Raksts

Ko lauksaimnieki zaudēs, neiestājoties ES?


Datums:
02. septembris, 2006


Autori

Providus


Foto: N.Mežiņš © AFI

Balsojums pret Eiropas Savienību (ES) vienlaicīgi ir balsojums pret lauksaimniecības tālāko sakārtošanu, jo Latvijas budžeta iespējas tālu atpaliek no tām, ko laukiem sniegs ES finansiālais atbalsts.

Atbilde – zaudēs visu, ko varētu iegūt, nobalsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Skaitļu valodā runājot, 2004. gadā zaudēs 87 miljonus latu un 2005. gadā zaudējumi jau sasniegs 107 miljonus latu. Šīs ir summas, par ko ir panākta vienošanās Kopenhāgenas sarunās par Latvijas laukiem apsolīto ES finansējumu. Te vēl jāpieskaita Latvijas puses līdzfinansējums 57 miljoni latu. Tādu naudu lauksaimniecība un lauki nekad nav redzējuši! Un kas uzdrošināsies teikt, ka tas ir nevajadzīgi?! Spēkā esošais Lauksaimniecības likums nosaka, ka lauksaimniecības atbalstam ik gadus budžetā jāizdala 3% no budžeta izdevumiem. Šogad tas ir 27 miljoni latu. Protams, šī summa katru gadu palielinās par 2-3 miljoniem. Pie tik saspringta budžeta cerēt uz lielāku pieaugumu nebūtu saprātīgi.

Taču tas nav viss. Pēdējā laikā daudz tiek spriests par mazo un vidējo saimniecību tālāko likteni. Pie esošajiem, visai ierobežotajiem subsīdiju resursiem, atbalsta saņēmējiem ir noteiktas zināmas prasības – piena govīm ir jāved ciltsdarba uzskaite, piemaksa pilnā apmērā pienākas tikai tiem, kuri sēj sertificētu graudaugu sēklu utt. Eiropas Savienībā tādu prasību nav. Subsīdijas saņem ikviens, kas apsaimnieko vismaz vienu hektāru zemes. Tas nozīmē, ka vairākkārt pieaugs subsīdiju saņēmēju skaits tieši uz mazo un vidējo saimniecību rēķina, kuras līdz šim nekādu atbalstu nesaņēma. Ja nobalsojam “pret”, tad mēs šo iespēju zaudējam, jo mūsu budžetā pagaidām tādu iespēju nav.

Līdz šim lauku vides sakārtošanai mūsu pašu naudas līdzekļi bija gaužām ierobežoti. ES atbalsta programmās ir paredzēti naudas līdzekļi lauku ainavas saglabāšanai, kas nozīmē atlīdzības saņemšanu par zemes attīrīšanu no krūmiem un latvāņiem. Zemes uzlabošanas apakšprogramma paredz atlīdzināt augšņu agroķīmisko izpēti, skābo augšņu kaļķošanu un nosusināšanas sistēmu būvniecību. Jauno zemnieku atbalstam paredzēti vienreizēji maksājumi līdz 25 tūkstošiem eiro un procentu atmaksa kredītiem, kas ņemti, lai izveidotu lauksaimniecības uzņēmumu. Kāpēc gan no šīm iespējām atteikties?

Nevaru nepieminēt arī iekšējā tirgus sakārtošanu un aizsardzību. Kamēr mēs neesam ES sastāvā, ārzemju firmas mūs applūdina ar subsidēto pārtiku, it sevišķi gaļas produktiem. Līdz ar to mūsu pašu zemnieks no vietējā tirgus ir praktiski izspiests. Eiropas Savienība eksporta subsīdijas dod tikai produkcijai, kuru realizē ārpus Savienības. Tāpat ES neļauj pie sevis ievest citu valstu subsidēto pārtiku. Tādu kārtību nosaka starptautiskie tirdzniecības līgumi vai arī augstie muitas nodokļi. Piemēram, cūkgaļai noteikts muitas nodoklis 77 eiro par katriem 100 kilogramiem cūkgaļas. Tas ļautu arī pie mums aizstāvēt vietējo ražotāju. Ja nobalsojam “pret”, tad šis zemnieku ekonomiskais beztiesiskums turpinās. Balsojums pret ES vienlaicīgi ir balsojums pret lauksaimniecības tālāko sakārtošanu.

Nobeigumā nevajadzētu piemirst vēl vienu apstākli. Neiestāšanās gadījumā mums ir absolūti neskaidra Eiropas nostāja par tiem naudas līdzekļiem, kurus mēs jau esam iztērējuši no ES fondiem. Vispirms tas attiecas uz SAPARD programmu, kurā par jaunas tehnikas iegādi, modernizāciju vai celtniecību no izmaksām 50% nosedza Eiropas valstu nodokļu maksātāji. Šogad vien tie jau ir 4,4 miljoni, bet līdz gada beigām vajadzēs vēl 3 miljonus latu, lai apmaksātu iesāktos darbus. Un ja nu šo naudiņu jāpieskaita pie mūsu parādiem? Pagaidām gan tas tā nav.

Un vēl dažas piezīmes. Kāpēc par iestāšanos ES uztraucas vienas govs īpašnieki? Neviens to govi netaisās aiztikt. Latvijas lauku īpatnība ir tā, ka gandrīz katram normālam lauku iedzīvotājam mājās ir govs, cūkas un dārziņš, kuru produkciju izmanto pašapgādei svaigā veidā bez konservantiem. Tas ir labi. Tikai PSRS vadonis Hruščovs bija nolēmis likvidēt šīs lauku palīgsaimniecības, un tāpat no tā nekas nesanāca.

Gan Eiropas valstīs, gan ASV lauksaimniecība saņem ievērojamu palīdzību no valsts budžeta un tāpēc viņi ir konkurētspējīgi. Paliekot ārpus ES, mēs paliekam tādi, kādi esam. Kāpēc lai mēs nevēlētos labāku dzīvi saviem bērniem un mazbērniem?

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!