Klusa balss 10

Pēdējā laikā intensīvākas kļuvušas diskusijas par ētikas kodeksiem – Saeimas locekļiem, uzņēmējiem, mediju speciālistiem. Tās kļūst ne vien intensīvākas, bet arī skaļākas – „pirms ievieš kodeksus, ir jāizlasa Satversme”, „vara grib kļūt par mediju ētikas kuratoru”, „pēc garīdznieku ierosmes vēlas cenzēt Latvijas medijus”. Radusies ideja izveidot īpašu Ētikas padomi, „kas domātu, kādu mēs veidojam nākotnes valsti”. Tie „domātāji” būtu dievišķs cipars – septiņi cilvēki no mūsu divmiljonu tautas.

Iesaki citiem:

Man, tāpat kā visiem parastajiem ļaudīm, ir skaidrs, ka labā un ļaunā likumi ir ierakstīti sirds apziņā, kura caur sevi laiž sāpi, ko tai nodara jebkura cilvēka, arī bīskapa, mācītāja, skolotāja, jurista, žurnālista netaisnība. Sirds apziņa ir „dievišķs orgāns” (D. Bonhēfers), ar kuru ir „aprīkots” ikviens cilvēks, lai zinātu, domātu, iztēlotos, atcerētos un saprastu ne tikai sevi, bet sevi un otru cilvēku Dieva acu priekšā.

Ētiskā kultūra izaug no absolūtas vai relatīvas morāles. „Labs koks nes labus augļus, nelabs koks nevar nest labus augļus,” sacījis Kristus. Un viss. Ārēja ētikas priekšrakstu uzlikšana nekad nav radījusi stabilu morāli. Ētikas kodeksi rada farizejus un nevajadzīgus strīdus. Droši vien tāpēc Bībelē vispār nav vārda „ētika”, jo ētiskā imperatīva ass ir cita: tā ir ielikta cilvēkā no Radītāja. Protams, ka cilvēks var to apklusināt. To balsi, par kuru vācu filozofs Heidegers teicis: „Kluss aicinājums, klusa iekšēja balss cilvēkam būt.”


Bet kāpēc šo balsi nevar iekustināt ar kodeksiem?

Tāpēc, ka „cilvēks nav jūras putas, pelējums vai puķu kāposti,” kā rakstījis Sartrs. „Cilvēks nekad nav līdz galam pabeigts, bet vienmēr ir ceļā.” Šā brīža tirgus ceļa pārņemts, viņš arī Latvijā iedvesmojoši tusē līdzi tirgus morālei, kurā naids un vardarbība, meli un ķengāšanās, sekss un asinis šķiet pilnvērtīgas dzīves daļa. Ko darīt?

Atcerēsimies Diogēnu, kurš saulainā dienā ar gaismekli staigāja pa tirgus placi, meklēdams, vai tirgū ir kāds, „vismaz viens cilvēks”. Atcerēsimies Jēzu Kristu, kurš noliecās pie cilvēka un jautāja: „Kāpēc tu raudi?” Nav jāsāk ar kodeksiem, ir jāsāk ar darbu pie cilvēka. Jo ētikas ass ir cilvēka sirds apziņas refleksivitātē, nevis kodeksu varas mandātā.

Vajadzība pēc ētikas padomēm liecina par to, ka valstī un arī baznīcā ir cilvēku grupas, kas jūt nostaļģiju pēc varas, kura stāvētu pāri pārējiem. Pēc varas, kas var aizliegt un atļaut. Vai nebūtu laiks tiem, kas vēlas sacerēt kodeksus, sev pārjautāt – kādi ir tie ētiskie ideāli, kas liek radīt ētiku priekš citiem? Vai kaut vienā vietā Svētajos Rakstos ārēja vara ir panākusi ētisku iespaidu uz cilvēkiem? Tā dzīvē nenotiek.

Kā zināms, ētikas padomes ideja pieder garīdzniekiem. Kaut nedaudz pazīstot baznīcu, esmu pārliecināta, ka viņi nav domājuši par mediju cenzūru, bet par mūsu bērnu un valsts nākotnes garīgo seju. Un baznīcai ir tiesības domāt arī par morāli, kādu kultivē mediji. Īstenībā tas ir baznīcas vadītāju svēts pienākums: ne vien runāt miermīlīgus sprediķus, bet arī bargus vārdus. Vienīgi žēl, ka baznīca ir izvēlējusies vieglāko ceļu: viena konsultatīva padome rada otru, konsultatīvu direktīvu. Tā nevar iegūt cilvēku uzticību baznīcai. Baznīcas garīgo spēku un autoritāti var izmantot politiķi savās interesēs.

Kristīgās ētikas korifejs, kas tika nomocīts nacistu nometnē, Dītrihs Bonhēfers brīdināja baznīcu „no dievišķā policista sindroma: atļauts – aizliegts, jo šādi kodeksi rezultē patoloģiskā ētisko nastu sastrādāšanā priekš citiem”.


Var pārdot nieres

Mūsdienu pasaulē katram ir redzams, ka vismaz viena mediju darba daļa ir saistīta ar pakļaušanos tirgum – patērējamību un pārdodamību. Vārdu savienojums „nopirkt žurnālistu” pozitīvas emocijas neizraisa. Tomēr tas nenozīmē, ka kāds drīkst no augšas noteikt regulējošus nosacījumus mediju darbam. Tas ir tiešām bīstami. Es pati esmu pieredzējusi, kā žurnāliste publicē melu pārpilnus apgalvojumus, bet es arī zinu, ka cilvēku, kas ir nopirkts, lai melotu, neuzlabos ētikas kodekss. Tirgus komunikācija ir politiska pasūtījuma komunikācija, kur ikviens cenšas pārspēt otru vai nu aiz bailēm, vai skaudības. Ļaunums ir reāls spēks, nevis pārpratums vai labā trūkums.

Kādreizējais Baltā nama padomdevējs, komunitārās kustības ASV izveidotājs A. Etcioni (Etzioni) mēdzot sacīt studentiem: gadījumā, ja jums nav naudas, varat pārdot savas nieres! Arī žurnālistam, kas melo, es ieteiktu pārdot savas nieres, nevis pārdot dvēseli. Tirgus sabiedrībā ir darbības, kuras jāvērtē kā absurdas: apzagt valsti, kultivēt vardarbību un ļaunumu, seksuāli pazemot cilvēkus, ķengāties par otra cilvēka darbu. Tāpēc ir jārada nepārvarami pozitīvā, nevis varas spēka lauki. Ir vajadzīgs spēks, ko sociologs R. Bellahs nosaucis par „sirds paradumu atbalstīt sociālo tikumu”. Tas nozīmē iemācīšanos pārcelt akcentus uz kopības morālo balsi. Kā teicis režisors A. Hermanis, cilvēkiem ar loģisko prātu pēc brīža sāks riebties ētiskas patoloģijas. Tautā ir dzīva morālā balss, jo Dievs neļauj izzust ētiskajam minimumam.

Garīgās dzīves augstākais mērķis ne vienmēr prasa atbildēt nekaunības izaicinājumiem, bet gan – prasmi pagriezties ar seju pret svētumu. Kas tad bija pirmais svētais objekts pasaules ētikas vēsturē? – Nozīmīgi, ka tas bija laiks. Šī diena, ko Dievs ir devis, lai cilvēks saprastu, lai ko viņš darītu – ik stundu, minūti viņš atrodas Dieva acu priekšā. Ētiski rīkoties spējīga ir būtne, kas saprot, ka no attieksmes pret Dievu izriet attieksme pret otru cilvēku. Kā baznīca to varētu mobilizēt? Parādot prasmi, kā uzvar uz āru neejošais – pazemības un mīlestības gars. Tas ir baznīcai dotais Dieva uzdevums. Pārējais, arī kodeksi, ir no sveša gara.

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daiga 08.04.2004 10:50
Lai gan citāti ir interesanti, tomēr lietoti nevietā. Velk uz demagoģiju! nespēju atturēties- kanta kategoriskais imperatīvs ir dzīvs arī mūsdienās- katram ir sava sirdsapziņa, kas ārējiem ierobežojumiem nepakļaujas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maara 16.02.2004 20:32
Visu cienu Gutmanes kundzei kura tiesam ir velejusies apstadinat vinas prat apsurdu ricibu es piekritu ka baznicai butu jastrada vairak pie cilveku sirdsapzinas morales un etikas veidosanas bet diemzel tas nav tik vienkarsi. Un Tiesi tads pats kliedziens ka sis raksts ir ari garidznieku versanas pret mediju etiskumu caur saeimu. Ir tikai viens cels viena patiesiba kas cilvekiem spej nest laimi, prieku, tiru sirdsapzinu tas vienigais dzivais Dievs - Jezus Kristus. Atvainojos ka rakstu bez garumzimem tacu es rakstu no citas valsts un seit nav pieejamas tadas lietas. Lai Dievs Sveti Latviju!!! Es ticu ka kadreiz sai zeme pienaks kristiga atmoda un sadi jautajumi vairs nebus japacel.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

toms 08.01.2004 23:33
Vai dies! nu kas tas ir? kas taas par Apgaismiibas laiku idejaam? Kaada Absoluutaa patiesiiba? Vispaar - liekas, ka Latvijaa religjiskaa doma paaraak tieshi sevi paarness uz ideologjijas laucinjiem... Kam tad veel nav zinaams, cik sasitiita ir informaacija un vara? Nu nevar buut zurnaalists eetisks, ja taads ir eetikas uzstaadiijums, kaa mineets rakstaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 08.01.2004 15:28
PITIJAM

Bet attiecībā uz baznīcu. Kas tavuprāt ir SABIEDRISKS? Manuprāt sabiedrisks sevī iekļauj visdažādākos sabiedrības slāņus,kuri ir gatavi sabiedroties un kontaktēties.Kāpēc gan reliģiju pārstāvji būtu diskriminējami?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 08.01.2004 14:44
Es piekrītu Birulei, ka ētika un ētiskās normas (nē, ne tikai tās, kuras ir ierakstītas normatīvos aktos, bet arī tās!) ir sabiedrības radītas. Mēs varam tēlaini runāt par savdabīgu sabiedrisko līgumu (Tomasa Hobsa - social contract) vai par sabiedrības ētisko diskursu (kā Mišels Fuko), tomēr ideja paliek tā pati - nu nav nekādu aprioru normu pirms sabiedrības rašanās, ētikas esences vai - S. Gūtmanes vārdiem runājot - "labā un ļaunā likumi" kuri būtu "ierakstīti sirds apziņā, kura caur sevi laiž sāpi, ko tai nodara jebkura cilvēka, arī bīskapa, mācītāja, skolotāja, jurista, žurnālista netaisnība"... Hallo! Mēs dzīvojam 21. gadsimtā! Šis ir sabiedriskās politikas smadzeņu centrs, nevis Baznīcas oficiozs vai kancele!

Ja S.G. jūt kaut kādus likumus sev sirdī ierakstītus, tad vismaz man ir skaidrs, ka tā ir viņas subjektīva izjūta. Man neviens neielīdz šim nav loģiski pierādījis, ka ētiku mums devis Dievs. Kurš Dievs? Vai musulmaņu? Jūdaistu? Sikhu? Ak kristiešu? Bet kurējais no kristiešu - katoļu? Luterāņu? Anglikāņu? Ir tikai emocionālas atsauces uz sirdsbalsi vai kādu tekstu (Bībeli), kura satur visai apšaubāmu notikumu un novecojušu normu* uzskaiti...

Es nepiekrītu, ka ir tikai divas izvēles - labs un ļauns. Jebkurā gadījumā, katrs cilvēks šīs divas opozīcijas izprot atšķirīgi. Un tieši tāpēc konstruēt kaut kādus ētikas projektus ir nožēlojami, un nevis tāpēc, ka cilvēks nebūtu "jūras putas, pelējums vai puķu kāposti", jo cik man zināms visi šie nosauktie priekšmeti nav iekustināmi uz "ētisku" rīcību, jo viņiem vienkārši trūkst apziņas! Pareizi?

Mans ieteikums Baznīcai un autorei ir - palieciet tur kur jūs esat, bet vēl labāk - atkāpjieties tālāk no publiskās sfēras! Un jo tālāk, jo labāk! Jo Baznīca un ticība, redz, ir privāta lieta, katram indivīdam pieaugot ir jāizšķiras, vai viņš grib piederēt Baznīcai (un kurai no daudzajām) un kādām ētiskām normām sekot.

Bet vēl labāk, ja cilvēks nav muļķis un veido savu ētiku pats.

*Kā novecojušas es uzskatu Bībelē visas tās normas, kuras aizliedz ēst cūkas gaļu, pieskarties grūtai sievietei, jo viņa ir netīra, purpura krāsas pielietojumu garderobē un daudzas citas līdzīgas un visnotaļ apšaubāmas normas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Raitis Kaucis 08.01.2004 14:08
Ētika nav tā lieta, kas jāraksta kodeksā, lai velāk varētu ar to manipulēt. "A kur tas rakstīts?", visbiežak ir dzirdams visos sabiedrības slāņos. Šī ir lieta, kas jākontrolē katram iekšēji. Tikai pateicoties labai izglītībai un audzināšanai ģimenēs, ar laiku arī Latvija sabiedriskajās vērtībās būs ētiskās normas, kuras nav nekur jāraksta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 08.01.2004 13:23
Vispār jau par aktuālu tēmu autore raksta.Žurnālista rokās ir vara.Vārda vara-ar to var ietekmēt,palīdzēt,nogalināt,izskaidrot,saķīvēt,samierināt...Vārds tas ir spēks,tā ir vara.Tāpēc presi sauc par ceturto varu.Un mēs redzam kā vārds ietekmē no televizora ekrāna,no avīzes slejām.Atcerēsimies Raini.-viņa vārdi cēla mūsu valsti jau tad ,kad vēl par tādas iespējamību tikai retais iedomājās.Un var no avīzes slejām sagraut valsti,zem tās gruvešiem sakropļojot tūkstošu likteņus((.

Japāņi uzskata,ka vara-tā ir atbildība.Kāda atbildība ir mūsu žurnālistikai?Mūsu valstī oficiāli ir brīva prese,tāpēc pamatā mēs varam domāt ne par ārējo īetekmi uz žurnālista atbildības sajūtu,bet gan iekšējo atbildibas sajūtu,ko izjūt žurnālists pats.Kā veicināt ,lai žurnālisti rada nevis sagrauj?

Manuprāt attiecībā uz žurnālistikas ētikas kodeksiem ir jāizšķir profesionālā ētika no vienkārši ētikas.Amatniekiem savā cunftē ir savi noteikumi,zinātniekiem akadēmiskā pasaulē ir savi stingri noteikumi-vārdu sakot, jebkurā spēlē ir savi noteikumi.Ja gribi ,lai'šīs cunftes biedri tevi uzskata par savējo- rīkojies atbilstoši tur pieņemtajem standartiem.Cik zinu ,piemēram,Zviedrijā žurnālista ētika neļauj rakstīt par jautājumiem ,kur autors pats ir ieinteresēts,kur viņš jau pārstāv kādu interesi.Šāds profesionālais ētikas kodeks ir vajadzīgs arī Latvijā.Kas attiecas uz ētikas kodeksu žurnālistiem vispār,tad tas ir sarežģīti...Kur ir šī komplicētība? Akmens laikmetā ļaudis, nodomājuši aplaupīt, kaimiņu ciemu tā arī teica-ejam sirot.Mūsu laikmetā iet atbrīvot un palīdzēt apspiestajiem kaimiņiem.Bet nodoms un rezultāts tas pats.Atšķiras tikai darbības ārējais noformējums.Ir žurnālisti,kas par samaksu piedalās "kompromatu karos",kas nevairās netīru skandālu.Tas protams ir slikti(. Bet ja žurnālists iznīcina karojot par labo un pareizo?Teiksim, cīnās pret ētikas neievērošanu žurnālistu vidū? Ko tad var izmainīt ētikas kodekss? Te ir problēma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Birule 07.01.2004 16:03
Ētikas normas jāmāca no bērnības tāpat kā personīgā higiēna.Šīs normas mainās sabiedrības attiīstības un indivīda attīstības rezultātā.Tā kā jebkuras normas ir cilvēku radītas, tās nekad nevar būt pilnīgas.Krimināllikumu arī pārkāpj, vai tāpēc tas nav vajadzīgs ? Labo, kas ielikts cilvēkā no Dieva ,pašiem jāvairo.Tas ir ļoti grūti,to jāmācās visu mūžu.Ētikas kodeksā, lai arī tas nebūtu pilnīgs, noteikti kāds ieklausīsies, bet cits to ņirgādamies pārkāps.Freids ir sacījis, ja viņš savā dzīvē kā profesionālis būtu palīdzējis tikai vienam cilvēkam- tad viņa darbs nebūtu veltīgs.

Kāda visnotaļ jauka jauna sieviete ar ļoti viduvējiem ienākumiem vairākus gadus Ziemassvētkos veda dāvanas bērnu namam, tai pašā laikā viņas mamma laukos dzīvo vairāk kā nabadzīgi.Šogad es nolēmu parunāt ar sievieti par šo jautājumu; viņa apjuka, bet neapvainojās un teica-kāpēc tu man agrāk par to neliki aizdomāties ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 07.01.2004 12:54
Ar spožiem citātiem līdz apsurdam novesta doma. Nedarot neko un augstprātīgi sevī meditējot par labo un ļauno mēs drīzāk kļūsim par jogiem nevis kristiešiem. Kristietība deklarē aktīvu rīcību:
"Atkl 3:16
16 Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes."
Taču mūs dienu situācija diemžēl spiež to darīt nevis pēc sirdsapziņas, bet pēc mūsu sabiedrībā pieņemtajām normām un likumdošanas. Protams, es labprāt piekrisu, ka"pārējais, arī kodeksi (likumdošana) ir no sveša gara" un rīkotos pēc savas sirdsapziņas, un vienā īsā Bērtuļu naktī Latvija būtu tīra no visiem neliešiem un korumpantiem, un jauni nerastos tādēļ, ka šie mošķi saprastu, kas viņus gaida, jo ar viņiem rīkosies pēc sirdsapziņas. Taču šāda pasaule ir tikai mana iedomu pasaule, kur viss ir vienkāršs un sakārtots. Realitātē, bez lūgšanām ar ļaunumu ir jācīnās, ņemot talkā arī likumdošana un kodeksi un, ejot uz noteiktu mērķi, tie ir ar vien jāpilnveido, vai arī jārada no jauna un pēc tam tie prasmīgi jāpielieto pēc sirdsapziņas, citādi tiešām būs jāsāk atcerēties farizeji un arī tas, kādēļ farizeji ir tas lielākais ļaunums pasaulei.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Līga 07.01.2004 11:29
Žetons par ilustrāciju pie raksta.

Citi autora darbi