Ko sabiedrībai un NVO nozīmē līdzdalība Valsts sekretāru sanāksmēs?

NVO atzīst - lai līdzdalība lēmumu pieņemšanā būtu efektīvāka, sadarbībai jāveidojas jau ministriju līmenī, kur tiek gatavoti dokumentu projekti. Pašreiz daudzās ministrijās NVO, galvenokārt, tiek uztvertas tikai kā informācijas avots vai kavēklis lēmumu pieņemšanā.

Iesaki citiem:

Ar šā gada jūniju Ministru kabineta Kārtības Rullis nosaka sabiedrības pārstāvju regulāru līdzdalību iknedēļas Valsts sekretāru sanāksmēs, kas ir pirmā atbildīgā institūcija valsts pārvaldei saistošu lēmumu pieņemšanā. Šajā rakstā vēlos izteikt pirmos secinājumus, kas radušies pēc jaunā mehānisma pusgadu ilgā darba, un aplūkot, ko šī līdzdalība prasa no nevalstiskajām organizācijām (NVO).

Līdzdalība Valsts sekretāru sanāksmēs (VSS) nevalstiskajām organizācijām (NVO), neapšaubāmi, ir unikāla iespēja ņemt aktīvu dalību lēmumu pieņemšanas procesos valstī. Lai šo procesu nodrošinātu, NVO centrs, atsaucoties uz citu nevalstisko organizāciju ierosinājumu, ir uzņēmies pienākumu nodrošināt nevalstiskā sektora pārstāvniecību VSS. Praktiski tas nozīmē, ka NVO centra pārstāvis koordinē informācijas plūsmu starp Ministru kabinetu un ieinteresētajām organizācijām un palīdz organizācijām orientēties informācijas daudzumā, katru nedēļu elektroniski izsūtot apkopotu un sagrupētu informāciju par VSS izskatāmajiem un pieteiktajiem dokumentu projektiem. To organizāciju skaits, kuras vēlas saņemt šo informāciju, nemitīgi pieaug. Pašreiz 57 nevalstiskās organizācijas un organizāciju koalīcijas ir pieteikušās NVO centrā, lai saņemtu apkopotu un sagrupētu VSS darba kārtību. Lai arī nevalstiskā sektora pārstāvim nav balsstiesības lēmumu pieņemšanā, sanāksmes laikā NVO centra pārstāvis var izteikt Centra viedokli, ja tiek skatīts NVO sektoru saistošs dokuments, vai izteikt kādas citas organizācijas viedokli, ja šī organizācija ir deleģējusi NVO centru pārstāvēt viņu viedokli. Arī organizācijas pārstāvji var pieteikties, lai piedalītos sanāksmē, ja tiek izskatīts organizāciju interesējošs jautājums. Tomēr pirms tam organizācijas pārstāvim ir jāsaņem Valsts kancelejas uzaicinājums piedalīties sēdē.

Ministru kabineta mājas lapā atrodama gan VSS darba kārtība un pieteikto projektu saraksts, gan Ministru kabineta un Ministru kabineta Komitejas darba kārtība, kas dod iespēju izsekot līdzi dokumenta gaitai pēc VSS. Tomēr ikvienam, kurš grib līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos, ieteicams iepazīties ar visu pieejamo informāciju, ne tikai pašu dokumenta projektu. Projekta anotācija informē, kā likumprojekts ietekmēs valsts budžetu, sabiedrību, ekonomiku, vidi un sociālās aizsardzības sistēmu, un ziņo par to, vai šī dokumenta tapšanas gaitā ir noritējušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, ja jā, tad ar kādām. Izziņā, savukārt, ir apkopoti visi iesniegtie viedokļi, kā arī argumentēts izskaidrojums, ja priekšlikums ir noraidīts, kas NVO dod iespēju sekot līdzi organizācijas iesniegto priekšlikumu virzībai.

Domāju, ka patlaban vēl par agru izvērtēt, cik veiksmīgs un efektīvs ir šis jaunais mehānisms. Par agru arī ir nosaukt cik NVO ieteikumu, priekšlikumu un atzinumu ir ņemts vērā un iestrādāts dokumentos, vēl jo vairāk, ja projekts tiek virzīts tālāk apstiprināšanai uz Saeimu. Rezultātu novērtēšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, pēc kura varētu izvērtēt gan sabiedrības un tieši nevalstisko organizāciju iesaistes pakāpi un informētības par politikas procesiem līmeni, gan iespējamo uzlabošanos pieņemto lēmumu kvalitātē. Tomēr ir jāpiezīmē, ka organizācijas šo pirmo sešu mēnešu laikā ir veiksmīgi iekļāvušās līdzdalības procesos, gan iesniedzot priekšlikumus, gan arī piedaloties VSS, lai arī atgriezeniskā saikne ar organizācijām norāda, ka šīs iespējas izmantošana ir diezgan komplicēta. Pastāv vairāki problemātiski aspekti, kas kavē organizācijas pietiekami ātri reaģēt un efektīvi iesaistīties šajos procesos. Organizācijām ir dotas apmēram četras stundas, lai iepazītos ar pieteiktajiem projektiem (jaunie projekti, kuru saskaņošana parasti notiek divu nedēļu laikā pēc pasludināšanas VSS) un nosūtītu apstiprinošu informāciju Valsts Kancelejai. Lai sagatavotu argumentētu viedokli par izskatāmajiem projektiem (strīdīgie projekti, par kuriem nav panākta starpinstitūciju vienošanās), organizāciju rīcībā ir apmēram divas ar pusi dienas. Turklāt reti kurām organizācijām ir pieejama bezmaksas jurista palīdzība, kurš varētu tik īsā laikā iepazīties ar lietas būtību un sagatavot atzinumu.

Organizācijas atzīst - lai viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos būtu efektīvāka, sadarbībai ir jāveidojas ministriju līmenī, kur jauno dokumentu projekti tiek gatavoti. Pašreiz ministrijās ir dažāda attieksme pret nevalstisko organizāciju iesaisti šajos procesos, galvenokārt, uztverot NVO vai nu tikai kā informācijas avotu, vai kavēkli lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Domāju, ka šī attieksme varētu mainīties, ja atbildīgie ministriju ierēdņi saskatītu NVO ieteikumus kā iespējamās alternatīvas lēmumiem, kas palīdzētu izvērtēt visus iespējamos risinājumus.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!