Atslēgvārdi:

Konstitucionālais līgums – ko un kad, ja vispār? 0

Ko jaunā Konstitūcija mainīs Eiropas Savienības pārvaldē, vai tā padarīs ES tuvāku un saprotamāku pilsoņiem, kādas ir tās izredzes tikt pieņemtai un visbeidzot – vai Latvijā par to nepieciešams rīkot tautas nobalsošanu?

Iesaki citiem:

Šā gada 29.oktobris ES pilsoņu kalendāros būs jāieraksta kā konstitucionālas ES aizsākums, jo tieši tad svinīgā ceremonijā Romā pāris dienas pirms tagadējās Eiropas Komisijas pilnvaru izbeigšanās ir plānots parakstīt Līgumu par ES Konstitūciju, par kura tekstu izdevās vienoties starpvaldību konferencē jūnijā. Ko un kad, ja vispār, tas mainīs ES darbībā un kā varētu ietekmēt mūs - ES pilsoņus?


ES tuvināšana pilsoņiem

Pati lielākā Konstitucionālā līguma potenciālā vērtība ir saistīta ar daudzkārt uzsvērto tā izstrādes mērķi – tuvināt ES tās pilsoņiem, padarot Briseles funkcionēšanu saprotamāku. Var diskutēt, vai ir izdarīts viss iespējamais, jo līgums ir pietiekami sarežģīts, lai nebūtu tramvaja lasāmviela. Tomēr jāšaubās, vai par tādu tam vajadzētu kļūt, ņemot vērā šī dokumenta būtību. Par panākumu jāuzskata kaut nedaudzu ES pārvaldes nianšu vienkāršošana. Nav arī noliedzams, ka līgums ir solis uz priekšu ES pamatnormu sakārtošanā, jo līgums aizstās gan Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, gan Līgumu par ES. Turklāt jaunais līgums daudz uzskatāmāk regulē daudzus nozīmīgus jautājumus, piemēram, kompetenču sadalījumu ES un dalībvalstu starpā. Bez šaubām, liela nozīme līguma tekstu saprotamības nodrošināšanā būs tā tulkojumiem, jo sevišķi to kvalitātei visās dalībvalstu valodās. Visbūtiskāk - dalībvalstīm būtu jānodrošina kampaņveida Konstitucionālā līguma būtības skaidrošana to iedzīvotājiem, jo ES tuvināšana iedzīvotājiem, dodot iespēju sabiedrībai veidot argumentētu viedokli par to, ir tieši atkarīga no informācijas pieejamības.


Institucionālie un lēmumu pieņemšanas jautājumi

Līguma radītās izmaiņas skar visu lēmumu pieņemšanā iesaistīto ES institūciju darbu, piemēram

  • paredzēts, ka Eiropas Komisijā (EK) visu valstu izvirzītie komisāri vienlaicīgi darbosies tikai līdz 2014.gadam, pēc tam to skaitu samazinot līdz 2/3 no dalībvalstu skaita un periodiski nomainot rotācijas kārtībā, līdzīgi kā tiesnešus Eiropas Kopienu Tiesā un Pirmās instances tiesā;

  • Eiropas Parlamentā vēl palielināts deputātu skaits (no 726 uz 750), precizējot, ka dalībvalstis atkarībā no to iedzīvotāju skaita ir jāpārstāv 6 līdz 96 deputātiem;

  • līdzšinējo katras valsts sešu mēnešu vispārēju prezidēšanu Padomē plānots aizstāt ar atsevišķām prezidentūrām katrā no nozaru Padomēm.

  • tiek radīti arī jauni amati: Eiropadomes prezidents, kuru uz divarpus gadiem ievēl Eiropadome un kura pamatuzdevums ir pastāvīgi vadīt Eiropadomes darbu, kā arī EK sastāvā iekļauts ES ārlietu ministrs, kura uzdevumos apvienotas līdzšinējā Ārējo attiecību komisāra un Kopējās ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja funkcijas, tām pievienojot pienākumu vadīt Ārējo attiecību padomi.




Konstitucionālais līgums arī paredz grozīt kvalificētā balsu vairākuma definīciju ES lēmumu pieņemšanas procesā. Līdzšinējās sistēmas vietā, kad katrai valstij ir noteikts balsu skaits (no 3 līdz 29) un lēmuma pieņemšanai ir nepieciešamas 232 vai vairāk balsis[1], turpmāk kvalificēta balsu vairākuma nodrošināšanai būs nepieciešams vismaz 55% (vismaz 15) dalībvalstu atbalsts, kuras pārstāv ne mazāk kā 65 %[2] ES iedzīvotāju. Izņēmums ir paredzēts, ja lēmuma pieņemšanu nav ierosinājusi EK vai ES ārlietu ministrs[3] - tad kvalificētā balsu vairākuma slieksnis ir 72% dalībvalstu. Bez tam, kvalificētā vairākuma balsojuma sistēmu ir iecerēts izmantot kā galveno lēmumu pieņemšanas līdzekli ES, vienbalsību turpinot piemērot tikai nodokļu jomā, kā arī daļēji sociālās politikas un ārējās, drošības un aizsardzības politikas jautājumu risināšanā.

Līgums arī ievieš jaunu „ārkārtas situācijas pārtraukuma” iespēju, kas dod tiesības valstīm apturēt savu dalību kādā no ES iniciatīvām, ja tās uzskata, ka ir būtiski apdraudētas to nacionālās intereses. Īpaši liela nozīme tam ir jomās, kurās šobrīd vēl tiek izmantots vienprātīgas lēmumu pieņemšanas princips, piemēram, policijas un tiesu sadarbībā krimināllietās, tādejādi garantējot nacionālo vērtību un interešu aizsardzības iespējas arī pēc pārejas uz kvalificēto vairākuma balsojumu.


ES tiesību sistēma

Raugoties no ES tiesību viedokļa, ar jauno līgumu tiek izbeigta tiesību dalīšana līdzšinējos trīs pīlāros (Eiropas Kopiena, Kopējā ārējā un drošības politika, Tieslietas un iekšlietas), kur atšķiras lēmumu pieņemšanas procedūra un lēmumu juridiskā daba – otrā un trešā pīlāra ietvaros lēmumi nav tieši piemērojami dalībvalstīs, atšķirībā no pirmā pīlāra. Pīlāru izzušana gan nenozīmē lēmumu pieņemšanas noteikumu un lēmumu veidu pilnīgu vienādošanu. Lai nodrošinātu de jure regulējuma atbilstību ES politikas attīstībai[4], pārmaiņas skar lēmumu pieņemšanu policijas un tiesu sadarbībā krimināllietās, taču joprojām paredzēts saglabāt īpašus nosacījumus ES ārpolitikas, drošības un aizsardzības jomā.

ES tiesību vienkāršošanas kontekstā ir būtiski, ka Konstitucionālais līgums samazinās ES institūciju pieņemto lēmumu jeb tiesību aktu veidu skaitu no 15 uz 6 - līdzšinējās regulas, direktīvas, ietvarlēmumus u.c. aktus aizstās Eiropas likumi[5] un ietvarlikumi[6] (likumdošanas akti), regulas[7] un lēmumi[8] (ieviešanas akti), rekomendācijas un viedokļi[9] (nesaistoša rakstura tiesību akti).

Līgumā ir ietverti arī projekta sagatavošanas gaitā plaši apspriestie divi citi jauninājumi – ar valsts dalību ES saistītu privilēģiju izmantošanas apturēšana, ja attiecīgā valsts ilgstoši un būtiski neievēro ES kopīgās vērtības (demokrātiju, vienlīdzību, brīvību, likuma varu u.c.) un tā saucamā "brīvprātīgās izstāšanās klauzula”, kas apliecina valstu tiesības izstāties no ES. Nav pierādījumu tam, ka šie jaunievedumi būtu pretrunā ar ES tiesībām arī šobrīd, taču jaunajā līgumā ietvertais norāda uz to īstenošanas detalizētu procedūru un nosacījumiem.


ES iedzīvotāju pamattiesību aizsardzība

Konstitucionālā līguma būtiska sastāvdaļa ir ES pamattiesību harta, kurai atvēlēta viena no līguma četrām nodaļām. Šobrīd ES pamattiesību hartai ir vienīgi rekomendējošs raksturs, bet dalībvalstis ir vienojušās par tās juridiski saistošo spēku nākotnē. Nozīmīgākās šī lēmuma radītās sekas ir kompetences piešķiršana gan Eiropas Kopienu Tiesai, gan dalībvalstu tiesām izskatīt ar hartas piemērošanu saistītus jautājumus.

Hartā ietvertās indivīdu tiesības pamatā ir aizgūtas no pašlaik spēkā esošā hartas teksta, papildus uzsverot, ka šo tiesību izmantošana un aizsardzība ar Konstitucionālo līgumu tiek garantēta tiktāl, ciktāl tas saistīts ar ES politiku veidošanu un ieviešanu. Tātad, ar šo hartu ES institūcijām, dalībvalstīm un iedzīvotājiem netiek piešķirtas jaunas tiesības un pienākumi blakus jau esošajam ES tiesību apjomam. Vēl vairāk, lai hartas piemērošana iespējami minimāli ietekmētu dalībvalstu līdzšinējo likumdošanu, pēc Lielbritānijas valdības iniciatīvas[10] ir sagatavots jaunā hartas teksta skaidrojums, atrunājot katras pamattiesības piemērošanas robežas. Taču šie skaidrojumi nedrīkstētu ierobežot Eiropas Kopienu Tiesas ekskluzīvās pilnvaras lemt par ES pamattiesību piemērošanas strīdiem, vadoties vienīgi pēc saviem apsvērumiem. Hartas piemērošana var būtiski ietekmēt dalībvalstu tiesības, dodot iemeslu Eiropas Kopienu tiesai daudz biežāk lemt par to atbilstību vai neatbilstību ES tiesībām.

Sniegtais Konstitucionālā līguma atšķirību uzskaitījums nav izsmeļošs, mazsvarīgi nav arī tas, ka šajā līgumā ir noteikts ES kā juridiskas personas statuss, deklarēts ES tiesību pārākums pār nacionālajām tiesībām, apliecināta dalībvalstu solidaritāte iespējamā terorisma gadījumos, paredzēta ES Prokurora institūta izveides iespēja, iedzīvotājiem piešķirtas ES likumdošanas iniciatīvas tiesības, ja to ierosina vismaz viens miljons ES pilsoņu, pirmoreiz minēts ES pienākums veicināt ar sporta attīstību Eiropā saistītu jautājumu risināšanu u.t.jpr. Visas šīs izmaiņas rada iespējas turpināt Eiropas kopīgo attīstību un katras dalībvalsts, arī Latvijas, ziņā ir tas, vai tiek veicināta tieši šai valstij visvairāk nepieciešamo iespēju īstenošana.


Konstitucionālā līguma spēkā stāšanās nosacījumi

Konstitucionālā līguma stāšanās spēkā ir paredzēta 2006.gada 1.novembrī[11] pieņemot, ka līdz šim laikam visas dalībvalstis saskaņā ar saviem konstitucionālajiem nosacījumiem to būs ratificējušas un sniegušas depozitārijam attiecīgu paziņojumu par šo faktu. Ja noteiktajā laikā jaunais līgums nebūs ratificēts visās 25 dalībvalstīs[12], tas stāsies spēkā nākošā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējās ratifikācijas paziņošanas.

Virkne „veco„ dalībvalstu - Francija, Īrija, Lielbritānija, Nīderlande, Portugāle un Spānija atbilstoši saviem konstitucionālajiem nosacījumiem un tradīcijām plāno rīkot referendumu par līguma pieņemšanu. Prognozējams, ka šāds lēmums tuvākajā laikā varētu tikt pieņemts arī Dānijā, kur tradicionāli šādi ticis lemts jau par sešiem ar dalību ES saistītiem jautājumiem. Austrijā, Beļģijā, Grieķijā, Itālijā, Luksemburgā, Somijā un Zviedrijā oficiāla izšķiršanās par referenduma nepieciešamību vēl nav notikusi. Savukārt Vācijā, lai gan tika paziņots par referenduma nerīkošanu, jautājums ir atvērts no jauna.

Jaunajās dalībvalstīs lēmuma pieņemšana ir sarežģītāka, jo diskusijas par to, kā interpretēt pašu konstitūcijās ietvertos nosacījumus, notiek pirmo reizi. Tādēļ arī nevienā no šīm valstīm nav pieņemts oficiāls referendumu atbalstošs vai noraidošs lēmums. Ir izskanējuši oficiāli viedokļi, ka Kiprā un Maltā līguma ratificēšana tiks atstāta parlamenta kompetencē, bet Polijas prezidents un premjerministrs ir vienprātīgi pauduši atbalstu plebiscītam Polijā.

Latvijā, kā zināms, šobrīd nav Saeimas lēmuma par referenduma nepieciešamību. Satversmes 68.pantā teikts, ka „visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana”, savukārt “ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā”. Jāsecina, ka Satversme neuzliek Saeimai pienākumu obligāti lemt par šo jautājumu, lai gan tiesiskās paļāvības veicināšanai to būtu ieteicams darīt, un referendums būtu jārīko tikai tad, ja to pieprasītu Saeimas vairākums. Saeimas ziņā ir atstāts arī pats svarīgākais – izlemt, kādas izmaiņas Latvijas dalības nosacījumos ES būtu uzskatāmas par būtiskām un vai Konstitucionālais līgums tādas ievieš.

Galveno iemeslu polemikai par to, vai ar jauno līgumu tiek izdarītas izmaiņas ES un dalībvalstu attiecību pamatprincipos, deva tā nosaukumā ietvertais konstitucionālisma jēdziens, kas rada bažas par tradicionālas konstitucionālas valsts vai to federācijas veidošanu tuvākā vai tālākā nākotnē. Ielūkojoties līguma tekstā, jāsecina, ka šim pieņēmumam nav pamata, jo līgums balstīts uz iepriekšējiem ES tiesību balstiem – subsidiaritātes un proporcionalitātes principa. Vēl vairāk, ES un tās dalībvalstu savstarpējo attiecību nosacījumi šajā līgumā tiek precizēti noteikti ne-konstitucionālisma virzienā. Te tiek atrunāta gan izstāšanās no ES iespēja, gan nacionālajiem parlamentiem piešķirtas tiesības uzraudzīt subsidiaritātes principa ievērošanu, uzliekot par pienākumu EK pārstrādāt piedāvāto tiesību akta projektu, ja pret to kā subsidiaritātes principam neatbilstošu iebilst vismaz trešdaļa parlamentu.

Referenduma rīkošanai Latvijā nebūtu pamata, jo Konstitucionālā līguma izstrāde nav vērsta uz būtisku izmaiņu izdarīšanu ES un dalībvalstu līdzšinējo attiecību principos, nedz arī ES un dalībvalstu kompetenču sadalījumā.


______________

[1] Ja likumdošanas iniciatīvas autore ir kāda no dalībvalstīm, nevis Eiropas Komisija, tad nepietiek tikai ar šo balsu skaitu, „par” ir jābūt balsojušām vismaz divām trešdaļām valstu.

[2] ES dalībvalstu iedzīvotāju kopējā skaitā ieskaitot arī Rumānijas un Bulgārijas iedzīvotājus, ES iedzīvotāju aptuvenais skaits ir vairāk kā 483 miljoni, no kuriem, piemēram, Latvijā dzīvo 0,48 procenti, Zviedrijā 1,85 procenti, Vācijā 17,04 procenti.

[3] Šādas iespējas ir tieslietu un iekšlietu politikas, kopējās ārējās un drošības politikas, ekonomikas un monetārās politikas jomās, kā arī privilēģiju izmantošanas apturēšanas vai lēmumu par izstāšanos no ES pieņemšanas gadījumos.

[4] Piemēram, policijas un tiesu sadarbības krimināllietās jeb trešā pīlāra vienotās politikas attīstībai pēdējo gadu laikā dalībvalstis arvien biežāk ir meklējušas iespēju pieņemt jaunus sadarbības instrumentus saskaņā ar pirmā pīlāra nosacījumiem.

[5] Raksturojami līdzīgi šībrīža regulām.

[6] Raksturojami līdzīgi šībrīža direktīvām.

[7] Jauns vispārsaistoša rakstura tiesību akta veids, kura pieņemšanā nav jāievēro vispārējā lēmumu pieņemšanas kārtība un kuru izdod Eiropas Komisija un izņēmuma gadījumos Padome vai Eiropas Centrālā Banka, pamatojoties uz tai deleģētajām pilnvarām, Eiropas likumu, ietvarlikumu vai Konstitucionālā līguma ieviešanai. Jaunā regula var būt gan tieši piemērojama, gan noteikt sasniedzamo rezultātu, atstājot dalībvalsts ziņā rezultāta sasniegšanas formu un metodes.

[8] Arī jauns saistoša rakstura tiesību akta veids, kas līdzīgi regulai tiek izdots noteiktu likumdošanas normu ieviešanai, taču šādu aktu izdošanas tiesības ir piešķirtas arī Eiropadomei un saistošs vienīgi adresātam.

[9] Raksturojami līdzīgi šībrīža rekomendācijām un viedokļiem.i u ievies noteiktu likumdo

[10] Lielbritānija iepriekš pilnībā noraidīja hartas iekļaušanu līguma tekstā, raizējoties par tās piemērošanas ietekmi uz nacionālajām tiesībām, piemēram, paplašinot valstī noteiktās tiesības uz streikiem.

[11] Vairāku jauno institucionālo un lēmumu pieņemšanas noteikumu stāšanās spēkā ir paredzēta vēlāk.

[12] Ratifikācija ir jāveic tikai Konstitucionālo līgumu parakstošajās valstīs, kas nozīmē, ka attiecībā uz šībrīža ES kandidātvalstīm, pat ja lēmums par to dalību ES tiek pieņemts pirms līguma stāšanās spēkā, tas būs saistošs bez īpaša lēmuma pieņemšanas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733