastāvēšanai arī pēc desmit, divdesmit gadiem?

Kopienu fondu ilglaicīgu darbību nodrošina kapitāla veidošana. Tas nozīmē, ka fonds daļu saziedoto līdzekļu iegulda bankā vai vērtspapīros. Ar laiku ieguldījums sāk nest augļus, ļaujot fondam darboties neatkarīgi no citiem ienākumiem. Turklāt šādā gadījumā fonda attīstībā mazāk savu līdzekļu būs jāiegulda gan fonda biedriem, gan citiem sponsoriem. Savukārt fonda iespējas palielināsies, un sociāli svarīgu programmu realizācija neapstāsies naudas trūkuma dēļ.

Nelielu pilsētu kopienu fondi uzreiz noguldīt bankā lielus līdzekļus diezin vai spēs. Taču šis kapitāls nav jāizveido vienā dienā. Tas ir attīstības un nākotnes jautājums.

Krievijā pašlaik kapitālu uzkrāj pieci fondi. Lielākais uzkrājums ir Toljati fondam – apmēram 200 000 dolāru, kas noguldīti vairākās bankās. Toljati fonds ir izstrādājis modeli, ka banka ziedo naudu, neizsniedzot vis ziedoto summu, bet gan procentus no ziedojuma. Turklāt šis fonda kapitāls guļ ziedotājbankā. Šāds modelis ir izdevīgs gan fondam, gan bankai, un banka var dot fondam daudz vairāk nekā tad, ja tā vienkārši izsniegtu ziedojumā kādu summu.

Mēs Krievijā ļoti gribam, lai mūsu fondi patiesi pastāvētu mūžīgi, jo daudzo aizvadīto gadu pārmaiņas cilvēkus ir nogurdinājušas.

Lai saglabātu cilvēku uzticību, fonda līdzekļi jālieto tādiem mērķiem, kas cilvēkiem patiesi šķiet svarīgi. Kas veido šo atgriezenisko saiti?

Situācija Krievijā, manuprāt, ir sarežģītāka nekā Latvijā, jo pilsētas ir lielākas, iedzīvotāju vairāk, cilvēki ir pasīvāki un uzticības ir mazāk. Mēs esam gājuši garu un sarežģītu ceļu, meklējot, kā panākt, lai fonda paveiktais būtu redzams un saprotams, un esam uzkrājuši bagātu pieredzi.

Risinājums rodams, organizējot projektu konkursus. Jūnijā Talsos ir paredzēts pirmais projektu konkurss, un tad arī būs redzams, kam tiks izlietota ziedotā nauda.

Veidi, kā apspriešanā iesaistīt iespējami vairāk cilvēku, var būt dažādi. Piemēram, aicinot paust viedokļus radio tiešajā ēterā.

Turklāt fondi, pateicoties konkursu sistēmai, atbrīvo vietējās organizācijas no zināmas zemošanās, meklējot naudu savām vajadzībām. Pieņemsim, ka Talsu korim jābrauc dziedāt uz Rīgu. Tātad, lai sagādātu līdzekļus, kādam jāapstaigā uzņēmēji, jāskaidro, cik tas ir svarīgi korim un pilsētai, cik daudz naudas vajag, kāpēc šī nauda nepieciešama utt. Ja pilsētā darbojas kopienas fonds, koris raksta projektu, iesniedz fondā un piedalās konkursā uz fonda līdzekļu izlietojumu.

Kā piemērs visu laiku tiek minēts Talsu kopienas fonds, nevis Lielvārdes. Kāpēc?

Interesants un perspektīvs ir arī Lielvārdes fonds, taču Lielvārde ir mazāka par Talsiem. Situācija līdz ar to ir atšķirīga un līdz konkrētākām fonda darbības un attīstības aprisēm vēl ir jānonāk. Dažas klasiskam kopienas fondam raksturīgas lietas Lielvārdes fondam varbūt pat nav vajadzīgas.

Lielvārdē, piemēram, ir mazāk potenciālo sponsoru. Tāpēc pašlaik viens no iespējamajiem fonda attīstības modeļiem – nevis organizēt projektu konkursus, bet apzināt konkrētas nepieciešamības un vākt ziedojumus to risināšanai. Protams, arī Lielvārdē var veidot jau minētos mērķfondus un uzkrāt kapitālu, taču tas nenotiks uzreiz.

Līdz šim mēs runājām par kopienu fondiem, kas darbojas pilsētās. Taču arī laukos ir problēmas, kas gaida risinājumu. Vai kopienu fondi iespējami arī tur?

Salīdzinot Lielvārdi ar tām Krievijas pilsētām, kurās darbojas kopienu fondi, var teikt, ka Lielvārdes fonds jau darbojas lauku rajonā. Ja apdzīvotā vieta ir vēl mazāka, fonds būtu jāveido un jāattīsta citādi, bet vietējā filantropija iespējama jebkur.

Krievijā nelielās kopienās attīstās tā dēvētie skolu fondi. Ar terminu “skolas fonds” nav jāsaprot resursu apvienošana skolas darbības nodrošināšanai. Skola šajā gadījumā jāuztver kā konkrētās vietas sabiedriskais centrs. Piemēram, bērniem pēc stundām ir ierobežotas izklaides iespējas. Līdz ar to skolas fonds var organizēt interešu klubu, kurā iesaistās arī pieaugušie. Par šādas kopienas līdzekļiem par pasūtīt, piemēram, avīzes un žurnālus. Kāpēc tieši skola? Tāpēc, ka skolai ir telpas, kurās, nemaksājot nomu, var attīstīt šādu sabiedrisko centru. Tāpēc, ka skolā koncentrējas vietējā inteliģence, kura parasti ir aktīva un darbīga.

Lielvārdē, piemēram, skolā domā par interneta centra izveidi, kas būtu pieejams visiem Lielvārdes iedzīvotājiem. Tā tik vajag turpināt!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733