Atslēgvārdi:

Koķetērija ap ES 5

Referendumā katram būs jāatbild "Kāpēc Es vēlos, lai Latvija būtu ES dalībvalsts?". Šobrīd publiskajā telpā nenotiek debates šajā indivīda līmenī. Negatīvu referenduma rezultātu amatpersonas uztvertu kā kuriozu, kam sekotu nākamā balsošana. Pēc tam, kad pilsoņi attapsies.

Iesaki citiem:
Pareiropu 255x203
Foto:AFI

Beidzot savu uzrunu 7.decembrī notikušajā diskusijā "Latvija nākotnes Eiropā", LR Ārlietu ministrs I.Bērziņš atbildēja uz paša uzdoto jautājumu, kas notiks tad, ja LR pilsoņi referendumā nobalsos pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Atbilde bija šarmanta - "tāda iespēja netiek izskatīta". Ministra paustais viedoklis liek secināt, ka negatīvs referenduma rezultāts tiktu uztverts kā kuriozs, un sekas tam varētu būt atkārtots referendums. Pēc kāda laika, kad pilsoņi attapsies.

"Latvijas faktu" 2001.gada augustā veiktais pētījums rāda, ka 34% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret Latvijas iestāšanos ES visbiežāk raksturo ar vārdu "vienaldzība". Pozitīvi iestāšanās procesu vērtē 31%, savukārt negatīvi - 19% aptaujāto. Tajā pat laikā referendumā "par" Latvijas iestāšanos ES balsotu 48% Latvijas iedzīvotāju, "pret" balsotu 30%, vēl 16% aptaujāto nav izdarījuši savu izvēli, bet 6% šis referendums nešķiet svarīgs, jo viņi negrasās piedalīties balsojumā.

Šie skaitļi var mierināt eirooptimistus, tomēr pēdējā laikā ir pieaudzis arī eiroskeptiķu skaits. Ar bažām tiek uzņemts vērojums, ka eiroskepticisms pēdējā laikā aizvien vairāk ir sastopams studentu auditorijās. Līdz šim biežāk skanēja doma, ka tieši studenti un cilvēki ar augstāko izglītību ir tie, kas vairāk nekā citi atbalsta Latvijas iestāšanos ES.

Viedokļu dinamika šajā auditorijā liek rūpīgāk caurlūkot to procesu, kas norit Latvijas publiskajā telpā ES jautājumā. Esošo komunikāciju Eiropas Savienības lietā var sadalīt trīs dimensijās jeb līmeņos:
· ES un Latvija kā valsts;
· ES un Mēs kā sociāla un/ vai profesionāla grupa;
· ES un Es kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs.

Šķiet, ka pirmajā līmenī problēmu nav un nevar būt. Latvija ir Eiropas valsts ģeogrāfiskā nozīmē un arī visās citās izpausmēs tiecas kļūt eiropeiskāka. Var apgalvot, ka eiro-konverģence, kas reizēm ir interpretējama arī kā eiro-mimikrija norit pilnā sparā. Latvija vismaz vizuāli top aizvien līdzīgāka citām Eiropas valstīm, jo konkurētspējīgu alternatīvu nemaz nav.

Arī otrajā komunikāciju līmenī ES pozitīvās aprises kļūst aizvien skaidrākas. Latvijas eirointegrācijas procesā pakāpeniski sāk dominēt finansiālie jautājumi. ES atver savus fondus un Latvijas mediju apritē ienāk vārdi SAPARD; PHARE; ISPA. Caur tiem integrācija iegūst reālas, taustāmas un čaukstošas aprises.

Paliek vien pēdējā dimensija ES un Es. Tieši šajā dimensijā mājo tie, kuriem būs jādodas pa referenduma urnām un jāpasaka "par" vai "pret" Latvijas līdzdalībai ES. Balsojot LR pilsoņiem būs jāatbild uz jautājumu "Kāpēc Es vēlos, lai Latvija būtu ES dalībvalsts". Šo jautājumu var interpretēt un pārformulēt līdz bezgalībai, katrā tā versijā atklājot jautātāju uzskatu piederību liberāļiem, konservatīvajiem, nacionāļiem, sociāldemokrātiem vai komunistiem.

Iespējamie atbilžu varianti referenduma jautājumā gan nemainīsies.

Šobrīd šīs ES un Es komunikācijas līmenis ir gandrīz tukšs, jo pusēm vienkārši trūkst argumentu, kas pārliecinoši pierādītu tās vai citas atbildes pareizību. Skaidrs ir tas, ka ES nav tā institūcija, kas var garantēt katra Latvijas iedzīvotāja labklājību. Amatpersonas, kas aicina balsot "par" iestāšanos ES, visai bieži atgādina ES misionārus Latvijā, kas racionāli un pozitīvi spēj stāstīt par ES un runā par Latvijas līdzdalību tajā kā par gandrīz notikušu faktu. Tas sabiedrībā vairo neziņu un vēlmi izvairīties.

Minētais "Latvijas faktu" 2001.gada augusta pētījums atklāj, ka vairāk kā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir slikti vai nemaz nav informēti par ES paplašināšanos. Atbildīgajām amatpersonām ir jāsaprot, ka Latvijas sabiedrības informēšana nav tas pats, kas vadīt radio reportāžu no kādas sporta spēles.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ice 30.07.2003 14:01

Es gan negribētu piekrist raksta autoram, ka augšējā līmenī (ES un Latvija kā valsts) problēmu nav - manuprāt tieši šajā līmenī ir vislielākā problēma: kas notiek ar Latvijas suverinitāti, tai iestājoties ES? LR Satversmes 1. pantā ir teikts, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" un šķiet, Latvijai iestājoties ES, neviens netaisās mainīt šo pantu, bet kā ir realitātē, vai tiešām, Latvijai iestājoties ES, "neatkarības" jēdziena izpratne paliek tāda paša, vai mēs, roku liekot uz sirds, Latviju tiešām varēsim saukt par "neatkarīgu"? Manuprāt nē, jo daudzas "neatkarīgai valstij" piemītošas pazīmes Latvijai vairs nepiemitīs - daudz kas tiks nodots nebeidzamās Briseles birokrātijas rokās, kur Latvija teorētiski kaut ko varēs ietekmēt, bet praktiski lēmēji mēs vairs nebūsim!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gatis 18.12.2001 15:57

1. Droši vien a.god. Freimanim ir bijuši savi man nezināmi motīvi rakstot šo opusu, taču ne par to šobrīd ir runa, jo viņa uzskatiem var piekrist vai nepiekrist (abas reakcijas ir vienlīdz adekvātas un leģitīmas). Savukārt mans motīvs piedalīties diskusijā ir apzināta grafomānija un vēlme "urbi et orbi" dalīties savās diletanta pārdomās. Tiktāl par iemesliem...

2. Var piekrist apgalvojumam, ka dažas augsti stāvošas amatpersonas nav savu uzdevumu augstumos un itin bieži pat lāgā nesaprot ko runā. Tāpat var piekrist uzskatam, ka iedzīvotājiem nav īstas skaidrības par ES un iemesliem kāpēc Latvijai būtu jāiestājas šajā savienībā (jākļūst par potenciālās supervalsts provinci). Var piekrist arī daudziem citiem rakstā paustajiem viedokļiem, taču nevar piekrist, ka realitātē pastāvētu kaut kāds "Es", kas vadītu savas dienas ģeogrāfiskā, politiskā, sociālā un ekonomiskā vakuumā "viņpus laba un ļauna". Protams, ja mēs pieļaujam šāda teorētiska (no ideju pasaules nākoša) "Es" esamību, būtu diezgan muļķīgi un, manuprāt, nelietderīgi taujāt pēc "Tā" ("Viņa") viedokļa par ES un Latvijas iestāšanos vai neiestāšanas tajā...

3. Ja runājam par iemesliem kāpēc Latvijas pilsoņi ir gatavi diezgan masveidīgi piedalīties referendumā un balsot "pret" (30%) pat lāgā nezinot kāpēc (19% negatīvi noskaņoto), tad tam varētu būt vismaz viens izskaidrojums - līdzšinējā valsts propagandas mašinērija popularizējot ES ir akcentējusi nebūtisko, atstājot novārtā katram egoistiskam patērētājam un mietpilsonim eksistenciāli svarīgo. Protams, ir labi, ja Latvijas iedzīvotāji ir dzirdējuši par dažādu ES institūciju esamību caurmērā vairāk nekā vidusmēra Eiropietis, tāpat ir apsveicami, ka vajadzības gadījumā mēs dažādos kantoros varam par brīvu iegūt visādus skaistus bukletus ar krāsainām shēmām un ilustrācijām, taču ir skumji, ka mums pietiekoši saprotami tā arī neviens nav pateicis: "Klausaities! Tā ir Jūsu lielā iespēja - Jūs varat pēc izvēles vai nu iegūt visu vai arī zaudēt visu! Kopš 1993.gada Riodežaneiro ANO Vides konferences, katram, kurš lasa avīzes un skatās TV, ir zināms, ka, lai visiem planētas iedzīvotājiem nodrošinātu patreizējo industriāli attīstīto valstu dzīves standartu būtu nepieciešamas vismaz trīs zemesložu resursi; ka 20% attīstīto valstu ekspluatē 80% planētas resursu; ka šāds stāvoklis visticamāk nekad nemainīsies. Tāpat visiem ir zināms, ka ES ir šo izredzēto 20% kluba viens no galvenajiem biedriem un ka pieaugot nabadzībai pārējā pasaulē, lai saglabātu ”status quo”, bagātajiem būs jāceļ mūris. Vai mēs tiešām gribam palikt 80% klubā?! Palikt viņpus mūra?! utt. utjpr.”

4. Man kā merkantilam un egoistiskam patērētājam izvēle ir skaidra, turklāt šo izvēli nav ietekmējušas Latvijas Republikas institūcijas, kas ir atbildīgas par pozitīvu ES referenduma iznākumu…

5. Ja kādam kaut kas nav skaidrs, tad iedvesmu var smelties – www.lanet.lv/~politics

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 18.12.2001 15:56

Diskusija par Latvijas dalību Es joprojam ir visai nīkulīga, pasekla un uzjautrinoši optimistiska. Varbūt valstij nepietiek kapacitātes to padziļināt, bet varbūt nav īstas intereses no sabiedrības puses. Ierindas cilvēkam dalība ES vēl neliekas aktuāla, nav interesanta un nekāda lielā diskusija sanākt nevar. Vienkārši vēl ir par agru tai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pūķis 15.12.2001 14:53

Diezgan daudz esmu domājis par to, ko vispār indivīda līmenī svarīgu var pateikt par ES. Neko īpaši sakarīgu neesmu izdomājis. Var droši apgalvot, ka nākamajā dienā, mēnesī un pat pāris gados pēc iestāšanās ES vairuma indivīdu dzīvē nekas nebūs mainījies. Galvenās izmaiņas notiks tieši valsts un sociālo grupu līmenī - caur tām tad arī ilgākā laikā indivīda līmenī. Tas, ka, piemēram, SAPARD stiprinās lauku ekonomiku, taču galu galā kaut kā ietekmēs arī atsevišķus indivīdus.

Taču, ņemot vērā to, ka daudziem jo daudziem cilvēkiem vispār ir vienaldzība par visu, kas notiek ārpus viņa ģimenes budžeta, indivīduālā līmenī viņu dvēseles skart ES jautājumos varētu būt ļoti grūti. Šeit laikam atliek vieta demagoģijai, lai iestāstītu, ka ES arī šī konkrētā indivīda aizkrāsnē leiputriju "pa tiešo" atnesīs.

Īstenībā jau tieši caur šiem valsts un sociālo grupu līmeņiem var kaut kas uzlaboties caurmēra indivīda dzīvē. Un tāpēc līdzdalība Eiropas Savienībā Latvijai būs pozitīva.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 12.12.2001 18:40

Vakar,11.decembrii,preses konferencee EIB vadiitaajs E.Kushners komenteejot savas instituucijas pasuutinaataas aptaujas rezultaatus lika saprast,ka Latvijas sabiedriibaa ES nereti tiek uztverta kaa labdariibas organizaacija,kuras uzdevums buutu paliidzeet celt gjimenju labklaajiibu.E.Kushners uzsveera ,ka ES nav tas pats ,kas PSRS... Shos izteikumus var interpreteet kaa paarmetumu sabiedriibai par taas kreisumu.Tomeer ,kam tad bija un ir jaatbild par sabiedriibas informeshanu ES lietaa.Sava artava piederas arii EIB,taa kaa E.Kushnera kungam nevajadzeetu bakstiit ar pirkstu spogulii,jo taa var traapiit pats savaa acii.