Atslēgvārdi:

Ķeriet zagli! 0

Amatpersonai ir pienākums argumentēt savu rīcību, kas balstīta uz slepenu informāciju. Pretējā gadījumā jābūt tiesiskām un politiskām sekām pret pašu amatpersonu, kas, acīmredzot, bijusi nepatiesa savos izteikumos.

Iesaki citiem:
Keriet zagli
Foto:nonky

Valstī strādā noziedzīga banda drošības dienestu bijušo un esošo darbinieku un dažu politiķu sastāvā, KNAB jau vairākus gadus nopietni pārkāpj likumu, valsts kontroliere, veicot revīzijas, palīdz saviem pierobežas draugiem, un, jā, starp citu, Saeimā vēl arvien strādā Latvijai nelojāla partija ar neskaidru finansējuma izcelsmi. Aptuveni tā, spriežot pēc augsta līmeņa politisko amatpersonu paziņojumiem, šobrīd izskatās Latvija.

Šie paziņojumi ir izsaukuši plašu rezonansi, un tiem ir kopīgas iezīmes — paziņojumu sniedzēji, aizbildinoties ar informācijas slepenības statusu, nepiedāvā apsvērumus, kāpēc konkrētā informācija ir publiskota, un tāpat trūkst sabiedrības interešu apdraudējuma izvērtējuma, problēmas novēršanas taktikas jeb skaidrojuma, kas liktu sabiedrībai nomierināties, ka tiek darīts viss, lai pārkāpumus novērstu.


Kalvītis pret Loskutovu un “čekistu bandu”

No medijiem par savu atstādināšanu 24.septembrī uzzināja KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs. Premjers Aigars Kalvītis (TP) pēc tam, kad pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles (VK) atzinumu vairākus mēnešus bija klusējis, paziņoja, ka operatīvo līdzekļu uzskaite KNAB neatbilst likumam par grāmatvedību, ir konstatēti būtiski finanšu pārkāpumi un nav skaidrības par “simtiem tūkstošiem latu." Nevienu konkrētu piemēru, kas viņa sacīto apstiprinātu, gan Kalvītis neminēja, aizbildinoties ar slepenības grifu, un tā sabiedrībai netika paskaidrots nekas vairāk — vai runa ir par kļūdām grāmatvedības noteikumu ievērošanā vai arī aizdomām par apjomīgu krāpniecību. Pārkāpumu nopietnība un konsekvences abos gadījumos tomēr ir atšķirīgas.

Pēc prokuratūras veiktās izmeklēšanas ģenerālprokurors Jānis Maizītis jau ir paudis viedokli, ka KNAB grāmatvedības uzskaitē ir pārkāpumi, taču nav konstatēts, ka kādas KNAB iegādātās vērtības būtu pazudušas vai to trūktu. Tātad nav pietiekami drošs kontroles mehānisms grāmatvedībā, tomēr šie pārkāpumi nav attiecināmi uz kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu[1]. Arī VK ziņojuma atslepenotajā daļā tikai izteikts brīdinājums par iespējamiem korupcijas riskiem pie šādām nepilnībām[2]. Visai apšaubāmi, ka šis ir ekskluzīvi KNAB piemītošs pārkāpums, taču nekad augstākā līmeņa politiskās amatpersonas nav šādi reaģējušas uz līdzīgiem pārkāpumiem savās iestādēs. Arī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir izteikusies, ka būtu priecīga, ja visos gadījumos, kad VK publisko revīzijas atzinumus un fiksē problēmas valsts pārvaldes darbā, no atbildīgajām institūcijām sekotu līdzīga reakcija. Tā kā slepenības statusa dēļ KNAB neko vairāk sabiedrībai nevar izskaidrot, lielākā atbildības nasta, runājot par šo pārkāpumu, ir pašam premjeram. KNAB gadījumā tas ir jo īpaši svarīgi, jo biroja darbības veiksmi lielā mērā nosaka sabiedrības uzticēšanās. Premjers atteicās izmantot iespēju Loskutova atstādināšanas apsvērumus izskaidrot plašajam LTV raidījuma Kas notiek Latvijā? skatītāju lokam un debašu dalībniekiem, jo esot gana daudz jau par to runājis. Neatkarīgi no tā, kāds lēmums tiks pieņemts attiecībā uz Loskutova palikšanu amatā, diezgan skaidrs, ka premjers krietni pārspīlējis savos sākotnējos paziņojumos.

Ar vēl sensacionālāku paziņojumu Kalvītis sasauca preses konferenci, paziņojot, ka „Latvijā darbojas nopietns noziedzīgs grupējums, kurā apvienojušies bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki, bijušie padomju armijas desantnieki, kā arī bijušie un pat esošie Latvijas specdienestu darbinieki. (..) Neviena amatpersona šajā valstī vairs nevar būt droša, jo acīmredzami, ka šim grupējumam ir tiešie kontakti ar atsevišķiem politiķiem (..). Ir zināmi cilvēki, uzvārdi, konkrēti noziegumi, ir liecības, taču aizturēto pagaidām gan vēl nav"[3]. Ir pagājušas aptuveni divas nedēļas pēc šī paziņojuma, bet sabiedrība tā arī dzīvo satraukumā, jo neviens līdz šim nav izskaidrojis, kādus noziegumus šī iespējamā “banda” ir nodarījusi, cik ilgi tā jau darbojas, un kas galu galā ir darīts, lai tāda grupējuma vairs nebūtu, kā arī kuri tautas priekšstāvji šo grupējumu pieseguši.


Šlesers pret Sudrabu, Vīķe-Freiberga — pret Saskaņas centru

Dienā, kad VK publiskoja revīziju par nesaimniecisku Latvijas pasta rīcību, noslēdzot līgumu ar SIA Attīstības aģentūra par īpašuma iznomāšanu Stacijas laukumā 1, ar to zaudējot 2 miljonus latu, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) paziņoja, ka VK vadītāja, iespējams, darbojoties savu draugu interesēs. VK esot nepamatoti interesējusies par automašīnu pārvadājumiem Latvijas — Krievijas robežkontroles punktos, jo Sudrabas draugiem pierobežā piederot zemes īpašumi, tāpēc esot interese uzzināt ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju.

Pēc premjera asās reakcijas uz VK ziņojumu par KNAB līdzīgi būtu jāreaģē arī uz konkrēto informāciju par Latvijas pasta nesaimnieciskumu, tomēr Kalvītis medijiem paziņoja, ka izveidojusies situācija tieši skar Šlesera ministrijas sfēru, tāpēc ministram ir „konsekventi jāreaģē” uz šo lietu un jāveic pārbaude.[4] Jācer, ka Šlesera retorika par Sudrabas draugiem pierobežā nav tā „konsekventā reakcija”, ko bija domājis premjers. Taču zināmu konsekvenci satiksmes ministrs ievēro, ja atceramies kaut vai viņa aso reakciju uz Konkurences padomes atzinumu par Rīgas lidostas atlaižu politiku, kas kropļo konkurenci.

Savas prezidentūras norietā ar visai spēcīgiem paziņojumiem neskopojās arī Vaira Vīķe-Freiberga, kura īsi pirms Valsts prezidenta vēlēšanām publiski izteicās par vienu no prezidenta kandidātiem — Aivaru Endziņu, kuru amatam izvirzīja Saskaņas centrs: „Šo kandidātu izvirzījusi viena partija, ko mēs saucam par kreisu, par kuras finansējumu man kā prezidentei ir zināma konfidenciāla informācija, kas man rada bažas par viņu lojalitāti Latvijas valsts interesēm”[5]. Vēlāk uz Saskaņas centra pieprasījumu paskaidrot savus izteicienus eksprezidente atbildēja, ka tas esot bijis viņas personīgs un subjektīvs viedoklis, kas balstīts uz klasificētu informāciju, kas nav publiski pieejama un atklājama.


Amatpersonas pienākums skaidrot

Lai gan minētie notikumi ir visai atšķirīgi, amatpersonu paziņojumos ir dažas līdzīgas nianses. Pirmkārt, simptomātiski, ka šo paziņojumu pamatā ir slepena informācija. Aizbildinoties ar to, Kalvītis atsakās konkretizēt pārkāpumu dabu un apjomu. Situācija ir dramatiska, sabiedrībai tam jātic, jo premjers zina, ka tā ir. Prezidente, izrādās, sabiedrību iepazīstina ar savu subjektīvu viedokli, kas balstīts uz klasificētu informāciju. Līdz ar to sabiedrībai atliek vien pieņemt, ka viena partija parlamentā ir slikta, jo prezidente zina, ka tā ir. Diezin vai slepena informācija nozīmē, ka sabiedrībai nav iespējams izskaidrot pārkāpumu apjomu, amatpersonu atbildību un iezīmēt turpmākos rīcības soļus, lai sabiedrības interešu apdraudējumu novērstu. Informāciju, kas sabiedrībai nav brīvi pieejama, pienākums argumentēt un skaidrot pierādījumus gulstas tieši uz politiķi, kuram ir piekļuve tai.

Lai nerastos aizdomas, ka tiek pielietota „ķeriet zagli!” politika, politiķiem būtu jāparūpējas, lai argumenti, ko viņi izmanto savos paziņojumos, būtu spēcīgāki par iespējamajām sabiedrības aizdomām par pašu amatpersonu savtīgu interesi. Līdzšinējie paziņojumi izskanējuši specifiskā politiskā dienaskārtībā, kur pašiem paziņotājiem nav gluži bezkaislīgas attieksmes pret konkrēto personu vai institūciju. Vīķes-Freibergas paziņojums izskanēja prezidenta vēlēšanu priekšvakarā un noteikti nestiprināja Endziņa izredzes tikt ievēlētam. Endziņš tobrīd pieļāva iespēju, ka šāda prezidentes retorika saistīta ar savulaik viņa kā Satversmes tiesas priekšsēdētāja kritizēto skandālu saistībā ar prezidentes vīra Imanta Freiberga un Jūrmalas pašvaldības plānu slēgt līgumu par zemes nomu Dubultos[6]. Savukārt nesenie Kalvīša paziņojumi izskan laikā, kad beigām tuvojas izmeklēšana divos liela apjoma noziegumos un KNAB jāpublisko atzinums par partiju tēriņu limita ievērošanu 9.Saeimas vēlēšanās, un šajās lietās premjera partija, visticamāk, nedzirdēs komplimentus par likumpaklausību. Tāpat starp premjeru un KNAB vadītāju ir bijušas dažas nesaprašanās, piemēram, KNAB bijušā izmeklētāja Ilmāra Bodes sakarā. Arī Šleseram ar VK līdz šim nav bijušas „draudzīgas” attiecības, viņš nu jau atkārtoti apšaubījis VK kompetenci satiksmes nozares revidēšanā. 2006.gadā VK konstatēja būtiskus pārkāpumus Valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojumā un iepirkumu procedūru organizēšanā, kā arī kritēriju trūkumā par līdzekļu izlietojumu. Toreiz ministrs komentēja, ka VK atzinumi liecinot par nekompetenci.

Komentējot sensacionālos paziņojumus par noziedzīga grupējuma darbību Latvijā, iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) medijos izteicās, ka „politiķim ir tiesības pārspīlēt situāciju, ierēdnim tādas nav”[7]. Varētu piekrist tam visos citos gadījumos, kur sabiedrībai pašai ir iespēja pārliecināties par situācijas nopietnību. Politiskā retorika ir svarīga lieta, taču, izplatot paziņojumus par iespējamām noziedzīgām amatpersonu darbībām īpaši ar sabiedrībai nepieejamu informāciju saistītos gadījumos, informācijai jābalstās uz konkrētiem argumentiem un pierādījumiem. Pretējā gadījumā tas drīzāk atgādina „ķeriet zagli!” politiku un dod sabiedrībai pamatu nopietni satraukties nevis par atsevišķu iestāžu vadītāju iespējamajām nelikumībām, bet gan par savu drošību, jo amatpersonas, politisku motīvu vadītas, ar to publiski manipulē un paliek nesodītas. Pēc šāda veida paziņojumiem jāseko tikpat nopietnām tiesiskajām un politiskajām konsekvencēm vai nu attiecībā uz likuma pārkāpējiem, par ko amatpersona izsakās, vai galu galā uz pašu amatpersonu, ja tā ir bijusi nepatiesa savos izteicienos.

________________________


[1] LETA: Prokuratūra nekonstatē būtiskus pārkāpumus Loskutova darbībā. 12.10.2007.

[2] Izraksts no revīzijas starpziņojuma „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvās darbības finanšu līdzekļu uzskaiti 2006.gadā” [http://www.lrvk.gov.lv/upload/izraksts%20no%20zinojuma_knab.doc]

[3] LETA: Kalvītis: Latvijā darbojas bijušo čekistu, desantnieku un specdienestu darbinieku noziedzīgs grupējums. 27.09.07.

[4] LETA: Šlesers: Iespējams, Sudraba darbojas „savu draugu interesēs”, 10.10.2007.

[5] Kuzmina I. Prezidente apšauba “SC” lojalitāti valstij. Latvijas Avīze, 31.05.2007.

[6] LETA: Endziņš: Vīķes – Freibergas kritika saistīta ar personisku nepatiku. 30.05.2007.

[7] I.Godmanis raidījumā „ Kas notiek Latvijā?” 03.10.2007.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Rekins par picu

Rēķins par picu 7 Autors:Rita Ruduša

Citi autora darbi
Klusu 255x203(2)

Premjer, vārds Jums! 11 Autors:Līga Stafecka

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2009. gada otrais pusgads 0 Autors:Linda Austere, Valts Kalniņš, Līga Stafecka