Koalīcijas „tālredzīgā” ārpolitika 6

Šodien izlasīju portālā politika.lv publicēto pētījumu par Eiropas Savienības jauno dalībvalstu centieniem veidot savas attīstības sadarbības politikas. Tā ir aizraujoša lasāmviela ikvienam, kurš ir ieinteresēts ārpolitikas jautājumos un jo īpaši, kā jaunās dalībvalstis interpretē jēdzienu attīstības sadarbība.

Iesaki citiem:

3. lapaspusē lasot, ka Latvijas attīstības sadarbības identitāte esot demokrātijas eksports (sic!), nevarēju novaldīt smieklus. Nē, jokus pie malas, nu, protams, ka mūsu valsts ir demokrātiska. Tā ir demokrātiskāka nekā Gruzija, jo, vismaz pagaidām, Latvijas valdība nav ieviesusi nekādu ārkārtas stāvokli. Tomēr zināmas līdzības pastāv – ja Gruzijas prezidentam šķita, ka tiek gatavots pučs, Latvijā arī daži deputāti bubina, ka Lietussargu protesti un Tautas sapulce esot bijusi kaut kādu spēku sazvērestība. Droši vien ka esam arī demokrātiskāki nekā Ukraina, lai arī man šķiet, ka naudas ietekme uz politiku ir milzīga arī Latvijā. Un varbūt, ka ar robežu sakārtošanu arī mums iet labāk nekā Moldovai, jo galu galā Terehovas banda taču tika apcietināta un robežlīgums ar Krieviju taču tika parakstīts.

Pieļauju, ka nosakot demokrātijas eksportu par mūsu attīstības politikas salīdzinošo priekšrocību, tik domāts, ka pat, ja mūsu valsts ne vienmēr var būt piemērs demokrātiskai pārvaldei tās pilnīgā nozīmē (Kalvīša-Loskutova skandāls), tad mums tomēr ir vismaz rosīgas nevalstiskās organizācijas. Tām, kurām ir finansējums un aktīvi līderi, tiešām ir vērts iesaistīties attīstības sadarbībā ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Nododot savu pieredzi nevalstiskajam sektoram Latvijas attīstības sadarbības partnervalstīs patiešām spētu palīdzēt iedzīvināt politiķu atskaitīšanos vēlētājiem. Tas savukārt nodrošinātu demokrātijas attīstību un stabilitāti šinīs, kas varētu vairot stabilitāti visā reģionā.

Šādā kontekstā man birst asaras caur smiekliem uzzinot, ka valdošās koalīcijas politiķi attīstības sadarbībai 2008. gada budžetā taisās piešķirt veselus 500 tūkstošus latu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Agnis 17.12.2007 01:19
Par demokrātijas eksportu patiešām nākas pasmaidīt, bet smieties gan būtu pārspīlēti, jo teorētiskās zināšanas jau Latvijā ir. Esam gan tiesu un administratīvo sistēmu reformējuši, gan starptautiskajās organizācijās sastājušies un pat runā, ka daļu no ES fondiem varēsim apgūt, bet jautājums drīzāk ir cik aktuāla pieredze ko sniedz valsts ar 2.4 mil iedzīvotāju ir tādai valstij kā Ukraina ar vairāk par 30 mil?
AD

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris -> Andris 22.11.2007 11:23
Piekrītu, ka valstij ir jāizstrādā atklātību un pārskatāmību veicinošs attīstības sadarbības kontroles mehānisms.

Tomēr es gluži neteiktu, ka Latvijas palīdzība Afganistānai ir attīstības sadarbība. Esmu dzirdējis, ka politiķi to mēģina tā klasificēt, jo tad šos izdevumus it kā var iekļaut attīstības sadarbības finansējuma atskaitēs Eiropas Savienībai...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 22.11.2007 02:27
Ja valdība nevar izkontrolēt pat tādas lietas kā Dienvidu tiltu vai Ekonomikas ministrijas sporta svētkus, tad kādas cerības, ka viņi sekmīgi tiks galā ar attīstības sadarbību ar Gruziju vai Ukrainu par pusmiljonu latu? Nav nekādas loģikas - tieši nedrīkst dot vairāk naudas, kamēr nav normālas kapacitātes un caurspīdīgas lēmumu pieņemšanas.

Prieks dzirdēt, ka mums esot visādas spēcīgas NVO, kuras ilgojas sniegt ārvalstīm palīdzību. Bet valsts uzraudzību pār divpusējās sadarbības efektivitāti tās nevar nodrošināt. Citādi uz Afganistānu arī varētu sūtīt nevis Latvijas armijas virsniekus, bet gan tikai valsts apmaksātus privātus drošības kontraktorus. Tā teikt, lai dzīvo Blackwater pieredze Irākā...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 21.11.2007 13:55
Piekrītu visos punktos. Tāpēc jau saku, ka caur daudzpusīgo palīdzību (iemaksām starptautiskajās institūcijās, European Development Fund, utt) nekāda partnervaltu attīstībai nozīmīga sadarbība nesanāk, jo tur saņēmējvalstis ir lielākoties citas nekā Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārās valstis. Un, protams, uz fona, kad Ekonomikas ministrijas darbinieki priecājas sporta spēlēs par Prāta Vētras koncertu, kas maksājis 10 tūkstošus latu, paliek ļoti skumji...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris -> DaceA 21.11.2007 13:09
Nu tur jau tā lieta, ka iespējas sasniegt nosprausto 0.1% no IK, ir minimālas, lai neteiktu vairāk. Un kārtējo reizi Latvija parādīsies ārkārtīgi negatīvā gaismā, kad Eiropas Komisijas nāks klajā ar savu ziņojumu par "Moterejas saistību" izpildi. Ja tā Latvijas politiķi saprot valsts tēla veidošanu, tad paliek bēdīgi. Tomēr mazos līdzekļus vēl varētu kaut kā attaisnot, ja par piešķirto naudu tiktu attīstīta aktīva bilaterālā sadarbība. Tomēr paceļas retorisks jautājums: kādu partnervalstu attīstībai nozīmīgu sadarbību var vest par 500 tūkstošiem latu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 21.11.2007 12:24
Par 2008.gada budžetu - skaidrs, ka inflācijas apkarošanas vārdā pirmais, kur tiks taupīts, ir tādām "nesvarīgām lietām" kā attīstības sadarbība, tāpēc divpusējai palīdzība 2008.gadā tiek nogriezts budžets no plānotajiem 1.6 miljoniem uz 500 tūkstošiem. Ironizēju. Un, protams, interesanti būs redzēt, kā valdība varēs ievērot pašas nesen pieņemto plānu līdz 2010.gadam attīstības sadarbībai veltīt 0,1% no GNP. Ja jau 2008.gadā tādos apjomos tiek samazināts budžets šim mērķim, tad kā to palielinās līdz 2010.gadam? 0,1% no GNP jau tā bija zemākais iespējamais, jo principā ES aicināja visām jaunajām dalībvalstīm līdz 2010.gadam attīstības sadarbībai veltīt 0,17% no GNP... Atliek tikai Latvijas ieguldījums/ iemaksas starptautiskajās institūcijās, bet tas ir visai pasīvs veids kā veidot attīstības sadarbības politiku.

Citi autora darbi