Atslēgvārdi:

Ko darīt jeb dažas pašvaldību vēlēšanu pēcdomas 6

Kas ar ko riskē pēcvēlēšanu situācijā, kad ir apstrīdēti vēlēšanu rezultāti Rēzeknē un Jūrmalā, un kas Saeimai jādara, lai novērstu līdz šim neparedzēto situāciju atkārtošanos nākotnē?

Iesaki citiem:
Undoveles 255x203

Pašvaldību vēlēšanu rezultātu atcelšana Jūrmalā un Rēzeknē radījusi mērenu satraukumu Latvijas sabiedrībā. Tomēr tas nav unikāls gadījums - arī pirms četriem gadiem tiesa atcēla vēlēšanu rezultātus trijās pašvaldībās[1], bija arī sūdzības prokuroram par rezultātu tiesiskumu[2], tikai toreiz viss notika mierīgi un bez ažiotāžas medijos. Tagad publiski izteikti dažādi viedokļi, daudzi vaino juristus, ka tie nezina pareizās atbildes. Taču likumdevējs šādu situāciju nebija paredzējis. Šajā rakstā - par to, kāda būtu bijusi pareizā juridiskā konstrukcija, kas jāizdara Saeimai līdz nākamajām vēlēšanām, un kā varētu tikt galā ar ķezu Jūrmalā?


Kā vajadzētu būt?

Vēlēšanu sarīkošana ir rīcība ar valsts varu, kas sastāv no daudziem atsevišķiem administratīvajiem procesiem. Visi šie administratīvie akti ir apstrīdami augstākā iestādē un pārsūdzami tiesā. Tiesiskā valstī izpildvara ir pakļauta tiesu kontrolei, tāpēc no tiesas kontroles nevaram atteikties. Balsošanas norises godīgumam jābūt neapšaubāmam, citādi vēlēšanas zaudē savu jēgu.

Vēlēšanu komisiju lēmumiem likums nosaka saīsinātus apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņus. Parasti septiņas dienas. Tikpat īsiem vajadzētu būt šo sūdzību izskatīšanas termiņiem – būtu dīvaini tiesas atbildi gaidīt parastajā kārtībā mēnešiem vai pat gadiem ilgi.

Arī vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā[3]. Šo lēmumu var atcelt Centrālā vēlēšanu komisija[4] vai tiesa[5]. Likuma atvēlētās trīs dienas pilnvērtīgam tiesas spriedumam ir par īsu, arī šajā gadījumā izskatīšanas termiņš varētu būt nedēļa. Vajadzētu likumā noteikt, ka spriedumam jāstājas spēkā ar tā pasludināšanu. Tāpat jāmazina iespējamo procesa dalībnieku skaits. Pašlaik likums paredz, ka pieteikumu par vēlēšanu rezultātu anulēšanu var iesniegt jebkurš deputāta kandidāts vai saraksta iesniedzējs. Ja jau sarakstu var iesniegt tikai partijas, respektīvi, juridiskas personas, tad arī šajā gadījumā jārīkojas līdzīgi[6]. Tas veicinātu iekšēju diskusiju savā politiskajā organizācijā un samazinātu nepamatoto iesniegumu iespējamību.

Kā tiesa spriedīs, tā būs - vai nu vēlēšanu rezultāti netiek anulēti un vēlēšanu komisija sasauc jaunievēlēto domi, vai arī rezultāti tiek atcelti, vēlēšanu komisija rīko jaunas vēlēšanas un tikmēr turpina darboties iepriekšējā iesaukuma dome. Ja deputāti sastrīdas kā Rendā un vairs nevar pildīt savus pienākumus, Saeima apstiprina pagaidu administrāciju. Taču tam visam jābūt precīzi atrunātam likumā, lai likumdevēja griba būtu skaidra jebkuram interesentam, citādi domes leģitimitāte var tikt apšaubīta. Velēšanas taču rīkojam, lai vara baudītu uzticību.

Tiesas spriedumu, kas stājies spēkā ar tā pasludināšanu, noteikti jāvar arī pārsūdzēt gan apelācijas, gan kasācijas kārtībā. Tāpat nav liegts rosināt krimināllietas vai iesniegt pieteikumu par vēlēšanu prettiesiskumu kaut vai pēc gada. Tiesa tad varētu spriest parastajā kartībā bez īpašas steigas. Starpība ir tāda, ka šajā gadījumā jaunievēlētā dome būtu leģitīma un pieņemtu lēmumus bez ierobežojumiem. Tādā gadījumā vēlēšanu komisijas lēmums kā administratīvs akts būtu izpildīts līdz ar jaunievēlētās domes sanākšanu. Ja vēlāk tiesa spriedumā konstatē ko prettiesisku, tad sekas iestājas tikai ar šī sprieduma spēkā stāšanās brīdi. Tad vai nu mandātu zaudē konkrētais deputāts vai arī visi jaunievēlētie. Principā iespējama arī juridiskā konstrukcija, ka mandātu zaudē saraksts un tā deputātu vietas tiek atdotas citiem sarakstiem, nerīkojot jaunas vēlēšanas.


Kas jādara Saeimai līdz nākamajām vēlēšanām?

Jāveic izmaiņas pieminētajos vēlēšanu likumos. Jānosaka, ka jaunievēlētās domes sēdi vēlēšanu komisija ir tiesīga sasaukt ne ātrāk kā desmitajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu[7]. Ja nedēļas laikā tiesā iesniegts pieteikums par vēlēšanu rezultātu anulēšanu, tad jaunievēlēto domi nevar sasaukt un jāgaida tiesas spriedums, kas vai nu ļaus sasaukt jauno domi, vai arī nāksies izsludināt jaunas vēlēšanas. Vismaz būs nepārprotami skaidrs, kurš tiesīgs pieņemt lēmumus.

Vēlēšanu likumos nepieciešami arī citi grozījumi, kas izriet no cilvēktiesībām un vispārējiem tiesību principiem. Atsevišķi līdz šim ierastie regulējumi nav samērīgi[8]. Šajos jautājumos jau veidojas tiesu prakse, kas balsu „pirkšanas” skandāla ēnā palikusi žurnālistiem nepamanīta.

Likumos skaidri jānosaka vēlēšanu komisiju institucionālā un funkcionālā padotība. Pašlaik abi vēlēšanu komisiju likumi runā citā valodā, nekā valsts pārvaldes iekārtas likumi. Saprātīgi interpretējot visu likumus kopā, var izdarīt pareizos secinājumus, bet praksē komisijas ne vienmēr tiek ar to galā.


Kā tikt galā ar ķezu?

Rēzeknē tiesas spriedums ir stājies spēkā[9] (jo tā ir noteikts pašā spriedumā) un turpina darboties iepriekšējā dome. Faktiski tiesa veiksmīgi izdomājusi, kādu regulējumu izvēlētos likumdevējs, ja būtu šādu situāciju paredzējis. Nekas nekavē Centrālo vēlēšanu komisiju jau rīt izsludināt vēlēšanas. Attaisnojami gan ir pagaidīt līdz 14.aprīlim, kad būs zināms, vai kāds tiesas spriedumu nav pārsūdzējis. Jo grūti rīkot vēlēšanas, ja var stāties spēkā spriedums, ka tās nemaz nav nepieciešamas.

Jūrmalas gadījums ir atšķirīgs – iepriekšējā iesaukuma dome vairs nav tiesīga, jo vēlēšanu komisija (neko nepārkāpjot) ir jau sasaukusi jaunievēlēto domi. Tiesas spriedums, ar kuru tiek anulēti vēlēšanu rezultāti, nav stājies spēkā un nav zināms, kad stāsies spēkā[10]. Tikmēr arī Centrālā vēlēšanu komisija nevar izsludināt atkārtotas vēlēšanas. Interesants ir arī jautājums, kurš tieši ir atbildētājs tiesā. Jūrmalas vēlēšanu komisija tā vairs nav[11].

Kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums par vēlēšanu rezultātu atcelšanu, nav pamata uzskatīt jaunievēlēto domi par neleģitīmu. Nav šaubu par to, ka savas pilnvaras nav zaudējis pilsētas izpilddirektors. Vai jaunajai domei pašlaik ir pilnvaras, mēs uzzināsim tikai pēc tam, kad savu viedokli būs pateikusi apgabaltiesa un, iespējams, arī Senāta Administratīvo lietu departaments. Tas liek jaunievēlētajai domei strādāt dežūrrežīmā, respektīvi, izvairīties no nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanas attiecībā uz privātpersonām. Jo šie lēmumi vēlāk var tikt apstrīdēti uz tā pamata, ka pieņēmējs nav bijis pilnvarots, jeb juristu valodā runājot – lēmumu pieņēmusi nepiekritīgā iestāde.

Saeimai ir jāreaģē uz šo konkrēto gadījumu. Tā var iecelt pagaidu administrāciju līdz laikam, kamēr tiek atzītas esošās domes pilnvaras vai ievēlēta jauna dome. Ja Saeima neieceļ pagaidu administrāciju, arī tad tā pauž savu gribu - klusuciešot atbalsta Jūrmalā de facto izveidojušos stāvokli, respektīvi, jaunievēlētās domes pilnvaras.

Kurš un ar ko riskē? Pašvaldības budžets riskē ar iespējamu zaudējumu atlīdzinājumu. Amatpersonas, kuras pieņēmušas lēmumus, tai skaitā jaunievēlētie deputāti, - ar iespējamu regresu pret savu mantu[12]. Latvijas Republika ar to, ka visi iespējamie prasījumi tiks vērsti pret valsts pamatbudžetu, jo likumdevējs šādu situāciju ir pieļāvis. Varasvīri riskē ar uzticības mazinājumu. Visvienkāršākais situācijas atrisinājums būtu tāds, ka tiesa šajā konkrētajā lietā lemtu tā, kā vajadzētu būt bijis, ja likumdevējs nebūtu kļūdījies. Vai tas vairs ir iespējams, mēs uzzināsim starp Vasarsvētkiem un Jāņiem.

Cik nu tas bija iespējams, mēģinu šajos jautājumos viest skaidrību kā vēlēšanu tiesību un pašvaldību tiesību eksperts, kuram nācies strādāt gan pie valsts pārvaldes iekārtas, gan administratīvā procesa likuma. Parasti jēdzīgākais atrisinājums rodas kolektīvā diskusijā. Lēmumu pieņem politiķi atbilstoši vēlētāju gribai, juristi šim saprātīgajam lēmumam tikai iedod piemērotāko juridisko formu.

______________________________

[1] Par atkārtotām pašvaldību vēlēšanām Viesturu pagastā, Preiļu novadā un Ilūkstes pilsētā var iegūt informāciju Centrālās vēlēšanu komisijas sākumlapā

[2] Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvalde 2001.gada augustā pa pastu saņēma iesniegumu no Liepājas rajona Bunkas pagasta deputātes Līgas Gūtmanes, kura lūdza policiju pārbaudīt pašvaldību vēlēšanu likumību Bunkas pagastā. Gūtmane iesniegumā norādīja, ka pašvaldību vēlēšanas pagastā notikušas nelikumīgi, jo 11.martā datorā ir ievadīts nepareizs vēlētāju balsu skaits. Liepājas rajona prokuratūrai jāizmeklē saņemtais iesniegums – aģentūras LETA arhīvs.

[3] Septiņu dienu jeb nedēļas termiņš ir praksē ērti skaitāms, jo parasti iestāde pieņem lēmumu darba dienā, un līdz ar to arī procesuālās darbības izpildāmas darba dienā; ja termiņa pēdējā diena iekrīt svētku dienā vai brīvdienā, tad par pēdējo izpildes dienu uzskatāma sekojošā darba diena – APL 43.panta otrā daļa.

[4] Likuma par Centrālo vēlēšanu komisiju 12.pants 12.02.2004. redakcijā: “Ja .. pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās .. atsevišķos vēlēšanu iecirkņos pieļauti rupji likuma pārkāpumi un tie ietekmējuši vēlēšanu rezultātus, Centrālā vēlēšanu komisija lemj par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa balsošanas rezultātu anulēšanu un ierosina attiecīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām saukt pie atbildības personas, kas ir pieļāvušas pārkāpumus.”

[5] Likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” 32.pants un “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma” 46.pants.

[6] Jebkuras privāto tiesību juridiskās personas paraksttiesīgās personas uzzināmas uzņēmumu reģistra datu bāzē; vēlētāju saraksta atbildīgās personas ir saraksta iesniedzēji.

[7] Pašlaik “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma” 45.pants nosaka, ka komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas; tas nozīmē, ka iespējams sasaukt arī ārkārtas domes sēdi tajā pašā dienā – parasti pašvaldību nolikumos paredz, ka darba kārtībai jābūt pieejamai deputātiem vismaz trīs stundas iepriekš; derētu arī tiešs aizliegums likumā sanākt vecā iesaukuma domei pēc vēlēšanām, ja vien nav spēkā stājies tiesas spriedums par vēlēšanu rezultātu anulēšanu.

[8] Piemēram, pašvaldību vēlēšanu likuma 20.panta nosacījumi par kandidātu saraksta iesniegšanu; bez īpašas piepūles modelējama situācija, kad vēlēšanu komisija ir spiesta pieņemt nesamērīgu lēmumu, kura atcelšana tiesā ir ar ļoti lielu varbūtību – ja kandidātu saraksts netiek pieņemts kādas kļūdas dēļ, bet laika tā atkārtotai iesniegšanai vairs nav.

[9] Daži turpina runāt par sprieduma „likumīgo” spēku – tā ir citas tiesību sistēmas terminoloģija – individuāls tiesību akts nevar būt ar normatīva tiesību akta spēku; vienkārši pret spriedumu jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

[10] Ja kāds procesa dalībnieks iesniegs apelācijas sūdzību, tad apgabaltiesas spriedums būs jūnijā, ja vēl iesniedz arī kasācijas sūdzību, tad tiesas spriedums stāsies spēkā augustā. Faktiski partijas ar sūdzību iesniegšanu var „regulēt” vēlēšanu datumu. Aģitācijas kampaņa Jūrmalā jūlijā būs mazefektīva, jo grūti “tikt klāt” vēlētājiem, līdz ar to var diezgan droši prognozēt, ka spriedumu pārsūdzēs kaut vai tikai tāpēc vien, lai aģitācijas kampaņu varētu veikt efektīvāk vēlāk rudenī.

[11] Pēc likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” tās pilnvaras beidzas ar dienu, kad jaunievēlētā dome izveidojusi vēlēšanu komisiju, kas jāizdara mēneša laikā pēc domes izveidošanas; faktiski pēc 17.aprīļa Jūrmalas pilsētas vēlēšanu komisijas pilnvaras izbeidzas.

[12] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 70. un 90. pants.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvis 20.04.2005 19:25
a Vai nâkamgad atkal uzkâpsim uz tâ pat grâbekïa ?





Ðîs vçlçðanas nu ir garâm ! Taèu jau pavisam drîz ïaudis atkal saðutuði spïaudîsies – kâdus gan draòíus, blçþus un nemâkuïus savâ naivumâ atkal esam ievçlçjuði ! Diemþçl pa 14 gadiem vairums ïauþu tâ arî nav apjçguði, ka visu laiku tiek muïíoti un vazâti aiz deguna, veikliem politikâòiem demagoìiski izmantojot latvieðu nacionâlpatriotiskâs jûtas. “Veikli zçni” bez jebkâdiem sirdsapziòas pârmetumiem izzaga, izlaupîja un iztirgoja Latvijas ekonomiku, postâ un nabadzîbâ iedzenot tûkstoðiem godîgu cilvçku, taèu naivie vçlçtâji demagoìiskâ apmâtîbâ par tiem turpina balsot, realizçjot principu “tie paði vçþi, tikai citâ kulîtç” ! Visa ðî izlaupîðana un iztirgoðana notika ârzemju kapitâlistu tieðajâ ietekmç un interesçs, jo tie nekavçjâs paíert gardu kumosu savu bagâtîbu vairoðanai.

Vçrojot aþiotâþu ap vçlçðanâm, var pat pabrînîties, cik gan daudz ir paðpârliecinâtu cilvçku, kas sevi uzskata par gana kompetentiem, zinoðiem, protoðiem un varoðiem , lai íertos pie paðvaldîbas vai pat visas valsts vadîbas stûres ! Piemçram Rîgâ konkurss uz domes deputâta vietu bija apmçram 1 : 14 ! Jeb vai tieðâm tie visi cer tikt pie “labumu siles” !?

Vçlçtâji labprât balsotu par personîbâm, kurâm varçtu uzticçties un tâdas ir visos partiju sarakstos. Taèu viltîgi izveidotâ vçlçðanu sistçma to nepieïauj un ir jâbalso par visu attiecîgâs partijas sarakstu, tâ atseviðíiem ðâs partijas godavîriem sev lîdzi ievelkot visâdus paðlabuma meklçtâjus un sponsoru intereðu pârstâvjus.

Nâkamgad priekðâ stâv vçl svarîgâkâs 9. Saeimas vçlçðanas, kuru rezultâts var nospçlçt lielu lomu Latvijas turpmâkajâ liktenî. Demagoìisko un bûtîbâ tuvredzîgo Rietumu mums uzspiestâ kolonistu masveida naturalizâcija, visiem pilsonîbu pakaïsvieþot, Latvijai un latvieðiem draud ar valstiskuma nâves briesmâm. Ja latvju vçlçtâji bûs tâpat sadrumstaloti starp daudzajâm paðlabumu tîkojoðo grupçjumu pârstâvçtajâm partijâm, tad aizvien lielâku iespaidu gûs Latvijas valstiskumam naidîgie spçki, kuri jau minçtâs naturalizâcijas dçï aizvien pieaug, kas var beigties ar pilnîgi likumîgu valsts neatkarîbas zaudçðanu, atkârtojoties 1940. gada scenârijam. Saeimas vairâkums nobalsos un Latvija savu 90 gadi vai 100 gadi noteikti, ïoti iespçjami sagaidîs kâ Krievijas kâda guberòa ! Un nekâda ES vai NATO mûs neglâbs, jo demagoìiskie un savtîgie Rietumi nevçlçsies kaðíçties ar varenîbu jau atguvuðo Krieviju, kas piegâdâ tik vajadzîgos energoresursus. Ja nu vienîgi Rietumu kapitâlisti nevçlçsies pazaudçt savus par sviestmaizi iegûtos îpaðumus, bet uz to arî ir maza cerîba – gan jau tie saostîsies un vienosies ar Krievijas oligarhiem !…

To visu neredzçt vai nesaprast ir visîstâkâ “strausu politika” un Latvijas valstiskuma kangariska nodevîba !



Tas varbût ir naivi un ideâlistiski cerçt, bet varbût atradîsies kâda drosmîga partija, kas ar savu nostâju apvienotu latvieðu vçlçtâju vairuma intereses ? Ðâdas partijas programmai varçtu piedâvât ðâdas nostâdnes :





Vispârîgâs nostâdnes : Mçríis – sabiedriskâ iekârta, kurâ valdîtu humânisms, godîgums, demokrâtija un sociâlais taisnîgums. Pret jebkâdu diskriminâciju pçc tautîbas, dzimuma, reliìijas. Par visu godîgi orientçto sabiedrisko slâòu savstarpçju cieòu un sadarbîbu. Pret resursus izniekojoðo, fizisko un garîgo vidi piesâròojoðo patçrniecîbas, naudas pielûgsmes, visatïautîbas, vardarbîbas un izvirtîbas ideoloìiju. Par latvieðu valodu, kâ visu Latvijâ dzîvojoðo ïauþu vienojoðu faktoru. Par humâniski orientçtu multikulturâlismu.. .Par valstiski atbalstîtu, sociâli regulçtu un plânveidîgu ekonomiku. Par valsts atbalstu visu veidu privâtajâm iniciatîvâm, kas ir vçrstas valsts ekonomikas, zinâtnes, izglîtîbas un kultûras tâlâkai attîstîbai. Pret aizvien tâlâkas Latvijas ekonomikas nolûðanu ârzemju kapitâlistu rokâs.



Izmainît valsts iekârtu uz prezidentâlu republiku pçc ASV parauga. Tautas vçlçts Prezidents ar plaðâm pilnvarâm.



Izveidot valsts attîstîbas stratçìisko plânu, par kura realizâciju ir atbildîgs Valsts Prezidents. Ðajâ plânâ prioritâras ir bezdarba krasas likvidâcijas, zinâtnes, izglîtîbas un raþoðanas jomas. Nepieïaut Latvijas ekonomikas verdzisku atkarîbu no ES un citu valstu monopolistiskâ kapitâla iegribâm !



Saeimas un paðvaldîbu vçlçðanâs pilnîgi grozâmie kandidâtu saraksti, lai katrs vçlçtâjs var izveidot savu “komandu” Tiesîbas vçlçt un tikt ievçlçtam tikai no 21 gada vecuma.



Visu lîmeòu deputâti apmaksu par savu darbu var saòemt tikai tajâ institûcijâ, kuras deputâts ir. Izòçmums – zinâtnieki, pasniedzçji, skolotâji, ârsti. Darbîba kâdu uzòçmumu padomçs tikai bez maksas !



Atjaunot nâves sodu



Ievest spaidu darbu sistçmu. Ieslodzîtajiem sava iztika jânopelna paðiem!



Valsts budþeta atviegloðanai mazâk praktizçt nevis brîvîbas atòemðanu, bet gan vairâk ekonomiska rakstura sodus – piespiedu darbs, naudas sodi, îpaðuma konfiskâcija.



Citu valstu pilsoòus – Latvijas likumu pârkâpçjus, izraidît uz savas pilsonîbas valsti.



Alkoholiíu un narkomânu piespiedu ârstçðana un sterilizâcija.



“Sausais likums” cilvçkiem ar ieroci (armija, policija, zemessargi, apsargi, mednieki).



“Sausais likums” visu lîmeòu deputâtiem un ierçdòiem. Deputâtu un ierçdòu kandidâtu izvirzîðanai nepiecieðama narkologu izziòa, kas apliecina attiecîgas atkarîbas neesamîbu.



Uzòçmçjiem, kuri pieòem darbâ, kâ arî pietur pîpmaòus un dzçrâjus (kritçrijs – atskurbtuve) valsts uzliek papildus nodokïus.



Iestâdîjumiem (kafejnîcas, restorâni, izklaides pasâkumi, kuros atïauj smçíçt, uzlikt iespaidîgu papildus nodokli.



Pacientu tiesîbu aizsardzîbas likumu papildinât ar pacientu pienâkumiem. Pîpmaòiem un alkoholiíiem vispâr nav nekâdu tiesîbu, jo tie savu un citu cilvçku veselîbu tîðprâtîgi bojâ !



Par jaunieðu smçíçðanu lîdz 21 gadu vecuma, sodît gan pîpmani, gan tâ vecâkus



Apturçt masveidîgo pilsonîbas pieðíirðanu kolonistiem !



Uzsâkt civilizçtas dekolonizâcijas procesu, repatriantiem uz savu etnisko dzimteni izbraucot, pat sniegt finansiâlu palîdzîbu.



Par pretvalstisku rîcîbu, nacionâla naida kurinâðanu un musinâðanu uz to, sodît ar pilsonîbas atòemðanu un izraidîðanu no valsts !



Progresîvais ienâkumu un îpaðumu nodoklis.



Elastîgs un diferencçts bezbçrnu nodoklis personâm vecâkâm par 25 gadiem. Jauno ìimeòu veidoðanas ekonomisks atbalsts. Valsts finansiâls atbalsts jauno ìimeòu mâjokïu problçmu risinâðanai.



Nelikumîgi un negodîgi iegûto îpaðumu atsavinâðana.



Valsts monopols uz alkohola un tabakas izstrâdâjumu tirdzniecîbu. To pârdoðana tikai personâm pçc 21 gadu vecuma.



Pensionâriem un invalîdiem medicînisko izdevumu apmaksa 75% apmçrâ, izòemot alkoholiíus un pîpmaòus.



Privâtmâju îpaðniekiem, kuri saviem îrniekiem – pensionâriem un ìimençm ar bçrniem sniedz atvieglotu apmaksas reþîmu, paðvaldîbas sniedz daþâdus atvieglojumus, kâ arî finansiâlas dotâcijas. Taèu namsaimniekiem ir pilnîgas tiesîbas atbrîvoties no dzçrâjiem un huligâniem. Namîpaðniekiem, kuri pret saviem iedzîvotâjiem izturas nelietîgi, to îpaðumus atsavinât un nodot paðvaldîbai.



Tirgotâjiem, kuru veikalos pârsvarâ ir importa preces, uzliekams papildus nodoklis.



Valsts un paðvaldîbu iestâdçs darbinieku algas tiek piesaistîtas minimâlajai algai, nepârsniedzot 10 kârtîgu tâs lîmeni. Minimâlai pensijai ir jâbût vismaz minimâlâs algas lîmenî.



Izveidot apvienotu visu iedzîvotâju datu reìistru banku, kuros sistemâtiski ietilptu ziòas par visiem izdevumiem un ienâkumiem.



Labâkai finansu plûsmas kontrolei, veicinât bezskaidras naudas norçíinu izplatîbu, ievedot skaidrâs naudas darîjuma nodokli.



Realizçt visu Latvijas reìionu (arî “dziïo lauku”) pilnîgu telefonizâciju un datorizâciju.



Izveidot un realizçt speciâlu “jaunatnes programmu” Lai ikviens jaunietis lîdz 18 gadiem atrastos tâdas vai citâdas skolas solâ un apgûtu kâdu dzîvei nepiecieðamu amatu un prasmes. Attîstît jaunatnes iesaistîðanu fizkultûras un sporta nodarbîbâs, ðim nolûkam paredzot valstisku atbalstu.



Tîði un vieglprâtîgi sagrautâs lauksaimniecîbas atjaunoðana. Atbalstît visu veidu kooperatîvu darbîbu, kas ir vçrsta lauksaimniecîbas attîstîbai. Nepiecieðamo pârtikas produktu pamatapjomu nodroðinât ar paðu raþojumiem.



Saglabât nepiesâròoto Latvijas zemi, kâ arî pasargât Latvijas nacionâlâs bagâtîbas – meþus no tâlâkas izlaupîðanas un vieglprâtîgas iztirgoðanas..





Protams, ðie priekðlikumi ir ideju lîmenî un tos varçtu papildinât un koriìçt. Vienam otram tie liksies pat pârlieku íecerîgi. Svarîgi ir, lai valsts politikâ tiktu panâkts radikâls lûzums !

Bet varbût tâs ir tikai naivas cerîbas, nekâdu pozitîvu radikâlu pârmaiòu nebûs un viss noritçs tâpat kâ lîdz ðim, Latvijas valstij un tâs ïaudîm aizvien vairâk panîkstot un degradçjoties… Sniegtie priekðlikumi ir dikti radikâli un pie varas esoðie politiskie kangari un paðlabuma tîkotâji, protams, nevçlçsies pieïaut savu un ârzemju saimnieku atstumðanu no “labumu siles”!… Skumji, ja tas tâ bûs, bet galu galâ paði tâdu likteni ar savu vienaldzîbu, kaðíçðanos un saskaòas trûkumu bûsim pelnîjuði !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

homo soveticus 12.04.2005 15:25
10.-11.jūnijā Rīgā LU telpās PBLA rīko konferenci "vara un tauta: tuvināšanās iespējas"

kas Latvijā ir savādāk nekā citās valstīs, kāpēc tik daudzi neuzticas, tiem, kurus paši ievēlējuši?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vecā 12.04.2005 10:24
Pēc šīm pašvaldību vēlēšanām, manas "rozā brilles" nokrita un saplīsa. Droši vien tāpēc, ka nobaudīju uz savas ādas, ko tas viss nozīmē. Sākot ar saraksta veidošanu, iesniegšanu un beidzot ar novērošanu un šoku par vēlēšanu rezultātiem. Tajā mirklī mani pārņemā vilšanās: "Vai tiešām ļaudis ir tik lētticīgi?!". IR! Es tai skaitā. Līdz šim domāju, ka piedalīties katrās vēlēšanās ir mans pilsoniskais pienākums. Tagad es tā nedomāju, jo neba jau mans pilsonikais pienākums var cīnīties ar varaskāru cilvēku pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu aktivitātēm, un galu galā ar nedarbiem. Vari pat klopēties ar dūrēm pie dažādu organizāciju durvīm, tur neviens durvis neatvērs, un ja tomēr notiks brīnums, un durvis tomēr atvērs, vilšanās būs neizbēgama. Daudzkur par akūtām cilvēku (iedzīvotāju) problēmām tiek gudri spriedelēts - tik gudri, ka cilvēki pat nespēj uztvert par ko iet runa. Ik pēc 4 gadiem vēlētājus piesmej un pamet, kad panākts vēlamais rezultāts. Apmēram tā prastā valodā runājot. Tāda kā piramīda no cilvēkiem - smailē tā mazākā cilvēku daļa, kuri lemj, apakšā cilvēku masa, pār kuriem tad tas viss lemtais gāžās. Vajadzētu tākā sapurināt to masu, lai tie, kas tur augšā labi iekārtojušies beidzot sāk domāt un strādāt to cilvēku labā, kuri viņus ievēlējuši. Tās tādas pēcdomas par pašvaldību vēlēšanām - varbūt par daudz izteicos līdzībās, bet tas tāpēc, lai nebūtu jāsaka tieši un varbūt mātes valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dravnieks 06.04.2005 22:01
ko tad tādu būtu es būtu "savārījis" ?

labprāt paskaidrotu konkrēti

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anastasija 06.04.2005 12:02
Lieliska bilde!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

planeeta 06.04.2005 10:47
Pats savaariji, pats streb...