Raksts

Ko valodas politikai dos jaunā valodas komisija?


Datums:
18. marts, 2002


Autori

Artis Pabriks


Diena, 16.03.2002.

Kopš janvāra beigām Latvijā darbojas valodas komisija, kurā pēc Valsts prezidentes aicinājuma apvienojušies virkne dažādu speciālistu, lai spriestu par latviešu valodas nākotni mūsu valstī. Komisijas izveidošana Valsts prezidenta kancelejas paspārnē rosina pārdomāt valodas politiku Latvijā kopumā, mēģinot redzēt, vai komisija spēs piešķirt esošajai valodas politikai otro elpu.

Pirms mēģinu aplūkot šīs komisijas neilgo darbību, centīšos ļoti īsi ieskicēt valodas nozīmi valsts un sabiedrības attīstības kontekstā. Šajā sakarā piekrītu politologam un filozofam Maiklam Volceram (Michael Walzer), ka lielā vairumā valstu valoda un valodas politika ir galvenais faktors, kas veicina sabiedrības vienotību. Proti, jebkuras valsts politika spēlē nozīmīgu lomu savas vēstures, kultūras un valodas uzturēšanā un atražošanā, tādējādi socializējot nākamās paaudzes, kas turpina piederēt konkrētai nācijai. Ja nebūs šīs valsts atbalstītās atražošanas, nākotnē nepastāvēs pati nācija un valsts. Līdz ar to var apgalvot, ka attiecībā uz valodas politiku valsts nav neitrāla. Atšķirībā no valsts attiecībām ar reliģiju, kur valsti un reliģiju ir iespējams savstarpēji nošķirt, valsti un valodu tīri funkcionāli nav iespējams atdalīt. Pieņemot šo aksiomu, atliek palūkoties, kā norisinās valodas politikas veidošana Latvijā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!